ÄigÄni
| |||||||||||||
| Visi iedzÄ«votÄji | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| vairÄk kÄ 15 milj. | |||||||||||||
| ReÄ£ioni ar visvairÄk iedzÄ«votÄjiem | |||||||||||||
|
 Lietuva:3000 | |||||||||||||
| Valodas | |||||||||||||
| ÄigÄnu valoda | |||||||||||||
| Reliģijas | |||||||||||||
| katolisms, pareizticÄ«ba, retÄk islÄms | |||||||||||||
| Radnieciskas etniskas grupas | |||||||||||||
| domi, dombi un citas indoirÄÅu tautas | |||||||||||||
| EtnogrÄfiskÄs grupas | |||||||||||||
|
roma kale sinti un citas | |||||||||||||
.jpg)
_2.jpg)
.svg){kind=small}
ÄigÄni ir tauta, kas dzÄ«vo izkaisÄ«ti dažÄdÄs pasaules valstÄ«s un kuru vieno ÄigÄnu valoda un kopÄjas tradÄ«cijas. ZiÅas par ÄigÄnu skaitu pasaulÄ ir ļoti pretrunÄ«gas. 1987. gadÄ visÄ pasaulÄ bija 6ā11 miljoni ÄigÄnu,[3] no tiem EiropÄ ā apmÄram 8 miljoni, tai skaitÄ AustrumeiropÄ ā aptuveni 6 miljoni.
Nosaukums
[labot | labot pirmkodu]LatvijÄ (arÄ« citÄs zemÄs) lietotais vÄrds ÄigÄni cÄlies no grieÄ·u valodas. ÄigÄni paÅ”i sevi reizÄm sauc par romiem, Å”is vÄrds cÄlies no senÄs Indijas dziedÄtÄju-muzikantu kastas nosaukuma transformÄcijas. Citas tautas viÅus dÄvÄ dažÄdi: Roma vai Sinti ā VÄcijÄ, Gipsy ā angliski runÄjoÅ”Äs zemÄs, Bohemiens vai Tsiganes ā FrancijÄ, Gitanos ā SpÄnijÄ.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]
SaskaÅÄ ar plaÅ”a mÄroga Ä£enÄtisku pÄtÄ«jumu ÄigÄni ir cÄluÅ”ies no cilvÄku grupas, kuri pirms aptuveni 1500 gadiem izceļoja no Ziemeļrietumu Indijas,[4] kur vÄl tagad dzÄ«vo tiem radniecÄ«gie dardi un kafri. Viduslaikos viÅi parÄdÄ«jÄs OsmaÅu impÄrijas iekarotajÄ Eiropas daÄ¼Ä ā BalkÄnos, pirmÄs rakstiskÄs ziÅas par ÄigÄniem SvÄtÄs Romas impÄrijas teritorijÄ ir no 15. gadsimta sÄkuma. TÄ kÄ RÄ«ga un citas Livonijas KonfederÄcijas pilsÄtas bija Hanzas savienÄ«bas sastÄvÄ, iespÄjams, ka ÄigÄni Å”ajÄ laikÄ nonÄca arÄ« lÄ«dz Latvijai. ÄigÄniem raksturÄ«gas nodarboÅ”anÄs: muzicÄÅ”ana, zÄ«lÄÅ”ana, dažÄdas nodarbes ar zirgiem, kalÄja amats, acÄ«mredzot mantotas no ļoti senas vÄstures, kad iedzÄ«votÄji IndijÄ bija sadalÄ«ti kastÄs un piesaistÄ«ti noteiktiem amatiem.
Valoda un kultūra
[labot | labot pirmkodu]Liela un vÄl pilnÄ«bÄ neapgÅ«ta bagÄtÄ«ba ir ÄigÄnu valoda un folklora. Romu valoda pieder pie indoirÄÅu zara indieÅ”u valodu grupas un ir saglabÄjusi ļoti senus elementus fonÄtikÄ un leksikÄ. TaÄu ÄigÄniem, kas tagad dzÄ«vo izkaisÄ«ti visÄ pasaulÄ, nav vienas kopÄ«gas literÄras valodas ā viÅi runÄ visai atŔķirÄ«gos dialektos, aizgÅ«dami daudz ko no tÄs pamattautas valodas, kuras vidÄ viÅi dzÄ«vo. TÄ, piemÄram, Krievijas ÄigÄniem 1920. gados izveidoja rakstÄ«bu uz krievu alfabÄta pamata.
ÄigÄnu tautas folklorai raksturÄ«gie žanri ir dziesmas, pasakas, leÄ£endas, anekdotes un parunas. Dziesmu žanri ir visdažÄdÄkie, piemÄram, liriskÄs, episkÄs un kara dziesmas. SpeciÄlisti atzÄ«st, ka ÄigÄniem ar latvieÅ”iem ir kopÄ«gi tÄdi žanri, kÄ bÄreÅu dziesmas, krogus (dzÄ«ru) dziesmas. ÄigÄnu pasakÄs lielu vietu aizÅem sižeti, kas apraksta burvestÄ«bas, velna izdarÄ«bas, miroÅu celÅ”anos no kapa. Daudzas pasakas attÄlo ÄigÄnu sadzÄ«vi, stÄsta par to, kÄ ÄigÄns piemÄna un piemuļķo muižnieku, kÄ iemÄ«las un nolaupa lÄ«gavu, kÄ piedalÄs zirgu zagÅ”anÄ. ÄigÄnu mÅ«zikai ir ornamentiem bagÄta, sarežģīta ritmika, spilgti emocionÄls atskaÅojums un improvizÄjoÅ”a muzicÄÅ”anas maniere. TÄ ir pasaulÄ iecienÄ«ta mÅ«zika: flamenko stils SpÄnijÄ, verbunkoÅ”s UngÄrijÄ, KrievijÄ ā slavenÄs ÄigÄnu romances Ä£itÄras pavadÄ«jumÄ. ÄigÄnu literatÅ«ra radÄs Ŕī gadsimta 20. gadu vidÅ«, kad uz krievu alfabÄta pamata tika izveidota ÄigÄnu rakstÄ«ba. Vienotas literÄrÄs valodas nav, jo ÄigÄnu valodai ir daudz dialektu. LÄ«dz ar to tas ierobežo rakstnieku darbÄ«bu un lasÄ«tÄju skaitu, jo attiecÄ«go rakstnieku darbus saprot tie ÄigÄni, kas runÄ attiecÄ«gÄ autora dialektÄ. KopÅ” 1960. gadiem ÄigÄnu rakstnieki arvien vairÄk raksta to valstu valodÄ, kurÄ viÅi dzÄ«vo.
Romiem ir cieÅ”a saistÄ«ba ar senÄu tradÄ«cijÄm. Ä¢imenes un Ä£imeÅu kopas likumi arÄ« mÅ«sdienÄs gandrÄ«z pilnÄ«gi nosaka kopienas locekļu dzÄ«vi. Å Ä« saistÄ«ba ir ļoti senas cilmes, un tÄ ir tas stiprais garÄ«gais pamats, kas darÄ«jis iespÄjamu romu un to kultÅ«ras saglabÄÅ”anos, gadsimtu gaitÄ klejojot dažÄdÄs zemÄs. NepastÄvot savai tradicionÄlajai valstij, rakstÄ«bai un literÄrajai valodai (ÄigÄnu Äbece izdota 1996. gadÄ), ÄigÄni pratuÅ”i saglabÄt savu valodu, kultÅ«ru, tradÄ«cijas, folkloru ā tautas mutvÄrdu daiļradi. ÄigÄnu (romu) folklora ir plaÅ”a, un romi paÅ”i tic tai un kopj to. Folklora ir daudzveidÄ«ga, piemÄram, izteicieni, sakÄmvÄrdi, ticÄjumi, tautasdziesmas un dziesmas.
DiskriminÄcija
[labot | labot pirmkodu]ÄigÄni tiek uzskatÄ«ti par vienu no visvairÄk diskriminÄtajÄm un izolÄtÄkajÄm etniskajÄm grupÄm EiropÄ.[5] StarptautiskÄs organizÄcijas, piemÄram, ANO, Eiropas SavienÄ«ba, Eiropas Padome, Pasaules Banka un citas pievÄrÅ” Ä«paÅ”u uzmanÄ«bu ÄigÄnu problÄmÄm un nodroÅ”ina atbalstu programmÄm, kuru mÄrÄ·is ir izskaust diskriminÄciju pret ÄigÄniem un panÄkt viÅu lÄ«dztiesÄ«bu sabiedrÄ«bÄ.
ÄigÄni LatvijÄ
[labot | labot pirmkodu]LatvijÄ ÄigÄni ienÄca 15. un 16. gadsimtÄ no SvÄtÄs Romas impÄrijas un Polijas-Lietuvas kopvalsts. ViÅi turpinÄja dzÄ«vot taboros, saglabÄdami tradicionÄlo dzÄ«vesveidu. PÄc 1897. gada tautas skaitÄ«Å”anas datiem LatvijÄ dzÄ«voja 1942 ÄigÄni jeb 0,1% no iedzÄ«votÄju kopskaita. ViÅu galvenÄ nodarboÅ”anÄs bija zirgu tirdzniecÄ«ba.
PÄc Latvijas neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas apmÄram 90% no ÄigÄniem ieguva Latvijas pilsonÄ«bu. PÄc tautas skaitÄ«Å”anu datiem romu skaits LatvijÄ palielinÄjÄs lÄ«dz 8,2 tÅ«kstoÅ”iem 2000. gadÄ, lielÄkÄs ÄigÄnu kopienas dzÄ«vo RÄ«gÄ, JelgavÄ, VentspilÄ«, Talsos, JÅ«rmalÄ, DaugavpilÄ«, TukumÄ, KuldÄ«gÄ, JÄkabpilÄ«, SabilÄ un KrÄslavÄ, pie kam dažÄs pilsÄtÄs ÄigÄnu Ä«patsvars pÄrsniedz 1% ā SabilÄ (5,6%), Talsos (4,7%), VentspilÄ« (2,4%), KrÄslavÄ (1,2%), un JÄkabpilÄ« (1%). PÄc 2004. gada daļa ÄigÄnu izceļoja gan uz Rietumeiropu (galvenokÄrt uz Angliju), gan bijuÅ”ajÄm PSRS valstÄ«m (galvenokÄrt uz Krievijas galvaspilsÄtu Maskavu). PÄc 2011. gada tautas skaitÄ«Å”anas datiem LatvijÄ bija 6 452 iedzÄ«votÄji, kas reÄ£istrÄjuÅ”ies kÄ ÄigÄni.[6]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Emerging Roma Voices from Latin America
- ā Ā«MINORITIES IN SOUTHEAST EUROPE: Roma of AlbaniaĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2008.Ā gada 27.Ā februÄrÄ«. SkatÄ«ts: 2009.Ā gada 22.Ā oktobrÄ«.
- ā M. Paul Lewis (redaktors). Ā«Ethnologue: Languages of the WorldĀ» (online) (16th izd.). Dallas, TXĀ : SIL, 2009. SkatÄ«ts: 2010. gada 15. septembris.
Ian Hancock's 1987 estimate for 'all Gypsies in the world' was 6 to 11 million.
- ā Sindya N. Bhanoo. Ā«Genomic Study Traces Roma to Northern IndiaĀ». The New York Times, 2012. gada 11. decembris.
- ā Latvijas CilvÄktiesÄ«bu etnisko studiju centrs "ÄigÄnu stÄvoklis LatvijÄ, RÄ«ga, 16. lpp.,ISBN 1234567890123false
- ā Ā«Skaitliski lielÄko tautÄ«bu pÄrstÄvju skaits un atseviŔķu tautÄ«bu Ä«patsvars iedzÄ«votÄju kopskaitÄĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2012.Ā gada 29.Ā janvÄrÄ«. SkatÄ«ts: 2012.Ā gada 27.Ā janvÄrÄ«.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: ÄigÄni.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|
