TÄs platÄ«ba ir 603,7 tÅ«kstoÅ”i km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiemĀ ā 1316 km. KopÄ«gais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jÅ«rasĀ ā 1050 km. IedzÄ«votÄju skaits 2013. gadÄ sasniedza 45,5 miljonus cilvÄku.
2013. gada decembrÄ« KijivÄ sÄkÄs pret valdÄ«bu vÄrstas demonstrÄcijas jeb Eiromaidans, AugstÄkÄ Rada nobalsoja par prezidenta Viktora JanukoviÄa atlaiÅ”anu no amata. Krievijas FederÄcijaokupÄja un anektÄja Krimu un atbalstÄ«ja prokrievisko separÄtistu militÄras operÄcijas, kas 2014. gada aprÄ«lÄ« pÄrauga Donbasa karÄ.
2021. gada martÄ sÄkÄs jauna Krievijas un Ukrainas attiecÄ«bu krÄ«ze, ko izraisÄ«ja Krievijas FederÄcijas bruÅoto spÄku koncentrÄÅ”ana pie abu valstu robežas un draudi par militÄriem pasÄkumiem, ja NATO nepieÅems Krievijas prasÄ«bas. 2022. gada 24. februÄrÄ« sÄkÄs Krievijas 2022. gada iebrukums UkrainÄ, kura laikÄ Krievijas valdÄ«ba pasludinÄja arÄ« Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu aneksiju.
Ukrainas novietojuma fiziski-Ä£eogrÄfiskÄs Ä«patnÄ«bas nosaka lielo klimatisko apstÄkļu dažÄdÄ«bu un salÄ«dzinoÅ”i biežo dažÄdu bÄ«stamu laika apstÄkļu atkÄrtoÅ”anos. Ukraina atrodas Eiropas dienvidaustrumos mÄrenÄ klimata joslÄ. TÄs lielÄkajai daļai raksturÄ«gs mÄreni kontinentÄls klimats. Ukrainas teritorija atrodas divÄs klimatiskajÄsĀ ā mÄrenajÄ un subtropiskajÄ platuma zonÄs. PÄdÄjÄ ietilpst tikai Krimas dienvidu krasts. UkrainÄ uzskaita Å”Ädus klimatiskos apgabalus: Atlantijas-kontinentÄlo, kas ietver jaukto mežu un meža stepes zonu, Ukrainas Karpatu kalnu masÄ«vu, Krimas kalnus, Krimas dienvidu piekrasti.
1991. gada 24. augustÄ Ukraina pasludinÄja neatkarÄ«bu un drÄ«z vien ieviesa daudzpartiju sistÄmu. Ar likumu tika noteikta minoritÄÅ”u tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba. Ukrainas pirmais vÄlÄtais prezidentsLeonÄ«ds KravÄuks 1994. gadÄ netika atkÄrtoti ievÄlÄts un mierÄ«gi atdeva amatu politiskajam sÄncensim. 1996. gada 28. jÅ«nijÄ tika pieÅemta jauna konstitÅ«cija, kas garantÄ pamattiesÄ«bas un paredz plurÄlistisku politisko sistÄmu. Ukrainas valsts varas sistÄma ir veidota pÄc Rietumu parauga, un tajÄ ir trÄ«s neatkarÄ«gas jomas.
LikumdoÅ”anas vara pieder AugstÄkajai Radai (Verhovna Rada). Tas ir vienpalÄtas parlamanents, kurÄ ir 450 deputÄtu, kas ievÄlÄti uz Äetriem gadiem. 225 no tiem ievÄlÄ vispÄrÄjÄs un tieÅ”Äs vÄlÄÅ”anÄs no vienmandÄta apgabaliem, 225Ā ā pÄc proporcionÄlÄs pÄrstÄvÄ«bas. AugstÄkÄ Rada ievieÅ” tiesÄ«bu aktus, ratificÄ lÄ«gumus, apstiprina budžetu, piesaka karu, ar neuzticÄ«bas balsojumu atceļ premjerministru un Ministru kabinetu.
Izpildvara pieder prezidentam un Ministru kabinetam. Prezidents, ko vispÄrÄjÄs vÄlÄÅ”anÄs ievÄlÄ uz pieciem gadiem, ir valsts galva, kas pÄrstÄv valsti ÄrlietÄs, atceļ Ministru kabineta aktus, izsludina valstÄ« ÄrkÄrtas stÄvokli, atlaiž AugstÄko Radu. Ministru kabinetÄ ir premjerministrs, divi premjerministra vietnieki un 15 ministri, kurus ieceļ prezidents, bet apstiprina AugstÄkÄ Rada. Tas pÄrrauga valsts pÄrvaldes darbu.
Tiesu vara pieder KonstitucionÄlajai un AugstÄkajai tiesai. KonstitucionÄlÄ tiesa lemj par likumu atbilstÄ«bu konstitÅ«cijai. TajÄ ir 18 tiesneÅ”u, kas iecelti uz 9 gadiem, seÅ”us ieceļ prezidents, seÅ”usĀ ā AugstÄkÄ Rada, seÅ”usĀ ā TiesneÅ”u kongress. AugstÄkÄ tiesa ir augstÄkÄ pÄrskatÄ«Å”anas un apelÄcijas tiesa. TiesneÅ”us uz mūžu ieceļ AugstÄkÄ Rada. Tiesu sistÄma ir neatkarÄ«ga; tiesas procesÄ nav nozÄ«mes precedentam, jo tiesneÅ”i iztiesÄ lietas saskaÅÄ ar kodificÄto tiesÄ«bu aktu normÄm.[4]
Ukrainas administratÄ«vais iedalÄ«jums ir 24 apgabali (Š¾Š±Š»Š°ŃŃŃ), 2 pilsÄtas (Š¼ŃŃŃŠ¾) un viena autonomÄ republika (ŠŠ²ŃŠ¾Š½Š¾Š¼Š½Š° Š ŠµŃŠæŃŠ±Š»ŃŠŗŠ°).
1918. gadÄ, kad proklamÄja Ukrainas Tautas Republiku, par tÄs karogu kļuva dzelteni zilais karogs uz kura tika attÄlots trÄ«sžuburis.
1992. gadÄ Ukrainas AugstÄkÄ Rada dzelteni zilo karogu pasludinÄja par Ukrainas valsts karogu. Karoga proporcijas ir 2:3. Karoga apraksts ir iekļauts Ukrainas Republikas konstitÅ«cijas 20. pantÄ.
Ukrainas karoga simbolisms tiek pamatots ar Ukrainu kÄ tradicionÄlo labÄ«bas audzÄÅ”anas valsti, tÄdÄļ dzeltenÄ krÄsa tiek tulkota kÄ labÄ«bas krÄsa, savukÄrt gaiÅ”i zilÄ Ukrainas skaidrÄs debesis.
PÄdÄjÄ Ukrainas tautas skaitÄ«Å”ana notika 2001. gadÄ. IedzÄ«votÄju skaits tolaik bija 48 miljoni 457 tÅ«kstoÅ”i, no viÅiem pilsÄtÄs dzÄ«voja 67,2%, bet laukos 32,8%. DeviÅÄs pilsÄtÄs bija vairÄk kÄ 500 000 iedzÄ«votÄju.
Padomju okupÄcijas laikÄ ukraiÅu iedzÄ«votÄjus pakļÄva rusifikÄcijai, un uz Å”o reÄ£ionu pÄrcÄlÄs miljoniem krievu. No 1959. lÄ«dz 1989. gadam ukraiÅu valodÄ runÄjoÅ”o iedzÄ«votÄju Ä«patsvars ievÄrojami samazinÄjÄs dienvidu un austrumu reÄ£ionos, bet Donbasa reÄ£ionÄ viÅi praktiski kļuva par mazÄkumu.[5][6]
PÄc 2001. gada datiem Ukrainas iedzÄ«votÄji piederÄja vairÄk kÄ 130 dažÄdÄm etniskÄm grupÄm. LielÄkÄ etniskÄ minoritÄte ir krievi, kas dzÄ«vo galvenokÄrt Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos. 67,5% iedzÄ«votÄju par savu dzimto valodu uzskata ukraiÅu valodu, 29,6% krievu valodu, bet 2,9% kÄdu citu valodu. 85,2% ukraiÅu par savu dzimto valodu uzskata ukraiÅu valodu, bet 14,8% krievu valodu.[7]
2001. gadÄ 87,9% iedzÄ«votÄju uzskatÄ«ja, ka viÅi teicami runÄ ukrainiski, bet 65,7%, ka viÅi teicami runÄ krieviski. IepriekÅ”ÄjÄ, 1989. gada tautskaitÄ 78,0% iedzÄ«votÄju uzskatÄ«ja, ka viÅi teicami runÄ ukrainiski, bet 78,4%, ka viÅi teicami runÄ krieviski.[8]
IedzÄ«votÄju Ä«patsvars, kuri uzskata sevi par ukraiÅiem, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati)
IedzÄ«votÄju Ä«patsvars, kuri krievu valodu uzskata par dzimto, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati)
Ukrainas lielÄkÄs pilsÄtas pÄc iedzÄ«votÄju skaita (2014)[9]
.svg)
.jpg)
RutÄÅu nacionalÄs gvardes karogs (1848)
Ukrainas Valsts un Ukrainas Tautas Republikas karogs (1917ā1920).svg)
.svg)
IedzÄ«votÄju Ä«patsvars, kuri uzskata sevi par ukraiÅiem, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati)
IedzÄ«votÄju Ä«patsvars, kuri krievu valodu uzskata par dzimto, Ukrainas apgabalos (2001. gada tautskaites dati)
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Ukraina.