Pāriet uz saturu

Indija

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Indijas Republika
ą¤­ą¤¾ą¤°ą¤¤ ą¤—ą¤£ą¤°ą¤¾ą¤œą„ą¤Æ
Republic of India
Indijas karogs Indijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevÄ«ze:Ā Satyameva Jayate
Himna:Ā Jana Gana Mana
Location of India
Location of India
GalvaspilsētaŅūdeli
Lielākā pilsēta Mumbaja
Valsts valodas hindu un angļu valoda
Valdība Federatīva republika
Parlamentāra republika
Ā -Ā  Prezidents Drovpodi Murmu
Ā -Ā  Premjerministrs Narēndra Modi
NeatkarÄ«ba no Apvienotās KaralistesĀ 
Ā -Ā  Deklarēta 1947.Ā gada 15.Ā augustāĀ 
Ā -Ā  Republika 1950.Ā gada 26.Ā janvārÄ«Ā 
Platība
Ā -Ā  Kopā 3 287 263Ā kmĀ²Ā (7.)
Ā -Ā  ÅŖdensĀ (%) 9,56
Iedzīvotāji
Ā -Ā  iedzÄ«votājiĀ 2023.Ā gadā 1 412 824 000Ā (1.)
Ā -Ā  BlÄ«vums 421,2/kmĀ²Ā 
IKPĀ (PPP) 2017. gada aprēķins
Ā -Ā  Kopā $9,459 triljoni[1]Ā 
Ā -Ā  Uz iedzÄ«votāju $6542[1]Ā 
IKP (nominālais) 2017.Ā gada aprēķins
Ā -Ā  Kopā $2,611 triljoni[1]Ā 
Ā -Ā  Uz iedzÄ«votāju $1982[1]Ā 
Džini koef.Ā (2004) 36,8Ā 
TAIĀ (2019) ā–² 0,645[2]Ā (vidējs)Ā (131.)
ValÅ«ta Indijas rÅ«pija (ā‚¹) (INR)
Laika josla IST (UTC+5:30)
Ā -Ā  VasarāĀ (DST) netiek mainÄ«tsĀ (UTC+5:30)
Interneta domēns .in
ISO 3166-1 kods 356Ā /Ā INDĀ /Ā IN
Tālsarunu kods +91

Indija (hindi: ą¤­ą¤¾ą¤°ą¤¤, Bhārat, angļu: India), oficiāli Indijas Republika (hindi: ą¤­ą¤¾ą¤°ą¤¤ ą¤—ą¤£ą¤°ą¤¾ą¤œą„ą¤Æ, Bhārat Gaį¹‡arājya, angļu: Republic of India), ir valsts Dienvidāzijā. Pēc platÄ«bas tā ir septÄ«tā lielākā valsts pasaulē, bet vislielākā valsts pēc iedzÄ«votāju skaita, tādējādi vislielākā demokrātiskā valsts pasaulē. Indijā dzÄ«vo vairāk nekā 1,4 miljardi cilvēku un Å”ajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās valodās. Indiju dienvidos apskalo Indijas okeāns, rietumos Arābijas jÅ«ra, bet austrumos Bengālijas lÄ«cis. Krasta lÄ«nijas garums sasniedz 7517 km.[3] Rietumos tā robežojas ar Pakistānu, ziemeļos ar Ķīnu, Nepālu un Butānu, bet austrumos ar BangladeÅ”u un Mjanmu. Tai Indijas okeānā ir jÅ«ras robežas arÄ« ar Å rilanku, MaldÄ«viju un Indonēziju.

Indijas subkontinenta ilgstoÅ”ajā vēsturē ir veidojuŔās tā materiālās un kultÅ«ras bagātÄ«bas, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir ŔķērsojuÅ”i vēsturiskie tirdzniecÄ«bas ceļi un te ir bijuÅ”as lielas impērijas.[4] Å eit ir raduŔās četras no pasaules pamata reliÄ£ijāmĀ ā€” hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. MÅ«su ēras pirmajā tÅ«kstoÅ”gadē, izplatoties zoroastrismam, jÅ«daismam, kristietÄ«bai un islāmam, izveidojās reÄ£iona atŔķirÄ«gā kultÅ«ra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarÄ«gu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plaÅ”as nevardarbÄ«gas pretoÅ”anās rezultātā.

Indija ir parlamentārās demokrātijas sistēmas republika, kas sastāv no 29 Å”tatiem un septiņām savienÄ«bas teritorijām. Tai ir pasaulē piektā lielākā tautsaimniecÄ«ba pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas, Japānas un Vācijas) un ceturtā lielākā pēc pirktspējas paritātes. 1991. gadā uzsāktās ekonomiskās reformas to ir pārvērtuÅ”as par vienu no visātrāk augoÅ”ajām saimniecÄ«bām,[5] tomēr te vēl joprojām ir augsts nabadzÄ«bas,[6] analfabētisma un nepietiekama uztura lÄ«menis. BRICS dibinātājvalsts. 2026. gada 27. janvārÄ« parakstÄ«ja brÄ«vās tirdzniecÄ«bas nolÄ«gumu starp Indiju un Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m.[7]

Etimoloģija

[labot | labot pirmkodu]

Nosaukums Indija ir atvasināts no Indas upes nosaukuma, kas, savukārt, ir cēlies no senpersieÅ”u valodas vārda Hindu, sanskrita Sindhu, kā vietējie iedzÄ«votāji vēsturiski dēvēja Å”o upi.[8] Senie grieÄ·i indieÅ”us sauca par Indoi (Ī™Ī½Ī“ĪæĪÆ), kas nozÄ«mē "Indas cilvēki".[9] Indijas KonstitÅ«cijā un dažās Indijas valodās kā oficiāls nosaukums ar lÄ«dzvērtÄ«gu statusu tiek lietots vārds Bhārat (IPA: /bŹ°É‘ĖrətĢŖ/).[10] Indostāna jeb Hindustāna, kas ir persieÅ”u apzÄ«mējums "Hindu zemei" un vēsturiski attiecas uz Ziemeļindiju, arÄ« laiku pa laikam tiek lietots kā sinonÄ«ms visai Indijai.[11]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Indijas vēsture
VaiÅ”ali senpilsētas drupas Bihāras Å”tatā (3. gadsimts p.m.ē.)

Pirmās arheoloÄ£iskās liecÄ«bas par moderno cilvēku klātbÅ«tni Indijas subkontinentā ir kopÅ” 30 000 gadu senas pagātnes.[12] Aptuveni 7000 gadus p.m.ē. ļaudis Å”ajā teritorijā ir sākuÅ”i apsaimniekot zemi un audzēt mājlopus. ArheoloÄ£iskie izrakumi daudzās vietās, Ä«paÅ”i Mohendžodaro un Harapā (abas vietas mÅ«sdienās atrodas Pakistānā), liecina, ka aptuveni no 2600. lÄ«dz 2000. gadam p.m.ē. uzplauka Indas ielejas civilizācija ar attÄ«stÄ«tām pilsētām un tehnoloÄ£ijām. Jau tajā laikā pilsētā bija izbÅ«vētas akas, vannas, drenāžas sistēmas, kā arÄ« amatnieki prata izgatavot rotaslietas, dažādus mājsaimniecÄ«bas priekÅ”metus un no vara kaltus ieročus.[13]

2. gadu tÅ«kstotÄ« p.m.ē. Å”ajā teritorijā ienāca indoeiropieÅ”u valodās runājoŔās rigvēdu ciltis. No Å”o cilÅ”u reliÄ£ijām vēlāk attÄ«stÄ«jās hinduisms. Svētie raksti Vēdas kļuva par svarÄ«gu reliÄ£ijas sastāvdaļu. Rigvēdā ir minētas četras lielas sociālās grupas, pazÄ«stamas kā varnas, kas norāda uz to, ka sociālā sistēma, kurā cilvēki tiek grupēti kastās, ir bijusi jau pirms tÅ«kstoÅ”iem gadu. Rigvēdu ciltis apdzÄ«voja subkontinenta ziemeļrietumu, ziemeļu centrālo daļu un Gangas ieleju. 6. gadsimtā p.m.ē. uz dienvidiem no Himalajiem bija izveidojuŔās 16 par mahadžanapadām sauktas atseviŔķas valstiņas.

326. gadā p.m.ē. MaÄ·edonijas ķēniņŔ Aleksandrs Lielais pēc AhemenÄ«du impērijas sagrāves iebruka Ziemeļindijā un iekaroja tagadējās Pendžābas teritoriju, tomēr neuzdroÅ”inājās karot ar Nanda impēriju un devās atpakaļ uz rietumiem.[14]

Maurjas impērija ap 265. gadu p.m.ē.

321. gadā p.m.ē. Čandragupta Maurja dibināja lielu un centralizētu Maurju impēriju, kas pastāvēja lÄ«dz 185. gadam p.m.ē. Čandraguptas mazdēls AÅ”oka pakļāva gandrÄ«z pilnÄ«gi visu Indijas subkontinentu, vienÄ«gi neliela teritorija paÅ”os Indijas dienvidos palika neiekarota. AÅ”oka pieņēma tajā laikā tikai nelielas sektas lÄ«menÄ« esoÅ”o budismu. Viņa valdÄ«Å”anas laikā tika uzcelts tÅ«kstoÅ”iem budistu svētnÄ«cu, veicinātas misijas ārpus impērijas teritorijas, kā rezultātā Ŕī reliÄ£ija piedzÄ«voja strauju uzplaukumu.

Ap 320. gadu m.ē. Guptas dinastija dibināja plaÅ”u impēriju, kas Ziemeļu un Centrālajā Indijā pastāvēja lÄ«dz 6. gadsimta vidum. Guptas periodā uzplauka sanskrita literatÅ«ra, kur izceļamas ir Kālidāsas lugas un dzejoļi. Å ajā laikā uzplauka arÄ« tēlniecÄ«ba un sienas gleznojumu kultÅ«ra. Strauji attÄ«stÄ«jās astronomija un matemātika.

Pēc tam vairākus gadsimtus Indijas teritorijā regulāri iebruka ciltis no Centrālāzijas un Tuvajiem Austrumiem. 8. gadsimtā sirojumus Indijas teritorijā uzsāka arābi, tjurki un persieÅ”i. Tjurku musulmaņi vēlāk iekaroja lielāko daļu no Ziemeļindijas un dibināja Deli sultanātu, kas pastāvēja no 13. gadsimta sākuma lÄ«dz 16. gadsimtam. 13. gadsimta beigās mongoļu armija Čingishana vadÄ«bā rÄ«koja sirojumus uz Pendžābu. 1398. gadā Tamerlana armija iekaroja Deli, samazinot sultanāta varenÄ«bu.

Mogulu impērija ap 1700. gadu

1526. gadā Bāburs, kas bija gan Čingishana, gan Tamerlana pēcnācējs, ienāca Indijas ziemeļrietumus no Afganistānas un sagrāva Deli sultanātu, dibinot Mogolu impēriju. Å Ä« musulmaņu valsts savu varenÄ«bu saglabāja lÄ«dz pat 18. gadsimtam. Indijas dienvidi nekad pilnÄ«bā netika iekaroti, bet ziemeļos esoÅ”a impērija Akbara un Å aha Džahāna valdÄ«Å”anas laikā bija viena no varenākajām Āzijas vēsturē. Aurangzeba, pēdējā mogolu valdnieka, valdÄ«Å”anas laikā no 1658. lÄ«dz 1708. gadam Dekānā dzÄ«vojoÅ”ie marati sāka vājināt impēriju.

Tikmēr starp Eiropas lielvarām sākās cīņa par dominanci tirdzniecÄ«bā ar Indiju. 1498. gadā portugāļu jÅ«rasbraucējs Vasko da Gama atklāja jÅ«rasceļu uz Indiju, apbraucot apkārt Labās CerÄ«bas ragam Āfrikas dienvidos. Portugāļi drÄ«z vien pakļāva Goā teritoriju Indijas rietumu krastā un tur izveidoja garÅ”vielu tirdzniecÄ«bas bāzi. 17. gadsimta sākumā nÄ«derlandieÅ”i, briti un franči sāka apstrÄ«dēt portugāļu monopolu tirdzniecÄ«bā ar indieÅ”iem. 1600. gadā tika izveidota Britu Austrumindijas kompānija, un tā gadsimta laikā dibināja vairākus tirdzniecÄ«bas posteņus vietās, kur mÅ«sdienās atrodas Čennai, Mumbaja un Kolkata. Kolkata, kas tajā laikā tika saukta par Kalkutu, bija Britu Indijas galvaspilsēta no 1772. lÄ«dz 1912. gadam. 1740. gados sākās Francijas un Lielbritānijas sāncensÄ«ba kontroles iegÅ«Å”anā pār tirdzniecÄ«bu ar Indiju. Lai vieglāk to bÅ«tu panākt, abas lielvaras veidoja alianses ar daudziem dažādiem indieÅ”u valdniekiem. Franči izveidoja lokālo karaspēku, un, izmantojot Dienvidindijas valdnieku savstarpējās cīņas, pakļāva lielu daļu no Dekānas.

Roberts Klaivs kļuva par pirmo britu Bengālijas gubernatoru

1751. gadā briti Roberta Klaiva vadÄ«bā iekaroja Arkotu, kuru pēc tam veiksmÄ«gi arÄ« nosargāja no franču uzbrukumiem, bet 1757. gadā Klaiva uzvara pie PalaÅ”i iezÄ«mēja franču kundzÄ«bas ēras beigas. Britu Austrumindijas kompānija bija ieguvusi kontroli pār plaŔām teritorijām. Vēlāk tirdzniecÄ«bas kontrole pārauga arÄ« politiskā kontrolē. Interesanti, ka Britu Austrumindijas kompānija, kas bija privāts uzņēmums, galvenokārt izmantoja vietējos karavÄ«rus (sipajus), kas bija dzimuÅ”i un auguÅ”i Indijā. 1774. gadā Vorens Heistingss kļuva par pirmo Britu Austrumindijas kompānijas Ä£enerālgubernatoru. 1839. gadā britu karaspēks iebruka Afganistānā, bet lÄ«dz 1842. gadam spēja pakļaut vienÄ«gi puÅ”tunu apdzÄ«votās teritorijas austrumu daļu. LÄ«dz 1849. gadam kompānija, gÅ«stot uzvaras un noslēdzot lÄ«gumus, valdÄ«ja teju vai visā Indijas subkontinentā.

Dažas valdonÄ«gas metodes, ko izmantoja britu kompānija, piemēram, britu misionāru mēģinājumi hinduistus pievērst kristietÄ«bai un eiropieÅ”u muitas ievieÅ”ana tradicionālo indieÅ”u uzņēmumu izdevumiem, izraisÄ«ja lielu nemieru vilni. 1857. gadā sabiedrÄ«bā izplatÄ«jās baumas, ka angļu karavÄ«ri savu Å”aujamieroču patronas iesmērējot ar govju un cÅ«ku taukiem. Govis ir hinduisma svētie dzÄ«vnieki, savukārt cÅ«kas islāmā ir neŔķīsti dzÄ«vnieki. Tādēļ izcēlās IndieÅ”u nemieri, kas bija plaÅ”a un bruņota sipaju sacelÅ”anās pret britiem. Å ie nemieri turpinājās lÄ«dz 1858. gadam, kad asiņainā sacelÅ”anās tika apspiesta. Tas iezÄ«mēja Britu Austrumindijas kompānijas varas norieta sākumu. 1858. gadā Indijas pārvalde tika nodota Britu karaļnamam. 1876. gadā Lielbritānijas parlaments nolēma, ka Indija ir daļa no Britu impērijas. Nākamajā gadā par Indijas imperatori tika kronēta karaliene Viktorija. 1878. gadā Britu impērijas karaspēks atkal iebruka Afganistānā, sākot Otro angļu-afgāņu karu un Afganistānas emirāts kļuva par Britu impērijas vasaļvalsti.

Indijas vicekaralis, kuru iecēla britu karalis vai karaliene, valdÄ«ja tikai tieÅ”i Britu Indijas provincēs. Hindu un musulmaņu prinči turpināja valdÄ«t gandrÄ«z 600 atseviŔķās valstÄ«s. Å Ä«s valstis nomināli bija autonomas, un tām tika aizliegts karot savā starpā. Indijas vicekaralis turēja pa vienam pārstāvim katrā galmā, un viņa uzdevums bija sniegt konsultācijas valdniekam.

Britu Indijas impērijas politiskais iedalÄ«jums 1909. gadā. TieÅ”i Indijas vicekaralim pakļautās teritorijas iezÄ«mētas sarkanā krāsā, bet indieÅ”u prinču pārvaldÄ«tās teritorijas dzeltenā krāsā

Britu valdÄ«Å”anas laikā tika nodroÅ”ināta iekŔēja saskaņa starp Indijas teritorijā dzÄ«vojoÅ”ajām tautām, kā arÄ« attÄ«stÄ«jās dažas no tautsaimniecÄ«bas nozarēm. Briti modernizēja pilsētas, izbÅ«vēja ceļus un dzelzceļu, kanālus, veica apÅ«deņoÅ”anas darbus, kā arÄ« uzbÅ«vēja dzirnavas, rÅ«pnÄ«cas un skolas. Viņi ieviesa Rietumu pasaules likumus un policijas sistēmu. Å ajā laikā ļoti maz indieÅ”u tika iecelti kādā no valdÄ«bas krēsliem.

Indijas intelektuāļi, no kuriem daudzi bija izglÄ«tojuÅ”ies Anglijā, sāka sapņot par brÄ«vu Indiju. 1885. gadā viņi dibināja politisko partiju, kura bija pazÄ«stama kā Indijas Nacionālais kongress. Sākotnēji tā bija viduvēja reformu partija, kuras mērÄ·is bija indieÅ”u ievēlÄ“Å”ana viņu paÅ”u valdÄ«bā; vēlāk tā aicināja iegÅ«t neatkarÄ«bu no Lielbritānijas. 1906. gadā tika izveidota Musulmaņu lÄ«ga, lai aizsargātu Indijas musulmaņu minoritātes politiskās tiesÄ«bas. Dažus gadus vēlāk tā pievienojās Kongresa partijai cīņā par Indijas neatkarÄ«bu. Turpmākās desmitgades Ŕī apvienÄ«ba veicināja hindu un musulmaņu vienotÄ«bu, lai gan abām grupām bieži vien bija lielas atŔķirÄ«bas. Pirmā pasaules kara laikā Indijas bruņotie spēki cÄ«nÄ«jās Sabiedroto pusē, bet pēc kara pieauga nacionālistu saviļņojums. 1919. gadā Lielbritānijas parlaments pieņēma reformu aktu, kas paredzēja katrai Indijas provincei savu padomi, kam bija neliela kontrole lauksaimniecÄ«bā, izglÄ«tÄ«bā un veselÄ«bas aizsardzÄ«bā; ieceltās britu amatpersonas saglabāja kontroli pār pārējām jomām. Tajā paŔā gada briti arÄ« iedeva valdÄ«bai represÄ«vas pilnvaras, lai apspiestu pretoÅ”anos pret tās varu, piemēram, politiskos aktÄ«vistus ieslodzÄ«ja bez tiesas sprieduma. 1919. gadā sākās TreÅ”ais angļu-afgāņu karÅ”, kas beidzās ar Rāvalpindi miera lÄ«gumu, kurā Britu impērija atzina Afganistānas neatkarÄ«bu.

Mahātma Gandijs un Džavāharlāls Nehru 1937. gadā

Mohandāss Karamčands Gandijs no Kongresa partijas vadÄ«ja kustÄ«bu pret britu varu tikai ar nevardarbÄ«giem veidiem.[15] Piemēram, viņŔ aicināja boikotēt britu ražotos produktus un britu institÅ«cijas. Vairāki simti tÅ«kstoÅ”i pievienojās viņa nevardarbÄ«gajai kampaņai, un daudzi no viņiem, tai skaitā, arÄ« Gandijs, tika ieslodzÄ«ti. Kongresa partija ātri vien ieguva popularitāti. 1929. gadā par partijas prezidentu tika ievēlēts Džavāharlāls Nehru. Tāpat kā Gandijs, arÄ« Nehru veltÄ«ja visu savu laiku Indijas neatkarÄ«bas iegÅ«Å”anai. Pēc vairākus gadus ilgstoŔām sarunām par to, kā reformēt Indijas KonstitÅ«ciju, britu parlaments 1935. gadā pieņēma aktu, kas provincēs paredzēja vēlētus likumdevējus. Tomēr Ä«paÅ”uma un izglÄ«tÄ«bas prasÄ«bas ievērojami ierobežoja vēlētāju skaitu. Lai aizsargātu minoritāŔu intereses, balsoÅ”ana notika pēc sabiedriskajām grupām, tas ir, musulmaņi, sikhi, kristieÅ”i un citi balsoja par kandidātiem, kas pārstāvēja viņu paÅ”u grupu. Šāda sistēma izraisÄ«ja reliÄ£iskas nesaskaņas. Jau tā saspringtās attiecÄ«bas starp Indijā dzÄ«vojoÅ”ajiem hinduistiem un musulmaņiem pasliktinājās pēc 1937. gada vēlÄ“Å”anām, kurās veiksmÄ«gi startēja hindu Kongresa partija. Kongresa partija neiekļāva nevienu no Musulmaņu lÄ«gas biedriem savās provinču valdÄ«bās.

Kad 1939. gadā sākās Otrais pasaules karÅ”, Kongresa partija pieprasÄ«ja britiem, lai tā pēc kara dod Indijai brÄ«vÄ«bu kā atlÄ«dzÄ«bu par Indijas aktÄ«vu lÄ«dzdalÄ«bu karā. Briti nebija gatavi dot Ŕādu solÄ«jumu, tādēļ Kongresa partija iebilda pret Britu Indijas karaspēka iesaistÄ«Å”anos karā. 1940. gadā Musulmaņu lÄ«ga pieprasÄ«ja noŔķirt musulmaņu apdzÄ«votās provinces no Indijas, lai izveidotu neatkarÄ«gu valsti, kuru sauktu par Pakistānu. Turklāt vairāki indieÅ”u valdnieki vēlējās atjaunot savu valstu neatkarÄ«bu, tomēr Indijas Kongresa partija uzstāja par vienotu Indiju. 1942. gadā britu politiÄ·i piedāvāja plānu, pēc kura Indijai pēc kara bÅ«tu domÄ«nijas statuss, bet arÄ« Å”im piedāvājumam Indijas lÄ«deri nepiekrita. Kad 1944. gada pavasarÄ« agrāk Indijas sastāvā esoÅ”ajā Birmā iebruka Japānas Impērijas karaspēks, Indijas karaspēks tomēr iesaistÄ«jās karā, izveidojot brÄ«vprātÄ«go armiju, kuru veidoja aptuveni 2,5 miljoni karavÄ«ru. Å ajā laikā ļoti strauji attÄ«stÄ«jās rÅ«pniecÄ«ba, jo kara vajadzÄ«bām radās nepiecieÅ”amÄ«ba pēc dažāda veida precēm.

Britu Indija ieguva neatkarÄ«bu 1947. gadā un tika sadalÄ«ta Indijas DomÄ«nijas un Pakistānas DomÄ«nijas daļās formālā Apvienotās Karalistes karaļa pakļautÄ«bā. Pandžābas un Bengālijas provinču sadalÄ«Å”ana radÄ«ja asiņainus nemierus starp sikhiem, hindiem un musulmaņiem. 1950. gada 26. janvārÄ« Indija tika pasludināta par republiku. Džavāharlāls Nehru kļuva par pirmo Indijas premjerministru. Nehru valdÄ«bas laikā notika karÅ” ar Ķīnu. Indija kļuva par vienu no NepievienoÅ”anās kustÄ«bas dibinātājvalstÄ«m. Nehru ekonomiskajā politikā bija jÅ«tama sociālistiska ievirze. Pēc Nehru nāves 1964. gadā viņa vadÄ«tā Indijas Nacionālais kongresa partija saglabāja lielu ietekmi un, ar nelieliem pārtraukumiem, veidoja Indijas valdÄ«bu lÄ«dz 1996. gadam.[16] Indijas premjerministri Å”ajā laikā bija Nehru meita Indira Gandija un viņas dēls Rādžīvs Gandijs.

Å ajā laikā notika 1965. gada Indijas un Pakistānas karÅ” par KaÅ”mÄ«ras provinci un 1971. gada Indijas un Pakistānas karÅ”, kura rezultātā no Pakistānas austrumdaļas izveidojās neatkarÄ«gā BangladeÅ”as valsts. Lai cÄ«nÄ«tos pret saviem politiskajiem pretiniekiem, 1975.ā€”1977. gadā premjerministre Indira Gandija izsludināja ārkārtas stāvokli. 1984. gadā Indiru Gandiju nogalināja viņas miesassargi, kas bija saistÄ«ti ar sikhu separātistu grupu.

Pēc PSRS sabrukuma Indija 1990. gadu sākumā sāka atkāpties no sociālistiskās ekonomiskās politikas un pastiprinājās hindu nacionālisms. 1992. gada decembrÄ« hindu nemiernieki izpostÄ«ja Babri Masjid moÅ”eju, kam sekoja sadursmes starp hinduistiem un musulmaņiem visā Indijā. 1990. gadu beigās pie varas nāca nacionālistiskā Indijas Tautas partija (BJP). Tās vadÄ«bā Indija veica kodolizmēģinājumus, 1998. gadā uzspridzinot 5 atombumbas. 2004. gada vēlÄ“Å”anās pie varas atgriezās Indijas Nacionālais Kongress, bet 2014. gada vēlÄ“Å”anās pārliecinoÅ”i uzvarēja BJP.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]
Indijas topogrāfiskā karte

Indija, Indijas subkontinenta galvenā daļa, atrodas uz Indijas tektoniskās plātnes, kas ir Indo-Austrālijas plātnes mazāka daļa.[17] Indija robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Mjanmu, BangladeŔu, Nepālu un Butānu. Uz dienvidiem no Indijas atrodas Indijas okeāns.

Indiju veidojoÅ”ie Ä£eoloÄ£iskie procesi sākās pirms septiņdesmit pieciem miljoniem gadu, kad Indijas subkontinents, daļa no dienvidu superkontinenta Gondvanas, uzsāka dreifÄ“Å”anu ziemeļaustrumu virzienā; tā ilga piecdesmit miljonus gaduĀ ā€” pāri tad vēl neizveidojuÅ”ajamies Indijas okeānam.[17] Subkontinenta sekojoŔā sadursme un subdukcija ar Eirāzijas plātni izraisÄ«ja Himalaju, planētas augstāko kalnu, pacelÅ”anos un tie Å”obrÄ«d norobežo Indiju ziemeļos un ziemeļaustrumos.[17] Dienvidos, tieÅ”i pie Himalajiem, bijuÅ”ajā jÅ«ras dibenā plātne pārvietojoties radÄ«ja milzÄ«gu ieplaku, kas, pakāpeniski piepildoties ar upju nogulsnēm,[18] izveidoja tagadējo Indas-Gangas lÄ«dzenumu.[19] Uz rietumiem no Ŕī lÄ«dzenuma atdalÄ«ts ar Arāvalli kalnu grēdu, atrodas Tara tuksnesis.[20] Sākotnējā Indijas plātne Å”obrÄ«d veido Indostānas pussalu, vecāko un Ä£eoloÄ£iski visstabilāko Indijas daļu, kas uz ziemeļiem izpleÅ”as lÄ«dz pat Sātpuras un Vindhjas kalnu grēdām centrālajā Indijā. Å Ä«s paralēlās grēdas stiepjas no Arābijas jÅ«ras krasta Gudžarātā rietumos uz ar akmeņoglēm bagāto Nāgpuras plato Džhārkhandas austrumos.[21] Indostānas pussalas dienvidu daļā atrodas Dekānas plato, ko no jÅ«ras piekrastes norobežo piekrastes grēdas Rietumgati un Austrumgati;[22] Dekānas plato sastāv no vecākajiem iežiem Indijā; daži no tiem ir pat vairāk nekā miljardu gadu veci.

Indija atrodas uz ziemeļiem no ekvatora starp ziemeļu platuma 6Ā°44' un 35Ā°30' un austrumu garuma 68Ā°7' un 97Ā°25'.[23]

Ezers Ladakhā, Himalajos

Indijas krasta lÄ«nija ir 7517 kilometrus gara; no tiem 5423 kilometri pieder Indostānas pussalai, bet atlikuÅ”ie 2094 kilometri Andamanu, Nikobaru un LakÅ”advÄ«pu salām.[3] Saskaņā ar Indijas flotes hidrogrāfiskajām kartēm, cietzemes krasts ir Ŕāda sastāva: 43% smilÅ”u pludmales, 11% akmeņains krasts, ieskaitot klintis, bet 46% ir purvaini krasti.[3]

Starp nozÄ«mÄ«gākajām upēm, kuru izteka ir Himalajos un kas lielāko daļu plÅ«st cauri Indijai, ir Ganga un Brahmaputra, abas ietek Bengālijas lÄ«cÄ«.[24] NozÄ«mÄ«gas Gangas pietekas ir Jamuna un KosÄ«, kuru ārkārtÄ«gi zemais slÄ«pums ir cēlonis ikgadējiem postoÅ”iem plÅ«diem. Galvenās pussalas upes, kuru kraujuma slÄ«pums pasargā to Å«deņus no pārplÅ«Å”anas, ir Godāvari, Mahanadi, Kaveri un KriÅ”nu, kas visas arÄ« ietek Bengālijas lÄ«cÄ«;[25] kā arÄ« Narmada un Tāpi, kas ietek Arābijas jÅ«rā.[26] NozÄ«mÄ«gas Indijas piekrastes iezÄ«mes ir purvainā Kačha Rietumindijā un sanesu Sundarbani delta, ko Indija dala ar BangladeÅ”u.[27] Indijai ir divi arhipelāgi: LakÅ”advÄ«paĀ ā€” koraļļu atoli netālu no Indijas dienvidrietumu piekrastes, un Andamanu un Nikobaru SalasĀ ā€” vulkāniska salu virkne Andamanu jÅ«rā.[28]

Klimats

[labot | labot pirmkodu]

Indijas klimatu spēcÄ«gi ietekmē Himalaji un Tara tuksnesis, kas regulē musonus. Himalaji aizkavē auksto Centrālāzijas nolaides vēju ienākÅ”anu, tādējādi lielākajā daļā no Indijas subkontinenta ir siltāks nekā vairumā vietu lÄ«dzÄ«gos platuma grādos.[29][30] Tara tuksnesim ir izŔķiroÅ”a loma mitro dienvidrietumu vasaras musonu vēju piesaistē, starp jÅ«niju un oktobri nodroÅ”inot Indijas nokriŔņu daudzuma lielāko daļu. Indijā klimats pārsvarā atbilst četrām galvenajām grupām, tas ir tropiski mitrs, tropiski sauss, subtropu mitrs vai kalnu klimats.[31]

Indijā ir 3 atŔķirÄ«gi gadalaiki: ziema, vasara un musonu gadalaiks. Ziema sākas novembrÄ«. Ziemai raksturÄ«gs sausums un relatÄ«vi zemākas temperatÅ«ras (dienā no 12ā€”18Ā Ā°C Deli lÄ«dz 30Ā Ā°C Indijas dienvidos, naktÄ« no 2ā€”6Ā Ā°C Deli lÄ«dz 20Ā Ā°C dienvidos). Martā ziemu nomaina vasara, ar ļoti karstu un sausu laiku. Maijā dienas temperatÅ«ra lielā daļā Indijas sasniedz 40Ā Ā°C. JÅ«nijā vasaru nomaina musonu vēji, kas atnes spēcÄ«gas lietusgāzes un nedaudz vēsāku laiku.

Administratīvais iedalījums

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Indijas Ŕtati un teritorijas

Indija sastāv no divdesmit deviņiem Å”tatiem un deviņām savienÄ«bas teritorijām. Vēlētas likumdevējas vara un pārvalde, kas veidota pēc Vestminsteras modeļa ir visiem Å”tatiem un divām no savienÄ«bas teritorijāmĀ ā€” Pudučerri un Deli Valsts galvaspilsētas teritorijai. Pārējo piecu savienÄ«bas teritoriju tieÅ”o pārvaldÄ«bu veic Centra iecelti administratori. Pēc Å tatu Reorganizācijas likuma pieņemÅ”anas 1956. gadā Å”tatus veidoja uz valodu pamata.[32] KopÅ” tā laika Ŕī struktÅ«ra kopumā ir palikusi nemainÄ«ta. Katrs Å”tats vai savienÄ«bas teritorija ir sadalÄ«ti administratÄ«vajos iecirkņos.[33] Iecirkņi, savukārt, ir tālāk iedalÄ«ti tehsilos un, visbeidzotĀ ā€” ciematos.

Å tati:

  1. Arunāčala PradÄ“Å”a
  2. Asama
  3. Āndhra PradÄ“Å”a
  4. Bihāra
  5. Čhatīsgarha
  6. Džhārkhanda
  7. Goa
  8. Gudžarāta
  9. Harjāna
  10. Himāčala PradÄ“Å”a
  11. Karnātaka
  12. Kerala
  13. Madhja PradēŔa
  14. MahārāŔtra
  1. Manipura
  2. Meghālaja
  3. Mizorāma
  4. Nāgālenda
  5. Orisa
  6. Pendžāba
  7. Rādžastāna
  8. Rietumbengāle
  9. Sikima
  10. Tamilnāda
  11. Telangāna
  12. Tripura
  13. Utarakhanda
  14. UtarpradēŔa

Teritorijas:

  1. Andamanu un Nikobaru Salas
  2. Čandīgarha
  3. Deli
  4. Damāna un Diu
  5. Džammu un KaŔmīra
  6. Dādra un Nagarhaveli
  7. Ladākha
  8. LakŔadvīpa
  9. Pudučerri

Flora un fauna

[labot | labot pirmkodu]
Bengālijas tīģeris

Indijai, atrodoties Indomalajas ekozonā, piemÄ«t nozÄ«mÄ«ga bioloÄ£iskā daudzveidÄ«ba. Kā viena no astoņpadsmit valstÄ«m ar milzÄ«gu daudzveidÄ«bu, tā ir mājvieta lÄ«dz 7,6% no visiem zÄ«dÄ«tājiem, 12,6% no visiem putniem, 6,2% no visiem rāpuļiem, 4,4% no visiem abiniekiem, 11,7% no visām zivÄ«m un 6,0% no visām ziedoÅ”ajām augu sugām.[34] Indija ir mājvieta vairāk nekā 200 miljoniem govju.[nepiecieÅ”amaĀ atsauce] Daudziem ekoreÄ£ioniem, kā, piemēram, sholas mežiem, ir ārkārtÄ«gi augsts endēmisma rādÄ«tājs (t.i., tie ir sastopami tikai Å”ajā reÄ£ionā); kopumā 33% no Indijas augu sugām ir endēmiskas.[35][36] Indiju meža sastāvs variējas no Andamanu salu, Rietumugatu un Ziemeļaustrumindijas tropu lietus mežiem lÄ«dz Himalaju skuju koku mežiem. Starp Ŕīm galējÄ«bām Austrumindijā ir mitrie lapu koku, galvenokārt Å”alu, meži; centrālajā un Dienvidindijā ir sausie lapu koku, galvenokārt tÄ«kkoka, meži, bet centrālajā Dekānā un rietumu Gangas lÄ«dzenumā ir dzeloņaugu, pārsvarā dažādu akāciju veidu, meži.[37] Starp nozÄ«mÄ«gākajiem Indijas kokiem ir ārstnieciskais nÄ«ma koks, kas plaÅ”i tiek izmantots Indijas tautas ārstnieciskajos lÄ«dzekļos. PÄ«pala vÄ«Ä£eskoks, redzams uz Mohendžodaro zÄ«mogiem, sniedza ēnu Budam Gautamam, kad viņŔ meklēja apgaismÄ«bu.

Āzijas zilonis

Daudzas Indijas sugas ir cēluÅ”ies no kopējām pirmsugām (taxa), kas nākuÅ”as no Gondvanas, kam sākotnēji piederēja Indija. Indijas pussalas sekojoŔā virzÄ«Å”anās uz Laurāzijas zemes masÄ«vu un sadursme ar to uzsāka sugu masveida apmaiņu. Tomēr vulkānu darbÄ«ba un klimata izmaiņas pirms 20 miljoniem gadu bija iemesls daudzu Indijas endēmisko varietāŔu (formu) izmirÅ”anai.[38] Pēc tam no Āzijas pa diviem zooÄ£eogrāfiskajiem ceļiem gar abām Himalaju malām Indijā ieradās zÄ«dÄ«tāji.[37] Tā rezultātā tikai 12,6% no Indijas zÄ«dÄ«tāju un 4,5% no putnu sugām ir endēmiskas, pretstatā rāpuļu 45,8% un abinieku 55,8%.[34] Ievērojami endēmiski ir Nilgiri lapu pērtiÄ·is (Trachypithecus johnii) un brÅ«nais un karmÄ«nsarkanais Beddoma krupis (Bufo beddomii) no Rietumgati. Indijā ir 172 jeb 2,9% no Vispasaules Dabas aizsardzÄ«bas organizācijas noteiktajām apdraudētajām sugām.[39] Tajās ietilpst Āzijas lauva, Bengālijas tÄ«Ä£eris, kurÅ” ir arÄ« Indijas nacionālais dzÄ«vnieks,[40] un Bengālijas grifs (Gyps bengalensis), kuru apdraud drÄ«za izzuÅ”ana, saistÄ«ta ar tā barÄ«bā izmantoto liellopu maitām, kas apstrādātas ar diklofenaku.

Pēdējās desmitgadēs tika secināts, ka cilvēku iejaukÅ”anās ir apdraudējums Indijas savvaļas dabai; kā reakcija tika bÅ«tiski attÄ«stÄ«ta nacionālo parku un aizsargājamo teritoriju sistēma, kas pirmo reizi tika ieviesta 1935. gadā. 1972. gadā Indija ieviesa DzÄ«vās dabas aizsardzÄ«bas likumu[41] un projektu "TÄ«Ä£eris", lai garantētu kritisko dzÄ«ves vietu; papildus tam 1980. gadā tika ieviests Mežu saglabāŔanas likums.[42] LÄ«dz ar vairāk kā piecsimt dzÄ«vās dabas rezervātiem, Indijā ir arÄ« trÄ«spadsmit biosfēras liegumi,[43] no kuriem četri ietilpst Pasaules Biosfēras liegumu tÄ«klā; divdesmit piecas pārmitrās zemes ir reÄ£istrētas Rāmsaras konvencijā.[44]

Valdība

[labot | labot pirmkodu]
Pirmā Indijas prezidente sievieteĀ ā€” Pratibha Patila

Indijas KonstitÅ«cija, kas stājās spēkā 1950.Ā gada 26.Ā janvārÄ«, ir garākā un izsmeļoŔākā kādas valsts konstitÅ«cija pasaulē.[45] KonstitÅ«cijas preambulā ir noteikts, ka Indija ir suverēna, sociālistiska, laicÄ«ga un demokrātiska republika.[46] Indijai ir divpalātu parlaments, kas darbojas atbilstoÅ”i Vestminsteras stila parlamentārajai sistēmai. Tās valsts pārvaldes modeli parasti apzÄ«mē kā "kvazi federālu"Ā ā€” ar spēcÄ«gu centru un vājākiem Å”tatiem,[47] bet kopÅ” 1990. gadu beigām politisko, saimniecisko un sociālo pārmaiņu rezultātā tas ir kļuvis arvien vairāk federāls.[48]

Valsts galva ir Indijas prezidents,[49] kuru uz pieciem gadiem netieŔās vēleÅ”anās ievēl vēlÄ“Å”anu kolēģija.[50][51][52] Savukārt valdÄ«bas galva ir Indijas premjerministrs, kuram pieder lielākā daļa no izpildvaras.[49] Pastāv vienoÅ”anās, ka prezidents par premjerministru ieceļ tās partijas vai politiskās savienÄ«bas pārstāvi, ko atbalsta Indijas parlamenta apakÅ”palātas vairākums.[49][53] Izpildvara sastāv no prezidenta, viceprezidenta un no Indijas Ministru padomes, kuru vada premjerministrs. Katram ministram ar portfeli ir jābÅ«t ievēlētam vienā no parlamenta palātām. Indijas parlamentārajā sistēmā izpildvara ir pakļauta likumdevējai varai, un premjerministrs un viņa padome ir tieÅ”i atbildÄ«gi parlamenta apakÅ”palātai.[54]

Sekretariāta ēka Ņūdeli, kur atrodas svarīgākie valdības ofisi

Indijas likumdevēja varu veido divpalātu parlaments, kas sastāv no augÅ”palātas, kas tiek saukta par Rajya Sabha (Å tatu palātu) un no apakÅ”palātas, kas tiek saukta par Lok Sabha (Tautas palātu).[55] Å tatu palātā ir 245 pastāvÄ«gie locekļi, kas strādā seÅ”u gadus.[56] Vairumu netieÅ”i ievēl Å”tata un teritoriālās likumdevējas iestādes proporcionāli Å”tata iedzÄ«votāju skaitam.[56] 543 no 545 Tautas palātas locekļiem tiek ievēlēti ar tieÅ”u tautas balsoÅ”anu un pārstāv atseviŔķus vēlÄ“Å”anu apgabalus piecu gadu garumā.[56] Ja prezidents uzskata, ka angloindieÅ”u kopiena nav pienācÄ«gi pārstāvēta, tad atlikuÅ”os divus locekļus viņŔ ieceļ no kopienas vidus.[56]

Indijas tiesu vara ir centralizēta un tai ir trÄ«s lÄ«meņiĀ ā€” Augstākā tiesa, ko vada Indijas Galvenais tiesnesis, divdesmit viena Augstākā tiesa un liels skaits iztiesāŔanas tiesu.[57] Augstākā tiesa ir primāri kompetenta lietās, kas skar pamattiesÄ«bas un nesaskaņās starp Å”tatiem un Centru, un tai ir apelācijas jurisdikcija pār Augstajām tiesām.[58] Tā ir juridiski neatkarÄ«ga,[57] un tā ir tiesÄ«ga izziņot likumus un atcelt SavienÄ«bas vai Å”tata likumus, kas ir pretrunā ar Indijas KonstitÅ«ciju.[59] Viena no vissvarÄ«gākajām Augstākās tiesas funkcijām ir Indijas konstitÅ«cijas galējā interpretācija.[60]

Partijas un politika

[labot | labot pirmkodu]

Indija ir pasaulē lielākā demokrātiskā valsts pēc iedzÄ«votāju skaita.[61][62] Vairumā Å”tatu pēc neatkarÄ«bas iegÅ«Å”anas federālo pārvaldi realizēja Indijas Nacionālais kongress (INC).[63] Å tatu politiku ietekmē vairākas nacionālās partijas, tai skaitā INC, Bhartiya Janata Party (BJP), Indijas Komunistiskā (marksistu) partija (CPI(M)) un dažādas reÄ£ionālās partijas. INC bija parlamentārais vairākums no 1950. lÄ«dz 1990. gadam, izņemot divus Ä«sus laikaposmus. INC nebija pie varas starp 1977. un 1980. gadu, kad vēlÄ“Å”anās uzvarēja Janata Party, pateicoties sabiedrÄ«bas neapmierinātÄ«bai ar ārkārtas stāvokli, ko bija deklarējusi premjerministre Indira Gandija. Janata Dal Nacionālās frontes koalÄ«cija savienÄ«bā ar Kreisās frontes koalÄ«ciju uzvarēja 1989. gada vēlÄ“Å”anās, bet spēja noturēties pie varas tikai divus gadus.[64] Tā kā 1991. gada vēlÄ“Å”anās neviena no politiskajām partijām neieguva vairākumu, INC izveidoja mazākuma valdÄ«bu premjerministra P.V. Narasimha Rao vadÄ«bā, kas nostrādāja pilnu piecu gadu termiņu.[65]

No 1996. lÄ«dz 1998. gadam federālajā valdÄ«bā bija nemiera periods ar vairākām Ä«slaicÄ«gām valdoÅ”ajām apvienÄ«bām. 1996. gadā, pēc Apvienotās frontes koalÄ«cijas, kurā neietilpa ne BJP, ne INK, uz Ä«su laiku valdÄ«bu izveidoja BJP. 1998. gadā BJP kopā ar vairākām citām partijām izveidoja Nacionālo Demokrātisko aliansi (NDA) un kļuva par pirmo ne Kongresa valdÄ«bu, kas nostrādāja pilnu piecu gadu termiņu.[66] 2004. gada Indijas vēlÄ“Å”anās lielāko skaitu no Lok Sabha vietām ieguva NIK un izveidoja koalÄ«cijas valdÄ«bu, kas tika saukta par Apvienoto ProgresÄ«vo aliansi (APA) un ko atbalstÄ«ja dažādas kreisā novirziena partijas un BJP opozÄ«cijā esoÅ”ie dalÄ«bnieki. Indijas vispārējās vēlÄ“Å”anās 2009. gadā vēlreiz pie varas nāca APA, lai gan kreiso partiju Ä«patsvars koalÄ«cijā bija krasi samazinājies.[67]

Ārpolitika

[labot | labot pirmkodu]
Indijas premjers Narēndra Modi (otrais no kreisās) BRICS galotņu sanāksmē (2014)

KopÅ” neatkarÄ«bas iegÅ«Å”anas 1947. gadā Indija ir uzturējusi draudzÄ«gas attiecÄ«bas ar lielāko daļu valstu. Tā uzņēmās vadoÅ”o lomu 1950. gados, aizstāvot Eiropas koloniju neatkarÄ«bu Āfrikā un Āzijā.[68] Indija bijusi iesaistÄ«ta divos Ä«sos militāros iebrukumos kaimiņvalstÄ«s; tie bija Indijas Miera uzturÄ“Å”anas spēki Å rilankā un operācija "Kaktuss" Maldivu salās. Indija ir Nāciju SadraudzÄ«bas dalÄ«bvalsts un NepievienoÅ”anās kustÄ«bas dibinātājvalsts.[69] Pēc Ķīnasā€”Indijas kara un 1965. gada Indijas-Pakistānas kara Indijai izveidojās draudzÄ«gas attiecÄ«bas ar Padomju SavienÄ«bu un tādas tās palika lÄ«dz pat Aukstā kara beigām. Indija karoja divos karos ar Pakistānu pār KaÅ”mÄ«ras konfliktu. TreŔā Indijas un Pakistānas kara rezultātā radās BangladeÅ”a (toreiz kā Austrumpakistāna).[70] Tāpat Siačenas Ŕļūdonis ir bijis iemesls atseviŔķām sadursmēm starp abām valstÄ«m. 1999. gadā starp Indiju un Pakistānu risinājās nepieteikts karÅ” par Kargilu.

Pēdējos gados Indijai ir bijusi nozÄ«mÄ«ga loma SAARC (Dienvidāzijas reÄ£ionālās sadarbÄ«bas asociācija) un PTO (Pasaules TirdzniecÄ«bas organizācija).[71] TrÄ«sdesmit piecas Apvienoto Nāciju miera uzturÄ“Å”anas operācijas četros kontinentos Indija ir atbalstÄ«jusi gandrÄ«z ar 55000 militārpersonām un policistiem.[72] Par spÄ«ti kritikai un militārajām sankcijām, Indija neatlaidÄ«gi ir atteikusies parakstÄ«t lÄ«gumu par vispārējo atomieroču izmēģinājumu aizliegumu un kodolieroču neizplatÄ«Å”anas lÄ«gumu, tā vietā dodot priekÅ”roku savas kodolprogrammas suverenitātes saglabāŔanai. Jaunākās Indijas valdÄ«bas iniciatÄ«vas nostiprināja attiecÄ«bas ar Savienotajām ValstÄ«m, Ķīnu un Pakistānu. SaimniecÄ«bas jomā Indijai ir tuvas attiecÄ«bas ar citām jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«m Dienvidamerikā, Āzijā un Āfrikā.

Bruņotie spēki

[labot | labot pirmkodu]
Sukhoi-30 MKI ir viena no Indijas Gaisa spēku lidmaŔīnām

Indija uztur treÅ”os lielākos militāros spēkus pasaulē, kas sastāv no Indijas Armijas, Flotes, Gaisa spēkiem[73] un tādus palÄ«gspēkus kā Paramilitārie spēki, Krasta apsardze un Stratēģisko Spēku pavēlniecÄ«ba. Indijas Bruņoto spēku augstākais komandieris ir Indijas prezidents. Indija aizsardzÄ«bā cieÅ”i sadarbojas ar Krieviju, Izraēlu un Franciju, kas ir tās galvenie ieroču piegādātāji. AizsardzÄ«bas PētÄ«jumu un AttÄ«stÄ«bas organizācija (APAO) pārrauga vietējo uzlaboto ieroču un militārā aprÄ«kojuma izstrādi, ieskaitot ballistiskās raÄ·etes, iznÄ«cinātājlidmaŔīnas un smagos kaujas tankus, nolÅ«kā samazināt Indijas atkarÄ«bu no ārzemju importa. Pēc 1974. gada pirmā kodolizmēģinājuma Indijas rÄ«cÄ«bā nonāca kodolenerÄ£ija, vēlāk tika veikta Operācija "SmaidoÅ”ais Buda" un 1998. gadāĀ ā€” arÄ« apakÅ”zemes izmēģinājumi. Indija attiecÄ«bā pret kodolieročiem uztur "pirmā neuzbrukÅ”anas" politiku.[74] 2008.Ā gada 10.Ā oktobrÄ« tika parakstÄ«ts Indijas un Savienoto Valstu civilās kodolenerÄ£ijas lÄ«gums, pirms kura Indija saņēma atteikumus no Starptautiskās AtomenerÄ£ijas aÄ£entÅ«ras (SAA) un Atompiegādātāju grupas (APG), tādējādi tika izbeigti ierobežojumi kodoltehnoloÄ£iju tirdzniecÄ«bā, ar kuriem Indija de facto ir kļuvusi par sesto kodolspēku pasaulē.[75]

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]
Indijas iedzīvotāju apdzīvotības blīvuma karte

Indija ir otra lielākā valsts pasaulē pēc iedzÄ«votāju skaita. Tajā dzÄ«vo 1,17 miljardi iedzÄ«votāju,[73] kas ir 17% no visas pasaules iedzÄ«votāju skaita,[76] Lielāka valsts pēc iedzÄ«votāju skaita ir tikai Ķīna. Pēdējos 50 gados, attÄ«stoties medicÄ«nai, ir piedzÄ«vots straujÅ” iedzÄ«votāju skaita pieaugums un lauksaimniecÄ«bas ražīguma masveida pieaugums, ko izraisÄ«ja zaļā revolÅ«cija.[77][78] GandrÄ«z 70% indieÅ”u mÄ«t lauku apvidos, lai gan pārcelÅ”anās uz lielākām pilsētām pēdējās desmitgadēs ir novedusi pie dramatiska valsts pilsētu iedzÄ«votāju skaita pieauguma. Lielākās pilsētas ir Mumbaja (Bombeja), Deli, BengalÅ«ru, Kolkata (Kalkuta) un Čennai (Madrasa).[63]

Indija pēc Āfrikas kontinenta ir Ä£eogrāfiskā vieta ar vislielāko kultÅ«ras, valodu un Ä£enētisko dažādÄ«bu pasaulē.[63] Indija ir dzimtene divām galvenajām valodu saimēm: indoeiropieÅ”u (tajā runā apmēram 74% iedzÄ«votāju) un dravÄ«du (runā apmēram 24%). Citas valodas, kurās runā Indijā, nāk no austro-aziātiskajām un timetas-birmas valodu saimēm. Hindi, ar vislielāko skaitu runājoÅ”o, ir savienÄ«bas oficiālā valoda. Biznesā un pārvaldē plaÅ”i tiek izmantota angļu valoda un tai ir "papildus oficiālās valodas" statuss;[79] kas ir svarÄ«gi arÄ« izglÄ«tÄ«bā, seviŔķi vidējā vai augstākajā. Bez tam, katram Å”tatam un savienÄ«bas teritorijai ir sava oficiālā valoda un konstitÅ«cijā seviŔķi atzÄ«mēta 21 cita valoda, kurā tiek pietiekoÅ”i runāts vai arÄ« tām ir klasisko valodu statuss. Lai gan daudzus gadus kā klasiskās valodas ir pētÄ«tas sanskrits un tamilu valoda,[80] Indijas valdÄ«ba, izmantojot pati savus kritērijus, ir pieŔķīrusi klasiskās valodas statusu kannadas un telugu valodām.[81] Indijas dialektu skaits ir 1652.[82]

Vairāk kā 800 miljoni indieÅ”u (80,5%) ir hinduisti. Citas reliÄ£iskās grupas ir musulmaņi (13,4%), kristieÅ”i (2,3%), sikhi (1,9%), budisti (0,8%), džainisti (0,4%), ebreji, zoroastrieÅ”i, bahāisti un citas.[83] CiltÄ«s ietilpst 8.1% no iedzÄ«votājiem.[84] Indijā ir treÅ”ais lielākais musulmaņu skaits pasaulē un visvairāk musulmaņu, kas dzÄ«vo ne musulmaniskā valstÄ«.

Indijas rakstpratÄ«bas lÄ«menis ir 64,8% (53,7% sievietēm un 75,3% vÄ«rieÅ”iem).[73] Keralas Å”tatā ir visaugstākais rakstpratÄ«bas rādÄ«tājsĀ ā€” 91%, turpretÄ« Bihārā ir zemākaisĀ ā€” 47%[85][86] Dzimumu attiecÄ«ba valstÄ« ir 944 sievietes uz 1000 vÄ«rieÅ”iem. Vidējais vecums Indijā ir 24,9 gadi un iedzÄ«votāju pieaugums ir 1,38% gadā; uz katriem 1000 cilvēkiem gadā piedzimst 22,01.[73] Kā valsts svētki tiek atzÄ«mēti visu trÄ«s lielo reliÄ£iju svētki.

Pilsētas pēc iedzivotāju skaita

Night skyline of a large city.
Mumbaja
A large building with a lotus-shaped roof, lit up in front of a night sky.
Deli
Bengalūru
Bengalūru

Vieta Pilsēta Štats Iedzīvotāji Vieta Pilsēta Štats Iedzīvotāji

Kolkata
Kolkata
Čennai
Čennai

Haidarābādu

1MumbajaMahārāŔtra13 922 12511DžajpuraRādžastāna2 997 114
2DeliDeli12 259 23012LaknavaUtarpradēŔa2 621 063
3BengalūruKarnātaka5 310 31813NāgpuraMahārāŔtra2 359 331
4KolkataRietumbengāle5 080 51914PatnaBihāra1 814 012
5ČennaiTamilnāda4 590 26715IndauraMadhja PradÄ“Å”a1 811 513
6HaidarābāduĀndhra PradÄ“Å”a4 025 33916BhopālaMadhja PradÄ“Å”a1 742 375
7AmdāvādaGudžarāta3 913 79317ThāneMahārāŔtra1 673 465
8PuneMahārāŔtra3 337 48118LudhiānaPendžāba1 662 325
9SÅ«rataGudžarāta3 233 98819ĀgraUtarpradÄ“Å”a1 638 209
10KānpuraUtarpradÄ“Å”a3 144 26720NāŔikaMahārāŔtra1 553 538
2009. gada aprēķins[87]

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Indijas saimniecība
Bombejas birža

Visā laika posmā no 1950. lÄ«dz 1980. gadiem Indija sekoja sociālistu iedvesmotai politikai. SaimniecÄ«bu ierobežoja plaÅ”i priekÅ”raksti, protekcionisms un sabiedriskās Ä«paÅ”umtiesÄ«bas, kas noveda pie vispārējas korupcijas izplatÄ«bas un lēna ekonomiskā pieauguma.[88][89][90][91] Tika nacionalizēti komunikāciju, aviācijas un banku sektori un ierobežota konkurence daudzos citos sektoros. Sākot ar 1991. gadu valsts sāka virzÄ«ties uz tirgus sistēmu.[89][90] Politikas maiņu 1991. gadā radÄ«ja akÅ«ta maksājumu bilances krÄ«ze un kopÅ” tā laika uzsvars tiek likts uz ārējo tirdzniecÄ«bu un ārējo kapitālieguldÄ«jumu izmantoÅ”anu kā Indijas saimniecÄ«bas neatņemamu sastāvdaļu.[92] ValdÄ«ba uzsāka ekonomiskās reformas, samazinot ievedmuitas, reformējot finanÅ”u jomu un atbalstot konkurenci un brÄ«vo tirgu. Reformu dēļ ir strauji augusi ārējā tirdzniecÄ«ba.

Indijas saimniecÄ«ba ir viena no visātrāk augoÅ”ajām pasaulē ar 5,8% vidējo ikgadējo IKP pieaugumu pēdējos divdesmit gados.[93] Tai ir pasaulē otrs lielākais darbaspēka daudzumsĀ ā€” 516,3 miljoni cilvēku. LauksaimniecÄ«bas sektors saražo 28% no IKP; pakalpojumu un rÅ«pnieciskie sektori attiecÄ«gi veido 54% un 18% no IKP. Galvenie lauksaimniecÄ«bas produkti ir rÄ«si, kvieÅ”i, augu eļļas, kokvilna, džuta, tēja, cukurniedres, kartupeļi; liellopi, Āzijas bifeļi, aitas, kazas, mājputni; zivis.[63] Galvenās rÅ«pniecÄ«bas nozares ir tekstilrÅ«pniecÄ«ba, Ä·Ä«miskā rÅ«pniecÄ«ba, pārtikas rÅ«pniecÄ«ba, tērauda rÅ«pniecÄ«ba, transporta iekārtu ražoÅ”ana, cementa rÅ«pniecÄ«ba, kalnrÅ«pniecÄ«ba, nafta, maŔīnbÅ«ve un programmatÅ«ru izstrāde.[63] 1985. gadā Indijas tirdzniecÄ«ba no 6% ir sasniegusi nosacÄ«ti mērenu daļuĀ ā€” 2006. gadā tā sastādÄ«ja 24% no IKP.[89] Indijas daļa kopējā pasaules tirdzniecÄ«bā ir sasniegusi 1%. Galvenās eksportpreces ir naftas produkti, tekstilizstrādājumi, dārgakmeņi un juvelierizstrādājumi, programmatÅ«ra, maŔīnbÅ«ves preces, Ä·imikālijas, ādas izstrādājumi.[63] Savukārt galvenās importa preces ir jēlnafta, iekārtas, dārgakmeņi, mēslojums un Ä·imikālijas.[63]

Indija lielu vērÄ«bu pēdējā laikā pievērÅ” arÄ« automaŔīnu ražoÅ”anai. Attēlā redzama Tata Nano automaŔīna

Indijas iekÅ”zemes kopprodukts ir 1,089 triljoni ASV dolāru, kas to padara par divpadsmito lielāko saimniecÄ«bu pasaulē[94] vai ceturto lielāko pēc atbilstoÅ”ajiem enerÄ£ijas patēriņa tarifiem. Indija ar nominālajiem ienākumiem 977 ASV dolāru uz vienu iedzÄ«votāju ir 128. vietā pasaulē. 2000. gadu beigās Indijas saimniecÄ«bas pieaugums tiek rēķināts kā vidēji 7,5% gadā, kas dod dubultus vidējos ienākumus desmitgadē.[89]

Lai gan Indijas saimniecÄ«ba pēdējās desmitgadēs ir iespaidÄ«gi pieaugusi, tajā joprojām ir lielākais nabadzÄ«go iedzÄ«votāju Ä«patsvars pasaulē un augstākais rādÄ«tājs starp citām pasaules valstÄ«m nepietiekoÅ”am uzturam bērniem lÄ«dz trÄ«s gadu vecumam (46% 2007. gadā).[95][96]

IedzÄ«votāju Ä«patsvars, kas dzÄ«vo zem jaunās starptautiski noteiktās nabadzÄ«bas robežasĀ ā€” 1,08 USD dienā (nominālais pirktspējas lÄ«menis, PSLĀ ā€” 21,6 rÅ«pijas dienā pilsētu apgabalos un 14,3 rÅ«pijas lauku apvidÅ« 2005. gadā), ir samazinājies no 60% 1981. gadā lÄ«dz 42% 2005. gadāĀ ā€” tas treÅ”ais augstākais rādÄ«tājs Dienvidāzijā pēc Nepālas un BangladeÅ”as, neskatoties uz kopumā augstākajiem ienākumiem uz vienu iedzÄ«votāju,[97] 85,7% no iedzÄ«votājiem 2005. gadā iztika ar mazāk kā 2,50 USD dienā (PSL), salÄ«dzinot ar 80,5% Āfrikā, Sahāras tuksneÅ”a dienvidu daļā.[98] Lai gan Indija pēdējās desmitgadēs ir izvairÄ«jusies no bada, pusei no bērniem ir nepietiekams svars, kas ir viens no augstākajiem rādÄ«tājiem pasaulē un gandrÄ«z divkārt lielāks nekā jau pieminētajā Āfrikas daļā.[99]

Iesāktās reformas tiek uzmanÄ«gi vērotas un pasaules saimniecÄ«bā Indija varētu kļūt par ietekmÄ«gu valsti. Goldmena Sača (Goldman Sachs) ziņojums prognozē, ka "no 2007. lÄ«dz 2020. gadam Indijas IKP uz vienu iedzÄ«votāju četrkārÅ”osies," un ka Indijas saimniecÄ«ba 2043. gadā pārspēs Savienoto Valstu saimniecÄ«bu, bet "Indija paliks zemu ienākumu zeme vairākas desmitgades, ar ienākumiem uz vienu iedzÄ«votāju zemāku kā citiem BRIC (BrazÄ«lija, Krievija, Indija, Ķīna) dalÄ«bniekiem. Bet, ja tā spēs atbilst savām augÅ”anas iespējām, tā var kļūt par pasaules saimniecÄ«bas dzinējspēku un bÅ«tiskāko veicinātāju izdevumu pieaugumu izraisÄ«Å”anā."[91] Lai gan Indijas saimniecÄ«ba pēdējo divu desmitgažu laikā ir neatlaidÄ«gi augusi, tās pieaugums ir bijis nevienmērÄ«gs, ja salÄ«dzina dažādas sabiedrÄ«bas grupas, ekonomiskās grupas, Ä£eogrāfiskos apgabalus un lauku, pilsētu apvidus.[100] Pasaules Banka ir ieteikusi kā vissvarÄ«gākās prioritātes noteikt sabiedriskā sektora reformu, infrastruktÅ«ru, lauksaimniecÄ«bas un lauku reÄ£ionu attÄ«stÄ«bu, darbaspēka regulējumu atcelÅ”anu, reformas atpalikuÅ”ajos Å”tatos un HIV/AIDS.[101]

Kultūra

[labot | labot pirmkodu]
Līgava tradicionālā hindu laulību ceremonijā

Indijas kultÅ«ra ir iezÄ«mÄ«ga ar savu augsto sinkrētisma pakāpi[102] un kulturālo plurālismu.[103] Tas tiek apzināts, lai pasargātu izveidojuŔās tradÄ«cijas, tomēr tas uzsÅ«c arÄ« jaunas paražas, tradÄ«cijas un idejas no iebrucējiem un imigrantiem un izplata savas kultÅ«ras ietekmi uz pārējām Āzijas daļām. Tradicionāli Indijas sabiedrÄ«bu kontrolē samērā strikta sociālā hierarhija. Indijas kastu sistēma Indijas subkontinentā nosaka sociālo noslāņoÅ”anos un sociālos ierobežojumus, kurā sociālās Ŕķiras nosaka tÅ«kstoÅ”iem endogāmu pārmantoto grupu, kas bieži tiek sauktas par jātis vai par kastām.

Tradicionālās Ä£imenes vērtÄ«bas Indijā tiek ļoti cienÄ«tas un patriarhālās Ä£imenes ar kopā dzÄ«vojoŔām vairākām paaudzēm ir norma, lai gan pilsētās par izplatÄ«tu kļūst kodola Ä£imene, kas parasti sastāv tikai no laulātajiem un viņu bērniem.[88] NomācoÅ”o vairākumu indieÅ”u ir apprecinājuÅ”i viņu vecāki vai citi godājami Ä£imenes locekļi, ar lÄ«gavas un lÄ«gavaiņa piekriÅ”anu.[104] LaulÄ«bas ir paredzētas uz visu dzÄ«vi,[104] un ŔķirÅ”anos Ä«patsvars ir ārkārtÄ«gi mazs.[105] Vēl joprojām izplatÄ«tas ir bērnu laulÄ«basĀ ā€” puse no Indijas sievietēm ir apprecējuŔās pirms 18 gadu vecuma, pirms pilngadÄ«bas sasniegÅ”anas.[106][107]

Indijas virtuvi raksturo plaÅ”a reÄ£ionālo stilu dažādÄ«ba un izsmalcināts garÅ”augu un garÅ”vielu izmantojums. Galvenā pārtika reÄ£ionā ir rÄ«si (seviŔķi dienvidos un austrumos) un kvieÅ”i (vairāk ziemeļos).[108] GarÅ”vielas, kas sākotnēji bija vietējās Indijas subkontinentā, tagad tiek patērētas visā pasaulēĀ ā€” tie ir melnie pipari; turpretÄ« visā Indijā populāros asos čili piparus ieviesa portugāļi.[109]

Tradicionālais Indijas apģērbs variējas atŔķirÄ«bā no reÄ£iona ar krāsām un veidiem un ir atkarÄ«gs no dažādiem faktoriem, ieskaitot klimatiskos. Populāri apģērbu veidi ir drapēti apsegi kā sari sievietēm un dhoti vai lungi vÄ«rieÅ”iem; bez tam ir populārs arÄ« Ŕūts apģērbs, kā Å”arovāri sievietēm un kurta virskrekli un Eiropas stila bikses vÄ«rieÅ”iem.

Daudziem Indijas svētkiem ir reliÄ£ioza izcelsme, lai gan daži no tiem tiek svinēti neatkarÄ«gi no kastas un ticÄ«bas. Daži populārākie svētki ir Divali, GaneÅ”a čaturtkhi, Ugadi, Thai Pongal, Holi, Onam, Vijayadasami, Durga Puja, DzÄ«ru svētki, Bakr-Id, Ziemassvētki, Buddha Jayanti (VesakaĀ ā€” Gautamas Budas dzimÅ”anas diena) un Vaisakhi.[110] Indijā ir trÄ«s valstiskās brÄ«vdienas. Citas brÄ«vdienas, no deviņām lÄ«dz divpadsmit, tiek oficiāli ievērotas atseviŔķos Å”tatos. ReliÄ£iskās prakses ir ikdienas dzÄ«ves neatņemama sastāvdaļa un ir ļoti sabiedriska lieta.

Tadžmahāls Āgrā

Indijas arhitektÅ«ra ir viena no jomām, kas attēlo Indijas kultÅ«ras dažādÄ«bu. Daudz kas no tās, ieskaitot tādus ievērojamus pieminekļus kā Tadžmahāls un citus Mogulu arhitektÅ«ras piemērus un Dienvidindijas arhitektÅ«ru, veido seno un daudzveidÄ«go vietējo tradÄ«ciju sajaukumu no atseviŔķām valsts daļām un ārzemēm. Vietējā arhitektÅ«rā redzama arÄ« ievērojama reÄ£ionālā dažādÄ«ba.

Indijas mÅ«zika aptver plaÅ”u tradÄ«ciju un reÄ£ionālo stilu diapazonu. Klasiskā mÅ«zika galvenokārt ietver divus žanrusĀ ā€” Ziemeļindijas hindustani un Dienvidindijas karnātiskās tradÄ«cijas un to dažādos atvasinājumus reÄ£ionālās tautas mÅ«zikas veidā. Populārās mÅ«zikas veidi ir filmu un tautas mÅ«zika; labi pazÄ«stama mÅ«sdienu forma ir baulu sinkrētiskā mÅ«zika.

Indijas dejām arÄ« ir atŔķirÄ«gas formasĀ ā€” tautas un klasiskā. Starp labi zināmām tautas dejām ir bhangra no Pendžābas, bihu no Assamas, čhau no Rietumbengāles, džarkhanda un sambalpuri no Orisas un ghomara no Radžastānas. Indijas Nacionālās mÅ«zikas, dejas un drāmas akadēmijas kā klasiskās dejas ir apstiprinājusi astoņas dejas formas, daudzas stāstÄ«juma veidā un ar mitoloÄ£iskiem elementiem. Tās ir: bharatanatjama no Karnatakas Å”tata un Tamilnadas, kathaka no Utara PradeÅ”as, kathakali un mohinijatama no Keralas, kučipudi no Andra PradeÅ”as, manipuri no Manipuras, odissi no Orisas un satrija no Asamas.[111]

Indijas teātra mākslā bieži tiek iekļauta mÅ«zika, deja un improvizēti vai rakstÄ«ti dialogi.[112] Tā bieži ir balstÄ«ta indusu mitoloÄ£ijā, bet tajā ir arÄ« aizguvumi no viduslaiku romāniem un sociālo un politisko notikumu jaunumi. Indijas teātra māksla ietver bhavai no Gudžaratas Å”tata, jatru no Rietumbengālijas, nautanki un ramlilu no Ziemeļindijas, tamaÅ”u no MaharaÅ”tras, burrakatu no Andra PradeÅ”as, terukutu no Tamilnadas un jakÅ”aganu no Karnatakas.[113]

Indijas kino industrija ir lielākā pasaulē.[114] Bolivuda, kas bāzēta Mumbajā, ražo komerciālās filmas hindi valodā un ir visražīgākā kino industrija pasaulē.[115] Ir iesakņojuŔās tradÄ«cijas arÄ« kinematogrāfijai bengāļu, kannadas, malajalamas, marathi, tamilu un telugu valodās.[116]

Indijas literatÅ«ras agrÄ«nākie darbi bija mutvārdu formā un tika pierakstÄ«ti tikai vēlāk.[117] Tie bija tādi sanskrita literatÅ«ras darbi kā agrÄ«nās Vēdas, episkās poēmas Mahābhārata un Rāmājana, drāma AbhijƱānaśākuntalam (Śakuntalā atzÄ«Å”ana) un dzeja Mahākāvja[118] un Sangamas literatÅ«ra tamilu valodā.[119] Rabindranats Tagore, kas 1913. gadā ieguva Nobela prēmiju, ir starp mÅ«su laikmeta rakstniekiem, kas darbojuÅ”ies indieÅ”u vai angļu valodā.

Sports

[labot | labot pirmkodu]
Indijas kriketa čempionāta spēle

Indijas nacionālais sporta veids ir lauka hokejs, ko pārzina un vada Indijas Hokeja federācija. Indijas lauka hokeja komanda 1975. gadā ir izcÄ«nÄ«jusi Pasaules kausu vÄ«rieÅ”iem un 8 zelta, 1 sudraba un 2 bronzas medaļas olimpiskajās spēlēs. Tomēr vispopulārākais sporta veids ir krikets; Indijas kriketa izlase uzvarēja 1983. gada Pasaules kausa kriketā izcīņā un 2007. gadā ICC Pasaules Twenty20 kriketa lÄ«gā, bet 2002. gadā dalÄ«ja ICC čempionu godalgas ar Å rilanku. Kriketu Indijā un vietējās sacensÄ«bas, ieskaitot Randži balvu, DulÄ«pas balvu, Deodharas balvu, Irani balvu un Pretendentu sēriju, pārzina Indijas Kriketa uzraudzÄ«bas padome. Bez tam Indijas kriketa lÄ«ga un Indijas premjerlÄ«ga organizē Twenty20 sacensÄ«bas.

Pateicoties Indijas Deivisa kausa komandai, aizvien populārāks kļūst teniss. ArÄ« futbols ir populārs sporta veids Indijas ziemeļaustrumos, Rietumbengālē, Goa un Keralā.[120] Indijas futbola izlase vairākas reizes ir ieguvusi Dienvidāzijas Futbola federācijas kausu. Å ahs, ko parasti uzskata par raduÅ”os Indijā, palielinoties Indijas lielmeistaru skaitam, arÄ« iegÅ«st popularitāti.[121] Tradicionālie sporta veidi valsts mērogā ir kabaddi, kho kho un gilli-danda. Indija ir arÄ« seno cīņas mākslu kalaripajatu un varma kalai dzimtene.

Radživa Gandija Khel Ratna (tulkojumā no hindi valodasĀ ā€” 'sporta dārgums') un Ardžunas balva ir Indijas augstākie apbalvojumi par sasniegumiem sportā, bet Dronačarjas balva tiek pieŔķirta par izcilÄ«bu trenera darbÄ«bā. Indija rÄ«koja vai piedalÄ«jās rÄ«koÅ”anā Āzijas spēlēs 1951. un 1982. gadā un Pasaules Kausā kriketā 1996. gadā. Bija plānots arÄ« rÄ«kot 2010. gada SadraudzÄ«bas spēles un 2011. gada Pasaules Kausu kriketā.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 4 Ā«World Economic Outlook Database: IndiaĀ». International Monetary Fund. April 2018. SkatÄ«ts: 2018. gada 15. jÅ«nijs.
  2. ā†‘ Ā«Human Development Report 2016 SummaryĀ». The United Nations. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2017. gada 22. marts. SkatÄ«ts: 2018. gada 15. jÅ«nijs.
  3. 1 2 3 Kumar, V. Sanil; K. C. Pathak, P. Pednekar, N. S. N. Raju (2006). "Coastal processes along the Indian coastline" (PDF). Current Science 91 (4): 530ā€”536. Arhivēts no oriÄ£ināla 2009.Ā gada 8.Ā septembrÄ«. Atjaunināts: 2009.Ā gada 15.Ā decembrÄ«.
  4. ā†‘ Oldenburg, Phillip. 2007. "India: History," Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007 Arhivēts 2009.Ā gada 31.Ā oktobrÄ«, Wayback Machine vietnē.Ā© 1997ā€”2007 Microsoft Corporation.
  5. ā†‘ Ā«India is the second fastest growing economyĀ». Economic Research Service (ERS). United States Department of Agriculture (USDA). Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011-05-20. SkatÄ«ts: 2007-08-05.
  6. ā†‘ Poverty estimates for 2004-05 Arhivēts 2008.Ā gada 14.Ā septembrÄ«, Wayback Machine vietnē., Planning commission, Government of India, March 2007. Accessed: 25 August 2007.
  7. ā†‘ Eiropas SavienÄ«ba un Indija vienojas par brÄ«vās tirdzniecÄ«bas lÄ«gumu lsm.lv 2026. gada 27. janvārÄ«
  8. ā†‘ "India", Oxford English Dictionary, second edition, 2100a.d. Oxford University Press.
  9. ā†‘ A. L. Basham. The Wonder That Was India. South Asia Books, 2000. ISBNĀ 0283992573.
  10. ā†‘ Ā«Official name of the UnionĀ». Courts Informatics Division, National Informatics Centre, Ministry of Comm. and Information Tech. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2007-09-27. SkatÄ«ts: 2007-08-08. Name and territory of the Union- India, that is Bharat, shall be a Union of States.
  11. ā†‘ Ā«HindustanĀ». EncyclopƦdia Britannica, Inc. 2007. SkatÄ«ts: 2007-06-18.
  12. ā†‘ Petraglia, Michael D.; Allchin, Bridget (2007), "Human evolution and culture change in the Indian subcontinent", in Michael Petraglia, Bridget Allchin, The Evolution and History of Human Populations in South Asia: Inter-disciplinary Studies in Archaeology, Biological Anthropology, Linguistics and Genetics, Springer
  13. ā†‘ (latviski) Ā«Indijas tradicionālā kultÅ«raĀ». LU MII AILab. SkatÄ«ts: 2010-04-04.
  14. ā†‘ Fuller, J.F.C. (2004). "Alexander's Great Battles". The Generalship of Alexander the Great (Reprint ed.). New York: Da Capo Press. pp. 188ā€”199.
  15. ā†‘ (latviski) Ā«Mohandas (Mahatma) GandijsĀ». iecietÄ«ba.lv. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2023-09-29. SkatÄ«ts: 2010-04-06.
  16. ā†‘ India After Gandhi, Ramachandra Guha, ISBN 978-0-06-095858-9
  17. 1 2 3 Ali, Jason R.; Jonathan C. Aitchison (2005). "Greater India". Earth-Science Reviews 72 (3-4): 170ā€”173. doi:10.1016/j.earscirev.2005.07.005. ISSNĀ 0012-8252.
  18. ā†‘ K.R. Dikshit, Joseph E. Schwartzberg. Ā«India: The LandĀ». EncyclopƦdia Britannica, 2007. 1ā€”29.Ā lpp. SkatÄ«ts: 2007-09-29. lpp. 7.
  19. ā†‘ Prakash, B.; Sudhir Kumar, M. Someshwar Rao, S. C. Giri (2000). "Holocene tectonic movements and stress field in the western Gangetic plains" (PDF). Current Science 79 (4): 438ā€”449.
  20. ā†‘ K.R. Dikshit, Joseph E. Schwartzberg. Ā«India: The LandĀ». EncyclopƦdia Britannica, 2007. 1ā€”29.Ā lpp. SkatÄ«ts: 2007-09-29. lpp. 11.
  21. ā†‘ K.R. Dikshit, Joseph E. Schwartzberg. Ā«India: The LandĀ». EncyclopƦdia Britannica, 2007. 1ā€”29.Ā lpp. SkatÄ«ts: 2007-09-29. lpp. 8.
  22. ā†‘ K.R. Dikshit, Joseph E. Schwartzberg. Ā«India: The LandĀ». EncyclopƦdia Britannica, 2007. 1ā€”29.Ā lpp. SkatÄ«ts: 2007-09-29. lpp. 9.ā€”10.
  23. ā†‘ (Government of India 2007,Ā 1..Ā lpp)
  24. ā†‘ K.R. Dikshit, Joseph E. Schwartzberg. Ā«India: The LandĀ». EncyclopƦdia Britannica, 2007. 1ā€”29.Ā lpp. SkatÄ«ts: 2007-09-29. lpp. 15.
  25. ā†‘ K.R. Dikshit, Joseph E. Schwartzberg. Ā«India: The LandĀ». EncyclopƦdia Britannica, 2007. 1ā€”29.Ā lpp. SkatÄ«ts: 2007-09-29. lpp. 16.
  26. ā†‘ K.R. Dikshit, Joseph E. Schwartzberg. Ā«India: The LandĀ». EncyclopƦdia Britannica, 2007. 1ā€”29.Ā lpp. SkatÄ«ts: 2007-09-29. lpp. 17.
  27. ā†‘ K.R. Dikshit, Joseph E. Schwartzberg. Ā«India: The LandĀ». EncyclopƦdia Britannica, 2007. 1ā€”29.Ā lpp. SkatÄ«ts: 2007-09-29. lpp. 12.
  28. ā†‘ K.R. Dikshit, Joseph E. Schwartzberg. Ā«India: The LandĀ». EncyclopƦdia Britannica, 2007. 1ā€”29.Ā lpp. SkatÄ«ts: 2007-09-29. lpp. 13.
  29. ā†‘ C.A Posey. The Living Earth Book of Wind and Weather. Reader's Digest Association, 1994. ISBNĀ 0-8957-7625-1. lpp. 118.
  30. ā†‘ Stanley Wolpert. A New History of India. Oxford and New YorkĀ : Oxford University Press, 2003. 544.Ā lpp. ISBNĀ 0195166787. lpp.4.
  31. ā†‘ J. Heitzman, R.L. Worden. India: A Country Study. Library of Congress (Area Handbook Series), 1996. ISBNĀ 0-8444-0833-6. lpp.97.
  32. ā†‘ Ā«States Reorganisation Act, 1956Ā». Constitution of India. Commonwealth Legal Information Institute. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2008-05-16. SkatÄ«ts: 2007-10-31.
  33. ā†‘ Ā«Districts of IndiaĀ». Government of India. National Informatics Centre (NIC). Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2007-10-11. SkatÄ«ts: 2007-11-25.
  34. 1 2 Dr S.K.Puri. Ā«Biodiversity Profile of India (Text Only)Ā». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011-11-21. SkatÄ«ts: 2007-06-20.
  35. ā†‘ Botanical Survey of India. 1983. Flora and Vegetation of IndiaĀ ā€” An Outline. Botanical Survey of India, Howrah. p. 24.
  36. ā†‘ Valmik Thapar, Land of the Tiger: A Natural History of the Indian Subcontinent, 1997. ISBN 978-0-520-21470-5.
  37. 1 2 Tritsch, M.E. 2001. Wildlife of India Harper Collins, London. 192 pages. ISBN 0-00-711062-6.
  38. ā†‘ K. Praveen Karanth. (2006). Out-of-India Gondwanan origin of some tropical Asian biota Arhivēts 2019.Ā gada 11.Ā aprÄ«lÄ«, Wayback Machine vietnē..
  39. ā†‘ Groombridge, B. (ed). 1993. The 1994 IUCN Red List of Threatened Animals IUCN, Gland, Switzerland and Cambridge, UK. lvi + 286 pp.
  40. ā†‘ Lytton, E. (1841). The Critical and Miscellaneous Writings of Sir Edward Lytton. Vol. 2. p. 167.
  41. ā†‘ Ā«The Wildlife Protection Act, 1972Ā». Helplinelaw.com. 2000. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011-08-11. SkatÄ«ts: 2007-06-16.
  42. ā†‘ Ā«The Forest Conservation Act, 1980Ā». AdvocateKhoj.com. 2007. SkatÄ«ts: 2007-11-29.
  43. ā†‘ Ā«Biosphere Reserves of IndiaĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011-08-21. SkatÄ«ts: 2007-06-17.
  44. ā†‘ Ā«The List of Wetlands of International ImportanceĀ» (PDF). The Secretariat of the Convention of on Wetlands. 4 June 2007. p. 18.Ā lpp. SkatÄ«ts: 2007-06-20.
  45. ā†‘ Moolamattom Varkey Pylee. Ā«The Longest Constitutional DocumentĀ». Constitutional Government in India (2nd izd.). S. Chand, 2004. 4.Ā lpp. ISBNĀ 8121922038. SkatÄ«ts: 2007-10-31.
  46. ā†‘ Dutt, Sagarika (1998). "Identities and the Indian state: An overview". Third World Quarterly 19 (3): 411ā€”434. doi:10.1080/01436599814325. at p. 421.
  47. ā†‘ K.C. Wheare. Federal Government (4th izd.). Oxford University Press, 1964. 28.Ā lpp.
  48. ā†‘ Echeverri-Gent, John (2002), "Politics in India's Decentred Polity", in Ayres, Alyssa; Oldenburg, Philip, Quickening the Pace of Change, India Briefing, London: M.E. Sharpe, ISBNĀ 076560812X at pp. 19ā€”20; Sinha, Aseema (2004), "The Changing Political Economy of Federalism in India", India Review 3 (1): 25, doi:10.1080/14736480490443085 at pp. 25ā€”33.
  49. 1 2 3 Sharma, Ram (1950). "Cabinet Government in India". Parliamentary Affairs 4 (1): 116ā€”126.
  50. ā†‘ Ā«Election of PresidentĀ». The Constitution Of India. Constitution Society. SkatÄ«ts: 2007-09-02. The President shall be elected by the members of an electoral college.
  51. ā†‘ Alan Gledhill. The Republic of India: The Development of Its Laws and Constitution (2nd izd.). Stevens and Sons, 1964. 112.Ā lpp.
  52. ā†‘ Ā«Tenure of President's officeĀ». The Constitution Of India. Constitution Society. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011-08-21. SkatÄ«ts: 2007-09-02. The President shall hold office for a term of five years from the date on which he enters upon his office.
  53. ā†‘ Ā«Appointment of Prime Minister and Council of MinistersĀ». The Constitution Of India. Constitution Society. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011-08-21. SkatÄ«ts: 2007-09-02. The Prime Minister shall be appointed by the President and the other Ministers shall be appointed by the President on the advice of the Prime Minister.
  54. ā†‘ K.M. Matthew. Manorama Yearbook 2003. Malayala Manorama. 524.Ā lpp. ISBNĀ 8190046187.
  55. ā†‘ Alan Gledhill. The Republic of India: The Development of Its Laws and Constitution (2nd izd.). Stevens and Sons, 1964. 127.Ā lpp.
  56. 1 2 3 4 Ā«Our Parliament A brief description of the Indian ParliamentĀ». www.parliamentofindia.gov.in. SkatÄ«ts: 2007-06-16.
  57. 1 2 Neuborne, Burt (2003). "The Supreme Court of India". International Journal of Constitutional Law 1 (1): 476ā€”510. doi:10.1093/icon/1.3.476. at p. 478.
  58. ā†‘ Supreme Court of India. Ā«Jurisdiction of the Supreme CourtĀ». National Informatics Centre. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2009-04-09. SkatÄ«ts: 2007-10-21.
  59. ā†‘ Sripati, Vuayashri (1998). "Toward Fifty Years of Constitutionalism and Fundamental Rights in India: Looking Back to See Ahead (1950ā€”2000)". American University International Law Review 14 (2): 413ā€”496. at pp. 423ā€”424.
  60. ā†‘ Moolamattom Varkey Pylee. Ā«The Union Judiciary: The Supreme CourtĀ». Constitutional Government in India (2nd izd.). S. Chand, 2004. 314.Ā lpp. ISBNĀ 8121922038. SkatÄ«ts: 2007-11-02.
  61. ā†‘ Ā«Country profile: IndiaĀ». BBC. 9 January 2007. SkatÄ«ts: 2007-03-21.
  62. ā†‘ Ā«World's Largest Democracy to Reach One Billion Persons on Independence DayĀ». United Nations Department of Economic and Social Affairs. United Nations: Commission on Population and Development - Population Division. SkatÄ«ts: 2007-12-06.
  63. 1 2 3 4 5 6 7 Ā«Country Profile: IndiaĀ» (PDF). Library of Congress - Federal Research Division. December 2004. SkatÄ«ts: 2007-06-24.
  64. ā†‘ Chandra Prakash Bhambhri. Politics in India 1991-92. Shipra Publications, 1992. 118, 143.Ā lpp. ISBNĀ 978-8185402178.
  65. ā†‘ Ā«Narasimha Rao passes awayĀ». The Hindu. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2004-12-30. SkatÄ«ts: 2008-11-02.
  66. ā†‘ Patrick Dunleavy, Rekha Diwakar, Christopher Dunleavy. Ā«The effective space of party competitionĀ» (PDF). London School of Economics. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011-08-21. SkatÄ«ts: 2007-10-01.
  67. ā†‘ Kulke Hermann, Dietmar Rothermund. A History of India. Routledge, 2004. 384.Ā lpp. ISBNĀ 978-0415329194.
  68. ā†‘ Ā«Significance of the Contribution of India to the Struggle Against Apartheid1 by M. MoollaĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2009.Ā gada 11.Ā oktobrÄ«. SkatÄ«ts: 2009.Ā gada 16.Ā decembrÄ«.
  69. ā†‘ Ā«History of Non Aligned MovementĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011-08-21. SkatÄ«ts: 2007-08-23.
  70. ā†‘ Martin Gilbert. A History of the Twentieth Century. LondonĀ : HarperCollins, 2002. 486ā€”87.Ā lpp. ISBNĀ 006050594X. SkatÄ«ts: 2008-11-03.
  71. ā†‘ India's negotiation positions at the WTO.
  72. ā†‘ Ā«India and the United NationsĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011-08-21. SkatÄ«ts: 2006-04-22.
  73. 1 2 3 4 Ā«CIA Factbook: IndiaĀ». CIA Factbook. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2008-06-11. SkatÄ«ts: 2007-03-10.
  74. ā†‘ Brig. Vijai K. Nair (Indian Army). Ā«No More Ambiguity: India's Nuclear PolicyĀ» (PDF). Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011-08-21. SkatÄ«ts: 2007-06-07.
  75. ā†‘ Times of India (11 October 2008), India, US seal 123 Agreement, Times of India.
  76. ā†‘ India Likely to Surpass China in Population by 2030 Arhivēts 2009.Ā gada 31.Ā janvārÄ«, Wayback Machine vietnē., Matt Rosenberg.
  77. ā†‘ The end of India's green revolution?, BBC News.
  78. ā†‘ Food First/Institute for Food and Development Policy Arhivēts 2009.Ā gada 14.Ā jÅ«lijā, Wayback Machine vietnē..
  79. ā†‘ Ā«Notification No. 2/8/60-O.L. (Ministry of Home Affairs), dated 27 April, 1960Ā». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2009.Ā gada 12.Ā decembrÄ«. SkatÄ«ts: 4 July 2007.
  80. ā†‘ Seaver, Sanford B. (1998), The Dravidian Languages, Taylor and Francis. p. 436, ISBN 0415100232, <http://books.google.com/books?id=CF5Qo4NDE64C&printsec=frontcover#PPA6,M1>. Quote: "Tamil... It is therefore one of India's two classical languages, alongside the more widely known Indo-Aryan language Sanskrit." 2. Ramanujan, A. K. (1985), Poems of Love and War: From the Eight Anthologies and the Ten Long Poems of Classical Tamil, New York: Columbia University Press. p. 329, ISBN 0231051077, <http://books.google.com/books?id=nIybE0HRvdQC&printsec=frontcover&source=gbs_summary_r&cad=0#PPR9,M1> Quote: "Tamil, one of the two classical languages of India, is a Dravidian language spoken today by 50 million Indians,..."
  81. ā†‘ Ā«Declaration of Telugu and Kannada as classical languagesĀ». Press Information Bureau. Ministry of Tourism and Culture, Government of India. SkatÄ«ts: 2008-11-19.
  82. ā†‘ K.M. Matthew. Manorama Yearbook 2003. Malayala Manorama, 2006. 524.Ā lpp. ISBNĀ 81-89004-07-7.
  83. ā†‘ Ā«Census of India 2001, Data on ReligionĀ». Census of India. SkatÄ«ts: 22 November 2007.
  84. ā†‘ Ā«Tribes: IntroductionĀ». National Informatics Centre. Ministry of Tribal Affairs, Government of India. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2007.Ā gada 28.Ā septembrÄ«. SkatÄ«ts: 12 April 2007.
  85. ā†‘ Ā«Kerala's literacy rateĀ». kerala.gov.in. Government of Kerala. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2003-03-11. SkatÄ«ts: 2007-12-13.
  86. ā†‘ Ā«Literacy rate of BiharĀ». Government of Bihar. Arhivēts no Census Statistics of Bihar: Literacy Rates oriÄ£ināla, laiks: 2008-05-24. SkatÄ«ts: 2007-12-13.
  87. ā†‘ India: largest cities and towns and statistics of their population
  88. 1 2 Eugene M. Makar. An American's Guide to Doing Business in India, 2007.
  89. 1 2 3 4 Ā«Economic survey of India 2007: Policy BriefĀ». ESAO. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2018.Ā gada 25.Ā decembrÄ«. SkatÄ«ts: 2009.Ā gada 18.Ā jÅ«nijā.
  90. 1 2 Ā«The India ReportĀ». Astaire Research. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2009.Ā gada 24.Ā augustā. SkatÄ«ts: 2009.Ā gada 21.Ā jÅ«nijā.
  91. 1 2 Ā«Indiaā€™s Rising Growth PotentialĀ». Goldman Sachs. 2007. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011.Ā gada 24.Ā jÅ«lijā. SkatÄ«ts: 2011.Ā gada 17.Ā jÅ«nijā.
  92. ā†‘ Jalal Alamgir. Ā«India's Open-Economy Policy: Globalism, Rivalry, ContinuityĀ». Routledge.
  93. ā†‘ Ā«The Puzzle of India's GrowthĀ». The Telegraph. 2006-06-26. SkatÄ«ts: 2008-09-15.
  94. ā†‘ Ā«"India twelfth wealthiest nation in 2005: World Bank"Ā». The Economic Times. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2012-02-02. SkatÄ«ts: 2006-07-08.
  95. ā†‘ http://siteresources.worldbank.org/SOUTHASIAEXT/Resources/DPR_FullReport.pdf Arhivēts 2009.Ā gada 14.Ā maijā, Wayback Machine vietnē. Retrieved on May 7, 2009
  96. ā†‘ http://www.timesonline.co.uk/tol/news/world/asia/article1421393.ece Arhivēts 2010.Ā gada 25.Ā maijā, Wayback Machine vietnē. Retrieved on May 8, 2009
  97. ā†‘ Ā«New Global Poverty Estimates - What it means for IndiaĀ». World Bank. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2012.Ā gada 6.Ā maijā. SkatÄ«ts: 2009.Ā gada 18.Ā jÅ«nijā.
  98. ā†‘ Ā«The developing world is poorer than we thought, but no less successful in the fight against povertyĀ». World Bank. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2009.Ā gada 23.Ā martā. SkatÄ«ts: 2009.Ā gada 27.Ā martā.
  99. ā†‘ Ā«India: Undernourished Children: A Call for Reform and ActionĀ». World Bank. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2018.Ā gada 13.Ā jÅ«nijā. SkatÄ«ts: 2009.Ā gada 18.Ā jÅ«nijā.
  100. ā†‘ Ā«"Inclusive Growth and Service delivery: Building on Indiaā€™s Success"Ā» (PDF). World Bank. 2006. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011-08-21. SkatÄ«ts: 2007-04-28.
  101. ā†‘ Ā«India Country Overview 2008Ā». World Bank. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011.Ā gada 22.Ā maijā. SkatÄ«ts: 2009.Ā gada 18.Ā jÅ«nijā.
  102. ā†‘ Das, N.K. (July 2006). "Cultural Diversity, Religious Syncretism and People of India: An Anthropological Interpretation". Bangladesh e-Journal of Sociology 3 (2nd). ISSN 1819-8465. Atjaunināts: 2007-09-27. "The pan-Indian, civilizational dimension of cultural pluralism and syncretism encompasses ethnic diversity and admixture, linguistic heterogeneity as well as fusion, and variations as well as synthesis in customs, behavioural patterns, beliefs and rituals"
  103. ā†‘ Saraswati Baidyanath. Ā«Cultural Pluralism, National Identity and DevelopmentĀ». Interface of Cultural Identity Development (1stEdition izd.). New DelhiĀ : Indira Gandhi National Centre for the Arts, 2006. xxi+290 pp. ISBNĀ 81-246-0054-6. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2007-07-02. SkatÄ«ts: 2007-06-08.
  104. 1 2 Nilufer Medora. Ā«Mate selection in contemporary India: Love marriages versus arranged marriagesĀ». In Hamon, Raeann R. and Ingoldsby, Bron B. Mate Selection Across Cultures. SAGE, 2003. 209ā€”230.Ā lpp. ISBNĀ 0761925929.
  105. ā†‘ Ā«Divorce Rate In IndiaĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2014.Ā gada 12.Ā aprÄ«lÄ«. SkatÄ«ts: 2009.Ā gada 17.Ā decembrÄ«.
  106. ā†‘ Ā«Child marriages targeted in IndiaĀ». BBC News.
  107. ā†‘ Ā«State of the Worldā€™s Children-2009Ā». UNICEF. 2009. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2009.Ā gada 19.Ā jÅ«nijā. SkatÄ«ts: 2009.Ā gada 18.Ā jÅ«nijā.
  108. ā†‘ Delphine, Roger, "The History and Culture of Food in Asia", in Kiple & Kriemhild 2000,Ā 1140ā€”1151..Ā lpp
  109. ā†‘ Achaya 1994, Achaya 1997
  110. ā†‘ Ā«18 Popular India FestivalsĀ». SkatÄ«ts: 2007-12-23.
  111. ā†‘ 1. "South Asian arts: Techniques and Types of Classical Dance" From: EncyclopƦdia Britannica Online. 12 Oct. 2007. 2. Sangeet Natak Academi (National Academy of Music, Dance, and Drama, New Delhi, India). 2007. Dance Programmes Arhivēts 2007.Ā gada 24.Ā jÅ«lijā, Wayback Machine vietnē.. 3. Kothari, Sunil. 2007. Sattriya dance of the celibate monks of Assam, India Arhivēts 2009.Ā gada 7.Ā oktobrÄ«, Wayback Machine vietnē.. Royal Holloway College, University of London.
  112. ā†‘ Lal 1998.
  113. ā†‘ (Karanth 1997,Ā 26.Ā lpp). Quote: "The Yakį¹£agāna folk-theatre is no isolated theatrical form in India. We have a number of such theatrical traditions all around Karnataka... In far off Assam we have similar plays going on by the name of Ankia Nat, in neighouring Bengal we have the very popular Jatra plays. Maharashtra has Tamasa. (p. 26.)
  114. ā†‘ Ā«Country profile: IndiaĀ». BBC. SkatÄ«ts: 2007.
  115. ā†‘ Dissanayake & Gokulsing 2004.
  116. ā†‘ Rajadhyaksha & Willemen (editors) 1999.
  117. ā†‘ MacDonell 2004,Ā 1-40..Ā lpp
  118. ā†‘ Johnson 1998, MacDonell 2004,Ā 1-40.Ā lpp, and Kalidasa & Johnson (editor) 2001.
  119. ā†‘ 1. Encyclopaedia Britannica (2008), "Tamil Literature." Arhivēts 2016.Ā gada 10.Ā aprÄ«lÄ«, Wayback Machine vietnē. Quote: "Apart from literature written in classical (Indo-Aryan) Sanskrit, Tamil is the oldest literature in India. Some inscriptions on stone have been dated to the 3rd century BC, but Tamil literature proper begins around the 1st century AD. Much early poetry was religious or epic; an exception was the secular court poetry written by members of the sangam, or literary academy (see Sangam literature)." 2. Ramanujan 1985,Ā ix-x..Ā lpp Quote: "These poems are 'classical,' i.e. early, ancient; they are also 'classics,' i.e. works that have stood the test of time, the founding works of a whole tradition. Not to know them is not to know a unique and major poetic achievement of Indian civilization. Early classical Tamil literature (c. 100 BCā€”AD 250) consists of the Eight Anthologies (Eţţuttokai), the Ten Long Poems (Pattuppāţţu), and a grammar called the Tolkāppiyam or the 'Old Composition.' ... The literature of classical Tamil later came to be known as Cankam (pronounced Sangam) literature. (pp. ix-x.)"
  120. ā†‘ Majumdar & Bandyopadhyay 2006,Ā 1.ā€”5..Ā lpp
  121. ā†‘ Ā«Anand crowned World championĀ». Rediff. 2008-10-29. SkatÄ«ts: 2008-10-29.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Indija&oldid=4478571"