Pāriet uz saturu

Venera-1

Vikipēdijas lapa
Venera-1
Venera-1
KA veidsVeneras zonde
OperatorsKarogs: Padomju Savienība PSRS
Bāzes platforma1VA
Sērijas Nr.2
Starts12.02.1961. 02:09:00Ā UTC
Starta vietaTuratama Karogs: Padomju Savienība PSRS
NesējraÄ·eteMolnija, Karogs: Padomju SavienÄ«baĀ PSRS
Aktivitātes beigas17.02.1961.
NSSDC ID1961-003A
SCN00080
Masa643,5 kg
Programma Venera
IepriekŔējaisNākamais
Tjažolyj sputnik(Kosmos-21)
Venera-2

Venera-1 (Венера-1) bija 1961. gadā PSRS palaista zonde (automātiskā starpplanētu stacija), kas paredzēta Veneras pētÄ«jumiem. Tā kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kas palidojis garām Venerai, lai gan uz to brÄ«di tas nedarbojās.

1961.Ā gada 4.Ā februārÄ« bija pirmais mēģinājums palaist zondi (eksemplārs 1VA ā„– 1) uz Veneru ar mērÄ·i trāpÄ«t planētā, tur nogādājot Ä«paÅ”u vimpeli. Diemžēl pēc ieieÅ”anas orbÄ«tā neiedarbojās augŔējās pakāpes dzinējs, un zonde palika Zemes orbÄ«tā. Oficiāli palaiÅ”anas mērÄ·is netika publiskots, paziņoja, ka palaists Ā«Smagais pavadonisĀ» (Tjažolyj sputnik).

Uzbūve

[labot | labot pirmkodu]

Kosmiskais aparāts sastāvēja no cilindriska korpusa ar sfērisku augŔējo daļu. Tā augstums bija 2,035 m un diametrs 1,05 m. ElektroenerÄ£iju nodroÅ”ināja divi saules bateriju paneļi, kuri uzlādēja sudraba cinka akumulatorus. 2 m diametra paraboliskā antena nodroÅ”ināja signāla raidīŔanu uz Zemi 922,8 MHz frekvencē.

No zinātniskās aparatÅ«ras Venera-1 bija uzstādÄ«ti: magnetometrs, divi jonu slazdi, mikrometeorÄ«tu detektors, Geigera skaitÄ«tājs, scintilācijas detektors kosmiskās radiācijas mērīŔanai.

Lidojuma gaita

[labot | labot pirmkodu]

Otrā eksemplāra 1VA ā„– 2 palaiÅ”ana notika 1961.Ā gada 12.Ā februārÄ« 02:09:00Ā UTC ar nesējraÄ·eti Molnija no Baikonuras kosmodroma. Vispirms tā ar augŔējo pakāpi tika ievadÄ«ta 229 Ɨ 282 km Zemes orbÄ«tā. Pirmā vijuma beigās tika iedarbināts ceturtās pakāpes dzinējs, kas Å”oreiz nostrādāja kā paredzēts, un zonde tika ievadÄ«ta trajektorijā uz Veneru. Zondei tika dots nosaukums Venera-1.

Sakaru seansā tika konstatēta saules orientācijas sistēmas nestabila darbÄ«ba. Pēc kosmiskā aparāta programmas Ŕādā gadÄ«jumā tas tika iegriezts ap asi, kas orientēta uz Sauli un izslēgts vairums ierīču, lai taupÄ«tu elektroenerÄ£iju. Starp izslēgtajām ierÄ«cēm bija arÄ« uztvērējs, tā ka zuda iespējas no Zemes uzsākt sakaru seansu. Pēc programmas nākamais sakaru seanss bija paredzēts pēc piecām dienām. 17. februārÄ«, kā paredzēts, zonde veica sakaru seansu. ArÄ« Å”oreiz izrādÄ«jās, ka traucēta orientācijas sistēma. Nākamajā reizē 22. februārÄ« un vēlāk vairs neizdevās nodibināt sakarus.

Pēc ballistiskiem aprēķiniem 19.—20. maijā Venera-1 palidoja aptuveni 100 000 km attālumā no Veneras. Ar britu Džodrela Benka radioteleskopu daži vāji signāli no zondes tika uztverti jÅ«nijā. PaÅ”laik Venera-1 atrodas heliocentriskā orbÄ«tā.

Rezultāti

[labot | labot pirmkodu]

Saules orientācijas sistēmas kļūmes iemesls bija optiskā sensora nehermētiskums, kā rezultātā tas pārkarsa. Tika nolemts turpmāk kosmisko aparātu radiouztvērējus nekad neizslēgt, lai būtu iespējams jebkurā brīdī ar tiem sazināties.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]