Venera-1
| Venera-1 | |||||
| KA veids | Veneras zonde | ||||
| Operators | |||||
| BÄzes platforma | 1VA | ||||
| SÄrijas Nr. | 2 | ||||
| Starts | 12.02.1961. 02:09:00Ā UTC | ||||
| Starta vieta | Turatama | ||||
| NesÄjraÄ·ete | Molnija, | ||||
| AktivitÄtes beigas | 17.02.1961. | ||||
| NSSDC ID | 1961-003A | ||||
| SCN | 00080 | ||||
| Masa | 643,5 kg | ||||
| Programma Venera | |||||
| |||||
Venera-1 (ŠŠµŠ½ŠµŃа-1) bija 1961. gadÄ PSRS palaista zonde (automÄtiskÄ starpplanÄtu stacija), kas paredzÄta Veneras pÄtÄ«jumiem. TÄ kļuva par pirmo kosmisko aparÄtu, kas palidojis garÄm Venerai, lai gan uz to brÄ«di tas nedarbojÄs.
1961.Ā gada 4.Ā februÄrÄ« bija pirmais mÄÄ£inÄjums palaist zondi (eksemplÄrs 1VA ā 1) uz Veneru ar mÄrÄ·i trÄpÄ«t planÄtÄ, tur nogÄdÄjot Ä«paÅ”u vimpeli. DiemžÄl pÄc ieieÅ”anas orbÄ«tÄ neiedarbojÄs augÅ”ÄjÄs pakÄpes dzinÄjs, un zonde palika Zemes orbÄ«tÄ. OficiÄli palaiÅ”anas mÄrÄ·is netika publiskots, paziÅoja, ka palaists Ā«Smagais pavadonisĀ» (Tjažolyj sputnik).
Uzbūve
[labot | labot pirmkodu]Kosmiskais aparÄts sastÄvÄja no cilindriska korpusa ar sfÄrisku augÅ”Äjo daļu. TÄ augstums bija 2,035 m un diametrs 1,05 m. ElektroenerÄ£iju nodroÅ”inÄja divi saules bateriju paneļi, kuri uzlÄdÄja sudraba cinka akumulatorus. 2 m diametra paraboliskÄ antena nodroÅ”inÄja signÄla raidīŔanu uz Zemi 922,8 MHz frekvencÄ.
No zinÄtniskÄs aparatÅ«ras Venera-1 bija uzstÄdÄ«ti: magnetometrs, divi jonu slazdi, mikrometeorÄ«tu detektors, Geigera skaitÄ«tÄjs, scintilÄcijas detektors kosmiskÄs radiÄcijas mÄrīŔanai.
Lidojuma gaita
[labot | labot pirmkodu]OtrÄ eksemplÄra 1VA ā 2 palaiÅ”ana notika 1961.Ā gada 12.Ā februÄrÄ« 02:09:00Ā UTC ar nesÄjraÄ·eti Molnija no Baikonuras kosmodroma. Vispirms tÄ ar augÅ”Äjo pakÄpi tika ievadÄ«ta 229 Ć 282 km Zemes orbÄ«tÄ. PirmÄ vijuma beigÄs tika iedarbinÄts ceturtÄs pakÄpes dzinÄjs, kas Å”oreiz nostrÄdÄja kÄ paredzÄts, un zonde tika ievadÄ«ta trajektorijÄ uz Veneru. Zondei tika dots nosaukums Venera-1.
Sakaru seansÄ tika konstatÄta saules orientÄcijas sistÄmas nestabila darbÄ«ba. PÄc kosmiskÄ aparÄta programmas Å”ÄdÄ gadÄ«jumÄ tas tika iegriezts ap asi, kas orientÄta uz Sauli un izslÄgts vairums ierÄ«Äu, lai taupÄ«tu elektroenerÄ£iju. Starp izslÄgtajÄm ierÄ«cÄm bija arÄ« uztvÄrÄjs, tÄ ka zuda iespÄjas no Zemes uzsÄkt sakaru seansu. PÄc programmas nÄkamais sakaru seanss bija paredzÄts pÄc piecÄm dienÄm. 17. februÄrÄ«, kÄ paredzÄts, zonde veica sakaru seansu. ArÄ« Å”oreiz izrÄdÄ«jÄs, ka traucÄta orientÄcijas sistÄma. NÄkamajÄ reizÄ 22. februÄrÄ« un vÄlÄk vairs neizdevÄs nodibinÄt sakarus.
PÄc ballistiskiem aprÄÄ·iniem 19.ā20. maijÄ Venera-1 palidoja aptuveni 100 000 km attÄlumÄ no Veneras. Ar britu Džodrela Benka radioteleskopu daži vÄji signÄli no zondes tika uztverti jÅ«nijÄ. PaÅ”laik Venera-1 atrodas heliocentriskÄ orbÄ«tÄ.
RezultÄti
[labot | labot pirmkodu]Saules orientÄcijas sistÄmas kļūmes iemesls bija optiskÄ sensora nehermÄtiskums, kÄ rezultÄtÄ tas pÄrkarsa. Tika nolemts turpmÄk kosmisko aparÄtu radiouztvÄrÄjus nekad neizslÄgt, lai bÅ«tu iespÄjams jebkurÄ brÄ«dÄ« ar tiem sazinÄties.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- ŠŠŠŠ ŠŠ«Š Š ŠŠŠŠŠ Š fragments no B. Äertoka «РакеŃŃ Šø Š»ŃŠ“Šø. Фили ā ŠŠ¾Š“Š»ŠøŠæŠŗŠø ā Š¢ŃŃŠ°Ńам» (krieviski)
- ŠŠ²ŃŠ¾Š¼Š°ŃŠøŃŠµŃŠŗŠ°Ń Š¼ŠµŠ¶ŠæŠ»Š°Š½ŠµŃŠ½Š°Ń ŃŃŠ°Š½ŃŠøŃ "ŠŠµŠ½ŠµŃа-1" Š ŠŠ ŠŠ¾Š²Š¾ŃŃŠø, ŠŠ½ŃŠ¾Š³ŃŠ°Ńика. Š”ŃŠ°Š½ŠøŃлав Š”ŃŃŠµŃŠŗŠøŃ , 2011 (krieviski)