Pāriet uz saturu

Maraņauna

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Maraņauna
MaranhĆ£o
ā€”Ā Ā Å tatsĀ Ā ā€”
Flag of Maraņauna
Karogs		 Coat of arms of Maraņauna
Ä¢erbonis
Koordinātas: 06Ā°11ā€²S 45Ā°37ā€²Wļ»æ / ļ»æ6.183Ā°S 45.617Ā°Wļ»æ / -6.183; -45.617Koordinātas: 06Ā°11ā€²S 45Ā°37ā€²Wļ»æ / ļ»æ6.183Ā°S 45.617Ā°Wļ»æ / -6.183; -45.617
Pārvaldes centrs Sanluisa
Oficiālā valoda portugāļu
Valsts Karogs: BrazÄ«lijaĀ BrazÄ«lija
Administrācija
Ā -Ā Gubernators Flavio Dino de Kastro e Kosta[1] (BrazÄ«lijas Komunistiskā partija)
PlatÄ«baĀ 
Ā -Ā Kopējā 331Ā 935,507Ā kmĀ²
Iedzīvotāji (2017)[2]
Ā -Ā Kopā 7Ā 000Ā 229
Ā -Ā BlÄ«vums 21,1/kmĀ²
Mājaslapa: https://www.ma.gov.br/
Maraņauna Vikikrātuvē

Maraņauna vai Maraņāuna[3] (BrazÄ«lijas portugāļu: MaranhĆ£o) ir Å”tats BrazÄ«lijas Ziemeļaustrumu reÄ£ionā. Robežojas rietumos ar Paras Å”tatu, dienvidos ar Tokantinsas un austrumos ar Pjaui Å”tatu. Ziemeļos Å”tatu apskalo Atlantijas okeāns. AdministratÄ«vais centrs un lielākā pilsētaĀ ā€” Sanluisa (agrāk arÄ« Sanluisa del Maraņauna). PlaŔāk Maraņauna ir pazÄ«stama ar Alkantaras kosmodromu pie Sanluisas un piejÅ«ras kāpām dabas parkā Lensois-Maraņensis, kuras ir populārs tÅ«risma objekts.

Etimoloģija

[labot | labot pirmkodu]

IzplatÄ«tākā versija par vārda "Maraņauna" nozÄ«mi ir "tekoŔā jÅ«ra", un ka tā vietējās ciltis saukuÅ”as Amazoni. AnaloÄ£isks nosaukums ir arÄ« vienai no divām Amazones satekupēm BrazÄ«lijasā€”Peru robežas rajonā. Pastāv arÄ« citas versijas, piemēram, ka Indijas rieksti, viens no kuru apzÄ«mējumiem ir "maraņjoni", varētu bÅ«t nevis guvuÅ”i Å”o nosaukumu no to augÅ”anas teritorijas, bet gan paÅ”i to devuÅ”i piekrastei.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Pirms kolonizēŔanas

[labot | labot pirmkodu]

Ap eiropieÅ”u ieraÅ”anās laiku Maraņaunā dzÄ«voja divas lielas indiāņu grupas: tupi galvenokārt piekrastes rajonos un ža jeb žesi iekÅ”zemē. Lielākās tupu cilÅ”u grupas, guažažara un urubi, pilnÄ«bā tika pakļautas tikai 20. gadsimtā, kamēr galvenās žesu grupasĀ ā€” timbira un sakramekriĀ ā€” atkāpās no kolonistiem dziļāk iekÅ”zemē. ArÄ« dažas ciltis no kaimiņos esoŔās Pjaui teritorijas 17. gadsimtā atkāpās no kolonistiem uz Maraņaunas grÅ«tāk pieejamajiem rajoniem.

Brazīlijas kapitānijas 1534. gadā.

PrecÄ«zu datu par pirmajiem eiropieÅ”iem Å”ai rajonā nav. Domājams, ka piekrasti pirmais pētÄ«jis spānietis Pinsons, kurÅ” 1500. gadā devās ar kuÄ£i no Pernambuku uz Amazones grÄ«vu. Zināma 1519. gada portugāļu karte, kurā jau iezÄ«mēta Maraņaunas piekraste. Taču Portugālei trÅ«ka resursu visas milzÄ«gās teritorijas sagrābÅ”anai, kuru tai bija atvēlējis Tordesiljasas lÄ«gums, un kopÅ” 1524. gada Maraņaunas piekrastē sāka darboties Francijas tirgoņi. 1531. gadā BrazÄ«lijā ieradās kolonizÄ“Å”anas organizators MartÄ«ns Afonsu de Souza, kurÅ” norÄ«koja kapteini Diogu Leiti izpētÄ«t ziemeļu piekrasti. 1534. gadā Portugāles karalis Žuans III iedalÄ«ja aptuveni zināmo BrazÄ«lijas teritoriju mantojamās kapitānijās, lai gan kolonizÄ“Å”ana vēl nebija sākusies. Starp tām bija arÄ« Maraņaunas kapitānija, kas aptvēra mÅ«sdienu Maraņaunas Å”tata lielāko daļu un dažu citu Å”tatu piekrasti.

1535. gadā karalis izsniedza atļauju trÄ«s vÄ«riem sākt Maraņaunas kolonizÄ“Å”anu. Bagātākais no viņiemĀ ā€” vēsturnieks un ierēdnis Žuans BarruÅ”sĀ ā€” sagatavoja 10 kuÄ£us, 900 zaldātus un viena no triumviriemĀ ā€” Airesa de Kuņjas vadÄ«bā tie devās ceļā. Taču plānus stipri izbojāja vētra pie Maraņaunas krastiem. KuÄ£i nogrima, kapteinis gāja bojā, izdzÄ«vojuÅ”ajiem izdevās izsēsties tagadējās Sanluisas salas krastā un nodibināt fortu, ko nosauca par Nacareti. Saprasties ar vietējiem tupinambasu cilts indiāņiem viņiem neizdevās, un tie fortu 1538. gadā iznÄ«cināja. 1539. gadā laimi Å”eit pamēģināt devās portugāļu muižnieks LuiÅ”s de Melu da Silva. ArÄ« viņu piekrastē piemeklēja kuÄ£a katastrofa, bet viņŔ izrādÄ«jās veiksmÄ«gāks izdzÄ«votājs vai labāks diplomāts un pēc 15 gadiem spēja atgriezties dzimtenē. Pēc viņa atgrieÅ”anās Žuans BarruÅ”s 1555. gadā nosÅ«tÄ«ja uz turieni divus savus dēlus, kuri atgriezuÅ”ies apgalvoja, ka viņi redzējuÅ”i savā kapitānijā 17 franču kuÄ£us, ka franči uzbÅ«vējuÅ”i tur akmens mājas un veiksmÄ«gi tirgojas ar iezemieÅ”iem. Apstiprinājuma viņu apgalvojumiem trÅ«kst, toties tie bija labs arguments pasteidzināt paÅ”iem savu ekspansiju.

Sanluisas vēsturiskais centrs, kura teritorijā francūži uzbūvēja savu pirmo cietoksni.

Tomēr pirmā pastāvÄ«gi apdzÄ«votā vieta Sanluisā tika radÄ«ta tika 1594. gadā, kad franču kapteinis Rifo ieradās salā ar vienu kuÄ£i, jo vēl divi bija gājuÅ”i bojā tai paŔā piekrastē, kur daudzi iepriekŔējie. Atgriezdamies Francijā, viņŔ daļu apkalpes atstāja salā. Ir ziņas, ka franči, tāpat kā viņi rÄ«kojās Ziemeļamerikā, apzināti iefiltrējuÅ”i starp indiāņiem jaunus francūžus, lai tie visu dzÄ«vi dzÄ«votu starp indiāņiem un bÅ«tu par tirdzniecisku un politisku saikni starp abām rasēm.[4] Grupa cilvēku Francijā ilgstoÅ”i mēģināja pierunāt karaļnamu sākt ekspansiju ekvatoriālajā Amerikā, un galu galā 1612. gadā karaliene Marija Mediči piekrita.[5] TrÄ«s kuÄ£i veiksmÄ«gi sasniedza salu un pēc pārrunām ar indiāņiem uzbÅ«vēja fortu Sanluisu, nosaucot to kādreizējā Francijas karaļa Luija IX vārdā. Franči atveda sev lÄ«dzi misionārus un no savas puses vairākus kristÄ«tos indiāņus aizveda uz ParÄ«zi uzrādÄ«t karaļpārim. Å Ä«s atklātās darbÄ«bas satrauca portugāļus, un 1614. gadā pie GvaÅ”endubas notika kauja starp portugāļiem un frančiem, kurus atbalstÄ«ja attiecÄ«gi tabažaras un tupinambasu cilÅ”u indiāņi. Portugāļi bija uzbÅ«vējuÅ”i krastā nocietinājumu pretÄ« franču nocietinājumam un gaidÄ«ja uzbrukumu, bÅ«dami nedaudz pārāki eiropieÅ”u spēkos (270 pret 200), bet ar 100 indiāņiem palÄ«gos pret 2500. Franču uzbrukums nocietinājumam bija neveiksmÄ«gs (ap 500 krituÅ”o, no kuriem 100 eiropieÅ”u, pret 10 krituÅ”ajiem portugāļiem), pēc kā puses norunāja pamieru lÄ«dz jautājuma izlemÅ”anai Eiropā. Pēc gada portugāļi, saņēmuÅ”i papildspēkus, pārkāpa pamieru un pēc divu dienu Sanluisas aplenkuma franči padevās, kas izŔķīra konfliktu par labu Portugālei.

KolonizēŔanas periods

[labot | labot pirmkodu]
Sanluisas senā daļa.

1621.ā€”1774. gadi administratÄ«vi pastāvÄ«gi maina Maraņaunas jēdzienuĀ ā€” tai pievieno jaunas teritorijas vai tās noņem, vienlaikus vienā teritorijā pastāv Maraņaunas kapitānija un Maraņaunas koloniālais Å”tats. Sanluisa kļūst par jauno administratÄ«vo vienÄ«bu galvaspilsētu, lai gan teritorijas attÄ«stÄ«ba rit lēni.

Vienlaikus ar to Holande, izmantojot to, ka formāli Portugāle bija nokļuvusi Spānijas pakļautÄ«bā un slikti kontrolēja savas kolonijas, kopÅ” 1624. gada pamazām sāka sagrābt sev BrazÄ«lijas ziemeļaustrumu daļu. Pēc neatkarÄ«bas atgÅ«Å”anas 1640. gadā Portugāle savukārt mēģināja to atgÅ«t. Šā kara laikā 1641. gadā holandieÅ”u flote nopostÄ«ja Sanluisu un ieņēma Maraņaunu, taču 1644. gadā, nespēdami tikt galā ar apvienoto portugāļu, indiāņu un jezuÄ«tu pretestÄ«bu, holandieÅ”i atkāpās.

Pēc holandieÅ”u izdzÄ«Å”anas sākās ekonomiskā krÄ«ze. Lēto holandieÅ”u piegādāto vergu vairs nebija, to cenas kļuva neizdevÄ«gas, mēģinājumi paverdzināt indiāņus saņēma jezuÄ«tu pretestÄ«bu, kuriem indiāņi bija vajadzÄ«gi darbam viņu kontrolētajos ciematos. Plantatori sāka organizētus uzbrukumus jezuÄ«tu kristÄ«to indiāņu ciematiem vergu sagrābÅ”anai. 1682. gadā karalis, lai risinātu problēmu, pavēlēja izveidot Maraņaunas TirdzniecÄ«bas kompāniju, kurai vajadzēja kontrolēt vergu cenas noteiktā lÄ«menÄ«, 20 gadus uzturēt pilnÄ«gu tirdzniecÄ«bas monopolu (no kura tomēr bija atbrÄ«voti jezuÄ«ti un franciskāņi) un attÄ«stÄ«t vietējo patēriņa preču ražoÅ”anu, lai aizvietotu importu. Kompānijai savus uzdevumus izpildÄ«t neizdevās, jo tās piedāvātās cenas bija pārāk neizdevÄ«gas. 1684. gadā Sanluisā uzliesmoja sagatavota sacelÅ”anās, kura bija sekmÄ«ga. Nākamajā dienā izveidotā hunta nosÅ«tÄ«ja parlamentārieÅ”us uz gubernatora tābrīža rezidenci Belenu un Lisabonu ar savām prasÄ«bām, kuras paredzēja kompānijas likvidāciju, monopola atcelÅ”anu un jezuÄ«tu padzÄ«Å”anu. Viņiem tika atteikts, un pēc gada valdÄ«ba atsÅ«tÄ«ja kareivjus, kuri bez pretestÄ«bas ieņēma Sanluisu. Nemiernieku vadoņi tika pakārti vai uz mūžu ieslodzÄ«ti. Ekonomiskā krÄ«ze Maraņaunā turpinājās vēl 80 gadus. 1759. gadā jezuÄ«ti tika izraidÄ«ti no Portugāles un tās kolonijām pēc konflikta ar faktisko Portugāles vadÄ«tāju marÄ·Ä«zu Pombālu, bet jezuÄ«tu saimniecÄ«bu pārņēma karaļa vara. Vienlaikus tika izveidota jauna valsts tirdzniecÄ«bas kompānija, kuras saimnieciskā darbÄ«ba bija veiksmÄ«gāka kā priekÅ”gājējai. Teritorijā attÄ«stÄ«jās kokvilnas un rÄ«sa audzÄ“Å”ana, 1770.-1800. gadu laikā kokvilnas ražoÅ”ana Å”tatā pieauga ap 10 reižu.

Neatkarīgajā Brazīlijā

[labot | labot pirmkodu]
Sanluisa uz 1910. gada pastkartes.

BrazÄ«lijas NeatkarÄ«bas kara laikā (1822ā€”1823) Sanluisa, tāpat kā lielākā daļa Maraņaunas un visas BrazÄ«lijas ziemeļdaļas, pēc dažādām iekŔējām sadursmēm sākotnēji nostājās Portugāles pusē. 1823. gadā BrazÄ«lijas dienestā esoÅ”ais britu admirālis Kokreins pēc savas iniciatÄ«vas pietuvojās Sanluisai un piespieda tās garnizonu padoties, blefojot ar it kā brazÄ«lieÅ”u flotes un armijas tuvoÅ”anos, par ko drÄ«z tika iecelts par Maraņaunas marÄ·Ä«zu un gubernatoru. Pēc gada Kokreins, palÄ«dzējis apspiest sacelÅ”anos netālajā Pernambuku, pieprasÄ«ja sev naudas balvu par Maraņaunas pakļauÅ”anu gadu iepriekÅ”. Nesaņēmis to, viņŔ piesavinājās provinces naudu un 1825. gadā atgriezās Anglijā.[6] Pēc Å”iem notikumiem dzÄ«ve provincē stabilizējās, taču 1838. gadā uzliesmoja Balaiadas zemnieku un vergu sacelÅ”anās ar centru ap KaÅ”iasas pilsētu, kas ilga trÄ«s gadus un tā tika apspiesta tikai pēc ŔķelÅ”anās starp sacelÅ”anās dalÄ«bnieku visai mēreno politisko vadÄ«bu un radikālajiem vienÄ«bu komandieriem. SacelÅ”anās apspieÅ”anas laikā abas puses parādÄ«ja lielu cietsirdÄ«bu, ap 12000 sacelÅ”anās dalÄ«bnieku gāja bojā.[7]

Maraņaunā tradicionāli bija spēcÄ«gas republikāniskas simpātijas, pateicoties kam BrazÄ«lijas pāreja no monarhijas uz republiku XIX gadsimta beigās par Å”tatu pārveidotajā provincē notika bez satricinājumiem. ArÄ« XX gadsimtā Å”tata vēsture neizcēlās ar politiskiem satricinājumiem, kuri notika valsts dienvidu un centrālajos Å”tatos. 1970. gadā uz robežas ar Pjaui tika uzbÅ«vēta Boaesperansas HES, pateicoties kam provinces austrumos sākās saimnieciskā attÄ«stÄ«ba.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]
Itapekuru upe Maraņaunas ziemeļdaļā.

Maraņaunas Å”tats aizņem BrazÄ«lijas plakankalnes ziemeļu nogāzes ar savannām un mitrās piejÅ«ras zemienes, kuru ekvatoriālie meži stipri cietuÅ”i no izcirÅ”anas. Klimats karsts, ar iedalÄ«jumu lietus un sausajā sezonā. 90% teritorijas atrodas mazāk kā 300 m virs jÅ«ras lÄ«meņa. Piekraste pauguraina, sastopamas 20ā€“50 m augstas klinÅ”u grēdas. Lensois-Maraņensis dabas parkā piekrastē baltu smilÅ”u kāpas. Dienvidaustrumu daļa kalnaina, nelielos faktiskos augstumus (lÄ«dz 600 m vjl.) maskē klinÅ”u stāvums.

Klimats

[labot | labot pirmkodu]

Visā Maraņaunā klimats ir karsts ar vidējo temperatÅ«ru ap 26Ā Ā°C. Vietējo klimatu iedala trÄ«s tipos: pārmitrais tropiskais musonu jeb ekvatoriālais klimats un tropiskie ar lietus sezonām rudenÄ« vai vasarā. Pirmajam, kurÅ” valda Å”tata rietumdaļā, raksturÄ«gs ļoti liels nokriŔņu daudzums (virs 2000Ā mm gadā) un maz izteikta 2ā€”3 mēneÅ”u sausā sezona februārÄ«ā€”martā; abiem pārējiem nokriŔņu daudzums ir no 1250 lÄ«dz 500Ā mm gadā un krasi izteikta 4ā€”6 mēneÅ”u ilga sausā sezona. Vasaras ir karstas ar temperatÅ«ru bieži virs 40Ā Ā°C, ziemā, kura saskan ar sauso sezonu, kalnainajā dienvidu daļā tā var nokristies lÄ«dz 10Ā Ā°C.

Hidrogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Maraņauna ir bagāta ar nokriŔņiem un upēm, kuras savus Å«deņus nes no dienvidiem uz okeānu ziemeļos. Å tata austrumu un rietumu robežas lielā garumā iezÄ«mē attiecÄ«gi Parnaibas un Tokantinsas upes. Okeānā ietekoŔām upēm raksturÄ«gi spēcÄ«gi paisuma viļņi (pororokas), kas sasniedz lÄ«dz 1,5 m augstumu un maina upju tecējuma virzienu lÄ«dz 150Ā km dziļi iekÅ”zemē.

Augājs

[labot | labot pirmkodu]

Pēc 2010. gada datiem, ap 25% augstieņu savannuĀ ā€” seradu ir pārveidotas par lauksaimniecÄ«bas zemēm, Ä«paÅ”i sojas plantācijām. No mežiem augstieņu rajonos atlikusi apmēram treÅ”daļa, kopumā Å”tatā dabiskais augājs saglabājusies uz 50% zemju. ÄŖpaÅ”i cietuÅ”i dabiskie babasu palmu meži, no kuriem atlikuÅ”i 0,09%.[8]

SeraduĀ ā€” augstieņu savanna.

Maraņaunā vairāk vai mazāk ir izplatīti 8 augāju veidi:

Brazīlijas plakankalnes augājs

[labot | labot pirmkodu]
ApplūstoŔās pļavas pie Perikumas upes.
  • SeraduĀ ā€” savanna tropu augstienēs un plakankalnēs, plaÅ”i sastopama Maraņaunas dienvidos un austrumos.[9] Seradu flora mainās atkarÄ«bā no nokriŔņu daudzuma konkrētajā vietā, bet tai raksturÄ«gi savÄ«ti koku un krÅ«mu zari, lielas augu lapas, biezas mizas un dziļas saknes.
  • KātingaĀ ā€” savanna tropu pussausajā klimatā, ar mitrākiem izolētiem anklāviem.[10] Daudzi augi sausajā periodā nomet lapas, un paliek izbalējuÅ”o stumbru "baltais mežs", ko "kātinga" tupu valodā arÄ« nozÄ«mē. IlgstoŔā ekstensÄ«vā lopkopÄ«ba kātingu stipri degradējusi. Å tatā daudz retāka par seradu, sastāv no augiem ar mazām, bieži ērkŔķotām lapām, kaktusiem, nelieliem kokiem un krÅ«miem. Purvainās vietās var izaugt arÄ« lieli koki.
  • Sezonālie daļēji mūžzaļie meži, arÄ« tropiskie daļēja lapkriÅ”a mežiĀ ā€” meži augstienēs, kuros sausajā sezonā daudzi augi nomet lapas un ir liels ērkŔķainu augu Ä«patsvars. Lapu nometoÅ”o koku procents tajos ir 20 lÄ«dz 50%, atkarÄ«bā no temperatÅ«rām un nokriŔņu daudzuma. Maz izplatÄ«ti.

Amazonijas tropisko lietus mežu augājs

[labot | labot pirmkodu]
Asailandijas apkaime Tokantinsas-Araguaijas-Maraņaunas lietus mežu dienviddaļā.
  • Tokantinsas-Araguaijas-Maraņaunas jeb Tokantinsas-Pindaras lietus meži, galvenokārt Å”tata ZR daļā. Amazonijas ekoreÄ£iona austrumu gals ar formālo robežu pie Sanluisas (pa Mearimas upi).[11] Mūžzaļi pārmitri meži, lietus sezonā nereti applÅ«stoÅ”i. Izceļas ar lielu floras un faunas daudzveidÄ«bu, taču jau lielā mērā izcirsti, Ä«paÅ”i upju tuvumā. 2004.-2011. gadu pētÄ«jumos konstatēts, ka ik gadus Å”ajā reÄ£ionā meža daudzums samazinās par 0,51%.[12]
  • Palmu mežiĀ ā€” zemieņu flora, kam raksturÄ«gs augsts gruntsÅ«deņu lÄ«menis un liels augsnes mitrums, Å”eit aug daudz palmu (Ä«paÅ”i babasu un karnaubas jeb BrazÄ«lijas vaska palmas), kuru ražotos riekstus,[13] eļļu[14] un vasku[15] izmanto saimniecÄ«bā. Lielā mērā izcirsti un aizvietoti ar ganÄ«bām un palmu plantācijām.
Indīgiem taustekļiem apveltītais "portugāļu karakuģis" jeb fizālija (Physalia physalis), kas izskalots Maraņaunas piekrastē.

Piekrastes joslas augājs

[labot | labot pirmkodu]
  • Restingas meži, arÄ« piekrastes mežiĀ ā€” piejÅ«ras zemieņu meži, kas pielāgojuÅ”ies nabadzÄ«gām smilÅ”ainām augsnēm. Koki un krÅ«mi tajos parasti vidēja lieluma. Par restām vai restingām sauc piekrasti.
  • ApplÅ«stoŔās pļavas upju grÄ«vu un ezeru rajonos. PārplÅ«st lietus sezonas laikā, sausākos mēneÅ”os tiek izmantotas kā ganÄ«bas. Aizņem ap 6% Å”tata teritorijas. Vairākos rajonos tiek izbÅ«vēti dambji, lai pasargātu Ŕīs zemes no okeāna Å«dens pieplÅ«des un sekojoŔās pārsāļoÅ”anās, kā arÄ« priekÅ” transporta ceļiem.
  • Mangrovju audzes okeāna piekrastē. Sastāv no sālsÅ«deni un plÅ«dus panesoÅ”iem augiem. Maraņaunas krastā aug 36% no BrazÄ«lijas un 3% no pasaules mangrovēm.[16]

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

2010. gadā 63,08% Å”tata iedzÄ«votāju dzÄ«voja pilsētās, vÄ«rieÅ”u bija 49,61%. Sociālā ziņā Maraņauna ir viens no nabadzÄ«gākajiem Å”tatiem BrazÄ«lijā un 2005. gadā bija vidējā BrazÄ«lijas 1980. gada lÄ«menÄ« pēc Tautas attÄ«stÄ«bas indeksa, lai gan pēdējā laikā atpalicÄ«ba tikusi mazināta. 2014. gadā Maraņauna pēc Ŕī rādÄ«tāja kopā ar kaimiņu Pjaui dalÄ«ja 3.ā€”4. vietu no beigām, apsteidzot tikai Alagoasas un Paras Å”tatus.[17] Viena no iedzÄ«votāju smagākajām problēmām ir veselÄ«bas aprÅ«pe. Bērnu mirstÄ«ba Å”tatā ir augstāka kā selvas (Amerikas džungļu) Å”tatos, lÄ«dz 1 gada vecumam nenodzÄ«vo 39 bērni no tÅ«kstoÅ”a. To ietekmē nabadzÄ«ba un kā tās sekasĀ ā€” nepietiekoÅ”a Ä“Å”ana, ap 40% iedzÄ«votāju nav pieejams attÄ«rÄ«ts Å«dens un pat galvaspilsētā ap 50%Ā ā€” kanalizācija. 2008. gadā Å”tatā bija 20% lasÄ«tnepratēju.[18]

Lielākās pilsētas (2017)

[labot | labot pirmkodu]
Sv. Mateja laukums (Largo de SĆ£o Matias) Alkantaras pilsētā.
Jansena ezera parks Sanluisā.
VietaPilsētaReģionsIedzīvotāji[19]
1.SanluisaSanluisa1 091 868
2.ImperatrisaImperatrisa254 569
3.Sanžozē de RibamaraSanluisa176 418
4.TimonaKaŔiasa167 619
5.KaŔiasaKaŔiasa162 657
6.Paso du LumiaraSanluisa122 420
7.KodoKaŔiasa120 810
8.AsailandijaImperatrisa111 339
9.BakabalaSantaineŔa-Bakabala103 358
10.BalsasaImperatrisa94 779

Etniskais iedalījums

[labot | labot pirmkodu]

BrazÄ«lijas Ä¢eogrāfijas un statistikas institÅ«ts (IBGE) ievāc informāciju pa rasēm un Ŕķiro tās pēc krāsas. Pēc 2015. gada datiem, 68,0% Å”tata iedzÄ«votāju pārstāvēja brÅ«nādaino rasiĀ ā€” jauktus dažādu rasu kreolus, kuri ir lielākā grupa arÄ« visā valstÄ«. 19,7% bija baltādainie, 11,57% melnādainie, 0,04% dzeltenādainie un 0,5% indiāņu.[20] Vairums iedzÄ«votāju ir portugāļu, ieskaitot Azoru salu, un portugāļu Āfrikas koloniju izcelsmes. Maraņaunā ir arÄ« sÄ«rieÅ”u un libānieÅ”u kopienas, kas parādÄ«jās tajā pēc Osmaņu impērijas sabrukuma. Å tatā runā vietējā portugāļu valodas dialektā, kurÅ” tuvāks Eiropas portugāļu valodai kā vairums BrazÄ«lijas dialektu.

Reliģija

[labot | labot pirmkodu]

Pēc IBGE 2010. gada datiem, 74,5% Maraņaunas iedzīvotāju atzina sevi par piederīgiem Romas Katoļu baznīcai. 17,2% pārstāvēja protestantu baznīcas, 6,6% bija nereliģiozi, 1,7% piederēja citām reliģijām.[21]

Politika un administrācija

[labot | labot pirmkodu]
Lauvu pilsĀ ā€” Å”tata valdÄ«bas rezidence.

Å tata izpildvaru vada gubernators, ko ievēl uz četriem gadiem vispārējās vēlÄ“Å”anās. 2018. gadā par gubernatoru otro reizi pēc kārtas tika ievēlēts Flavio Dino de Kastro e Kosta (Flavio Dino) no kreisās BrazÄ«lijas Komunistiskās partijas. Å tata likumdoÅ”anas sapulce ir vienpalātas, tā arÄ« tiek ievēlēta uz četriem gadiem. No 42 tās deputātiem 2019.-2022. gados lielākā frakcija ar 7 deputātiem ir mēreni kreisajai Demokrātiskajai Strādnieku partijai (PDT), 6 deputāti ir BrazÄ«lijas Komunistiskajai partijai (PCdoB), 5Ā ā€” labēji centriskajiem Demokrātiem (DEM), 4 pārstāv uzskatos daudzveidÄ«go Republikas partiju (PR), 3Ā ā€” centrisko un ekoloÄ£isko Zaļo partiju (PV) un mēreni kreiso Solidaritāti (SD), 2Ā ā€” uz centrismu pārgājuÅ”os Progresistus (PP), centrisko BrazÄ«lieÅ”u Demokrātisko kustÄ«bu (MDB) un kreiso BrazÄ«lieÅ”u Sociālistu partiju (PSB), un 8 partijām ir pa vienam deputātam. Federālajā lÄ«menÄ« Pjaui pārstāv četri senatori un 18 deputāti.[22]

Administratīvais iedalījums

[labot | labot pirmkodu]

Å tats lÄ«dz 2017. gadam sastāvēja no 5 viduslÄ«meņa reÄ£ioniem (MesorregiĆ£o)Ā ā€” ziemeļu, centrālā, dienvidu, austrumu un rietumu, kuri bija sÄ«kāk iedalÄ«ti 21 mikroreÄ£ionā un 217 municipalitātēs.[23] Pēc jaunā iedalÄ«juma, Å”tats sastāv no 5 vidējā lÄ«meņa reÄ£ioniem, kas nosaukti pēc to centriem (Imperatrisa, KaÅ”iasa, Presidentidutra, Sanluisa, SantaineÅ”a-Bakabala), kuri ietver 22 tuvā lÄ«meņa reÄ£ionus.[24] Reforma tika veikta, lai reÄ£ionālie centri bÅ«tu vieglāk pieejami.

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]
Purvainās vietās augoŔās buriti palmas ar ēdamiem augļiem Itapekuru upes krastos.

Maraņaunas saimniecÄ«bas pamatā ir zemkopÄ«ba. Daudz tiek audzēta kokvilna, cukurniedres, rÄ«si, soja, manioka, kafija un kakao. Upju ielejās tiek vākti babasu palmu rieksti un karnaubas palmu vasks, ko lieto pārtikas rÅ«pniecÄ«bā.[13][15] Å tata ZR daļā audzē asaÄ« palmas, kuru augļu ražoÅ”anā Å”tats ir treÅ”ajā vietā BrazÄ«lijā.[25] Vērā ņemama ir arÄ« lopkopÄ«baĀ ā€” 2016. gadā Å”tatā turēja 7,6 miljonus lopu.[26] Piekrastē un iekÅ”zemes Å«deņos zvejniecÄ«ba ar primitÄ«viem lÄ«dzekļiem. Parnaibas baseinā tiek iegÅ«ta dabas gāze, ko lieto vietējās TES ar kopjaudu 1,4 GW. Vēl 1,1 GW jaudu dod HES un 1,3 GW citas stacijas, kas kopā dod vairāk enerÄ£ijas, kā Å”tatam vajadzÄ«gs, un daļa no tām strādā ar pusjaudu. Atrasti un tiek iegÅ«ti kaļķakmens, marmors, granÄ«ts un Ä£ipsis. Sanluisā koncerns "Alumar" 1984. gadā uzbÅ«vēja Paras Å”tatā iegÅ«stamās alumÄ«nija rÅ«das apstrādes rÅ«pnÄ«cu, ko 21. gadsimtā slēdza saimniecisku un ekoloÄ£isku apsvērumu dēļ. Maraņaunas eksportā 2012. gadā 34% vērtÄ«bas sastādÄ«ja dzelzs un dzelzsrÅ«da, kas, tāpat kā citas metālu rÅ«das, nāk no Paras Å”tata, 29%Ā ā€” alumÄ«nijs un tā oksÄ«ds un 26%Ā ā€” soja. Tāpat kā visā BrazÄ«lijas Ziemeļaustrumu reÄ£ionā, arÄ« Maraņaunā ir augsts bezdarba lÄ«menis, kurÅ” galvaspilsētā Sanluisā 2018. gadā bija 16,4% pie valsts vidējā lÄ«meņa 12,3%.[27]

ÅŖdenskritums Å apadas duÅ” Mesas nacionālajā parkā netālu no Karolinas pilsētas.

TÅ«risms

[labot | labot pirmkodu]
Kāpas Lensois-Maraņensis nacionālajā parkā lietus sezonā.

No tÅ«risma objektiem Ä«paÅ”i izceļas baltās piejÅ«ras kāpas dabas parkā Lensois-Maraņensis, vēl populāri ir Å«denskritumi upēs Å apadas duÅ” Mesas nacionālajā parkā pie Karolinas pilsētas, Parnaibas delta, Sanluisas un Alkantaras pilsētu centri, vietējā virtuve un festivāliĀ ā€” abi ar āfrikānisku akcentu. Vēl viens no tÅ«risma paveidiem ir sērferu vizināŔanās uz paisuma viļņiem upju grÄ«vās.[28]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Transporta tīkls Maraņaunā ir nepietiekami attīstīts gan no biezuma, gan no tā kvalitātes viedokļa.

Aviācija

[labot | labot pirmkodu]

Lielākā lidosta atrodas Sanluisā, 15Ā km no pilsētas centra. Apkalpo regulāru iekÅ”zemes satiksmi 3ā€”4 reizes dienā ar Brazilju, Sanpaulu, Fortalezu, ik dienas notiek lidojumi arÄ« uz Resifi, Imperatrisu, Belenu, Belu Orizonti un Terezinu.[29] 2016. gadā lidosta pārvadāja 1,5 miljonus pasažieru. 2004. gadā tā saņēma starptautiskas lidostas statusu. Vēl viena lidosta, no kuras notiek regulāri pasažieru reizi, Å”tatā ir Imperatrisā (ikdienas reisi uz Sanluisu, Brazilju un Sanpaulu),[30] citas lidostas ir SantaineŔā (tikai kravas pārvadājumi), Bakabalā un Karolinā (nav regulāru lidojumu) un Alkantarā (lieto kosmodroma vajadzÄ«bām).

DzelzceļŔ

[labot | labot pirmkodu]
Pasažieru vilciens Karažasas līnijā.

HronoloÄ£iski pirmais vēl funkcionējoÅ”ais Å”tata dzelzceļŔ ir lÄ«nija Sanluisaā€”Fortaleza. LÄ«nija iet lokveidā caur iekÅ”zemes rajoniem un Terezinu Pjaui Å”tatā. LÄ«dz Terezinai pār Parnaibas upi tā tika uzbÅ«vēta 1938. gadā un pēc tam lēni virzÄ«ta tālāk uz austrumiem. Tā tiek izmantota tikai kravasĀ ā€” pārsvarā degvielasĀ ā€” pārvadājumiem uz Terezinu, pasažieru pārvadājumi tajā beidzās 1991. gadā lÄ«nijas sliktā stāvokļa dēļ.[31][32] Krietni labākā stāvoklÄ« ir lÄ«nija no Sanluisas uz Karažasu Paras Å”tatā, kas caur Arari, SantaineÅ”u un Asailandiju saista lauksaimniecÄ«bas un rÅ«du ieguves rajonus ar Itakvi un Ponta de Madeiras ostām Sanluisā. Pa to notiek arÄ« pasažieru pārvadājumi lÄ«dz Marabai Paras Å”tatā ar vidējo ātrumu ap 65Ā km/st. Å Ä« lÄ«nija slavena ar milzÄ«giem dzelzceļa sastāviem, kas dzelzsrÅ«das pārvadājumos sasniedz 330 vagonus ar 3 lokomotÄ«vēm vienā reizē un ir vairāk kā 3Ā km gari.[33] Tiek bÅ«vēts Ziemeļuā€”Dienvidu dzelzceļŔ, kuram jāsavieno Maraņaunas Å”tata Asailandiju ar Sanpaulu Å”tatu, tā pieslēdzot Maraņaunu visas valsts dzelzceļiem pa kvalitatÄ«vu lÄ«niju, taču tās bÅ«ve stipri kavējas. Praksē kopÅ” bÅ«ves sākuma 1987. gadā pēc 30 gadiem tiek lietoti 720Ā km no Asailandijas lÄ«dz Portunasjonalai Tokantinsā, kā arÄ« Ä«ss atzarojums lÄ«dz Imperatrisai. Lai gan 2014. gadā teorētiski pabeigta lÄ«nija arÄ« no Portunasjonalas lÄ«dz Anapolisai Gojasā, kas ļauj saslēgt to ar valsts centra dzelzceļu tÄ«klu, tā vēl nav pilnvērtÄ«gi lietojama un gaida investoru, kas izbÅ«vēs ceļu pārvadus, signālzÄ«mes un citu papildus infrastruktÅ«ru.[34]

Autoceļi

[labot | labot pirmkodu]

Autoceļi Maraņaunā ir svarÄ«gs transporta veids, taču arÄ« tie nesasniedz visus nostÅ«rus. Ar dienvidiem Å”tatu savieno autoceļŔ BR-135 SanluisaĀ ā€” Belu Orizonti, kurÅ” gan ne visā garumā ir klāts ar segumu un viegli izbraucams. AnaloÄ£iska problēma ir ar Å”tata dienviddaļu ŔķērsojoÅ”o Transamazonijas Å”oseju, BR-010 Belenaā€”Brazilja rietumdaļā un vairākiem citiem dižceļiem, kas tika bÅ«vēti pēc valdÄ«bas rÄ«kojuma vairāk iekÅ”politisku nekā saimniecisku apsvērumu dēļ. Cietais segums no Å”tata 52 600Ā km autoceļiem ir apmēram desmitajai daļai, kas pārmitrās zemienēs ir svarÄ«gs faktors to izbraucamÄ«bai. Daļu reÄ£ionu apkalpo autobusu transports, pa galvenajām trasēm tas saista arÄ« attālas Å”tatu galvaspilsētas.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Ā«Gubernatora biogrāfijaĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2019.Ā gada 6.Ā aprÄ«lÄ«. SkatÄ«ts: 2019.Ā gada 7.Ā martā.
  2. ā†‘ Ā«Estimativas populacionais para os municĆ­pios e para as Unidades da FederaĆ§Ć£o brasileiros em 01.07.2017Ā».
  3. ā†‘ Alla Placinska. Portugāļu Ä«paÅ”vārdu atveide latvieÅ”u valodā. RÄ«gaĀ : LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ra, 2015. 103.Ā lpp. ISBNĀ 978-9984-829-20-3. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2019.Ā gada 13.Ā augustā. SkatÄ«ts: 2019.Ā gada 11.Ā jÅ«lijā.
  4. ā†‘ The admirable adventures and strange fortunes of Master Antonie Knivet, which went with Master Thomas Candish in his second voyage to the south sea. 1591
  5. ā†‘ HistĆ³ria do ComĆ©rcio do MaranhĆ£o 1612Ā ā€” 1895 JerĆ“nimo de Viveiros
  6. ā†‘ Ā«"Lorde Cochrane, o turbulento MarquĆŖs do MaranhĆ£o" (PDF). Revista Navigator.Ā». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2020.Ā gada 13.Ā aprÄ«lÄ«. SkatÄ«ts: 2019.Ā gada 7.Ā martā.
  7. ā†‘ Balaiada (1838ā€”1841)Ā ā€” Revolta popular no MaranhĆ£o
  8. ā†‘ Ā«Mapas do MaranhĆ£o revelam pressĆ£o da nova fronteira agrĆ­cola sobre o cerrado e o potencial hĆ­drico subterrĆ¢neo do estadoĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2020.Ā gada 5.Ā augustā. SkatÄ«ts: 2019.Ā gada 7.Ā martā.
  9. ā†‘ Brazilā€™s Cerrado forests wonā€™t be saved by corporate pledges on deforestation
  10. ā†‘ WWF: Caatinga Enclaves moist forests
  11. ā†‘ Ā«Amazon Basin EcoregionsĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2017.Ā gada 2.Ā novembrÄ«. SkatÄ«ts: 2019.Ā gada 7.Ā martā.
  12. ā†‘ Land use Status and Trends in Amazonia
  13. 1 2 Britannica: Babassu palm
  14. ā†‘ BBC: Airline in first biofuel flight
  15. 1 2 Š„Š°Ń€Š°ŠŗтŠµŃ€ŠøстŠøŠŗŠ° сŠ²Š¾Š¹ŃŃ‚Š² ŠæŠøщŠµŠ²Š¾Š¹ Š“Š¾Š±Š°Š²ŠŗŠø Š•903Ā ā€” ŠŗŠ°Ń€Š½Š°ŃƒŠ±ŃŠŗŠøŠ¹ Š²Š¾ŃŠŗ
  16. ā†‘ VocĆŖ sabia? Ɓrea de mangue do MaranhĆ£o Ć© a maior do Brasil
  17. ā†‘ UNDP: Human Development Index, 2014Ā ā€” All States of Brazil
  18. ā†‘ Estados BrasileirosĀ ā€” MARANHƃO
  19. ā†‘ Instituto Brasileiro de Geografia e EstatĆ­stica: Estimativas populacionais para os municĆ­pios 01.07.2017
  20. ā†‘ IedzÄ«votāju grupas BrazÄ«lijas Å”tatos
  21. ā†‘ Censo AmostraĀ ā€” ReligiĆ£o
  22. ā†‘ Ā«Assembleia Legislativa do Estado do MaranhĆ£oĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2019.Ā gada 14.Ā janvārÄ«. SkatÄ«ts: 2019.Ā gada 7.Ā martā.
  23. ā†‘ BrazÄ«lijas iedalÄ«jums 1990
  24. ā†‘ Ā«Base de dados por municĆ­pios das RegiƵes GeogrĆ”ficas Imediatas e IntermediĆ”rias do BrasilĀ»
  25. ā†‘ Ā«MaranhĆ£o ocupa terceiro lugar no ranking nacional de produĆ§Ć£o do aƧaĆ­Ā». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2020.Ā gada 5.Ā augustā. SkatÄ«ts: 2019.Ā gada 7.Ā martā.
  26. ā†‘ Ā«MaranhĆ£o conquista o maior Ć­ndice vacinal contra febre aftosa do NordesteĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2018.Ā gada 24.Ā martā. SkatÄ«ts: 2019.Ā gada 7.Ā martā.
  27. ā†‘ Ā«IBGE: Vidējais bezdarba lÄ«menis Å”tatu galvaspilsētās (%)Ā ā€” 2018Ā». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2020.Ā gada 5.Ā augustā. SkatÄ«ts: 2019.Ā gada 7.Ā martā.
  28. ā†‘ Pororoca: surfe na onda do Rio Mearim, em Arari, estĆ” de volta
  29. ā†‘ Routes Sao Luis
  30. ā†‘ Routes Imperatriz
  31. ā†‘ Trem SĆ£o Luiz-Teresina
  32. ā†‘ Parnaiba
  33. ā†‘ Lase scanning iron ore rail wagons for Vale at Ponta de Maderia port in Brazil
  34. ā†‘ Ā«InvestÄ«ciju programma Ferrovia EF-151Ā ā€” SP/MG/GO/TO (Ferrovia Norte-Sul)Ā». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2019.Ā gada 29.Ā martā. SkatÄ«ts: 2019.Ā gada 7.Ā martā.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Maraņauna&oldid=4286497"