Kafijas pupiÅas iegÅ«st vairÄk nekÄ 70 valstÄ«s, galvenokÄrt ÄfrikÄ, DienvidaustrumÄzijÄ un LatÄ«ÅamerikÄ, no divu sugu kafijkokiem: Coffea arabica (Arabika) un Coffea canephora (Robusta).[2] Kafijkoku dzimtene ir Etiopija. PasaulÄ zinÄmas vairÄk nekÄ 60 kafijkoku Ŕķirnes.[3] LabÄkÄs kafijas audzÄÅ”anas vietas ir sastopamas tropiskajÄ klimata joslÄ, un viena no Å”ÄdÄm vietÄm ir BrazÄ«lija, kur katru gadu tiek ievÄkts visvairÄk kafijpupiÅu.[4] Tur ir ierÄ«kotas lielÄkÄs kafijas plantÄcijas pasaulÄ, dažÄs no tÄm ir miljoniem koku, un tÄs pleÅ”as daudzu kilometru garumÄ. Kafiju pazina jau apmÄram 1000 gadus pirms mÅ«su Äras. EiropÄ tÄ parÄdÄ«jÄs 16. gadsimtÄ. LatvijÄ kafija parÄdÄ«jÄs 19. gadsimta otrajÄ pusÄ.[5]
VisvairÄk kafijas pupiÅu iegÅ«st BrazÄ«lijÄ, VjetnamÄ, IndonÄzijÄ un KolumbijÄ.[4] 10 lielÄkÄs valstis pÄc ievÄktÄ kafijpupiÅu daudzuma veido 79,8% no visas pasaules kafijpupiÅu tirgus. SavukÄrt BrazÄ«lijÄ iegÅ«st aptuveni 22% no visas kafijpupiÅu ražas.
Valstis, kur iegÅ«st visvairÄk kafijpupiÅu. TumÅ”i zaÄ¼Ä krÄsÄ ir iekrÄsotas valstis, kur vairumÄ iegÅ«st robusta kafiju, dzeltenÄ krÄsÄĀ ā arabika, bet gaiÅ”i zaÄ¼Ä krÄsÄĀ ā abu kafiju veidu sadalÄ«jums ir lÄ«dzÄ«gs
LielÄkÄs valstis pÄc ievÄktÄ kafijpupiÅu daudzuma 2010. gadÄ[4]
Lai pagatavotu kafiju, ir nepiecieÅ”amas samaltas kafijpupiÅas. Lai to izdarÄ«tu, nepiecieÅ”amas kafijas dzirnaviÅas vai kafijas automÄts. Otrs variants ir nopirkt jau samaltu kafiju. PÄc tam kafijai ir jÄuzlej verdoÅ”s Å«dens un tai jÄļauj 1ā2 minÅ«tes ievilkties. PÄc vajadzÄ«bas var pievienot arÄ« cukuru un/vai pienu. Kafijas pagatavoÅ”anai mÅ«sdienÄs arvien vairÄk tiek izmantoti kafijas automÄti.
Ā BrazÄ«lija
Ā Vjetnama
Ā IndonÄzija
Ā Kolumbija
Ā Indija
Ā Etiopija
Ā Peru
Ā Gvatemala
Ā Meksika.svg){kind=small}
Ā Hondurasa
Ā Uganda
Ā KotdivuÄra
