KÄrlis DÄnics
| KÄrlis DÄnics Karl Dƶnitz | |
|---|---|
 | |
| VÄcijas prezidents | |
|
AmatÄ 1945.Ā gada 30.Ā aprÄ«lisĀ āĀ 1945.Ā gada 23.Ā maijs | |
| Premjerministrs |
Jozefs Gebelss Lucs Å vÄrins fon Krozigks |
| PriekŔtecis |
Ädolfs Hitlers (kÄ fÄ«rers) |
| PÄctecis |
amats likvidÄts Teodors Heiss (kÄ VFR prezidents) Vilhelms PÄ«ks (kÄ VDR prezidents) |
|
| |
| DzimŔanas dati |
1891.Ā gada 16.Ā septembrÄ« BerlÄ«ne, VÄcijas ImpÄrija (tagad  Ā VÄcija) |
| MirŔanas dati |
1980.Ā gada 24.Ā decembrÄ« AumÄ«le, Å lÄsviga-HolÅ”teina, Ā VÄcija |
| TautÄ«ba | vÄcietis |
| PolitiskÄ partija | NSDAP |
| DzÄ«vesbiedrs(-e) | Ingeborga VÄbere (pr. 1916; mirusi 1962) |
| BÄrni | 3 |
| Paraksts |
 |
| MilitÄrais dienests | |
|---|---|
| Dienesta pakÄpe | lieladmirÄlis (GroĆadmiral) |
| Dienesta laiks | 1910ā1945 |
| Valsts | VÄcijas ImpÄrija, VeimÄras Republika, TreÅ”ais reihs |
| StruktÅ«ra | ImpÄriskÄ Kara flote (Kaiserliche Marine), VÄcijas Kara flote (Reichsmarine un Kriegsmarine) |
| KomandÄja | VÄcijas Kara flote (Kriegsmarine) |
| Kaujas |
Pirmais pasaules karÅ” Otrais pasaules karÅ” |
| Apbalvojumi | Dzelzs krusta BruÅinieka krusts |
KÄrlis DÄnics (vÄcu: Karl Dƶnitz; dzimis 1891.Ā gada 6.Ā septembris, miris 1980.Ā gada 24.Ā decembris) bija viens no VÄcijas jÅ«ras spÄku virspavÄlniekiem, kas komandÄja vÄcu floti (Kriegsmarine) OtrajÄ pasaules karÄ. KarÄ beigÄs, pÄc Ädolfa Hitlera paÅ”nÄvÄ«bas, uz Ä«su brÄ«di kļuva par Reihsprezidentu.
DzÄ«vesgÄjums
[labot | labot pirmkodu]DÄnics karjeru VÄcijas jÅ«ras spÄkos sÄka jau 1910. gadÄ. PirmajÄ pasaules karÄ viÅÅ” tika paaugstinÄts par apakÅ”leitnantu, no sÄkuma kalpoja uz kuÄ£iem, vÄlÄk tika nozÄ«mÄts par atseviŔķu zemÅ«deÅu komandieri. PÄc kara DÄnics turpinÄja karjeru jÅ«ras spÄkos.
Otrajam pasaules karam sÄkoties, DÄnics kļuva par vienu galvenajiem zemÅ«deÅu komandieriem. ViÅa vadÄ«bÄ tika izstrÄdÄta tÄ saucamÄ "vilku baru" doktrÄ«na, kur atseviŔķas zemÅ«denes tika apvienotas grupÄs, lai efektÄ«vÄk uzbruktu Sabiedroto konvojiem.
Kara beigÄs, pÄc Ädolfa Hitlera paÅ”nÄvÄ«bas 30.Ā aprÄ«lÄ«, sekojot viÅa gribai, uz Ä«su brÄ«di kļuva par VÄcijas prezidentu. K. DÄnics amatu ieÅÄma lÄ«dz 23. maijam, kad kara uzvarÄtÄji atlaida viÅa valdÄ«bu.
K. DÄnics pats atzina, ka bija pÄrliecinÄts nacists un Hitlera atbalstÄ«tÄjs. PÄc kara tika apcietinÄts un tiesÄts Nirnbergas prÄvÄ, notiesÄts ar 10 gadiem ieslodzÄ«jumÄ. Tiesas procesa laikÄ savu vainu neatzina un apsÅ«dzÄ«bas uzskatÄ«ja par netaisnÄ«gÄm. Dažas no sÄkotnÄjÄm apsÅ«dzÄ«bÄm vÄlÄk netika uzturÄtas, jo arÄ« Sabiedroto flotes kara laikÄ rÄ«kojÄs lÄ«dzÄ«gi. PÄc tiesas procesa beigÄm vairÄk nekÄ 100 Sabiedroto valstu armiju virsnieki atklÄtÄ vÄstulÄ pauda savu vilÅ”anos par tiesas procesa netaisnÄ«bu un piespriesto sodu. IeslodzÄ«juma laiku pavadÄ«jis Å pandavas cietumÄ BerlÄ«nÄ. PÄc soda termiÅa beigÄm 1956. gadÄ atbrÄ«vots.
PÄc atbrÄ«voÅ”anas dzÄ«vojis samÄrÄ noslÄgtu dzÄ«vi nelielÄ ciematiÅÄ Å lÄsvigÄ HolÅ”teinÄ, kur nodarbojies galvenokÄrt ar rakstniecÄ«bu. 1958. gadÄ DÄnics izdeva vienu no divÄm memuÄru krÄjumiem "AtmiÅas: Desmit gadi un divdesmit dienas" (His memoirs, Zehn Jahre, Zwanzig Tage), kurÄ izklÄstÄ«ja savu pavadÄ«to laiku kÄ zemÅ«deÅu komandierim (desmit gadi) un kÄ VÄcijas prezidentam (20 dienas). TajÄ paÅ”a gadÄ grÄmata tika tulkota un izdota angļu valodÄ. Otrs atmiÅu krÄjums tika izdots 1968. gadÄ ar nosaukumu "Mana vienmÄr mainÄ«gÄ dzÄ«ve" (Mein wechselvolles Leben). 1976. gadÄ kopÄ ar Albertu Å pÄru ticis intervÄts dokumentÄlajÄ filmÄ "AtmiÅas par taisnÄ«gumu" (The Memory of Justice), kur tika diskutÄts par Nirnbergas tiesas procesa gaitu.
DÄnics mira 1980.Ā gada 24.Ā decembrÄ« no sirdstriekas, viÅa bÄrÄs 1981.Ā gada 6.Ā janvÄrÄ« piedalÄ«jÄs daudzi bijuÅ”ie virsnieki un biedri.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: KÄrlis DÄnics.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
| ||||||||||||||||||||||
|
