Pāriet uz saturu

Kārlis Dēnics

Vikipēdijas lapa
Kārlis Dēnics
Karl Dƶnitz
Vācijas prezidents
Amatā
1945.Ā gada 30.Ā aprÄ«lis — 1945.Ā gada 23.Ā maijs
Premjerministrs Jozefs Gebelss
Lucs Švērins fon Krozigks
PriekÅ”tecis Ādolfs Hitlers
(kā fīrers)
Pēctecis amats likvidēts
Teodors Heiss (kā VFR prezidents)
Vilhelms Pīks (kā VDR prezidents)

DzimŔanas dati 1891. gada 16. septembrī
Berlīne, Vācijas Impērija
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
MirŔanas dati 1980. gada 24. decembrī
AumÄ«le, Å lēsviga-HolÅ”teina, Karogs: VācijaĀ Vācija
Tautība vācietis
Politiskā partija NSDAP
Dzīvesbiedrs(-e) Ingeborga Vēbere (pr. 1916; mirusi 1962)
Bērni 3
Paraksts
Militārais dienests
Dienesta pakāpe lieladmirālis (Großadmiral)
Dienesta laiks 1910–1945
Valsts Vācijas Impērija, Veimāras Republika, TreÅ”ais reihs
Struktūra Impēriskā Kara flote (Kaiserliche Marine), Vācijas Kara flote (Reichsmarine un Kriegsmarine)
Komandēja Vācijas Kara flote (Kriegsmarine)
Kaujas Pirmais pasaules karÅ”
Otrais pasaules karÅ”
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts

Kārlis Dēnics (vācu: Karl Dƶnitz; dzimis 1891.Ā gada 6.Ā septembris, miris 1980.Ā gada 24.Ā decembris) bija viens no Vācijas jÅ«ras spēku virspavēlniekiem, kas komandēja vācu floti (Kriegsmarine) Otrajā pasaules karā. Karā beigās, pēc Ādolfa Hitlera paÅ”nāvÄ«bas, uz Ä«su brÄ«di kļuva par Reihsprezidentu.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dēnics karjeru Vācijas jÅ«ras spēkos sāka jau 1910. gadā. Pirmajā pasaules karā viņŔ tika paaugstināts par apakÅ”leitnantu, no sākuma kalpoja uz kuÄ£iem, vēlāk tika nozÄ«mēts par atseviŔķu zemÅ«deņu komandieri. Pēc kara Dēnics turpināja karjeru jÅ«ras spēkos.

Otrajam pasaules karam sākoties, Dēnics kļuva par vienu galvenajiem zemÅ«deņu komandieriem. Viņa vadÄ«bā tika izstrādāta tā saucamā "vilku baru" doktrÄ«na, kur atseviŔķas zemÅ«denes tika apvienotas grupās, lai efektÄ«vāk uzbruktu Sabiedroto konvojiem.

Kara beigās, pēc Ādolfa Hitlera paÅ”nāvÄ«bas 30.Ā aprÄ«lÄ«, sekojot viņa gribai, uz Ä«su brÄ«di kļuva par Vācijas prezidentu. K. Dēnics amatu ieņēma lÄ«dz 23. maijam, kad kara uzvarētāji atlaida viņa valdÄ«bu.

K. Dēnics pats atzina, ka bija pārliecināts nacists un Hitlera atbalstÄ«tājs. Pēc kara tika apcietināts un tiesāts Nirnbergas prāvā, notiesāts ar 10 gadiem ieslodzÄ«jumā. Tiesas procesa laikā savu vainu neatzina un apsÅ«dzÄ«bas uzskatÄ«ja par netaisnÄ«gām. Dažas no sākotnējām apsÅ«dzÄ«bām vēlāk netika uzturētas, jo arÄ« Sabiedroto flotes kara laikā rÄ«kojās lÄ«dzÄ«gi. Pēc tiesas procesa beigām vairāk nekā 100 Sabiedroto valstu armiju virsnieki atklātā vēstulē pauda savu vilÅ”anos par tiesas procesa netaisnÄ«bu un piespriesto sodu. IeslodzÄ«juma laiku pavadÄ«jis Å pandavas cietumā BerlÄ«nē. Pēc soda termiņa beigām 1956. gadā atbrÄ«vots.

Pēc atbrÄ«voÅ”anas dzÄ«vojis samērā noslēgtu dzÄ«vi nelielā ciematiņā Å lēsvigā HolÅ”teinā, kur nodarbojies galvenokārt ar rakstniecÄ«bu. 1958. gadā Dēnics izdeva vienu no divām memuāru krājumiem "Atmiņas: Desmit gadi un divdesmit dienas" (His memoirs, Zehn Jahre, Zwanzig Tage), kurā izklāstÄ«ja savu pavadÄ«to laiku kā zemÅ«deņu komandierim (desmit gadi) un kā Vācijas prezidentam (20 dienas). Tajā paÅ”a gadā grāmata tika tulkota un izdota angļu valodā. Otrs atmiņu krājums tika izdots 1968. gadā ar nosaukumu "Mana vienmēr mainÄ«gā dzÄ«ve" (Mein wechselvolles Leben). 1976. gadā kopā ar Albertu Å pēru ticis intervēts dokumentālajā filmā "Atmiņas par taisnÄ«gumu" (The Memory of Justice), kur tika diskutēts par Nirnbergas tiesas procesa gaitu.

Dēnics mira 1980.Ā gada 24.Ā decembrÄ« no sirdstriekas, viņa bērēs 1981.Ā gada 6.Ā janvārÄ« piedalÄ«jās daudzi bijuÅ”ie virsnieki un biedri.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]