Hermanis GÄrings
| ||||||||||||||||
Hermanis Vilhelms GÄrings (vÄcu: Hermann Wilhelm Gƶring; dzimis 1893.Ā gada 12.Ā janvÄrÄ«, miris 1946.Ā gada 15.Ā oktobrÄ«) bija VÄcijas lidotÄjs, vÄlÄk politiÄ·is, viens no NSDAP lÄ«deriem ("otrais cilvÄks partijÄ").[1]
DzÄ«vesgÄjums
[labot | labot pirmkodu]
Dzimis 1893. gada 12. janvÄrÄ« RozenheimÄ, BavÄrijÄ VÄcijas ImpÄrijas diplomÄta, virsnieka, vÄcu Dienvidrietumu Äfrikas kolonijas Ä£enerÄlgubernatora Ä£imenÄ.
Hermanis mÄcÄ«jÄs KarlsrÅ«es kadetu skolÄ, pÄc tam BerlÄ«nes karaskolÄ, kuru absolvÄja kÄ teicamnieks un 1912. gadÄ norÄ«kots dienestÄ prinÄa Vilhelma kÄjnieku pulkÄ MilÅ«zÄ ar dienesta pakÄpi jaunÄkais leitnants. 1914. gada oktobrÄ« pÄrcelts uz kara aviÄcijuĀ ā sÄkumÄ kÄ pilota palÄ«gs novÄrotÄjs, pÄc tam kÄ izlÅ«klidmaŔīnas un bumbvedÄja pilots. 1915. gada rudenÄ« sÄka pilotÄt iznÄ«cinÄtÄju. KaujÄs ievainots un vienu reizi notriekts. 1917. gada maijÄ paaugstinÄts par 27. eskadriļas komandieri. 1918. gada maijÄ apbalvots ar ordeni "Par nopelniem"Ā ā 21 uzvara gaisa kaujÄs,Ā ā pÄrcelts uz 1. Manfreda fon Rihthofena eskadriļu (14. jÅ«lijÄ iecelts par Ŕīs eskadriļas komandieri). DemobilizÄjÄs 1919. gada rudenÄ« kÄ kapteinis (apbalvots ar I pakÄpes Dzelzs krustu, Lauvas ar zobeniem ordeni, III pakÄpes Hohencollernu ordeni ar zobeniem, ordeni "Par nopelniem").
1920. gados iztiku pelnÄ«ja kÄ pilots gaisa Å”ovos DÄnijÄ, ZviedrijÄ. Kļuva par narkomÄnu (lietoja morfiju). ApprecÄjÄs ar Karinu fon Kancovu (1931. gadÄ Karina mira no tuberkulozes; 1935. gada 10. aprÄ«lÄ« GÄrings apprecÄjÄs ar Emmu Zonnemani), dzÄ«voja MinhenÄ. IestÄjÄs Minhenes UniversitÄtÄ, kur studÄja politoloÄ£iju un vÄsturi.
1922. gada novembrÄ« iepazinÄs ar Hitleru un iesaistÄ«jÄs nacistu kustÄ«bÄ. 1923. gada janvÄrÄ« uzÅÄmÄs vadÄ«t SA. 1923. gada novembrÄ« piedalÄ«jÄs t.s. Alus puÄa organizÄÅ”anÄ un neveiksmÄ«gajÄ Ä«stenoÅ”anÄ, kura laikÄ tika ievainots. PÄc puÄa apspieÅ”anas GÄrings paslÄpÄs pie ebreju Ballenu Ä£imenes, bet pÄc tam emigrÄja uz Austriju, dzÄ«voja ItÄlijÄ un ZviedrijÄ.
1927. gadÄ pÄc amnestijas atgriezÄs VÄcijÄ un aktÄ«vi iesaistÄ«jÄs NSDAP darbÄ«bÄ. 1928. gadÄ kļuva par NSDAP deputÄtu ReihstÄgÄ (NSDAP dabÅ«ja 12 deputÄtu vietas), ar algu 600 markas mÄnesÄ«. 1930. gadÄ GÄrings vadÄ«ja NSDAP frakciju ReihstÄgÄ, kurÄ bija 107 deputÄti. 1932. gada augustÄ viÅÅ” kļuva par ReihstÄga priekÅ”sÄdÄtÄju. 1933. gada 22. janvÄrÄ« GÄrings jau bija ReihstÄga priekÅ”sÄdÄtÄjs, reihsministrs, PrÅ«sijas zemes iekÅ”lietu ministrs un aviÄcijas jautÄjumu komisÄrs.
1934. gada 30. jÅ«lijÄ, t.s. Garo nažu naktÄ« GÄrings pats vadÄ«ja SS kaujiniekus BerlÄ«nÄ. 1935. gada 1. martÄ GÄrings kļuva par TreÅ”Ä reiha gaisa kara spÄku (Luftwaffe) virspavÄlnieku. 1936. gadÄ GÄringam uzticÄja vadÄ«t t.s. Äetrgades plÄnuĀ ā VÄcijas industrializÄcijas un ekonomikas nostiprinÄÅ”anas plÄnu. 1939. gada 30. augustÄ GÄrings kļuva par Reiha aizsardzÄ«bas padomes priekÅ”sÄdÄtÄju un oficiÄlu Hitlera varas mantinieku tÄ nÄves gadÄ«jumÄ. 1940. gada 19. jÅ«nijÄ par veiksmÄ«gu aviÄcijas komandÄÅ”anu PolijÄ un FrancijÄ GÄringu iecÄla par reihsmarÅ”alu.
1945. gada pavasarÄ« GÄrings mÄÄ£inÄja uzsÄkt separÄtas sarunas ar SabiedrotajiemĀ ā Hitlers, to uzzinÄjis, atcÄla GÄringu no visiem amatiem, anulÄja visus apbalvojumus un lika arestÄt. 1945. gada 9. maijÄ GÄrings padevÄs ASV 7. armijas spÄkiem. 1946. gadÄ GÄringu tiesÄja Starptautiskais kara tribunÄls NirnbergÄ. ViÅu atzina par vainÄ«gu Äetros apsÅ«dzÄ«bas punktos, tai skaitÄ kara noziegumos un noziegumos pret cilvÄci, un piesprieda nÄves sodu pakarot.
1946. gada 15. oktobrÄ«, divas stundas pirms nÄves soda izpildes, GÄrings iedzÄra indi, tÄ veicot paÅ”nÄvÄ«bu. ViÅa mirstÄ«gÄs atliekas tika kremÄtas.
AttÄlojums mÄkslÄ un kino
[labot | labot pirmkodu]- 2000. gada mini seriÄlÄ Nuremberg GÄringa lomÄ bija skotu aktieris Braians Kokss.[2]
- 2025. gada vÄsturiskÄs drÄmas filmÄ "Nirnberga" GÄringa lomÄ bija austrÄlieÅ”u aktieris Rasels Krovs.[3]
BibliogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]- ŠŠ½ŃŠøŠŗŠ»Š¾ŠæŠµŠ“ŠøŃ Š¢ŃŠµŃŃŠµŠ³Š¾ ŃŠµŠ¹Ń Š°. ŠŠ¾ŃŠŗŠ²Š°, 1996. ISBN 5-320-00069-3 ISBN 5-87214-023-3Ā Nepareizs ISBN
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Holocaust Encyclopedia. HERMANN GĆRING: KEY DATES
- ā John Dempsey. Ā«Cartoon, A&E and Lifetime top July chartĀ». Variety (en-US), 2000-08-02. SkatÄ«ts: 2024-08-21.
- ā Anthony D'Alessandro,Antonia Blyth. Ā«āNurembergā World Premiere At TIFF Gets 4-Minute Standing OvationĀ». Deadline (en-US), 2025-09-08. SkatÄ«ts: 2025-09-08.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Hermanis GÄrings.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- PirmÄ pasaules kara enciklopÄdijas raksts (angliski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| ||||||||||||||||||||||
|
