Jaunkaledonija
| Jaunkaledonija Nouvelle-CalƩdonie |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna:Ā La Marseillaise |
||||||
_(Polynesia_centered).svg) |
||||||
| GalvaspilsÄta (un lielÄkÄ pilsÄta) | Numea 22Ā°16ā²S 166Ā°27ā²Eļ»æ / ļ»æ22.267Ā°S 166.450Ā°E | |||||
| Valsts valodas | franÄu | |||||
| Valdība | ||||||
| Ā -Ā | Francijas prezidents | Emanuels Makrons | ||||
| Ā -Ā | Jaunkaledonijas valdÄ«bas prezidents | Harolds Martins (Harold Martin) |
||||
| Ā -Ā | Augstais komisÄrs | Ivs DasovÄ« (Yves Dassonville) |
||||
| Francijas aizjÅ«ras teritorija ar speciÄlu statusu | ||||||
| Ā -Ā | Francijas kolonija | 1853Ā | ||||
| Ā -Ā | SpeciÄlais statuss | 1998Ā | ||||
| Platība | ||||||
| Ā -Ā | KopÄ | 18Ā 575Ā kmĀ²Ā (154) | ||||
| IedzÄ«votÄji | ||||||
| Ā -Ā | iedzÄ«votÄjiĀ 2017.Ā gadÄ | 278 500Ā (176) | ||||
| Ā -Ā | BlÄ«vums | 13/kmĀ²Ā (200) | ||||
| IKPĀ (PPP) | 2006. gada aprÄÄ·ins | |||||
| Ā -Ā | KopÄ | 6.813 miljardiĀ | ||||
| Ā -Ā | Uz iedzÄ«votÄju | 28 568Ā | ||||
| Valūta | CPF franks (XPF) |
|||||
| Laika josla | (UTC+11) | |||||
| Interneta domÄns | .nc | |||||
| ISO 3166-1 kods | 540Ā /Ā NCLĀ /Ā NC | |||||
| TÄlsarunu kods | +687 | |||||
Jaunkaledonija (franÄu: Nouvelle-CalĆ©donie) ir Francijas aizjÅ«ras kopiena ar Ä«paÅ”u statusu OkeÄnijÄ. AizÅem vairÄkas salas Koraļļu jÅ«rÄ MelanÄzijÄ. Kopienas galvaspilsÄta un lielÄkÄ apdzÄ«votÄ vieta ir Numea.
Nosaukums
[labot | labot pirmkodu]KopÅ” 1988. gada nosaukums Ā«JaunkaledonijaĀ» oficiÄli tiek attiecinÄts uz visu aizjÅ«ras kopienu, bet galvenÄ sala oficiÄlajos dokumentos tiek dÄvÄta par GrantÄru (Grande Terre ā āLielÄ zemeā). GalvenÄs salas pirmatklÄjÄjs anglis Džeimss Kuks to nodÄvÄja par Ā«Jauno SkotijuĀ», izmantojot Skotijas latÄ«nisko nosaukumu Caledonia. PÄc tam, kad Francija 1853. gadÄ pÄrÅÄma savÄ valdÄ«jumÄ visas salas, kas tagad veido Jaunkaledoniju, un 1860. gadÄ tÄ ieguva pilntiesÄ«gas kolonijas statusu, tÄs oficiÄlais nosaukums bija Jaunkaledonija un atkarÄ«gÄs teritorijas (Nouvelle-CalĆ©donie et dĆ©pendances), kur atkarÄ«gÄs teritorijas bija LuajotÄ salas un citas kolonijÄ iekļautÄs salas. IkdienÄ ar nosaukuma Ā«JaunkaledonijaĀ» vai Ā«KaledonijaĀ» apzÄ«mÄja gan galveno salu, gan arÄ« visu koloniju. KopÅ” 1988. gada 22. janvÄra Ponsa likuma pieÅemÅ”anas par Jaunkaledoniju oficiÄli dÄvÄ tikai aizjÅ«ras kopienu ar Ä«paÅ”o statusu. NeatkarÄ«bu atbalstoÅ”Äs politiskÄs partijas kopienu dÄvÄ par Kanakiju (Kanaky).
Ä¢eogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]
Jaunkaledonija atrodas aptuveni 1200 km no AustrÄlijas austrumu krasta, un aptuveni 1500 km uz ziemeļrietumiem no JaunzÄlandes. Iekļauj galveno salu GrantÄru (bieži sauktu par Jaunkaledoniju), LuajotÄ salas, PÄnu, Belepa salas, kÄ arÄ« neapdzÄ«votÄs ÄesterfÄ«lda salas, Belonas rifus, D'Antrkasto rifus, Volpolu, MetjÅ« salu un Hantera salu. AugstÄkÄ virsotne ir PanjÄ kalns 1628 m vjl GrantÄras salÄ. LielÄko daļu salu ieskauj koraļļu rifi. GarÄkÄ upe ir Djao (Diahot), kuras garums ir 150 km.
Gada vidÄjÄ gaisa temperatÅ«ra JaunkaledonijÄ ir 22,5Ā°C, bet Å«dens temperatÅ«ra ā 21ā28Ā°C. GadÄ ir divas izteiktas sezonas:
- siltÄ (no novembra vidus lÄ«dz aprīļa vidum). Tai ir raksturÄ«gs sausuma periods sÄkumÄ un spÄcÄ«gi nokriÅ”Åi beigÄs. Dienas temperatÅ«ra ir vidÄji 28ā30Ā Ā°C
- vÄsÄ (no aprīļa vidus lÄ«dz novembra vidum). Tai ir raksturÄ«gs lielÄks sausums nekÄ siltajÄ sezonÄ, bet dienas temperatÅ«ra sasniedz 20ā23Ā Ā°C
Jaunkaledonijas lielÄkÄs salas GrantÄras austrumkrasts ir mitrÄks, tÄdÄļ tam ir raksturÄ«gas tropiskas ainavas (palmas, u.c.), bet rietumu krasts ir sausÄks, un tam ir raksturÄ«gi krÅ«mÄji.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Pirmie cilvÄki uz dzÄ«vi JaunkaledonijÄ apmetÄs jau aptuveni 2000 gadÄ p.m.Ä. EiropieÅ”i Å”o salu grupu atklÄja 1774. gadÄ, kad kapteinis Džeimss Kuks to nosauca par Jauno Skotiju (New Caledonia). Salas piesaistÄ«ja Ziemeļamerikas un britu vaļu mednieku un kokmateriÄlu tirgotÄju uzmanÄ«bu, kas atnesa Jaunkaledonijai ne tikai investÄ«cijas, bet arÄ« dažÄdas slimÄ«bas ā bakas, dizentÄriju, gripu, lepru, masalas un sifilisu. Ä»oti daudzi no ieceļotÄjiem bija negodÄ«gi spekulanti un krÄpnieki, kÄ arÄ« ļoti iedomÄ«gi cilvÄki, kas vÄlÄk izsauca vietÄjos iedzÄ«votÄjos dziļu nepatiku. To pierÄdÄ«ja arÄ« starpgadÄ«jums 1849. gadÄ, kad kuÄ£a Cutter komandu nogalinÄja un apÄda Puma cilts (Pouma clan).
Pirmie katoļu un protestantu misionÄri ieradÄs 19. gadsimta sÄkumÄ. ViÅi lika vietÄjiem iedzÄ«votÄjiem valkÄt apÄ£Ärbu, kÄ arÄ« izskauda daudzas iezemieÅ”u tradÄ«cijas.
Par Francijas koloniju Jaunkaledonija kļuva 1853. gadÄ, kad LielbritÄnijai to atÅÄma Napoleons III. Laika posmÄ no 1854. lÄ«dz 1922. gadam franÄi uz Jaunkaledoniju nosÅ«tÄ«ja 22 000 cietumnieku, kas sastÄdÄ«ja galveno darbaspÄku Å”ajÄ kolonijÄ.
KopÅ” 1986. gada Jaunkaledonija ir ANO neautonomo teritoriju sarakstÄ.
2018., 2020. un 2021. gadÄ Jaunkaledonijas iedzÄ«votÄji referendumÄ nobalsoja pret neatkarÄ«bu no Francijas.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Jaunkaledonija.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
| ||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
| ||||||||||||||||||
|
