Pāriet uz saturu

Jaunkaledonija

Vikipēdijas lapa
Jaunkaledonija
Nouvelle-CalƩdonie
Francijas karogs Jaunkaledonijas emblēma
Karogs Ģerbonis
Himna:Ā La Marseillaise
Location of New Caledonia
Location of New Caledonia
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Numea
22°16′S 166°27′E / 22.267°S 166.450°E / -22.267; 166.450
Valsts valodas franču
Valdība
Ā -Ā  Francijas prezidents Emanuels Makrons
 -  Jaunkaledonijas valdības prezidents Harolds Martins
(Harold Martin)
 -  Augstais komisārs Ivs Dasovī
(Yves Dassonville)
Francijas aizjūras teritorija ar speciālu statusu
Ā -Ā  Francijas kolonija 1853Ā 
 -  Speciālais statuss 1998 
Platība
 -  Kopā 18 575 km² (154)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2017. gadā 278 500 (176)
 -  Blīvums 13/km² (200)
IKPĀ (PPP) 2006. gada aprēķins
 -  Kopā 6.813 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 28 568 
Valūta CPF franks (XPF)
Laika josla (UTC+11)
Interneta domēns .nc
ISO 3166-1 kods 540Ā /Ā NCLĀ /Ā NC
Tālsarunu kods +687

Jaunkaledonija (franču: Nouvelle-CalĆ©donie) ir Francijas aizjÅ«ras kopiena ar Ä«paÅ”u statusu Okeānijā. Aizņem vairākas salas Koraļļu jÅ«rā Melanēzijā. Kopienas galvaspilsēta un lielākā apdzÄ«votā vieta ir Numea.

Nosaukums

[labot | labot pirmkodu]

KopÅ” 1988. gada nosaukums Ā«JaunkaledonijaĀ» oficiāli tiek attiecināts uz visu aizjÅ«ras kopienu, bet galvenā sala oficiālajos dokumentos tiek dēvēta par Grantēru (Grande Terre – ā€˜Lielā zeme’). Galvenās salas pirmatklājējs anglis Džeimss Kuks to nodēvēja par Ā«Jauno SkotijuĀ», izmantojot Skotijas latÄ«nisko nosaukumu Caledonia. Pēc tam, kad Francija 1853. gadā pārņēma savā valdÄ«jumā visas salas, kas tagad veido Jaunkaledoniju, un 1860. gadā tā ieguva pilntiesÄ«gas kolonijas statusu, tās oficiālais nosaukums bija Jaunkaledonija un atkarÄ«gās teritorijas (Nouvelle-CalĆ©donie et dĆ©pendances), kur atkarÄ«gās teritorijas bija Luajotē salas un citas kolonijā iekļautās salas. Ikdienā ar nosaukuma Ā«JaunkaledonijaĀ» vai Ā«KaledonijaĀ» apzÄ«mēja gan galveno salu, gan arÄ« visu koloniju. KopÅ” 1988. gada 22. janvāra Ponsa likuma pieņemÅ”anas par Jaunkaledoniju oficiāli dēvē tikai aizjÅ«ras kopienu ar Ä«paÅ”o statusu. NeatkarÄ«bu atbalstoŔās politiskās partijas kopienu dēvē par Kanakiju (Kanaky).

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]
Bruņurupuču līcis Jaunkaledonijā

Jaunkaledonija atrodas aptuveni 1200 km no Austrālijas austrumu krasta, un aptuveni 1500 km uz ziemeļrietumiem no Jaunzēlandes. Iekļauj galveno salu Grantēru (bieži sauktu par Jaunkaledoniju), Luajotē salas, Pēnu, Belepa salas, kā arī neapdzīvotās Česterfīlda salas, Belonas rifus, D'Antrkasto rifus, Volpolu, Metjū salu un Hantera salu. Augstākā virsotne ir Panjē kalns 1628 m vjl Grantēras salā. Lielāko daļu salu ieskauj koraļļu rifi. Garākā upe ir Djao (Diahot), kuras garums ir 150 km.

Gada vidējā gaisa temperatÅ«ra Jaunkaledonijā ir 22,5°C, bet Å«dens temperatÅ«ra — 21—28°C. Gadā ir divas izteiktas sezonas:

  • siltā (no novembra vidus lÄ«dz aprīļa vidum). Tai ir raksturÄ«gs sausuma periods sākumā un spēcÄ«gi nokriŔņi beigās. Dienas temperatÅ«ra ir vidēji 28—30 °C
  • vēsā (no aprīļa vidus lÄ«dz novembra vidum). Tai ir raksturÄ«gs lielāks sausums nekā siltajā sezonā, bet dienas temperatÅ«ra sasniedz 20—23 °C

Jaunkaledonijas lielākās salas Grantēras austrumkrasts ir mitrāks, tādēļ tam ir raksturīgas tropiskas ainavas (palmas, u.c.), bet rietumu krasts ir sausāks, un tam ir raksturīgi krūmāji.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Pirmie cilvēki uz dzÄ«vi Jaunkaledonijā apmetās jau aptuveni 2000 gadā p.m.ē. EiropieÅ”i Å”o salu grupu atklāja 1774. gadā, kad kapteinis Džeimss Kuks to nosauca par Jauno Skotiju (New Caledonia). Salas piesaistÄ«ja Ziemeļamerikas un britu vaļu mednieku un kokmateriālu tirgotāju uzmanÄ«bu, kas atnesa Jaunkaledonijai ne tikai investÄ«cijas, bet arÄ« dažādas slimÄ«bas — bakas, dizentēriju, gripu, lepru, masalas un sifilisu. Ä»oti daudzi no ieceļotājiem bija negodÄ«gi spekulanti un krāpnieki, kā arÄ« ļoti iedomÄ«gi cilvēki, kas vēlāk izsauca vietējos iedzÄ«votājos dziļu nepatiku. To pierādÄ«ja arÄ« starpgadÄ«jums 1849. gadā, kad kuÄ£a Cutter komandu nogalināja un apēda Puma cilts (Pouma clan).

Pirmie katoļu un protestantu misionāri ieradās 19. gadsimta sākumā. Viņi lika vietējiem iedzÄ«votājiem valkāt apģērbu, kā arÄ« izskauda daudzas iezemieÅ”u tradÄ«cijas.

Par Francijas koloniju Jaunkaledonija kļuva 1853. gadā, kad Lielbritānijai to atņēma Napoleons III. Laika posmā no 1854. lÄ«dz 1922. gadam franči uz Jaunkaledoniju nosÅ«tÄ«ja 22 000 cietumnieku, kas sastādÄ«ja galveno darbaspēku Å”ajā kolonijā.

KopŔ 1986. gada Jaunkaledonija ir ANO neautonomo teritoriju sarakstā.

2018., 2020. un 2021. gadā Jaunkaledonijas iedzīvotāji referendumā nobalsoja pret neatkarību no Francijas.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]