Pāriet uz saturu

Dizentērija

Labot saites
Vikipēdijas lapa

Dizentērija (sengrieÄ·u: Ī“Ļ…Ļƒ- (dis-)Ā ā€” ā€˜puÅ”uā€™ + į¼”Ī½Ļ„ĪµĻĪæĪ½ (enteron)Ā ā€” ā€˜zarnasā€™) ir akÅ«ta zarnu infekcijas slimÄ«ba, kam galvenokārt raksturÄ«gs resnās zarnas bojājums, kā arÄ« organisma vispārēja intoksikācija. Slimo tikai cilvēki un dažas pērtiÄ·u sugas. Sastopama visās pasaules valstÄ«s jebkurā gadalaikā, galvenokārt vasarā un rudenÄ«.

Ierosinātāji

[labot | labot pirmkodu]

Dizentēriju ierosina dizentērijas baktēriju (Shigella dysenteriae) dzimtā apvienotās dažādu sugu, pasugu un tipu baktērijas. Pēdējā laikā dizentēriju ierosina galvenokārt Fleksnera un Zonnes sugas baktērijas. Dizentērijas ierosinātāji ārējā vidē ir izturÄ«gi, tie var saglabāt dzÄ«votspēju pienā 20 dienu, uz maizes ā€” 30 dienu, uz dārzeņiem ā€” 15 dienu, augsnē ā€” 3 mēneÅ”us un ilgāk. Tie ir neizturÄ«gi pret saules stariem, augstu temperatÅ«ru, dezinficējoÅ”iem lÄ«dzekļiem. Galvenais infekcijas avots ir slimi cilvēki, kas no pirmajām slimÄ«bas dienām dizentērijas ierosinātājus izdala ar izkārnÄ«jumiem. Infekcijas izplatÄ«Å”anā liela nozÄ«me ir baktēriju nēsātājiem: dažreiz pēc klÄ«niskās izveseļoÅ”anās cilvēks vēl kādu laiku izdala ierosinātājus ārējā vidē, arÄ« dizentērijas pāreja hroniskā formā veicina baktēriju ilgstoÅ”u nēsāŔanu. EpidemioloÄ£iskajā ziņā seviŔķi bÄ«stami apkārtējiem ir cilvēki, kas slimo ar akÅ«tās dizentērijas vieglu vai netipisku formu. Infekcija tiek pārnesta galvenokārt ar netÄ«rām rokām, ar kurām cilvēks var inficēt pārtikas produktus un dažādus priekÅ”metus. Infekciju pārnes (mehāniski) arÄ« muÅ”as. SlimÄ«bas izplatÄ«Å”anos veicina antisanitāri dzÄ«ves apstākļi un personiskās higiēnas neievēroÅ”ana. Cilvēki, it Ä«paÅ”i mazi bērni, ir loti uzņēmÄ«gi pret dizentēriju. SlimÄ«bu veicinoÅ”i faktori zÄ«daiņiem ir mākslÄ«ga baroÅ”ana, hipovitaminozes, akÅ«tas un hroniskas infekcijas. Ierosinātāji iekļūst cilvēka organismā pa muti.

Simptomi un slimība

[labot | labot pirmkodu]

Dizentērijas baktērijas vairojas resnās zarnas gļotādā, izraisot vietēju iekaisumu, kā arÄ« radot vispārēju intoksikāciju, kuras sekas ir vielmaiņas, dažādu iekŔējo orgānu un nervu sistēmas darbÄ«bas traucējumi. Inkubācijas periods ilgst 1 ā€” 5 dienas. Tam var dažreiz sekot Ä«ss prodomālais periods. Parasti slimÄ«ba sākas pēkŔņi ar sāpēm vēderā, caureju (20 un vairāk reižu diennaktÄ«). IzkārnÄ«jumu daudzums pakāpeniski samazinās, pievienojas gļotas un asinis. Vēdera sāpēm ir lēkmjveida raksturs, tās var bÅ«t ļoti spēcÄ«gas. Bieži novērojama spastiska taisnās zarnas sarauÅ”anās (tenesmi). Ķermeņa temperatÅ«ra var nedaudz paaugstināties tikai slimÄ«bas sākumā ā€” 2. ā€” 5. dienā. Slimnieka vispārējais stāvoklis atkarÄ«gs no slimÄ«bas formas. 6. ā€” 7. slimÄ«bas dienā slimnieka stāvoklis uzlabojas, samazinās caureja, izkārnÄ«jumos vairs nav asiņu un gļotu. AtveseļoÅ”anās parasti notiek 10. ā€” 15. dienā. AtseviŔķos gadÄ«jumos slimÄ«ba var ieilgt lÄ«dz 3 ā€” 4 nedēļām un vairāk. SlimÄ«bas gaita ir atkarÄ«ga no resnās zarnas bojājuma un intoksikācijas pakāpes. Dažreiz dizentērija noris ļoti smagi ā€” seviŔķi bieža caureja, augsta temperatÅ«ra, krampji un tamlÄ«dzÄ«gi. Dizentērija var bÅ«t arÄ« hroniska. Šādai slimÄ«bas formai raksturÄ«ga vai nu akÅ«tā perioda atkārtoÅ”anās (recidÄ«vu skaits var bÅ«t ļoti dažāds), vai arÄ« akÅ«tā perioda parādÄ«bas neizzÅ«d ļoti ilgu laiku. AkÅ«tās formas pāreju hroniskajā veicina vēlÄ«na un nepietiekama ārstÄ“Å”ana, hipovitaminozes, helmintozes, dažādas hroniskas slimÄ«bas u.c. Hroniska dizentērija jāatŔķir no gremoÅ”anas trakta palielinātas jutÄ«bas, kas pēc dizentērijas pārslimoÅ”anas saglabājas apmēram pusei slimnieku. Pēc pārslimoÅ”anas izveidojas Ä«slaicÄ«ga imunitāte tikai pret attiecÄ«gās sugas ierosinātājiem. PārslimojuÅ”ie tiek dispanserizēti. Dizentērijas diagnozi precizē resnās zarnas gļotādas apskate (rektoskopija) kā arÄ« izkārnÄ«jumu bakterioloÄ£iska izmeklÄ“Å”ana.

ĀrstÄ“Å”ana

[labot | labot pirmkodu]

Parasti slimnieku ārstē slimnÄ«cā. Tikai izņēmuma gadÄ«jumā (ja mājās ir atbilstoÅ”i sanitāri higiēniskie apstākļi) ar ārstējoŔā ārsta un epidemiologa atļauju dizentērijas slimnieku var ārstēt mājās. ĀrstÄ“Å”anā seviŔķa nozÄ«me ir pareizam režīmam, rÅ«pÄ«gai slimnieku aprÅ«pei, racionālai diētai. Uzturā jābÅ«t pietiekamam daudzumam olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu. BarÄ«bai jābÅ«t mehāniski rÅ«pÄ«gi sasmalcinātai, viegli sagremojamai. Pirmajās slimÄ«bas dienās ieteicamas tumes, caurberzts (homogenizēts) biezpiens un gaļa, seviŔķi vistas gaļa, vārÄ«ta liesa zivs, sausiņi. Var dot arÄ« Å«denÄ« vārÄ«tu putru (auzu, griÄ·u), kā arÄ« burkānu un kartupeļu biezeni. Turpmāk pievieno maltu gaļu, sakņu biezeni, olas, kompotu, Ä·Ä«seli. Slimnieka stāvoklim uzlabojoties, pakāpeniski pāriet uz parasto uzturu. 1 ā€” 2 mēneÅ”us pēc izveseļoÅ”anās aizliegts lietot uzturā skābētus kāpostus, svaigus augļus, konservus, sālÄ«tus un kÅ«pinātus produktus, garÅ”vielas, aukstus gāzētus dzērienus, saldējumu. No medikamentiem dizentērijas ārstÄ“Å”anā lieto antibiotikas, nitrofurānu preparātus, sulfanilamÄ«dus, dažādus simptomātiskus lÄ«dzekļus. Organisma reaktivitātes paaugstināŔanai izmanto vitamÄ«nu preparātus, pārlej asinis vai plazmu.

Profilakse

[labot | labot pirmkodu]

Profilaksē svarÄ«gi ir dažādi sanitāri higiēnas pasākumi, kas vērsti pret dizentērijas izplatÄ«Å”anos: slimnieku izolÄ“Å”ana, apdzÄ«voto vietu labiekārtoÅ”ana, Å«densvadu un kanalizācijas iekārtoÅ”ana, pārtikas rÅ«pniecÄ«bas, sabiedriskās ēdināŔanas, bērnu iestāžu u.c. lÄ«dzÄ«gu iestāžu sanitārā uzraudzÄ«ba, kā arÄ« Å”o iestāžu darbinieku regulāra bakterioloÄ£iska pārbaude, lai atklātu baktēriju nēsātājus. Liela nozÄ«me ir personiskajai profilaksei ā€” roku mazgāŔanai pirms Ä“Å”anas un pēc tualetes lietoÅ”anas, augļu un dārzeņu rÅ«pÄ«gai mazgāŔanai, dzeramā Å«dens vārÄ«Å”anai.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dizentērija&oldid=4335058"