ReÄlisms
ReÄlisms (no latÄ«Åu: realis ā āpriekÅ”metisksā, no latÄ«Åu: res ā ālietaā) ir Eiropas mÄkslas un literatÅ«ras virziens, kas radÄs EiropÄ kÄ romantisma noliegums[1], tas ir patiess Ä«stenÄ«bas attÄlojums.[2] ReÄlisms centÄs patiesi objektÄ«vi atspoguļot dzÄ«vi, galveno vÄrÄ«bu pievÄrÅ”ot tipiskajam ā ikdienas dzÄ«vei un rÅ«pÄ«gi vÄrotajai sociÄlajai videi. ReÄlisms bija protests pret romantismam un klasicismam raksturÄ«go idealizÄÅ”anu, mitoloÄ£iskajÄm tÄmÄm, izdomÄtajiem majestÄtiskajiem dabasskatiem.
ReÄlisms mÄkslÄ
[labot | labot pirmkodu]MÄksliniekus, kas pievÄrsuÅ”ies reÄlisma virzienam, sauc par reÄlistiem.
Konteksts
[labot | labot pirmkodu]Terminu "reÄlisms" izmantoja reÄlisma izcilÄkais pÄrstÄvis Gistavs KurbÄ 1855. gadÄ, lai apzÄ«mÄtu glezniecÄ«bas stilu, kas radies FrancijÄ pÄc 1848. gada revolÅ«cijas. Å is stils aptvÄra visu Eiropu lÄ«dz pat Krievijai, rodot izpausmi gleznainÄs un anekdotiskÄs ainÄs lÄ«dz 19. gadsimta beigÄm. ReÄlisms atmet akadÄmisma formÄlismu un romantisma fantÄzijas, mÄkslinieki pauž ikdieniŔķÄs dzÄ«ves objektÄ«vo un vienkÄrÅ”o redzÄjumu. ReÄlisms nes humÄnu un sabiedriskotu ievirzi, kas tiek uzÅemta nelabvÄlÄ«gi. OficiÄlÄ mÄkslas vide OtrÄs impÄrijas laikÄ visus reÄlistu darbus uzskatÄ«ja par vulgÄriem un noraidÄ«ja reÄlisma izaicinÄjumu vÄsturiskajai glezniecÄ«bai.
Raksturojums
[labot | labot pirmkodu]Liela formÄta mÄkslas darbi attÄlo ikdieniŔķas dzÄ«ves ainas, pagodinot reÄlistiski tÄmas, kas agrÄk žanru hierarhijÄ tika uzskatÄ«tas par otrŔķirÄ«gÄm. Autentisku spÄku iegÅ«st ikdienas dzÄ«ve, laikmetÄ«gs darbs, ainava, klusÄ daba un portrets. MÄkslinieki zÄ«mÄjumam pieŔķir ekspresÄ«vu vÄrtÄ«bu, stilizÄjot un vienkÄrÅ”ojot. TradicionÄli glezna veidojas pakÄpeniskÄ pÄrejÄ no tumÅ”Äm krÄsÄm uz gaiÅ”Äm, gaismai parasti krÄ«tot no kreisÄs augÅ”ÄjÄs malas. FaktÅ«ra veidota tÄ, ka tajÄ parÄdÄs biezs un trekns triepiens. GleznÄ ir saskatÄmas biezas, tumÅ”as Änas, kas tiek iegÅ«tas, izmantojot sajauktÄs zemes krÄsas.[3]
ReÄlisti mÄkslÄ
[labot | labot pirmkodu]PirmsÄkumos reÄlisma aizsÄcÄjs EiropÄ bija itÄlieÅ”u mÄkslinieks Karavadžo, 17. gadsimtÄ sadzÄ«ves žanrÄ Å”o virzienu turpinÄja holandieÅ”i ā ainavÄ Jakobs van ReisdÄls, bet klusajÄ dabÄ ā Villems KlÄss.[2] FranÄu mÄkslÄ reÄlistu vidÅ« ir minami gleznotÄji: Žans FransuÄ MilÄ, OnorÄ DomjÄ, Roza BonÄra, Gistavs KurbÄ, Žans Luijs Ernests MeisonjÄ. ReÄlistiem pieskaitÄmi arÄ« NÄ«derlandes HÄgas skolas pÄrstÄvji JÄkobs Mariss un Jozefs Izraelss, amerikÄÅu gleznotÄjs Džeimss Ebots MaknÄ«ls Vistlers, spÄÅu mÄkslinieks HosÄ Domingess Bekers un viÅa dÄls Valeriano Bekers, kÄ arÄ« Krievijas peredvižÅiku grupas pÄrstÄvis Iļja Repins un Vasilijs Perovs.[4]
LatvieÅ”u reÄlisti mÄkslÄ
[labot | labot pirmkodu]19. gadsimta latvieÅ”u mÄkslÄ raksturÄ«gs reÄlisms ir KÄrļa HÅ«na darbiem, JÅ«lija Federa ainavÄm un JÄÅa StaÅislava Rozes portretiem.[2] 20. gadsimta reÄlistu vidÅ« ir minams Hugo Grotuss.
ReÄlisms literatÅ«rÄ
[labot | labot pirmkodu]ReÄlisms kÄ literatÅ«ras virziens radÄs 1830.ā1840. gados kÄ romantisma noliegums. ReÄlisms radÄs pozitÄ«visma socioloÄ£ijas, filozofijas un kritikas iespaidÄ, apvienojot pozitÄ«vo zinÄtÅu, tas ir sabiedrÄ«bas zinÄtÅu un dabaszinÄtÅu sasniegumus. ReÄlismÄ dominÄja prozas darbi, uzskatot tos par patiesiem, jo tÄ ir ikdienas valoda pretstatÄ romantismam,kurÄ dominÄja dzeja. BÅ«tiski bija atspoguļot dzÄ«vi, to neizskaistinot un neko nepalaižot garÄm, literÄrÄ darbÄ, atsijÄjot nebÅ«tisko un galveno uzmanÄ«bu koncentrÄjot uz bÅ«tisko.[5]
ReÄlisma pÄrstÄvji literatÅ«rÄ
[labot | labot pirmkodu]Galvenie reÄlisma pÄrstÄvji franÄu literatÅ«rÄ ir: Gistavs FlobÄrs, Onore de Balzaks, Gijs de MopasÄns, StendÄls, angļu literatÅ«rÄ: Viljams Tekerejs, ÄÄrlzs Dikenss, krievu literatÅ«rÄ: Ivans GonÄarovs, Ä»evs Tolstojs, Nikolajs Gogolis, Nikolajs Å ekrasovs, Ivans TurgeÅevs.
LatvieÅ”u reÄlisma pÄrstÄvji literatÅ«rÄ
[labot | labot pirmkodu]ReÄlisms latvieÅ”u literatÅ«rÄ galvenokÄrt ir pÄrstÄvÄts prozÄ un tam ir raksturÄ«gi divi posmi: agrÄ«nais posms ā Ätiskais un daļÄji sociÄlais, ka arÄ« vÄlÄ«nais posms ā sociÄlais un psiholoÄ£iskais. ReÄlisma agrÄ«nÄ posma literÄtu vidÅ« ir minami: brÄļi KaudzÄ«tes, MÄteru Juris, ApsÄ«Å”u JÄkabs, Doku Atis. VÄlÄ«nÄ posma literÄtu vidÅ« ir minami: Augusts Deglavs, Andrievs Niedra, JÄnis Poruks, Augusts Saulietis, JÄnis PurapuÄ·e, Andrejs UpÄ«ts, RÅ«dolfs Blaumanis.[5]
IzmantotÄ literatÅ«ra
[labot | labot pirmkodu]- KarasÄ, Patrisija Frida, MarkadÄ Izabella. MÄkslas enciklopÄdija. GlezniecÄ«bas virzieni. RÄ«ga: Jumava, 2002. 240 lpp.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«Letonikas datu bÄzeĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2016.Ā gada 4.Ā martÄ. SkatÄ«ts: 2011.Ā gada 14.Ā jÅ«lijÄ.
- 1 2 3 Daina BlÅ«ma. MazÄ mÄkslas vÄstures terminu vÄrdnÄ«ca. RÄ«gaĀ : Zvaigzne ABC, 2005. 147.Ā lpp. ISBNĀ 9984-369-62-5.
- ā KarasÄ, Patrisija Frida, MarkadÄ Izabella. MÄkslas enciklopÄdija. GlezniecÄ«bas virzieni. RÄ«ga: Jumava, 2002. 70. lpp.
- ā KarasÄ, Patrisija Frida, MarkadÄ Izabella. MÄkslas enciklopÄdija. GlezniecÄ«bas virzieni. RÄ«ga: Jumava, 2002. 70. - 71. lpp.
- 1 2 Ā«Letonikas datu bÄzeĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2016.Ā gada 4.Ā martÄ. SkatÄ«ts: 2011.Ā gada 14.Ā jÅ«lijÄ.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: ReÄlisms.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
| ||||||||||||||||||||||||||
