Reimsa
| Reimsa | |||
|---|---|---|---|
| pilsÄta | |||
| Reims | |||
|
| |||
| |||
  Reimsa  Reimsa  Reimsa | |||
| KoordinÄtas: 49Ā°15ā²56ā³N 4Ā°02ā²05ā³Eļ»æ / ļ»æ49.26556Ā°N 4.03472Ā°EKoordinÄtas: 49Ā°15ā²56ā³N 4Ā°02ā²05ā³Eļ»æ / ļ»æ49.26556Ā°N 4.03472Ā°E | |||
| Valsts |
.svg){kind=small} Ā Francija | ||
| Reģions | Grandesta | ||
| Departaments | Marna | ||
| Platība | |||
| Ā ā¢Ā pilsÄta | 47,02Ā km2 | ||
| Augstums | 80ā135 m | ||
| IedzÄ«votÄji (2023)[1] | |||
| Ā ā¢Ā pilsÄta | 177Ā 674 | ||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 3Ā 828/kmĀ² | ||
| Ā ā¢Ā urbÄnÄ teritorija | 318Ā 000 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| Pasta kods | 51454, 51100 | ||
| MÄjaslapa |
www | ||
 Reimsa VikikrÄtuvÄ | |||
.jpg)
Reimsa (franÄu: Reims) ir pilsÄta Francijas ziemeļaustrumos, 114 km uz ziemeļaustrumiem no ParÄ«zes. Å ampaÅas senÄ galvaspilsÄta. PilsÄta Francijas vÄsturÄ spÄlÄ Ä«paÅ”u lomu, jo viduslaikos tÄ bija Francijas karaļu un VÄcu nÄcijas SvÄtÄs Romas impÄrijas imperatoru kronÄÅ”anas vieta.
PilsÄtÄ saglabÄjuÅ”Äs vairÄkas izcilas bÅ«ves: Reimsas katedrÄle ā brÄ«niŔķīgs gotikas stila bÄ«vniecÄ«bas paraugs (Notre-Dame de Reims), romieÅ”u laika triumfa arka ā Marsa vÄrti (Porte de Mars), Reimsas arhibÄ«skapa pils ā To pils (Palais du Tau), kÄ arÄ« SenremÄ« bazilika (Basilique Saint-Remi de Reims). IevÄrÄ«bas cienÄ«gi ir 19. gadsimtÄ apkÄrt pilsÄtai uzceltie forti.
PilsÄta ir viena no galvenajiem Å”ampanieÅ”a ražoÅ”anas un tirdzniecÄ«bas centriem. Zem pilsÄtas atrodas Å”ampanieÅ”a pagrabi, vairÄki no tiem izveidoti jau romieÅ”u laikos.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]
Pirms romieÅ”u ienÄkÅ”anas GallijÄ, Reimsa bija belÄ£u un remu cilts galvenais centrs. Kad JÅ«lijs CÄzars sÄka Gallijas iekaroÅ”anu, remi bija vieni no romieÅ”u uzticamÄkajiem sabiedrotajiem.
3. gadsimtÄ pilsÄtÄ izplatÄ«jÄs kristietÄ«ba, un tÄ kļuva par bÄ«skapijas centru. 406. gadÄ pilsÄtu nopostÄ«ja vandaļi. 496. gadÄ franku karalis Hlodvigs I.
ReimsÄ kristÄ«ja katolismÄ, un kopÅ” tÄ laika Reimsa kļuva par Francijas karaļu kronÄÅ”anas vietu. SeviŔķi zÄ«mÄ«ga bija karaļa Å arla VII kronÄÅ”ana 1429. gadÄ, kad Žannas d'Arkas vadÄ«bÄ no pilsÄtas bija padzÄ«ti angļi.
PilsÄta cieta ievÄrojamus postÄ«jumus PirmÄ pasaules kara laikÄ. IzpostÄ«tÄ katedrÄle ilgi tika izmantota propagandas cÄ«ÅÄ pret VÄciju. PÄc kara katedrÄli atjaunoja. 1945. gada 7. maijÄ Sabiedroto virspavÄlnieks EiropÄ Ä£enerÄlis Eizenhauers, atrodoties ReimsÄ, saÅÄma ziÅu par VÄrmahta bezierunu kapitulÄciju.
Izglītība
[labot | labot pirmkodu]CilvÄki
[labot | labot pirmkodu]ReimsÄ ir dzimuÅ”i:
- Moriss Albvaks (Maurice Halbwachs; 1877-1945) - filozofs
- Adolfs d'Arkiaks (Adolphe d'Archiac; 1802-1868) - ģeologs
- Žans BodrijÄrs (Jean Baudrillard; 1929ā2007) - filozofs
- NikolÄ de GrinjÄ« (Nicolas de Grigny; 1672ā1703) - komponists
- RoÅ¾Ä KeluÄ (Roger Caillois; 1913ā1978) - intelektuÄlis
- Moriss Kuvs de Mirvills (Maurice Couve de Murville; 1907-1999) - politiÄ·is
- Žans Batists KolbÄrs (Jean-Baptiste Colbert; 1619ā1683) - finansists
- RobÄrs Piress (Robert PirĆØs; 1973) - futbolists
- Žans Batists de la Salls (Jean-Baptiste de la Salle; 1651-1719) - garÄ«dznieks, svÄtais
SadraudzÄ«bas pilsÄtas
[labot | labot pirmkodu]Reimsas sadraudzÄ«bas pilsÄtas:[2]
Florence, ItÄlija (1954)
Brazavila, Kongo (1961)
Kenterberija, ApvienotÄ Karaliste (1962)
Zalcburga, Austrija (1964)
Ähene, VÄcija (1967)
Ärlingtonas apgabals, ASV (2004)
Kutna Hora, Äehija (2008)
Nagoja, JapÄna (2018)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Populations de rĆ©fĆ©rence 2023.
- ā Ā«Les villes jumelĆ©es avec ReimsĀ» (franÄu). Reims. SkatÄ«ts: 2022-11-23.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Reimsa.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
| ||||||||||||||||||
|
