Ohrida (maÄ·edonieÅ”u: ŠŃ ŃŠøŠ“) ir pilsÄta ZiemeļmaÄ·edonijÄ. TÄ atrodas BalkÄnu kalnos, Ohridas ezera austrumu krastÄ. PilsÄta ar apmÄram 42 000 iedzÄ«votÄju ir septÄ«tÄ lielÄkÄ pilsÄta valstÄ«. Ohrida izvietojusies netÄlu no robežas ar AlbÄniju, kas atrodas ezera pretÄjÄ krastÄ.
1980. gadÄ Ohridas pilsÄta un ezers tika iekļauta UNESCOPasaules mantojuma objektu sarakstÄ. Daudzo vÄstures un reliÄ£ijas pieminekļu dÄļ pilsÄtu neoficiÄli dÄvÄ par "SlÄvu Jeruzalemi".[1]
MÅ«sdienu Ohrida ir uzcelta senÄs Lihnidas kolonijas vietÄ (sengrieÄ·u ĪĻ ĻĪ½Ī¹Ī“ĻĻ), kas pazÄ«stama kopÅ” 3. gadsimta pirms mÅ«su Äras. 148. gadÄ pirms mÅ«su Äras koloniju sagrÄba romieÅ”i, kuri pÄc postoÅ”Äs zemestrÄ«ces 518. gadÄ to gandrÄ«z pilnÄ«bÄ pÄrbÅ«vÄja. RomieÅ”u un bizantieÅ”u valdÄ«Å”anas laikÄ pilsÄta bija nozÄ«mÄ«gs tirdzniecÄ«bas punkts uz romieÅ”u uzbÅ«vÄtÄ ceļa no Adrijas jÅ«ras piekrastes uz Konstantinopoli, kas pazÄ«stams kÄ Via Egnatia. ArheoloÄ£iskie izrakumi apstiprina, ka pilsÄta kristietÄ«bu pieÅÄma ļoti sen. Lihnidas bÄ«skapi piedalÄ«jÄs pirmajos ekumeniskajos koncilos. 5. un 6. gadsimtÄ teritoriju ap pilsÄtu pamazÄm apguva slÄvu tautas. 861. gadÄ tÄ kļuva par BulgÄrijas daļu un drÄ«z vien ieguva savu mÅ«sdienu nosaukumu (ar nosaukumu Ohrida pirmo reizi minÄta 879. gadÄ). KopÅ” 886. gada pilsÄtÄ darbojÄs Kirila un Metodija skolnieks Ohridas Klements, kurÅ” pÄc BulgÄrijas cara Borisa rÄ«kojuma organizÄja grieÄ·u valodas reliÄ£isko tekstu tulkoÅ”anu slÄvu valodÄ, izmantojot Kirila un Metodija izveidoto glagolicas alfabÄtu. Ohridas Klementam piedÄvÄ kirilicas alfabÄta radÄ«Å”anu, taÄu lielÄkÄ daļa pÄtnieku nepiekrÄ«t Å”im viedoklim.
No 990. lÄ«dz 1015. gadam Ohrida bija cara Samuila BulgÄrijas caristes galvaspilsÄta. TÄ laika cietokÅ”Åa drupas joprojÄm ir saglabÄjuÅ”Äs pakalnÄ virs pilsÄtas (Samuila cietoksnis). No 990. lÄ«dz 1018. gadam OhridÄ bija savs patriarhÄts, taÄu pÄc tam, kad to 1018. gadÄ iekaroja Bizantijas impÄrija, Å”eit palika tikai arhidiecÄzes arhibÄ«skaps, kurÅ” bija pakļauts Konstantinopoles patriarham. Bizantijas valdÄ«Å”anas laikÄ tika uzcelts liels skaits dievnamu. Ivana Asena II vadÄ«bÄ Ohrida tika iekļauta jaunizveidotajÄ neatkarÄ«gajÄ BulgÄrijas valstÄ«. 1334. gadÄ to iekaroja serbu karalis Stefans DuÅ”ans. 1394. gadÄ pilsÄtu ieÅÄma OsmaÅu impÄrija, kuras pakļautÄ«bÄ tÄ palika lÄ«dz 1912. gadam. 19. gadsimta vidus avoti stÄsta, ka pilsÄtas iedzÄ«votÄji pÄrsvarÄ ir bijuÅ”i bulgÄri, kÄ arÄ« valahieÅ”i, turki, arÄ« grieÄ·i un albÄÅi. 19. gadsimta beigÄs Ohridas iedzÄ«votÄju skaits bija ap 15 000 cilvÄku. 1913. gadÄ pÄc PirmÄ BalkÄnu kara beigÄm Ohridu iekļÄva SerbijÄ.
āThe Mirror of the Macedonian Spirit, 2004,ISBN 9989730385,page 72: "... and Macedonia in the Cathedral Church St. Sofia in the Macedonian JerusalemĀ ā Ohrid. 72 ..."
āWilkes, J. J. The Illyrians, 1992,ISBN 0-631-19807-5,"Dassaretis, the plains south of Lake Ohrid, though the area had long been under Illyrian control, being open to attack both from the north and from the ..."
āWilkes, J. J. The Illyrians, 1992,ISBN 0-631-19807-5,Page 273:
"... The provincial capital Scodra and Dyrrhachium were seats of the metropolitans, and there were bishops at Lissus, Doclea, Lychnidus (Ohrid),
Ā ZiemeļmaÄ·edonija
Ā AlbÄnija
Ohrida VikikrÄtuvÄ.jpg)
.jpg)
.JPG)
.png)
Sv. Klementa baznīca un Sv. Panteleimona baznīca
Sv. Jona no Kaneas baznīca
Cara Samuila cietoksnis
Cara Samuila cietoksnis
AntÄ«kais teÄtris
Ohridas osta
