Pāriet uz saturu

Nedēļa

Vikipēdijas lapa

Nedēļa ir noteikts laika periods, kurā ietilpst septiņas diennaktis, lai gan atseviŔķām kultÅ«rām var bÅ«t atŔķirÄ«gs dienu skaits nedēļā. Nedēļa ir lielākā no vispārpieņemtajām laika mērvienÄ«bām, kurā ietilpst precÄ«zs dienu skaits. Vienā mēnesÄ« ietilpst 4 nedēļas (februārÄ«) un vēl papildus divas vai trÄ«s dienas (pārējos mēneÅ”os). Gadā ir 52 nedēļas un 1 diena (vai 2 dienas garajā gadā). Katrai nedēļas dienai ir savs nosaukums: pirmdiena, otrdiena, treÅ”diena, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena un svētdiena. Ka redzams, nedēļas dienu nosaukumi ir atvasināti no skaitļu vārdiem, izņemot svētdienu, bet citām tautām Ŕīs dienas tiek sauktas vārdos, kas atvasināti no planētu nosaukumiem.

Agrākās kalendārās sistēmas

[labot | labot pirmkodu]
Saules akmens, kurā redzams acteku kalendārs. Tajā ir redzams, ka nedēļas garums bija pat divdesmit dienas

Antropologi ir izpētÄ«juÅ”i, ka nedēļas garums vienmēr nav bijis septiņas dienas. Dažādos laikos dažādās pasaules malās tās garums ir svārstÄ«jies no trim lÄ«dz pat desmit un vairāk dienām. Tiek uzskatÄ«ts, ka tas bija periods starp tirgus dienām.[1] Sākotnēji Centrālāzijā tās bija piecas dienas, Babilonijā — septiņas dienas, Senajā Romā — astoņas dienas, bet Senajā Ēģiptē — desmit dienas.[1] Lietuvā pirms kristietÄ«bas ievieÅ”anas nedēļas garums bija deviņas dienas.[2]

Nav Ä«sti zināms, kāpēc mÅ«sdienās nedēļā ir tieÅ”i septiņas dienas. Pastāv vairākas versijas, kas to mēģina izskaidrot. 321. gadā Romas imperators KonstantÄ«ns I ieviesa septiņu dienu garu nedēļu,[3] kas tikai laika gaitā tika ieviesta visā pasaulē. Viena no versijām par to, kāpēc nedēļā ir septiņas dienas un kuru atbalsta kristieÅ”i, ir tāda, ka BÄ«belē ir aprakstÄ«ts, ka Dievs izveidoja pasauli seŔās dienās, bet septÄ«tā bija atpÅ«tas diena. Savukārt cita versija apgalvo, ka nedēļā ir septiņas dienas, jo senatnē pie debesÄ«m varēja redzēt septiņus kustÄ«gus objektus (Sauli, Mēnesi un tolaik piecas zināmās planētas). Daudzās valodās, kur tiek izmantots latīņu raksts, nedēļas nosaukumi ir saistÄ«ti ar septiņiem debess objektiem. Septiņi relatÄ«vi veiksmÄ«gi sadala arÄ« Mēness apriņķoÅ”anas periodu ap Zemi, kā arÄ« gada garumu. RespektÄ«vi, Mēness apriņķo ap Zemi 29,53 dienās jeb mazliet vairāk par četrām nedēļām. Savukārt gada garumu (365,24 dienas) sadalot ar septiņi iegÅ«st 52 nedēļas (paliek pāri mazliet vairāk par vienu dienu).

LatvieÅ”u vēsturnieki Jānis Krodznieks un Arveds Å vābe, kā arÄ« latvieÅ”u valodnieks un etnogrāfs Pēteris Å mits uzskata, ka 7 dienu nedēļu latvieÅ”i aizguva caur senkrieviem un paÅ”am nosaukumam "nedēļa" esot slāviska cilme (Š½ŠµŠ“ŠµŠ»Ń, no не Š“ŠµŠ»Š°Ń‚ŃŒ — 'nedarÄ«t'). Ar vārdu "nedēļa" sākotnēji varētu bÅ«t apzÄ«mēta svētdiena jeb brÄ«vdiena, kas vēlāk pārnests uz laika posmu starp divām brÄ«vdienām.[4] Jātvingu (prūŔiem radniecÄ«ga rietumbaltu cilts) valodā svētdiena bijusi "nadēle".[nepiecieÅ”amaĀ atsauce]

Darba nedēļa

[labot | labot pirmkodu]

MÅ«sdienās gandrÄ«z visā pasaulē globalizācijas rezultātā ir ieviesies, ka darba nedēļas garums ir no pirmdienas lÄ«dz piektdienas, bet nedēļas nogale ir sestdiena un svētdiena, kad atpūŔas no darba. Agrāk vienÄ«gā brÄ«vā diena bija svētdiena. Savukārt ebrejiem svētā diena ir sestdiena (sabats), bet musulmaņiem — piektdiena, kas Korānā ir nosaukta par "karaļa dienu".[2]

Nedēļu numerācija

[labot | labot pirmkodu]

Saskaņā ar ISO 8601 starptautisko standartu nedēļas tiek numurētas. Pēc Ŕī standarta sanāk, ka pirmā gada nedēļa ir tā, kurā iekrÄ«t 4. janvāris vai arÄ« pirmā nedēļa, kuras ceturtdiena ir janvāra pirmā ceturtdiena. Parasti gadā ir 52 nedēļas. Izņēmumi ir gadi, kas sākas otrdienā, vai garie gadi, kas sākas treÅ”dienā. Å ajos gados pēc numerācijas ir 53 nedēļas.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 Ā«Monday to Sunday makes one weekĀ» (angliski). Buzzle.com. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2009-03-28. SkatÄ«ts: 2011-09-11.
  2. 1 2 Ā«Our Seven-day WeekĀ» (angliski). WebExibits. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2012-11-12. SkatÄ«ts: 2012-11-03.
  3. ↑ Ā«WeekĀ» (angliski). Britannica.com. SkatÄ«ts: 2011-09-11.
  4. ↑ MitoloÄ£ijas enciklopēdija 2. RÄ«gaĀ : Latvijas enciklopēdija. 1994. 200.—2001.Ā lpp. ISBNĀ 5-89960-044-6.