NedÄļa
NedÄļa ir noteikts laika periods, kurÄ ietilpst septiÅas diennaktis, lai gan atseviŔķÄm kultÅ«rÄm var bÅ«t atŔķirÄ«gs dienu skaits nedÄļÄ. NedÄļa ir lielÄkÄ no vispÄrpieÅemtajÄm laika mÄrvienÄ«bÄm, kurÄ ietilpst precÄ«zs dienu skaits. VienÄ mÄnesÄ« ietilpst 4 nedÄļas (februÄrÄ«) un vÄl papildus divas vai trÄ«s dienas (pÄrÄjos mÄneÅ”os). GadÄ ir 52 nedÄļas un 1 diena (vai 2 dienas garajÄ gadÄ). Katrai nedÄļas dienai ir savs nosaukums: pirmdiena, otrdiena, treÅ”diena, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena un svÄtdiena. Ka redzams, nedÄļas dienu nosaukumi ir atvasinÄti no skaitļu vÄrdiem, izÅemot svÄtdienu, bet citÄm tautÄm Ŕīs dienas tiek sauktas vÄrdos, kas atvasinÄti no planÄtu nosaukumiem.
AgrÄkÄs kalendÄrÄs sistÄmas
[labot | labot pirmkodu]
Antropologi ir izpÄtÄ«juÅ”i, ka nedÄļas garums vienmÄr nav bijis septiÅas dienas. DažÄdos laikos dažÄdÄs pasaules malÄs tÄs garums ir svÄrstÄ«jies no trim lÄ«dz pat desmit un vairÄk dienÄm. Tiek uzskatÄ«ts, ka tas bija periods starp tirgus dienÄm.[1] SÄkotnÄji CentrÄlÄzijÄ tÄs bija piecas dienas, BabilonijÄ ā septiÅas dienas, SenajÄ RomÄ ā astoÅas dienas, bet SenajÄ ÄÄ£iptÄ ā desmit dienas.[1] LietuvÄ pirms kristietÄ«bas ievieÅ”anas nedÄļas garums bija deviÅas dienas.[2]
Nav Ä«sti zinÄms, kÄpÄc mÅ«sdienÄs nedÄÄ¼Ä ir tieÅ”i septiÅas dienas. PastÄv vairÄkas versijas, kas to mÄÄ£ina izskaidrot. 321. gadÄ Romas imperators KonstantÄ«ns I ieviesa septiÅu dienu garu nedÄļu,[3] kas tikai laika gaitÄ tika ieviesta visÄ pasaulÄ. Viena no versijÄm par to, kÄpÄc nedÄÄ¼Ä ir septiÅas dienas un kuru atbalsta kristieÅ”i, ir tÄda, ka BÄ«belÄ ir aprakstÄ«ts, ka Dievs izveidoja pasauli seÅ”Äs dienÄs, bet septÄ«tÄ bija atpÅ«tas diena. SavukÄrt cita versija apgalvo, ka nedÄÄ¼Ä ir septiÅas dienas, jo senatnÄ pie debesÄ«m varÄja redzÄt septiÅus kustÄ«gus objektus (Sauli, MÄnesi un tolaik piecas zinÄmÄs planÄtas). DaudzÄs valodÄs, kur tiek izmantots latÄ«Åu raksts, nedÄļas nosaukumi ir saistÄ«ti ar septiÅiem debess objektiem. SeptiÅi relatÄ«vi veiksmÄ«gi sadala arÄ« MÄness apriÅÄ·oÅ”anas periodu ap Zemi, kÄ arÄ« gada garumu. RespektÄ«vi, MÄness apriÅÄ·o ap Zemi 29,53 dienÄs jeb mazliet vairÄk par ÄetrÄm nedÄļÄm. SavukÄrt gada garumu (365,24 dienas) sadalot ar septiÅi iegÅ«st 52 nedÄļas (paliek pÄri mazliet vairÄk par vienu dienu).
LatvieÅ”u vÄsturnieki JÄnis Krodznieks un Arveds Å vÄbe, kÄ arÄ« latvieÅ”u valodnieks un etnogrÄfs PÄteris Å mits uzskata, ka 7 dienu nedÄļu latvieÅ”i aizguva caur senkrieviem un paÅ”am nosaukumam "nedÄļa" esot slÄviska cilme (Š½ŠµŠ“ŠµŠ»Ń, no Š½Šµ Š“ŠµŠ»Š°ŃŃ ā 'nedarÄ«t'). Ar vÄrdu "nedÄļa" sÄkotnÄji varÄtu bÅ«t apzÄ«mÄta svÄtdiena jeb brÄ«vdiena, kas vÄlÄk pÄrnests uz laika posmu starp divÄm brÄ«vdienÄm.[4] JÄtvingu (prÅ«Å”iem radniecÄ«ga rietumbaltu cilts) valodÄ svÄtdiena bijusi "nadÄle".[nepiecieÅ”amaĀ atsauce]
Darba nedÄļa
[labot | labot pirmkodu]MÅ«sdienÄs gandrÄ«z visÄ pasaulÄ globalizÄcijas rezultÄtÄ ir ieviesies, ka darba nedÄļas garums ir no pirmdienas lÄ«dz piektdienas, bet nedÄļas nogale ir sestdiena un svÄtdiena, kad atpÅ«Å”as no darba. AgrÄk vienÄ«gÄ brÄ«vÄ diena bija svÄtdiena. SavukÄrt ebrejiem svÄtÄ diena ir sestdiena (sabats), bet musulmaÅiem ā piektdiena, kas KorÄnÄ ir nosaukta par "karaļa dienu".[2]
NedÄļu numerÄcija
[labot | labot pirmkodu]SaskaÅÄ ar ISO 8601 starptautisko standartu nedÄļas tiek numurÄtas. PÄc Ŕī standarta sanÄk, ka pirmÄ gada nedÄļa ir tÄ, kurÄ iekrÄ«t 4. janvÄris vai arÄ« pirmÄ nedÄļa, kuras ceturtdiena ir janvÄra pirmÄ ceturtdiena. Parasti gadÄ ir 52 nedÄļas. IzÅÄmumi ir gadi, kas sÄkas otrdienÄ, vai garie gadi, kas sÄkas treÅ”dienÄ. Å ajos gados pÄc numerÄcijas ir 53 nedÄļas.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu] |
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: nedÄļas |
- 1 2 Ā«Monday to Sunday makes one weekĀ» (angliski). Buzzle.com. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2009-03-28. SkatÄ«ts: 2011-09-11.
- 1 2 Ā«Our Seven-day WeekĀ» (angliski). WebExibits. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2012-11-12. SkatÄ«ts: 2012-11-03.
- ā Ā«WeekĀ» (angliski). Britannica.com. SkatÄ«ts: 2011-09-11.
- ā MitoloÄ£ijas enciklopÄdija 2. RÄ«gaĀ : Latvijas enciklopÄdija. 1994. 200.ā2001.Ā lpp. ISBNĀ 5-89960-044-6.
 | Å is ar laika mÄrÄ«Å”anu saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
| ||||||
|
