Laputis
| Laputis | |
|---|---|
-PLoS.jpg) ZirÅu laputs (Acyrthosiphon pisum) | |
| KlasifikÄcija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | PosmkÄji (Arthropoda) |
| Klase | KukaiÅi (Insecta) |
| KÄrta | Blaktis (Hemiptera) |
| ApakÅ”kÄrta | Augutis (Sternorrhyncha) |
| Virsdzimta | Laputis (Aphidoidea) |
| Iedalījums | |
 Laputis VikikrÄtuvÄ | |
Laputis (Aphidoidea) ir blakÅ”u kÄrtas virsdzimta. AgrÄk tika iedalÄ«ta vienÄdspÄrÅu (Homoptera) kÄrtÄ. Ir zinÄms ap 4000 laputu sugu, no kurÄm gandrÄ«z tÅ«kstotis dzÄ«vo EiropÄ. LatvijÄ konstatÄtas ap 390 sugÄm. Visas laputis barojas no augu sulas, daudzas ir bÄ«stami kultÅ«raugu kaitÄkļi. Daudzas sugas ir augu slimÄ«bu izraisÄ«tÄjas, pÄrnÄsÄjot dažÄdus vÄ«rusus vai arÄ« veidojot tÄdas augu anomÄlijas kÄ pangas.
Morfoloģija
[labot | labot pirmkodu]Laputis ir sÄ«ki kukaiÅi, kuru garums nepÄrsniedz dažus milimetrus. Tikai dažas sugas sasniedz 5-7mm garumu. Ķermenis ir maz hitinizÄts, iekrÄsots no gaiÅ”i zaļas lÄ«dz melnai krÄsai. ÄŖstajÄm laputÄ«m (Aphididae) uz vÄdera sestÄ (reizÄm piektÄ) tergÄ«ta sÄnos bieži ir Ä«paÅ”u izdalÄ«jumu poras, pauguri vai arÄ« caurulÄ«tes (sifoni). SavukÄrt vÄdera beidzamÄ tergÄ«ta galÄ ir Ä«paÅ”s izaugums - astÄ«te, kas pilnÄ«bÄ izveidojas tikai pieauguÅ”ajiem Ä«patÅiem. ReizÄm ir Ä«paÅ”i marginÄlie pauguri, kas atrodas pa vienam katrÄ pusÄ uz krÅ«Å”u 1., vÄdera 1-5 (reti uz 6.) kÄ arÄ« uz 7. segmenta (augÅ”pus attiecÄ«gÄm stigmÄm). RetÄk ir pa pÄrim vidÄjo (mediÄlo) pauguru un pat starppauguru vai pleirÄlo pauguru. Uz muguras ir vaska dziedzeru grupa, kas izdala balta vaska pavedienu Ŕķipsnas. CitÄm grupÄm Å”Ädu vaska dziedzeru var arÄ« nebÅ«t.
SpÄrni
[labot | labot pirmkodu]LaputÄ«m ir spÄrnotas un bezspÄrnu formas. SpÄrni caurspÄ«dÄ«gi, priekÅ”spÄrni ir lielÄki par pakaļspÄrniem. SpÄrni lielÄkoties sakļauti jumtveidÄ, retÄk - lÄzeni. PriekÅ”spÄrni ir ar tumÅ”u trapecveida vai arÄ« garenu pterostigmu, no kuras uz spÄrnu virsotni atiet parasti izliekta dzÄ«sla (RS). MediÄlÄ dzÄ«sla (M) vienkÄrÅ”a vai arÄ« ar 2-3 zariem. Abas kabitÄlÄs dzÄ«slas (Cu) atiet no radiÄlÄs (R) atseviŔķi, reti tÄs ar pamatiem saplÅ«st kopÄ. PakaļspÄrnu dzÄ«slojums ir reducÄts - ir tikai viena gareniskÄ dzÄ«sla spÄrna priekÅ”pusÄ, no kuras atiet viena vai divas kabitÄlÄs dzÄ«slas, vai arÄ« to vispÄr nav (filokserÄm).
Mutes orgÄni
[labot | labot pirmkodu]KÄ daudziem citiem fitofÄgiem, arÄ« laputÄ«m ir dÅ«rÄj-sÅ«cÄjtipa mutes orgÄni specializÄta snuÄ·a veidÄ, ar kuru tie pÄrdur augu dzinumu vai lapu apvalkus. SnuÄ·is sastÄv no 4 posmiem. SnuÄ·a otrais posms var ievilkties pirmajÄ un kopÄ ar to Ä·ermenÄ«. DažÄm grupÄm olu dÄjÄju mÄtÄ«tÄm un tÄviÅiem snuÄ·is vispÄr ir reducÄts.
MaÅu orgÄni
[labot | labot pirmkodu]No laputu galvas augÅ”ÄjÄs daļas atiet pÄris garu taustekļu, kas reizÄm sniedzas pat lÄ«dz Ä·ermeÅa aizmugurÄjam galam. Taustekļi sastÄv no 3-7 posmiem. To divi pirmie posmi ir Ä«si, bet pÄrÄjie gari. PÄdÄjais posms nobeidzas ar Ä«su vai garu izaugumu (processus terminalis), kurÅ” ir it kÄ atseviŔķs posms ar nedaudziem Ä«siem dzelksnÄ«Å”iem galÄ. No pirmÄs lÄ«dz pÄdÄjai (piektajai) attÄ«stÄ«bas stadijai uz taustekļiem ir divi pastÄvÄ«gi maÅu orgÄni - rinarijas: viena uz pÄdÄjÄ posma pie izauguma, bet otra uz priekÅ”pÄdÄjÄ posma pie gala. Ja taustekļiem ir 3 posmi, tad abas pastÄvÄ«gÄs rinarijas atrodas uz treÅ”Ä posma. Bez Ŕīm pastÄvÄ«gajÄm rinarijÄm pieauguÅ”ajÄm laputÄ«m (Ä«paÅ”i spÄrnotÄm formÄm) ir dažÄdÄ skaitÄ arÄ« papildrinarijas.
LaputÄ«m galvas sÄnos ir arÄ« vÄji attÄ«stÄ«ts viens acu pÄris. SaliktajÄm acÄ«m uz Äru un sÄniem ir paugurs ar trim omatidijÄm. BezspÄrnu Ä«patÅiem (pat pieauguÅ”iem) dažÄdÄs grupÄs salikto acu vietÄ ir tikai Å”is paugurs ar trim omatidijÄm.
Dzīvesveids
[labot | labot pirmkodu]Laputis barojas ar augu sulÄm, kas ir bagÄtas ar ogļūdeÅražiem, kÄ arÄ« tÄm ir vajadzÄ«gas sulÄs esoÅ”Äs aminoskÄbes. BaroÅ”anÄs procesÄ tÄs caur izdalÄ«juma porÄm vai sifoniem parasti izdala lielÄ daudzumÄ saldu Ŕķīdumu jeb t.s. lapu medu. Iemesls Å”Ädai parÄdÄ«bai ir sekojoÅ”s. Laputu apvalks ir ļoti plÄns un caur to siltÄ laikÄ viegli iztvaiko Å«dens. TÄpÄc, lai neietu bojÄ izžūstot, laputis ir spiestas trÅ«kstoÅ”o Å«deni kompensÄt, intensÄ«vi sÅ«cot to no augu sulas. Bet, tÄ kÄ sulÄ ir arÄ« daudz organisko vielu (Ä«paÅ”i cukuru), kurus laputis nespÄj izlietot, tad lieko cukuru daudzumu sÄ«rupa veidÄ tÄs izvada ÄrÄ no sava organisma caur izdalÄ«juma porÄm. Jo karstÄkÄ un sausÄkÄ klimatÄ laputis dzÄ«vo, jo vairÄk lapu medu tÄs izdala. SavukÄrt tÄs laputis, kuru Ä·ermeni sedz vaska kÄrta, vai arÄ« tÄs, kuras dzÄ«vo pangÄs, lapu medu vispÄr neizdala, jo to organismi neatÅ«deÅojas tik intensÄ«vi, lai bÅ«tu jÄkompensÄ ar tÄdu sulas daudzumu, kuras cukuru tÄs nespÄtu patÄrÄt.
Laputis parasti dzÄ«vo kolonijÄs, pÄrklÄjot augu lapas un stumbrus, vai arÄ« saknes. Daudzas laputis rada patoloÄ£iskas izmaiÅas tÄm augu daļÄm, uz kurÄm tÄs atrodas, veidojot lapu un dzinumu deformÄcijas, reizÄm arÄ« dobus izaugumus (pangas), kuros tÄs paslÄpjas. Laputu izdalÄ«tais lapu medus bieži vien piesaista skudras, kas no tÄ barojas. Tas reizÄm var bÅ«t izdevÄ«gi arÄ« paÅ”Äm laputÄ«m, jo skudras tÄs var sargÄt no dabÄ«gajiem ienaidniekiem. LaputÄ«m ir diezgan daudz dabisko ienaidnieku - mÄrÄ«tes, zeltactiÅas, plÄsÄ«gÄs blaktis, pangodiÅi, ziedmuÅ”as, zirnekļi u.c.
VairoÅ”anÄs un dzÄ«ves cikls
[labot | labot pirmkodu]Laputis vairojas ļoti Ätri. TÄm ir raksturÄ«ga liela auglÄ«ba, Ä«ss attÄ«stÄ«bas cikls, kÄ arÄ« paaudžu maiÅa. Bieži vien izplatÄ«ta arÄ« barÄ«bas augu maiÅa. PÄc attÄ«stÄ«bas Ä«patnÄ«bÄm laputis iedalÄs pilncikliskajÄs (holocikliskajÄs) un nepilncikliskajÄs (anholocikliskajÄs) laputÄ«s. Gan holocikliskajÄm, gan anholocikliskajÄm laputÄ«m gadÄ attÄ«stÄs no 4-10 lÄ«dz 16 paaudzÄm.
HolocikliskajÄm laputÄ«m vasarÄ attÄ«stÄs vairÄkas bezdzimumpaaudzes, kurÄs ir tikai partenoÄ£enÄtiskÄs mÄtÄ«tes. SavukÄrt, rudenÄ« attÄ«stÄs dzimumpaaudze, kuras mÄtÄ«Å”u dÄtÄs olas pÄrziemo. TÄm partenoÄ£enÄtiskajÄm mÄtÄ«tÄm, kuras pavasarÄ« izŔķiļas no rudenÄ« dÄtajÄm apaugļotajÄm olÄm, parasti bezspÄrnu formÄm, ir atŔķirÄ«ga uzbÅ«ve, nekÄ vÄlÄkajÄm paaudzÄm. Å Ädas mÄtÄ«tes sauc par dibinÄtÄjÄm (fundatrices). No dibinÄtÄjÄm attÄ«stÄs vairÄkas partenoÄ£enÄtiskÄs paaudzes, kas var bÅ«t gan ar, gan bez spÄrniem. Bet rudenÄ« no Ä«paÅ”Äm partenoÄ£enÄtiskÄm mÄtÄ«tÄm t.s. seksuparÄm mÄtÄ«tÄm (sexuparae) attÄ«stÄs dzimumpaaudze (mÄtÄ«tes un tÄviÅi). Paaudzes no apaugļotÄm olÄm lÄ«dz apaugļotÄm olÄm izveido paaudžu ciklu. Holociklisko laputu vairums dzÄ«vo uz dažÄdiem barÄ«bas augiem - ziemo uz pamatbarÄ«bas augiem (koki un krÅ«mi), bet vasarÄ pÄrlido uz papildus barÄ«bas augiem (pÄrsvarÄ lakstaugi). Pirms pÄrlidoÅ”anas uz papildus barÄ«bas augiem vai rudenÄ« uz pamatbarÄ«bas augiem attÄ«stÄs spÄrnaino laputu partenoÄ£enÄtisko mÄtÄ«Å”u paaudzes, kuras sauc par pÄrceļotÄjÄm. PÄrceļotÄju paaudze var attÄ«stÄ«ties arÄ« gadÄ«jumos, kad straujas vairoÅ”anÄs rezultÄtÄ rodas pÄrapdzÄ«votÄ«ba, vai arÄ« ja notiek intensÄ«vi dabÄ«go ienaidnieku uzbrukumi.
AnholocikliskajÄm laputÄ«m, savukÄrt, ir tikai bezdzimumpaaudzes. TÄs nedÄj ziemojoÅ”Äs olas, un var pÄrziemot tikai no aukstuma pasargÄtÄs vietÄs (siltumnÄ«cas, noliktavas u.c.). NepilncikliskÄs laputis, domÄjams, ir raduÅ”Äs izzÅ«dot pamatbarÄ«bas augiem.
SaimnieciskÄ nozÄ«me
[labot | labot pirmkodu]LaputÄ«m ir bÅ«tiska nozÄ«me cilvÄku saimnieciskajÄ darbÄ«bÄ, jo tÄs ir vieni no bÄ«stamÄkajiem augu kaitÄkļiem. To izsÅ«ktÄs augu daļas izkropļojas vai arÄ« izveidojas pangas; bieži vien lapas priekÅ”laicÄ«gi nobirst. Daudzas laputu sugas pÄrnÄsÄ augu vÄ«rusu slimÄ«bas. TurklÄt, laputu izkÄrnÄ«jumos var attÄ«stÄ«ties kvÄpsarmas sÄnes, kas augu daļas (parasti lapas) padara melnas un neglÄ«tas, kÄ arÄ« kavÄ augu fotosintÄzi.
KaitÄ«gÄs laputis apkaro ar pieskares vai iekÅ”ÄjÄs terapijas insekticÄ«diem, pret ziemojoÅ”Äm olÄm izmanto ovicÄ«dus. CenÅ”as arÄ« izaudzÄt pret laputÄ«m izturÄ«gas kultÅ«raugu Ŕķirnes (piemÄram, pret filokseru izturÄ«gus vÄ«nkokus). TÄpat, arÄ« cenÅ”as izmantot laputu dabiskos ienaidniekus (mÄrÄ«tes, spožlapsenÄ«tes u.c.).
Laputis nodara kaitÄjumu arÄ« dravniecÄ«bai, jo bites, sanesot stropos lapu medu, sabojÄ biÅ”u medus kvalitÄti.
JÄatzÄ«mÄ, ka bez kaitÄ«gajÄm laputÄ«m ir arÄ« derÄ«gÄs laputis, kuras tiek izmantotas nezÄļu apkaroÅ”anai.
|
