Pāriet uz saturu

JÅ«gendstils

Vikipēdijas lapa
Alfonsa Muhas plakāts

JÅ«gendstils ir mākslas (Ä«paÅ”i arhitektÅ«ras un dizaina) stils, kas radās 1890. gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptveroÅ”u parādÄ«bu kultÅ«rā kļuva laikā no 20. gadsimta sākuma lÄ«dz Pirmajam pasaules karam. Nosaukumu "jÅ«gendstils" jaunais strāvojums guva Vācijā un arÄ« Latvijā. Mākslas vēsturē to dažkārt mēdz apzÄ«mēt par neoromantismu. Par jÅ«gendstila vadmotÄ«vu kļuva mākslas sintēzes ideja, un tā sāka izpausties visos mākslas veidos, sākot ar lietiŔķo mākslu, un beidzot ar tēlotāju mākslu un arhitektÅ«ru.

JÅ«gendstils attÄ«stÄ«jās dažādās Eiropas valstÄ«s, tajās iegÅ«stot atŔķirÄ«gus nosaukumus: Jugendstil Vācijā, Art noveau Francijā, modernismo Spānijā, Sezessionsstil Austrijā, Stile Liberty vai Stile Floreale Itālijā, Młoda Polska Polijā. Katalonijā par jÅ«gendstila centru kļuva Barselona, kur darbojās ievērojamais arhitekts Antoni GaudÄ«. Liela nozÄ«me jÅ«gendstilam bija arÄ« Austrumeiropā; Ä«paÅ”i jāmin čehu mākslinieks Alfonss Muha.

Raksturīgākās iezīmes

[labot | labot pirmkodu]

JÅ«gendstils ir ornamentāls stils, kam pamatā liektas lÄ«nijas, asimetriska kompozÄ«cija, neregulāri lÄ«niju ritmi. Tēlotājā mākslā jÅ«gendstils pamatā izpaudās grafikā (ilustrācijās, plakātos), kur Ä«paÅ”i raksturÄ«gi stilizēti augu motÄ«vi, gaismēnu trÅ«kums, dekoratÄ«vas, liektas lÄ«nijas.

JÅ«gendstila estētikas pamatidejas ir tuvas simbolisma filozofijai. IkdieniŔķajā realitātē skaistums izsÄ«kst un aizvien vairāk pieņemas spēkā mehānistiskais princips; mākslinieks ir nevis reportieris vai fotogrāfs, bet radÄ«tājs; mākslai ir jāpārveido pasaule, jāienes skaistais un cilvēcÄ«gais vidē, kas ieskauj cilvēku, - viņa mājoklÄ«, sadzÄ«ves interjerā un priekÅ”metos, apģērbā utt.

Jūgendstila ēka Barselonā, Spānijā Casa Batllo. Projektējis viens no pasaulē zināmākajiem jūgendstila arhitektiem- Antoni Gaudī.

Jūgendstila glezniecība bieži vērsās pie izglītota un izsmalcināta skatītāja, taču daudzās citās izpausmēs jūgendstils bija demokrātisks.

ArhitektÅ«rā jÅ«gendstilam raksturÄ«ga celtnes funkcionālā uzbÅ«ve, kas izvirzÄ«jās par prioritāti, fasāde tika izcelta gan ar arhitektoniskiem lÄ«dzekļiem (erkeriem, lizēnām, durvju un logu ailām), gan ar bÅ«vplastikas elementiem (ciļņiem, skulptÅ«rām, ornamentu). Ēkas koptēla izveidē svarÄ«gi visi elementi: monumentālā glezniecÄ«ba, vitrāža, mozaÄ«ka un pat uzraksti. Nereti jÅ«gendstilā tika veidots viss nams, sākot ar paÅ”u ēku un tās interjeru un beidzot ar galda piederumiem. Pirmā jÅ«gendstila celtne ir Tasela nams Briselē (1893).

ArhitektÅ«rā dominēja neoklasicisma un nacionālā romantisma elementi, stājtēlniecÄ«bā spēcÄ«gākas bija reālisma tendences, monumentos dominēja historisms. GlezniecÄ«bā un grafikā jÅ«gendstils saplÅ«da ar reālismu un simbolismu, ir jauÅ”ama impresionisma un postimpresionisma ietekme.

Jūgendstila uzplaukums bija īslaicīgs. Ap 1910. gadu interese par to sāka noplakt.

Jūgendstils Latvijā

[labot | labot pirmkodu]

JÅ«gendstils bija nozÄ«mÄ«gs mākslas virziens arÄ« Latvijas teritorijā. Sākotnēji spilgtākie jÅ«gendstila pārstāvji bija vācbaltieÅ”u mākslinieki, kuri dominēja reÄ£iona kultÅ«ras dzÄ«vē, taču tieÅ”i ar jÅ«gendstilu saistās pirmo latvieÅ”u nacionālo mākslinieku ienākÅ”ana kultÅ«ras apritē (Janis Rozentāls, Jānis Valters, JÅ«lijs Madernieks u.c.). Tāpat kā Skandināvijā, arÄ« Latvijā jÅ«gendstils saistÄ«ts ar nacionālās paÅ”apziņas palielināŔanos.

RÄ«gā ir vairāk nekā 800 jÅ«gendstila ēku, ko radÄ«juÅ”i Mihails EizenÅ”teins, KonstantÄ«ns PēkŔēns, Eižens Laube u. c. RÄ«gā, Alberta ielā 12 atrodas jÅ«gendstilam veltÄ«ts muzejs ā€” RÄ«gas JÅ«gendstila centrs.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Literatūra

[labot | labot pirmkodu]
  • KrastiņŔ J. JÅ«gendstils RÄ«gas arhitektÅ«rā. ā€” R., 1980.
  • KrastiņŔ J. RÄ«ga ā€” jÅ«gendstila metropole. ā€” R., 1998.
  • Latvijas mākslas vēsture. - Pētergailis, RÄ«ga, 2004.

Papildinformācija

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jūgendstils&oldid=4504391"