IntegrÄlis
IntegrÄlis (no latÄ«Åu: integrÄlis) ir viens no svarÄ«gÄkajiem matemÄtiskÄs analÄ«zes jÄdzieniem. Funkcijas integrÄlis ir summas jÄdziena paplaÅ”inÄjums. IntegrÄļa noteikÅ”anu sauc par integrÄÅ”anu. To parasti izmanto, lai atrastu daudzuma vÄrtÄ«bas, piemÄram, laukumu, tilpumu, masu, pÄrvietojumu u.c., kad ir dots Ŕī lieluma izmaiÅu Ätrums attiecÄ«bÄ pret citu lielumu (vieta, laiks u.c.).

PiemÄram, lai noteiktu laukumu starp divÄm lÄ«knÄm, kas ierobežotas ar divÄm robežtaisnÄm, jÄnosaka funkcijas integrÄlis, kas rÄda divu funkciju vÄrtÄ«bu atŔķirÄ«bu starp Ŕīm robežÄm.
Ir vairÄki integrÄÅ”anas veidi, kas atŔķiras tehniskÄs detaļÄs, tomÄr tÄs visas ir savietojamas, t.i., veicot integrÄÅ”anu ar jebkurÄm divÄm metodÄm, tÄs dos vienu un to paÅ”u rezultÄtu.
Ar integrÄÅ”anu bieži saprot arÄ« diferencÄÅ”anai pretÄju operÄciju.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Pirmo integrÄļa definÄ«ciju deva Bernhards RÄ«manis 1854. gadÄ (skatÄ«t RÄ«maÅa integrÄlis).
IntegrÄļa zÄ«mi ieviesa Leibnics 17. gadsimtÄ. Å is simbols ir veidots no burta S, kas ir saÄ«sinÄjums no latÄ«Åu: summa.
IntegrÄļu veidi
[labot | labot pirmkodu]IntegrÄlis ir funkcijas nenoteiktais integrÄlis un tÄ ir jebkura funkcija, kuras atvasinÄjums ir vienÄds ar . SavukÄrt integrÄlis ir noteiktais integrÄlis, kas izsaka laukumu starp lÄ«kni, kas ir funkcijas grafiks un x asi.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]| Å is ar matemÄtiku saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |