Franklins RÅ«zvelts
- Å is raksts ir par ASV 32. prezidentu. Par citÄm jÄdziena RÅ«zvelts nozÄ«mÄm skatÄ«t nozÄ«mju atdalÄ«Å”anas lapu.
| Franklins Delano RÅ«zvelts | |
|---|---|
 1944. gada vÄlÄÅ”anu kampaÅas foto | |
| 32. ASV prezidents | |
|
AmatÄ 1933. gada 4. martsĀ āĀ 1945. gada 12. aprÄ«lis | |
| ViceprezidentsĀ (i) |
Džons GÄrners (1933ā1941) Henrijs Voliss (1941ā1945) Harijs Trumens (1945) |
| PriekŔtecis | Herberts Hūvers |
| PÄctecis | Harijs Trumens |
|
| |
| DzimŔanas dati |
1882.Ā gada 30.Ā janvÄrÄ« Haidparks, Å
ujorka, ASV |
| MirŔanas dati |
1945. gada 12.Ā aprÄ«lÄ« (63Ā gaduĀ vecumÄ) Vormspringsa, Džordžija, ASV |
| PolitiskÄ partija | DemokrÄti |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Eleanora Rūzvelta |
| Profesija | jurists |
| Paraksts |
 |
Franklins Delano RÅ«zvelts (angļu: Franklin Delano Roosevelt; dzimis 1882.Ā gada 30.Ā janvÄrÄ«, miris 1945.Ā gada 12.Ā aprÄ«lÄ«) bija ASV trÄ«sdesmit otrais prezidents. ViÅÅ” bija viens no 20. gadsimta ievÄrojamÄkajiem politiÄ·iem. RÅ«zvelta prezidentÅ«ras laikÄ bija gan vispasaules ekonomiskÄ krÄ«ze (LielÄ depresija), gan Otrais pasaules karÅ”. RÅ«zvelts ir vienÄ«gais ASV prezidents, kas ievÄlÄts uz vairÄk nekÄ diviem termiÅiem. ViÅÅ” Å”ajÄ amatÄ bija Äetrus termiÅus (1933ā1945), kas izskaidrojams ar jau minÄtajiem ÄrkÄrtÄjiem saimnieciskajiem un politiskajiem apstÄkļiem.
DzÄ«vesgÄjums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1882. gadÄ vienÄ no senÄkajÄm un ietekmÄ«gÄkajÄm Å ujorkas Ä£imenÄm, kam ir holandieÅ”u izcelsme. BÄrnÄ«bÄ baudÄ«ja aristokrÄtisku audzinÄÅ”anu un elitÄrus dzÄ«ves apstÄkļus. MÄcÄ«jÄs HÄrvarda UniversitÄtÄ, kuru absolvÄja trÄ«s gados ierasto Äetru vietÄ. Pirms ievÄlÄÅ”anas prezidenta amatÄ bija Å ujorkas Å”tata senators (1911ā1913), kara flotes sekretÄra palÄ«gs (1913ā1920), Å ujorkas Å”tata gubernators (1929ā1932). Lai gan RÅ«zvelts kopÅ” 1921. gada bija paralizÄts poliomielÄ«ta dÄļ, viÅÅ” tomÄr iekļuva katra amerikÄÅa mÄjÄ ar radioraidÄ«jumiem "Pie kamÄ«na".
1930. gadu LielÄs depresijas laikÄ RÅ«zvelts, lai pÄrvarÄtu ekonomisko krÄ«zi, izveidoja sabiedrisko darbu programmu "Jaunais kurss", kas nodroÅ”inÄja atvieglojumus bezdarbniekiem, ekonomikas izveseļoÅ”anos, kÄ arÄ« ekonomisko un banku sistÄmu reformÄÅ”anu, izmantojot dažÄdas aÄ£entÅ«ras, kÄ, piemÄram, Works Project Administration (WPA, "Darba projektu administrÄcija"[1]), National Recovery Administration (NRA, "NacionÄlÄ Progresa pÄrvalde"[1]) un Agricultural Adjustment Administration (AAA, "LauksaimniecÄ«bas pÄrbÅ«ves administrÄcija"[1]).[2] Lai gan lÄ«dz Otrajam pasaules karam ekonomikas atlabÅ”ana netika pabeigta, tomÄr dažas no programmÄm viÅÅ” paspÄja ieviest, piemÄram, FederÄlo depozÄ«tu apdroÅ”inÄÅ”anas korporÄciju (FDIC), Tennessee Valley Authority (TVA) un ASV VÄrtspapÄ«ru un biržu uzraudzÄ«bas komisiju (SEC), kurÄm turpmÄk bija lietderÄ«ga nozÄ«me nacionÄlajÄ komercdarbÄ«bÄ. ViÅÅ” bija arÄ« viens no antihitleriskÄs koalÄ«cijas vadÄ«tÄjiem OtrÄ pasaules kara laikÄ, kas Jaltas konferencÄ 1945. gada februÄrÄ« piekÄpÄs Josifam Staļinam Baltijas jautÄjumÄ.
Miris 1945. gada aprÄ«lÄ«, neilgi pÄc atgrieÅ”anÄs no Jaltas konferences.
KopÄ ar Staļinu un ÄÄrÄilu TeherÄnas konferencÄ (1943)
KopÄ ar Staļinu Jaltas konferencÄ (1945)
Äetru brÄ«vÄ«bu runa (1941)
[labot | labot pirmkodu]1941. gada 6. janvÄrÄ« prezidents Franklins Delano RÅ«zvelts uzstÄjÄs ar tradicionÄlo gadskÄrtÄjo prezidenta uzrunu ASV Kongresam. Cita starpÄ prezidents sacÄ«ja:
"NÄkotnÄ, kuru mÄs tiecamies veidot droÅ”u, mÄs ceram redzÄt pasauli, kas balstÄ«ta ÄetrÄs cilvÄka pamatbrÄ«vÄ«bÄs. PirmÄ ir vÄrda un izpausmes brÄ«vÄ«ba ā ikvienam cilvÄkam jebkur pasaulÄ. OtrÄ ir katra indivÄ«da brÄ«vÄ«ba pielÅ«gt Dievu tÄ, kÄ viÅÅ” uzskata par pareizu ā jebkur pasaulÄ. TreÅ”Ä ir brÄ«vÄ«ba no trÅ«kuma ā tÄ, tulkota universÄlos jÄdzienos, nozÄ«mÄ tÄdu ekonomikas izpratni, kas sniegtu katras valsts iedzÄ«votÄjiem veselÄ«gu miera laika dzÄ«vi ā jebkur pasaulÄ. CeturtÄ ir brÄ«vÄ«ba no bailÄm ā tÄ, tulkota vispasaules jÄdzienos, nozÄ«mÄ bruÅojuma samazinÄÅ”anu visÄ pasaulÄ lÄ«dz tÄdam lÄ«menim un tÄdÄ saprÄtÄ«gÄ veidÄ, lai neviena valsts nebÅ«tu situÄcijÄ, kas tai ļautu veikt fiziskas agresijas aktu pret jebkuru tÄs kaimiÅvalsti ā jebkur pasaulÄ. TÄ nav attÄlas tÅ«kstoÅ”gades vÄ«zija. Tas ir konkrÄts pamats pasaulei, kÄda panÄkama mÅ«su laikÄ un paaudzÄ. Å Äda pasaule ir tieÅ”a antitÄze tÄ dÄvÄtajai jaunajai tirÄnijas kÄrtÄ«bai, kuru diktatori cenÅ”as radÄ«t ar bumbu sprÄdzieniem."[3]
Atsauces un piezīmes
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 IespÄjams nepareizs nosaukums latvieÅ”u valodÄ
- ā Joy Hakim. A History of Us: War, Peace and all that Jazz. New YorkĀ : Oxford University Press, 1995. 100ā104.Ā lpp. ISBNĀ 0-19-509514-6.
- ā Å Ä« diena vÄsturÄ: RÅ«zvelts saka vÄsturisko Ā«Äetru brÄ«vÄ«bu runuĀ» lsm.lv 2025. gada 6. janvÄrÄ«
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Franklins RÅ«zvelts.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Å Ä« politiÄ·a biogrÄfija ir nepilnÄ«ga. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
 | Å is ar Amerikas SavienotajÄm ValstÄ«m saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
| ||||||||||
|
