DrÄzdene
| DrÄzdene | ||
|---|---|---|
| pilsÄta | ||
| Dresden | ||
|
| ||
| ||
  DrÄzdene  DrÄzdene | ||
| KoordinÄtas: 51Ā°2ā²N 13Ā°44ā²Eļ»æ / ļ»æ51.033Ā°N 13.733Ā°EKoordinÄtas: 51Ā°2ā²N 13Ā°44ā²Eļ»æ / ļ»æ51.033Ā°N 13.733Ā°E | ||
| Valsts |
 Ā VÄcija | |
| FederÄlÄ zeme | Saksija | |
| Pirmoreiz minÄta | 1206 | |
| PilsÄtas tiesÄ«bas | 1216 | |
| AdministrÄcija | ||
| Ā ā¢Ā MÄrs | Dirk Hilbert (FDP) | |
| Platība | ||
| Ā ā¢Ā pilsÄta | 328,8Ā km2 | |
| Augstums | 113 m | |
| IedzÄ«votÄji (2025)[1] | ||
| Ā ā¢Ā pilsÄta | 562Ā 764 | |
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 1Ā 590,8/kmĀ² | |
| Ā ā¢Ā urbÄnÄ teritorija | 780Ā 561 | |
| Ā ā¢Ā aglomerÄcija | 1Ā 143Ā 197 | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| MÄjaslapa |
www | |
 DrÄzdene VikikrÄtuvÄ | ||
DrÄzdene (vÄcu: Dresden, augÅ”sorbu: DrježdÅŗany) ir pilsÄta VÄcijas austrumos pie Elbas upes, Saksijas federÄlÄs zemes galvaspilsÄta. IevÄrojams kultÅ«ras, ekonomikas un tÅ«risma centrs. OtrÄ pasaules kara laikÄ pilsÄta tika nopostÄ«ta gaisa uzlidojumos, un pÄc 1945. gada tÄ ir praktiski uzcelta no jauna.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Radusies sorbu zvejnieku ciemata vietÄ 13. gadsimta sÄkumÄ. No 1485. gada Saksijas kÅ«rfirstistes galvaspilsÄta, Saksijas kÅ«rfirsta rezidences pilsÄta. Saksijas kÅ«rfirsts FrÄ«drihs Augusts I, kļūdams par Polijas karali, veica daudzus pÄrbÅ«ves darbus pilsÄtÄ, aicinot arhitektus un mÄksliniekus no visas Eiropas. PÄrbÅ«ves rezultÄtÄ DrÄzdene ieguva iesauku Florence pie Elbas. DrÄzdenÄ tika izveidotas vienas no pirmajÄm porcelÄna ražotnÄm EiropÄ.
1806. gadÄ DrÄzdene kļuva par Saksijas Karalistes galvaspilsÄtu, bet 1871. gadÄ iekļÄvÄs VÄcijas ImpÄrijÄ. 1849. gadÄ pilsÄtÄ notika t.s. Maija sacelÅ”anÄs. 20. gadsimta sÄkumÄ DrÄzdene bija slavena ar savu optikas un tabakas rÅ«pniecÄ«bu.
OtrÄ pasaules kara beigu posmÄ, no 1945. gada 13. lÄ«dz 15. februÄrim LielbritÄnijas gaisa spÄki vairÄkos masveida uzlidojumos iznÄ«cinÄja pilsÄtu. Bez pasaules nozÄ«mes kultÅ«ras vÄrtÄ«bÄm gÄja bojÄ tÅ«kstoÅ”iem civiliedzÄ«votÄju, kuru precÄ«zs skaits nav zinÄms, jo pilsÄta bija pilna ar bÄgļiem (arÄ« latvieÅ”u) no austrumiem. TÄ kÄ pilsÄtÄ nebija militÄrÄs rÅ«pniecÄ«bas, ir viedoklis (piemÄram, no Gintera Grasa puses), ka Å”o uzlidojumu var uzskatÄ«t par kara noziegumu.
PÄckara gados, VDR laikÄ, daļa no pilsÄtas senajÄm celtnÄm tika atjaunota. ArÄ« pÄc VÄcijas apvienoÅ”anÄs turpinÄs atjaunoÅ”anas darbi. PiemÄram, 2004. gadÄ tika pabeigta DrÄzdenes dievmÄtes katedrÄles ÄrÄjÄ atjaunoÅ”ana, kuras krusta izveidi finansÄja LielbritÄnija kÄ simbolisku samierinÄÅ”anÄs zÄ«mi.
PÄdÄjos gados DrÄzdene kļūst par VÄcijas informÄcijas tehnoloÄ£iju centru - vÄcu SilÄ«cija ieleju.
DrÄzdene slavena
[labot | labot pirmkodu]- Ar DrÄzdenes baroka arhitektÅ«ru. Kaut arÄ« daudzas vÄrtÄ«bas gÄjuÅ”as bojÄ, daudzas celtnes ir atjaunotas - DrÄzdenes DievmÄtes baznÄ«ca, Cvingers, Zempera Opera, Albertinum, Galma baznÄ«ca.
- Zempera Opera ir viens no slavenÄkajiem Eiropas operteÄtriem. XIX.gs piedzÄ«vojis vairÄku Riharda Å trausa (piemÄram, Salome) un Riharda VÄgnera (piemÄram, Tanheizers) pasaules pirmatskaÅojumus.
- DrÄzdenes gleznu galerijÄ ir atrodami daudzu pasaulslavenu gleznotÄju darbi, to vidÅ« - RafaÄls (Siksta Madonna), Džordžone, TiciÄns, DÄ«rers, Rubenss.
- Tilts pÄr Elbu - "Zilais BrÄ«nums" (Blaues Wunder) ir XIX.gs inženierbÅ«ves meistardarbs.
- Meisenes porcelÄns.
- DrÄzdenÄ ir pasaulÄ lielÄkÄ un vecÄkÄ dzenratu kuÄ£u flote.
- GlƤserne Manufaktur - 2002. gadÄ uzcelta Volkswagen rÅ«pnÄ«ca.
Ekonomika
[labot | labot pirmkodu]MÅ«sdienÄs pilsÄtas ekonomika ir viena no dinamiskÄkajÄm VÄcijÄ. TÄ balstÄs uz elektronisko rÅ«pniecÄ«bu (Å”eit atrodas kompÄniju GlobalFoundries (ASV), Infineon Technologies, ZMDI, Carl Zeiss AG, Plastic Logic (LielbritÄnija), X-Fab ražotnes). Citas ekonomikas nozares ir farmaceitiskÄ rÅ«pniecÄ«ba (GlaxoSmithKline ražotne), autobÅ«ve (pilsÄtas centrÄ ir t.s. "Stikla manufaktÅ«ra" - Volkswagen autorÅ«pnÄ«ca, kurai izejvielas tiek piegÄdÄtas ar speciÄliem pilsÄtas tramvajiem), aviorÅ«pniecÄ«ba (pie lidostas atrodas kompÄnijas EADS lidmaŔīnu rÅ«pnÄ«ca).
IzglÄ«tÄ«ba, mÄksla un kultÅ«ra
[labot | labot pirmkodu]PazÄ«stamÄkÄs DrÄzdenes augstskolas ir 1828. gadÄ dibinÄtÄ DrÄzdenes TehniskÄ universitÄte (Technische UniversitƤt Dresden), 1764. gadÄ dibinÄtÄ DrÄzdenes TÄlotÄjmÄkslas augstskola (Hochschule fĆ¼r Bildende KĆ¼nste Dresden) un 1856. gadÄ dibinÄtÄ KÄrļa Marias VÄbera mÅ«zikas augstskola (Hochschule fĆ¼r Musik Carl Maria von Weber Dresden). PilsÄtÄ atrodas MakÅ”a Planka biedrÄ«bas trÄ«s institÅ«ti - Ŕūnu bioloÄ£ijas un Ä£enÄtikas institÅ«ts, cietvielu Ä·Ä«mijfizikas institÅ«ts un komplekso sistÄmu fizikas institÅ«ts. DrÄzdenÄ ir Fraunhofera biedrÄ«bas vienpadsmit iestÄdes un Leibnica asociÄcijas (Leibniz-Gemeinschaft) trÄ«s institÅ«ti.
Zempera Opera ir viens no pazÄ«stamÄkajiem VÄcijas operteÄtriem. DrÄzdenÄ darbojas DrÄzdenes filharmoniskais orÄ·estris (Dresdner Philharmonie) un zÄnu koris Dresdner Kreuzchor. DrÄzdenes Valsts mÄkslas kolekcijÄs (Staatliche Kunstsammlungen Dresden) ietilpst pazÄ«stami mÄkslas muzeji. CvingerÄ atrodas Vecmeistaru galerija (GemƤldegalerie Alte Meister), kur atrodas RafaÄla (Ā«Siksta madonnaĀ»), Džordžones (Ā«DusoÅ”Ä VenÄraĀ»), divi VermÄra darbi, TiciÄna, Renbranta, Rubensa un citu meistaru gleznas. Jauno meistaru galerijÄ (Galerie Neue Meister) atrodas Diksa, DegÄ, van Goga, GogÄna, MonÄ darbi. GrĆ¼nes Gewƶlbe ir viens no lielÄkajiem dÄrglietu muzejiem EiropÄ. DrÄzdenÄ atrodas arÄ« BundesvÄra MilitÄrÄs vÄstures muzejs (MilitƤrhistorisches Museum der Bundeswehr).
CilvÄki
[labot | labot pirmkodu]DrÄzdene ir daudzu Saksijas karaļu, kÅ«rfirstu un augstmaÅu (to skaitÄ Alberta, Augusta II, Augusta III, FrÄ«driha Augusta I, Johana, KÄrļa Kristiana Jozefa, Saksijas Marijas AmÄlijas, Saksijas Marijas Jozefas) dzimtÄ pilsÄta.
TÄpat DrÄzdenÄ dzimuÅ”i diriÄ£ents Hanss fon BÄ«lovs (Hans von BĆ¼low, 1830-1894), brÄļu draudžu pamatlicÄjs Nikolajs fon Cincendorfs (Nikolaus von Zinzendorf, 1700-1760), rakstnieks Ärihs Kestners (Erich KƤstner, 1899-1974), kara noziedzniece Ilze Koha (Ilse Koch, 1906-1967), Krievijas politiÄ·is Georgijs Ä»vovs (ŠŠµŠ¾ŃŠ³ŠøŠ¹ ŠŠ²Š³ŠµŠ½ŃŠµŠ²ŠøŃ ŠŃŠ²Š¾Š², 1861-1925), arheoloÄ£e Marija Reihe (Maria Reiche, 1903ā1998), mÄkslinieks Gerhards Rihters (Gerhard Richter, 1932), Krievijas politiÄ·is Pjotrs Stolipins (ŠŃŃŃ ŠŃŠŗŠ°Š“ŃŠµŠ²ŠøŃ Š”ŃŠ¾Š»ŃŠæŠøŠ½, 1862-1911), futbola treneris Helmuts Å Äns (Helmut Schƶn, 1915-1996) un futbolists Matiass Zammers (Matthias Sammer, 1967).
Ar DrÄzdenes pilsÄtu ir saistÄ«ta mÅ«ziÄ·u Riharda Å trausa (Richard Strauss, 1864-1949), Riharda VÄgnera (Richard Wagner, 1813-1883) un KÄrļa Marijas VÄbera (Carl Maria von Weber, 1786-1826) darbÄ«ba, Zempera OperÄ notika VÄgnera operu "Rienci" (1842. gadÄ), "KlÄ«stoÅ”ais holandietis" (1843. gadÄ) un "Tanheizers" (1844. gadÄ) pirmizrÄdes. DrÄzdenÄ darbojuÅ”ies mÄkslinieki Ernsts Ludvigs Kirhners (Ernst Ludwig Kirchner, 1880-1938), Oto Dikss (Otto Dix, 1891-1969), Oskars KokoÅ”ka (Oskar Kokoschka, 1886-1980).
Galerija
[labot | labot pirmkodu]
DrÄzdene 1900. gadÄ
BrÄ«la terase ar nepabeigto DievmÄtes baznÄ«cu
Cvingers
Zempera Opera
DrÄzdenes DievmÄtes baznÄ«ca
tilts "Zilais BrÄ«nums"
DrÄzdene naktÄ«
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Q141265959; pÄrbaudes datums: 3 septembris 2026.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: DrÄzdene.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopÄdijas raksts (angliski)
- Ebreju enciklopÄdijas raksts (angliski)
- OficiÄlÄ pilsÄtas mÄjaslapa
- Dresden.info ArhivÄts 2022.Ā gada 31.Ā janvÄrÄ«, Wayback Machine vietnÄ.
| ||||||||||||||||||
|
