DezertÄÅ”ana
DezertÄÅ”ana (franÄu: dĆ©sertion) ir karaspÄka daļas vai dienesta vietas patvaļīga atstÄÅ”ana, kÄ arÄ« karavÄ«ra neieraÅ”anÄs dienestÄ iecelÅ”anas vai pÄrcelÅ”anas gadÄ«jumÄ, pÄc komandÄjuma, atvaļinÄjuma vai no ÄrstniecÄ«bas iestÄdes, lai izvairÄ«tos no karadienesta.[1]
DezertÄÅ”ana dažÄdu valstu armijÄs un flotÄs
[labot | labot pirmkodu]LielbritÄnija
[labot | labot pirmkodu]PirmÄ pasaules kara laikÄ LielbritÄnijÄ par dezertÄÅ”anu tika noÅ”auti 306 vÄ«rieÅ”i, tostarp 25 kanÄdieÅ”i, 22 Ä«ri un 5 jaunzÄlandieÅ”i; daudzi no viÅiem bija nepilngadÄ«gi. KopumÄ laikÄ no 1914. lÄ«dz 2020. gadam par dezertÄÅ”anu tika tiesÄti vairÄk nekÄ 20 000 karavÄ«ru. 3000 no tiem tika piespriests nÄvessods, un 10Ā % gadÄ«jumu tas tika izpildÄ«ts.[2]
PSRS
[labot | labot pirmkodu]LÄ«dz ar OtrÄ pasaules kara sÄkumu dezertÄÅ”ana no SarkanÄs armijas rindÄm kļuva ievÄrojama. Laika posmÄ no 1941. gada 22. jÅ«nija lÄ«dz 1941. gada beigÄm PSRS NKVD iestÄdes aizturÄja vairÄk nekÄ 710 tÅ«kstoÅ”us dezertieru. Pamatojoties uz dažÄdÄm aplÄsÄm, visÄ kara laikÄ no SarkanÄs armijas rindÄm aizbÄga 1,7ā2,5 miljoni cilvÄku.
No Padomju armijas slÄpÄs arÄ« slavens latvietis JÄnis PÄ«nups, kas tiek dÄvÄts par pÄdÄjo "OtrÄ pasaules kara mežabrÄli LatvijÄ", lai gan bruÅotÄ cÄ«ÅÄ pret padomju režīmu nav piedalÄ«jies.
ASV
[labot | labot pirmkodu]Daži katoļu Ä«ri un vÄcieÅ”i kuri bija dezertÄja no ASV armijas ASVāMeksikas kara laikÄ un izveidoja SvÄtÄ Patrika bataljonu. MeksikÄ un ÄŖrijÄ bataljona dalÄ«bniekus godina kÄ nacionÄlos varoÅus, 1947. gadÄ atklÄja viÅiem veltÄ«tu pieminekli, bet ASV viÅus uzskata par nodevÄjiem.[3]
Ukraina
[labot | labot pirmkodu]Krimas okupÄcijas gaitÄ daudzi tur izvietotie Ukrainas karavÄ«ri pÄrbÄga Krievijas pusÄ.[4] Tas pats notika arÄ« DonbasÄ.
Iemesli
[labot | labot pirmkodu]DezertÄÅ”anas iemesli militÄro operÄciju laikÄ var bÅ«t ideoloÄ£iskÄs vai motivÄcijas trÅ«kums, bailes tikt ievainotam vai nogalinÄtam, solÄ«tÄs neoficiÄlÄs samaksas trÅ«kums (nelegÄlo bruÅoto grupÄjumu gadÄ«jumÄ), morÄlais vÄjums, vÄrtÄ«bu pÄrdomÄÅ”ana.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«dezertÄÅ”ana | TÄzaursĀ». tezaurs.lv. SkatÄ«ts: 2023-04-27.
- ā Ā«Tribute to WWI 'cowards'Ā» (en-GB). 2001-06-21. SkatÄ«ts: 2023-04-27.
- ā Ā«Fogarty, Jaime: "The St. Patricio Battalion: The Irish Soldiers of Mexico"Ā». www.irlandeses.org. SkatÄ«ts: 2023-04-27.
- ā Ā«ŠŃŠ±Š¾Ń Š¼ŠµŠ¶Š“Ń ŃŠ¾Š“ŠøŠ½Š°Š¼Šø Š§ŃŠ¾ ŃŃŠ°Š»Š¾ Ń ŃŠŗŃŠ°ŠøŠ½ŃŠŗŠøŠ¼Šø Š²Š¾ŠµŠ½Š½ŃŠ¼Šø, ŃŠ»ŃŠ¶ŠøŠ²ŃŠøŠ¼Šø Š² ŠŃŃŠ¼Ń. Š ŠµŠæŠ¾ŃŃŠ°Š¶ Ā«ŠŠµŠ“ŃŠ·ŃĀ»Ā». Meduza (krievu). SkatÄ«ts: 2023-04-28.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: DezertÄÅ”ana.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- MÅ«sdienu Ukrainas enciklopÄdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|
