Pāriet uz saturu

Nāvessods

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Nāvessods pasaulē
Krāsu atÅ”ifrējums:
  • zila krāsa: nāvessods atcelts,
  • zaļa krāsa: nāvessods atcelts visiem noziegumiem, kas nav izdarÄ«ti Ä«paÅ”os apstākļos (piemēram, kara laikā izdarÄ«tiem noziegumiem),
  • oranža krāsa: praksē nāvessods tiek pielietots ļoti reti,
  • sarkana krāsa: nāvessods ir likumÄ«ga soda forma.

Nāvessods ir tiesiski pamatota ieslodzÄ«tā nogalināŔana kā sods par nopietnu noziegumuĀ ā€” pamatā par slepkavÄ«bu vai valsts nodevÄ«bu.

Latvijā nāvessods tika galÄ«gi atcelts 2012. gadā, ratificējot Eiropas CilvēktiesÄ«bu konvencijas 13. protokolu, kas aizliedz nāvessodu visos apstākļos, arÄ« kara laikā. LÄ«dz tam Latvijā tas jau faktiski netika piemērots kopÅ” 1996. gada, kad tika ieviests moratorijs.

MÅ«sdienās nāvessods joprojām tiek aktÄ«vi izmantots vairākās valstÄ«s, neskatoties uz plaÅ”u starptautisku kritiku. Lielākais izpildÄ«to nāvessodu skaits pasaulē tiek reÄ£istrēts tādās valstÄ«s kā Ķīna, Irāna, SaÅ«da Arābija, Ēģipte un Amerikas Savienotās Valstis. Dažās no Ŕīm valstÄ«m nāvessods tiek piemērots ne tikai par slepkavÄ«bu, bet arÄ« par narkotiku noziegumiem, politiskiem pārkāpumiem vai reliÄ£iskiem jautājumiem.

ÄŖpaÅ”i kritizēta ir situācija Ķīnā, kur nāvessodu skaits tiek uzskatÄ«ts par valsts noslēpumu, taču tiek lēsts, ka tas pārsniedz visu pārējo valstu kopējo izpildÄ«to nāvessodu skaitu. Irāna regulāri piemēro nāvessodu arÄ« par noziegumiem, kas daudzviet citur netiek uzskatÄ«ti par smagākajiem, tostarp narkotiku tirdzniecÄ«bu.

ASV nāvessods ir legāls tikai daļā Å”tatu, un tā piemēroÅ”ana ievērojami atŔķiras reÄ£ionāli. Lai gan tas tiek uzskatÄ«ts par attÄ«stÄ«tu tiesisko sistēmu, ASV ir kritizēta par nāvessoda piemēroÅ”anu, tostarp gadÄ«jumiem, kad pēc sprieduma izpildes atklājas tiesu kļūdas citos lÄ«dzÄ«gos procesos.

Daudzās autoritārās valstīs nāvessods tiek izmantots arī kā politisks instruments, lai apspiestu opozīciju vai iebiedētu sabiedrību.

Eiropā nāvessods ir pilnÄ«bā aizliegts. Visas Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstis un gandrÄ«z visas Eiropas Padomes valstis ir ratificējuÅ”as starptautiskus lÄ«gumus, kas aizliedz nāvessodu jebkuros apstākļos. VienÄ«gā Eiropas valsts, kur tas joprojām formāli pastāv, ir Baltkrievija, kur nāvessods tiek izpildÄ«ts ar noÅ”auÅ”anu.

Nāvessoda veidi

[labot | labot pirmkodu]
Cesare Beccaria, Dei delitti e delle pene

Nāvessods Eiropas vēsturē

[labot | labot pirmkodu]

Viduslaikos Eiropā nāvessoda veids bija atkarÄ«gs no notiesātā sociālās Ŕķiras. Augstmaņus sodÄ«ja pēc iespējas nesāpÄ«gākā un ātrākā veidāĀ ā€” parasti nocērtot galvu; bet zemākās Ŕķiras parasti sodÄ«ja publiski, demonstrējot apkārtējiem viņu cieÅ”anas, parasti pakarot. Noteiktiem noziegumiem bija Ä«paÅ”i soda veidiĀ ā€” burvestÄ«bas un Ä·ecerÄ«bu mēdza sodÄ«t, sadedzinot uz sārta, un valdnieka gāŔanas vai nogalināŔanas mēģinājumi tika sodÄ«ti ar Ä«paÅ”i lēniem un mokoÅ”iem nāvessodiem.

Šādus sodus un Ŕķiru atŔķirÄ«bas noliedza Franču revolÅ«cija, kas centās ieviest vienlÄ«dzÄ«bu arÄ« sodu sistēmā. LÄ«dz revolÅ«cijai nāvessoda izpildes veids bieži bija atkarÄ«gs no cilvēka sociālā statusa ā€” aristokrātiem parasti tika piemērota galvas nocirÅ”ana ar zobenu, kas tika uzskatÄ«ta par ā€œgodpilnākuā€ un ātrāku, savukārt zemākajām Ŕķirām tika piemērotas daudz brutālākas metodes, piemēram, pakārÅ”ana, dedzināŔana vai lauzÅ”ana uz rata. RevolÅ«cijas laikā Ŕādas atŔķirÄ«bas tika atceltas, un tika ieviesta giljotÄ«na kā vienota nāvessoda izpildes metode visiem sabiedrÄ«bas locekļiem. Tā tika uzskatÄ«ta par humānāku, jo nodroÅ”ināja ātru un relatÄ«vi nesāpÄ«gu nāvi, kā arÄ« simbolizēja likuma vienlÄ«dzÄ«bu. GiljotÄ«na tika plaÅ”i izmantota Ä«paÅ”i Terora periodā (1793ā€“1794), kad revolucionārā valdÄ«ba masveidā izpildÄ«ja nāvessodus politiskajiem pretiniekiem. Å ajā laikā tika sodÄ«ti tÅ«kstoÅ”iem cilvēku, tostarp arÄ« tādas ievērojamas personas kā Luijs XVI un Marija Antuanete. Lai gan sākotnēji giljotÄ«na tika uzskatÄ«ta par progresÄ«vu un taisnÄ«gu risinājumu, tās plaŔā izmantoÅ”ana Terora laikā padarÄ«ja to par represiju un politiskas vardarbÄ«bas simbolu. Vēlāk tā saglabājās kā galvenā nāvessoda metode Francijā lÄ«dz pat 20. gadsimtam, kad nāvessods valstÄ« tika pilnÄ«bā atcelts 1981. gadā.

PSRS kāda nebÅ«t likumu ievēroÅ”ana sākās tikai pēc 1922. gadaĀ ā€” Kriminālkodeksa pantu apjoms, saskaņā ar kuriem piesprieda nāvessodu, bija visai plaÅ”s, minimālais vecums Ŕī soda piemēroÅ”anai bija 18 gadi. 1935. gada reforma pazemināja vecuma slieksni, un nu nāvessodu varēja piespriest jau no 12 gadu vecuma. 1947. gadā PSRS nāvessodu miera laikā atcēla, taču jau 1950. gadā atjaunoja politiski apsÅ«dzētajiemĀ ā€” spiegiem un diversantiem,Ā ā€” bet 1954. gadā arÄ« kriminālnoziedzniekiem. 1960. gada Kriminālkodekss noteica, ka nāvessodu var piemērot tikai vÄ«rieÅ”iem vecumā no 16 lÄ«dz 65 gadiem. KopÅ” 1996. gada nāvessodus Krievijā vairs neÄ«steno, aizstājot ar mūža ieslodzÄ«jumu.

Pirmskara Latvijā nāvessods miera laikā nepastāvēja. Bija tomēr iespēja dažus noziegumus arÄ« miera laikā nodot kara tiesai ar tiesÄ«bām piespriest nāvessodu.[1] To izmantoja, piemēram, slepkavas un laupÄ«tāja AnÅ”a Kaupēna notiesāŔanā 1927. gadā.[2] Latvijas okupācijas laikā nāvessods tika piemērots, tāpat kā citur PSRS.

Pēc neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas nāvessodus izpildÄ«ja lÄ«dz 1996. gadam, pēc tam prezidents pasludināja faktisku moratoriju, Latvijai pievienojoties Eiropas Padomes 6. protokolam par Eiropas CilvēktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvenciju 1999. gadā, lÄ«dz ar to nāvessods miera laikā kļuva likumiski neiespējams.[3] AttiecÄ«gā maiņa Krimināllikumā izdarÄ«ta 2000. gadā.[4] Nāvessods pilnÄ«bā atcelts 2011. gadā[5] Smagākie noziegumi, par kuriem agrāk varēja piespriest nāvessodu, tagad tiek sodÄ«ti ar mūža ieslodzÄ«jumu vai citām smagām soda mēriem.

Argumenti par un pret nāvessodu

[labot | labot pirmkodu]

Viedokļi par nāvessodu dažādās valstīs ļoti atŔķiras, un demokrātiskās valstīs tas ir jūtīgs politisks jautājums.

Argumenti pret nāvessodu

[labot | labot pirmkodu]
  • Nāvessods ir nogalināŔana, un nogalināt ir nepareizi.
  • Nāvessods pārkāpj cilvēka tiesÄ«bas uz dzÄ«vi.
  • Kriminālprocess nav nekļūdÄ«gs, un ir gadÄ«jumi, kad notiesātais vēlāk tiek attaisnots, bet nāvessodu atgriezt nav iespējams.
  • Nav izslēgta ārstu komisijas kļūda, atzÄ«stot notiesāto par pieskaitāmu.
  • Nav tieÅ”u pierādÄ«jumu tam, ka Ŕāds soda mērs mazinātu noziedzÄ«bas lÄ«meni.
  • Cilvēkam nav tiesÄ«bas atņemt dzÄ«vÄ«bu otram. Atņemot dzÄ«vÄ«bu kādam, kas jau atņēmis dzÄ«vÄ«bu, mēs kļūstam tieÅ”i tādi paÅ”i.

Argumenti par nāvessodu

[labot | labot pirmkodu]
  • Nāvessods nodroÅ”ina to, ka noziedznieks nevarēs turpināt noziegumus;
  • Pārkāpjot pamatlikumus un nogalinot citus, noziedznieks zaudē tiesÄ«bas dzÄ«vot;
  • Bailes no nāves attur noziedzniekus no smagu noziegumu izdarÄ«Å”anas;
  • Nāvessods ir labāka alternatÄ«va mūža ieslodzÄ«jumam, jo sabiedrÄ«bai noziedznieks nav jāuztur, un ir uzskats, ka mūža ieslodzÄ«jums ir mokoŔāks par nāvessodu.
  • Daudzkārtējs sadistisks slepkava tik ļoti atŔķiras savā domāŔanā, pasaules uztverē un vērtÄ«bās no cilvēkiem, ka iespējams, nav nemaz uzskatāms par cilvēku garÄ«gi. ArÄ« cilvēkēdāju tÄ«Ä£eri vai ar trakumsērgu slimu jenotu mežsargs noÅ”auj, nevis uz mūžu iesloga bÅ«rÄ«.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Ā«Latvijas Vēstnesis 06.05.1999., Nr. 140 (1600)Ā».
  2. ā†‘ ErvÄ«ns CÄ«rulis. Ā«Teiksmu apvÄ«tais slepkava KaupēnsĀ». tvnet.lv, 2005. gada 3. novembris.
  3. ā†‘ Ā«Latvijas Vēstnesis 04.05.1999., Nr.136/137Ā».
  4. ā†‘ Ā«Latvijas Vēstnesis 01.06.2000., Nr. 197/200 (2108/2111)Ā».
  5. ā†‘ Ā«Latvijas Vēstnesis 20.12.2011., Nr. 199 (4597)Ā».

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Nāvessods&oldid=4455963"