Apsaroki
 TrÄ«s apsaroku jÄtnieki tradicionÄlajos tÄrpos, 1908. gads | |
| Visi iedzÄ«votÄji | |
|---|---|
| 12 000 | |
| ReÄ£ioni ar visvairÄk iedzÄ«votÄjiem | |
 Ā ASV (MT) | |
| Valodas | |
| krou, angļu, Lielo līdzenumu zīmju valoda | |
| Reliģijas | |
| kristietÄ«ba, tradicionÄlie ticÄjumi | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| hīdatsi | |
Apsaroki, arÄ« krou ir Ziemeļamerikas pamatiedzÄ«votÄju tauta, kas vÄsturiski apdzÄ«voja Jeloustonas upes ieleju mÅ«sdienu VaiomingÄ, MontÄnÄ un ZiemeļdakotÄ. MÅ«sdienÄs tÄ ir federÄli atzÄ«ta kÄ MontÄnas krou cilts.
Apsaroku valoda pieder siu valodu valodu saimei. TÄ ir nopietni apdraudÄta, jo lielÄkÄ daļa cilts pÄrstÄvju dod priekÅ”roku angļu valodai.
Nosaukums
[labot | labot pirmkodu]Par apsarokiem ("lielknÄbja putna bÄrni") tos dÄvÄja hÄ«datsi, ā cilts, no kuras krou indiÄÅi savulaik atŔķÄlÄs. MÅ«sdienu nosaukums radies no angļu vÄrda crow ("vÄrna"), kas ir tieÅ”s tulkojums no franÄu Gens des corbeaux, ā kļūdaini tulkota cilts paÅ”nosaukuma. Pirmo reizi Å”Äds nosaukums parÄdÄs kÄda kažokÄdu tirgotÄja dienasgrÄmatÄ 1795. gadÄ, kurÄ tas ziÅoja par krou sadursmi ar arikariem. PÄc dažÄm ziÅÄm, paÅ”i indiÄÅi apgalvoja, ka ir nosaukti par godu putnam, kuru vairs uz zemes nevar sastapt. 20. gadsimta sÄkumÄ intervÄtie cilts sirmgalvji vairs nespÄja atcerÄties, ko nozÄ«mÄja vÄrds "apsaroki".
Latviski tulkotajÄ literatÅ«rÄ apsaroku cilts ir ļoti dažÄdi dÄvÄta. ArkÄdija FÄ«dlera 1975. gadÄ izdotajÄ grÄmatÄ "Mazais Bizons" lietots nosaukums "vÄrnas", 1995. gada grÄmatÄ "Ziemeļamerikas indiÄÅi" (no sÄrijas "Redzes lokÄ") ā "krou", kÄ arÄ« kļūdaini pÄrprastais "kru", 2008. gadÄ izdotajÄ "RunÄ Melnais Briedis" ā "krovi".
Kultūra
[labot | labot pirmkodu]
Apsaroki izveidojÄs par tipiskiem Lielo lÄ«dzenumu kultÅ«ras pÄrstÄvjiem. ViÅu dzÄ«vesveids bija pilnÄ«bÄ atkarÄ«gs no bizoniem. No kaltÄtas bizonu gaļas, to sajaucot ar taukiem un ogÄm, gatavoja pemikanu. Tas bija ļoti barojoÅ”s, un to varÄja uzglabÄt vairÄkus gadus. MedÄ«ti tika arÄ« vapiti, alÅi, KanÄdas kalnu aitas un citi dzÄ«vnieki. No bizonu un citu pÄrnadžu ÄdÄm, ragiem un sariem darinÄja tipi, apÄ£Ärbu un segas, mÄjsaimniecÄ«bas priekÅ”metus, auklas, nažu makstis un loku makus, vairogus, lÄ«mi.
MÄjoklis un pÄrvietoÅ”anÄs
[labot | labot pirmkodu]TradicionÄlais apsaroku mÄjoklis bija tipi. To gatavoja no garÄm kÄrtÄ«m, kuras apvilka ar saŔūtÄm bizonu ÄdÄm. Apsaroku veidotie tipi bija vieni no plaÅ”Äkajiem. Tajos Ärti satilpa vesela Ä£imene, tÄs guļampiederumi un iedzÄ«ve. MÄjokļa centrÄ atradÄs ugunskurs, un ziemÄ tajÄ vienmÄr bija silti. Tipi bieži rotÄja tradicionÄli apgreznoti raksti. Tos varÄja Ätri nojaukt, pÄrvadÄÅ”anai izmantojot trevoju ā ar jÄlÄdu sastiprinÄtu A veida kÄrÅ”u rÄmi, ko pievienoja segliem.
ApÄ£Ärbs
[labot | labot pirmkodu]ApÄ£Ärbu tradicionÄli Å”uva no bizonu un briežu ÄdÄm. Sievietes apÄ£Ärbu rotÄja vapiti zobi vai kauri gliemeži. Sievietes nÄsÄja divas matu pÄ«nes, vÄ«rieÅ”u mati bija gari, dažreiz sasniedzot pat zemi. Cilts vÄ«rieÅ”us raksturoja balti krÄsota uz augÅ”u stÄvoÅ”a pompadÅ«ras veida frizÅ«ra. Lai to iegÅ«tu, matus iezieda ar mÄliem, kuriem noturÄ«bas dÄļ dažreiz piejauca sveÄ·ainu augu novÄrÄ«jumu. AbÄs galvas pusÄs matos bieži iepina matu caurulÄ«Å”u pÄrlÄ«tes vai valkÄja ar bebru vai Å«dru ÄdÄm aptÄ«tas bizes. Nereti galvas priekÅ”Ä bija matos iepÄ«ts putna izbÄzenis. LÄ«dzÄ«gi citÄm lÄ«dzenumu ciltÄ«m, vÄ«rieÅ”i nÄsÄja putnu spalvas vai spalvu galvassegas. Par neatÅemamu vÄ«rieÅ”u apÄ£Ärba daļu kļuva arÄ« sarkanas vai tumÅ”i zilas krÄsas vadmalas gurnauti un vilnas segas, ko piegÄdÄja baltie tirgotÄji.
ApÄ£Ärbu un mokasÄ«nus, regÄlijas, bÄrnu Ŕūpuļus, somas krou sievietes izÅ”uva pÄrlÄ«tÄm, izveidojot ne tikai sev raksturÄ«gus rakstus un krÄsu kombinÄcijas, bet arÄ« savu ŔūŔanas stilu, pazÄ«stamu kÄ "krou dÅ«rienu".
Kara tradīcijas
[labot | labot pirmkodu]StarpcilÅ”u sadursmes Lielajos lÄ«dzenumos bija nežÄlÄ«gas un asiÅainas. Kari bija vairÄk katra karotÄja drosmes un rakstura stingrÄ«bas pÄrbaude, nevis disciplinÄtu kareivju cÄ«Åa par teritoriju un politisko ietekmi.
VisÄm lÄ«dzenumu ciltÄ«m izveidojÄs kopÄ«gas tradÄ«cijas, saistÄ«tas ar gatavoÅ”anos karam, uzvedÄ«bu kaujas laukÄ, uzvaras svinÄÅ”ana. Bija izveidota savdabÄ«ga, katrai ciltij atŔķirÄ«ga varoÅdarbu gradÄcija. Apsarokiem pÄc nozÄ«mÄ«guma tÄ bija aptuveni Å”Äda:
- 1. PieskarÅ”anÄs dzÄ«vam pretiniekam kaujas laukÄ.
- 2. IeroÄa sagrÄbÅ”ana sadursmes laikÄ.
- 3. Pie pretinieka tipi piesietu zirgu aizdzīŔana.
- 4. SekmÄ«ga reida organizÄÅ”ana.
Paraža noÅemt skalpu pastÄvÄja visÄm lÄ«dzenumu ciltÄ«m. TaÄu skalpÄÅ”anu neuzskatÄ«ja par Ä«paÅ”u varoÅdarbu, tÄ bija vienÄ«gi liecÄ«ba par pretinieka nÄvi.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]
AgrÄ«nÄ vÄsture
[labot | labot pirmkodu]SÄkonÄji apsaroki un hÄ«datsi veidoja vienu tautu un dzÄ«voja netÄlu no Äri ezera. Amerikas kolonizÄcija izraisÄ«ja vietÄjo cilÅ”u migrÄciju vilni. GalvenokÄrt agresÄ«vo siu grupu spiediena rezultÄtÄ hÄ«datsi pameta agrÄkÄs dzÄ«vesvietas un devÄs rietumu virzienÄ. MisÅ«ri upes baseinÄ tagadÄjÄs Ziemeļdakotas rietumos tie apmetÄs netÄlu no mandaniem, kur Ŕī cilts jau daudzu gadsimtu garumÄ veidoja pastÄvÄ«gus ciematus un dzÄ«voja plaÅ”Äs zemnÄ«cÄs augstu upju krastos. Starp ciltÄ«m izveidojÄs draudzÄ«gas attiecÄ«bas. No mandaniem jaunatnÄcÄji iemÄcÄ«jÄs apstrÄdÄt zemi. Puse no viÅu pÄrtikas bija graudaugi un kukurÅ«za, pÄrÄjo indiÄÅi ieguva no bizonu medÄ«bÄm vasarÄ.
PrecÄ«zs apsaroku atdalÄ«Å”anÄs laiks no hÄ«datsiem nav noskaidrots. Maz ticams, ka tas notika agrÄk par 17. gadsimta beigÄm. RadnieciskÄs saites starp abÄm ciltÄ«m saglabÄjÄs ilgi, un vÄl 20. gadsimta sÄkumÄ tie dažkÄrt runÄja par sevi kÄ vienu tautu.
Lielo LÄ«dzenumu nomadi
[labot | labot pirmkodu]JaunajÄs dzÄ«vesvietÄs apsaroki sadÅ«rÄs ar Å”oÅ”onu grupÄm, kuras tiem izdevÄs izspiest uz rietumiem. LuÄ«sa un Klarka ekspedÄ«cijas laikÄ 1804. gadÄ apsaroki dzÄ«voja pamatÄ Bighornas upes baseinÄ. 1817. gadÄ viÅus sastapa Jeloustounas upes krastos KlinÅ”u kalnu austrumu pusÄ. KÄds ceļotÄjs Haidens 1862. gadÄ rakstÄ«ja: "Krou pamatÄ apdzÄ«vo KlinÅ”u kalnus un to apkÄrtni, gar Pauderas, Vindas un Bighornas upju iztekÄm, Jeloustonas dienvidu pusÄ lÄ«dz Platas upei. ViÅus ar bieži sastapt Ŕī upes rietumu un ziemeļu pusÄ lÄ«dz Jeloustonas iztekai."
Pirmo lÄ«gumu ar Savienoto Valstu valdÄ«bu apsaroki parakstÄ«ja 1825. gada 4. augustÄ. Krou apzinÄjÄs nepiecieÅ”amÄ«bu uzturÄt mierÄ«gas attiecÄ«bas ar baltajiem tirgotÄjiem un traperiem, no kuriem bija iespÄjams iegÅ«t Å”aujamieroÄus. TaÄu 19. gadsimta pirmajÄ pusÄ viÅi nereti tos aplaupÄ«ja, bet vientuļus ceļotÄjus dažkÄrt arÄ« nogalinÄja. 19. gadsimta otrajÄ pusÄ attiecÄ«bas ar amerikÄÅiem kļuva tuvÄkas, un balto tirgotÄju un ceļotÄju aplaupÄ«Å”anas izbeidzÄs.
KažokÄdu tirgotÄjs EdvÄ«ns Tompsons Denigs (1812ā1858) atzÄ«mÄja, ka "Å”ie ļaudis (krou) ir zÄ«mÄ«gi ar to, ka nekad pirmie nepÄrkÄpj noslÄgto mieru. Laiku pa laikam viÅi noslÄdza pamieru ar asiniboiniem, arikariem, arapahiem, Å”aijeniem, Å”oÅ”oniem un citÄm ciltÄ«m. Ik reizi, kad Å”Äds neilgs pamiers tika pÄrkÄpts, to izdarÄ«ja citi."
1851. gadÄ krou bija viena no ciltÄ«m, kas noslÄdza tÄ saukto Larami lÄ«gumu. Tas noteica cilÅ”u tiesÄ«bas uz saviem tradicionÄlajiem medÄ«bu apgabaliem, savukÄrt indiÄÅi garantÄja droÅ”u kolonistu pÄrvietoÅ”anos pa Oregona traktu, kas savienoja vÄlÄko Kanzasu ar valsts ziemeļaustrumiem. IndiÄÅi tÄpat atļÄva sev piederoÅ”ajÄs zemÄs celt fortus.
1868. gadÄ, pÄc lakotu un to sabiedroto militÄras uzvaras SarkanÄ MÄkoÅa karÄ pÄr amerikÄÅu armiju, tika noslÄgts jauns Larami forta lÄ«gums jeb Siu 1868. gada lÄ«gums. SaskaÅÄ ar to vairÄkas krou ciltij piederoÅ”Äs zemes tika pieskaitÄ«tas ziemeļu Å”aijeniem un lakotiem.
Apsaroku skauti brÄ«vprÄtÄ«gi kalpoja amerikÄÅu armijÄ LielajÄ Siu karÄ (1876ā1878). SeÅ”i no viÅiem bija liecinieki vairÄk nekÄ 250 zaldÄtu lielai Kastera vienÄ«bas bojÄejai MazajÄ Bighornas kaujÄ 1876. gada 25. jÅ«nijÄ. PÄc pretestÄ«bas apspieÅ”anas siu un Å”aijeni tika izspiesti no krou apgabaliem, ā dažas viÅu grupas patvÄrÄs KanÄdÄ, citas pÄrvietoja uz attÄlÄkiem rezervÄtiem.
1887. gadÄ notika tÄ sauktÄ Krou sacelÅ”anÄs,ā vienÄ«gais bruÅotais konflikts starp SavienotajÄm ValstÄ«m un cilti. KÄda "pravieÅ”a" Luncina Asti iedvesmoti, vairÄki jauni krou devÄs reidÄ pret siksikiem. SavukÄrt krou policisti atteicÄs paklausÄ«t amerikÄÅu aÄ£enta pavÄlei doties sirotÄjiem pakaļ un tos arestÄt. Tad aÄ£ents lÅ«dza palÄ«dzÄ«bu armijai. SekojoÅ”ajÄ kaujÄ krita septiÅi krou un viens zaldÄts. Daudzi krou bija neapmierinÄti ar "pravieÅ”a" rÄ«cÄ«bu un uzskatÄ«ja, ka viÅÅ” bÅ«tu varÄjis atnest lielu nelaimi. Pravieti Luncina Asti pÄc kÄda laika noÅ”Äva rezervÄta policists UgunÄ«gais LÄcis "par to, ka viÅa dÄļ tik daudz cilvÄku nokļuva nepatikÅ”anÄs.
EpidÄmijas
[labot | labot pirmkodu]Gluži kÄ visas Amerikas pirmiedzÄ«votÄju tautas, arÄ« apsarokus smagi skÄra no Eiropas ievazÄtÄs slimÄ«bas, pret kurÄm indiÄÅiem nebija imunitÄtes. PÄc dažÄm nopietnÄm epidÄmijÄm 19. gadsimta sÄkumÄ cilts skaitliski samazinÄjÄs vairÄkas reizes. 1829. gadÄ bija ap 4500 apsaroku. 1871. gadÄ bija aptuveni 2700 kalnu krou un ap 1400 upju krou.
Cilts iedalījums
[labot | labot pirmkodu]19. gadsimta sÄkumÄ apsaroki sadalÄ«jÄs trÄ«s neatkarÄ«gÄs grupÄs, kuras apdzÄ«voja Ä£eogrÄfiski dažÄdas vietas. Citas etnogrÄfiskas vai valodnieciskas atŔķirÄ«bas starp tÄm nepastÄvÄja.
- Upju krou (Ashshipite), sÄkotnÄji ā "Tie Kas IztukÅ”ojas/DzÄ«vo Upju Krastos" (Binneesiipeele).
- Kalnu krou (AwaxaawaxammilaxpĆ”ake), sÄkotnÄji ā " Tur Kur Daudz Tipi" (Ashalalo). Abas grupas izveidojÄs ap 1832. gadu. Par ŔķelÅ”anÄs iemeslu starp abÄm grupÄm kļuva sÄncensÄ«ba starp diviem ietekmÄ«giem virsaiÅ”iem ā JÄlo VÄderu un Gariem Matiem.
- "Iespertie Pa VÄderu" (Eelalapito) pavasaros parasti pievienojÄs kalnu krou. Å ie apsaroki tÄ arÄ« neizveidojÄs par pilnÄ«bÄ patstÄvÄ«gu grupu.
Ienaidnieki un sabiedrotie
[labot | labot pirmkodu]DažÄdos laikos krou karoja ar lielÄko daļu no saviem kaimiÅiem un attÄlÄkajÄm ciltÄ«m, starp kurÄm bija siksiki, grovantri, sarsi, krÄ«, asiniboini, odžibvi, siu, Å”aijeni, arapahi, Å”oÅ”oni, bannoki, nezpersi, kutenaji un citas. TomÄr ar lielÄko daļu no Ŕīm ciltÄ«m attiecÄ«bas parasti bija miermÄ«lÄ«gas. Galvenie pretinieki bija siksiki, Å”aijeni un siu. SarkanÄ MÄkoÅa kara laikÄ (1865ā1868) siu delegÄcija piedÄvÄja apsarokiem noslÄgt mieru un apvienoties cÄ«Åai pret Savienoti Valstu armiju. VisilgÄk reidi turpinÄjÄs starp krou un siksikiem, ā lÄ«dz pat 1887. gadam.
KÄds amerikÄÅu armijas kapteinis Viljams Klarks 1881. gadÄ rakstÄ«ja: "Fakts, ka atrazdamies tÄdu spÄcÄ«gu ienaidnieku aplenkumÄ, viÅi spÄja noturÄt savu bagÄto zemi, neapstrÄ«dami liecina par Å”o cilvÄku mÄku cÄ«nÄ«ties un droÅ”sirdÄ«bu." 1876. gadÄ Rouzbadas kaujÄ tieÅ”i apsaroku un Å”oÅ”onu skauti spÄja atvairÄ«t saniknoto siu un Å”aijenu uzbrukumus, paglÄbjot Ä£enerÄli KrÅ«ku no kaunpilnas sakÄves. Siu Baltais Bizons Å”Ädi novÄrtÄja savus agrÄkos pretiniekus: "ApÅ”audÄs no liela attÄluma krou lÄ«dzinÄjÄs baltajiem zaldÄtiem, bet tuvcÄ«ÅÄ krou bija daudz bÄ«stamÄki".
Periodiski apsaroki veica reidus uz Lielo lÄ«dzenumu dienvidiem, kur izveidoja cieÅ”u draudzÄ«bu ar kaioviem. IespÄjams, Ŕī alianse izveidojÄs jau laikÄ, kad apsaroki pÄc atdalÄ«Å”anÄs no hÄ«datsiem ieradÄs jaunajÄs dzÄ«vesvietÄs un satikÄs ar tolaik tur netÄlu dzÄ«vojoÅ”ajiem kaioviem, kÄ arÄ« sadÅ«rÄs ar Å”oÅ”onu grupÄm. 19. gadsimta pirmajÄ pusÄ apsarokus dažkÄrt sastapa netÄlu no SantafÄ un citÄm spÄÅu apmetnÄm. 1845. gadÄ amerikÄÅu armijas vienÄ«ba lÄ«dzenumu dienvidos satika krou un komanÄu grupu. Daudzus pÄtniekus izbrÄ«nÄ«ja aligatoru un jÅ«ras iemÄ«tnieku klÄtbÅ«tne kaiovu mitoloÄ£ijÄ. ZinÄms, ka savos reidos Meksikas teritorijÄ kaiovi un komanÄi sasniedza pat Meksikas lÄ«ci. TieÅ”i tur apsaroki varÄja ieraudzÄ«t aligatorus un dažÄdus jÅ«ras iemÄ«tniekus.
RezervÄta periods
[labot | labot pirmkodu]Krou indiÄÅu rezervÄts atrodas MontÄnas dienvidu daÄ¼Ä un aizÅem aptuveni 93 000 ha lielu platÄ«bu, veidojot piekto lielÄko indiÄÅu rezervÄtu SavienotajÄs ValstÄ«s. TÄ ir galvenÄ krou dzÄ«vesvieta, kur uzturas ap 8000 cilts pÄrstÄvu.
1918. gadÄ kultÅ«ras pasÄkumÄ krou uzaicinÄja piedalÄ«ties arÄ« citu cilÅ”u pÄrstÄvjus. MÅ«sdienÄs regulÄri organizÄtie pauvau svÄtki joprojÄm notiek ar plaÅ”u citu Amerikas pirmtautu piedalÄ«Å”anos.
Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- The Native Americans. The Indigenous People of North America. Editorial Consultant Colin F. Taylor. Technical consultant William C. Sturtevant. Salamander Books Ltd 2002. London. ISBN 0 86101 523 1
- The Encyclopedia of North American Indians Tribes. A Comprehensive Study of Tribes from the Abititi to the Zuni. Bill Yenne. 1986 Brompton Books Corp., USA. ISBN 0-517-60469-8
- ŠŠ½Š“ŠµŠ¹ŃŠŗŠ¾Šµ ŠŗŠ¾ŃŠµŠ²Š¾Šµ Š¾Š±ŃŠµŃŃŠ²Š¾ XVIIIāXIX Š²Š². Š®. Š. ŠŠ²ŠµŃŠŗŠøŠµŠ²Š°. ŠŠ·Š“Š°ŃŠµŠ»ŃŃŃŠ²Š¾ "ŠŠ°ŃŠŗŠ°", ŠŠ¾ŃŠŗŠ²Š° 1970
- ŠŠ½Š“ŠµŠ¹ŃŃ ŠŠµŠ»ŠøŠŗŠøŃ Š Š°Š²Š½ŠøŠ½. Š®ŃŠøŠ¹ ŠŠ¾ŃŠµŠ½ŠŗŠ¾.ŠŠ·Š“Š°ŃŠµŠ»ŃŃŃŠ²Š¾ Š“Š¾Š¼ "Š¢ŠµŃ Š½ŠøŠŗŠ°-Š¼Š¾Š»Š¾Š“ŠµŠ¶Šø", ŠŠ¾ŃŠŗŠ²Š°, 1996. ISBN 5-88573-005-9
- ŠŠ½ŃŠøŠŗŠ»Š¾ŠæŠµŠ“ŠøŃ Š²Š¾ŠµŠ½Š½Š¾Š³Š¾ ŠøŃŠŗŃŃŃŃŠ²Š° ŠøŠ½Š“ŠµŠ¹ŃŠµŠ² ŠŠøŠŗŠ¾Š³Š¾ ŠŠ°ŠæŠ°Š“Š°. Š®ŃŠøŠ¹ Š”ŃŃŠŗŠ°Š»ŠøŠ½. ŠŠ¾ŃŠŗŠ²Š° "ŠÆŃŠ·Š°", "ŠŠŗŃŠ¼Š¾" 2008. ISBN 978-5-699-26209-0
|
