Pāriet uz saturu

Siksiki

Vikipēdijas lapa
Siksiki, melnkājaine
Niitsi'tapi
Siksiku vīrietis
Visi iedzīvotāji
32 000
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: KanādaĀ Kanāda (Saskačevana, Alberta, Britu Kolumbija), Karogs: Amerikas Savienotās ValstisĀ ASV (Montāna)
Valodas
siksiku, angļu
Reliģijas
kristietība, Saules Deja
Radnieciskas etniskas grupas
algonkinu tautas
Etnogrāfiskās grupas
siksiki, pikani, kaini

Siksiki, arÄ« blekfÄ«ti, melnkājainie ir trÄ«s radniecÄ«gas Ziemeļamerikas pamatiedzÄ«votāju ciltis,ā€” siksiki, pikani, kaini ā€” kas apvienojuŔās konfederācijā jeb savienÄ«bā. Savu konfederāciju siksiki dēvē par Siksikatsiitapiwa, savukārt senais cilÅ”u kolektÄ«vais paÅ”nosaukums Niitsi'tapi nozÄ«mē "Ä«stie cilvēki, Ä«stā tauta". Ciltis vienoja kopÄ«ga valoda, vēsture un tradÄ«cijas. Vēsturiski apdzÄ«voja Lielo lÄ«dzenumu ziemeļaustrumus mÅ«sdienu ASV un Kanādā.

Par melnkājainiem jeb siksikiem dēvēja tikai vienu cilti. Vārds cēlies no mokasÄ«nu zoles, kuras niitsitapi indiāņi krāsoja melnā krāsā. LeÄ£enda vēsta, ka zoles ieguva melnu nokrāsu pēc tam, kad viņi Ŕķērsoja ar ugunsgrēka pelniem klātu prēriju.

Latviski izdotajās grāmatās cilts nosaukums tulkots ļoti dažādi. 1937. gadā iznākuÅ”ajā H. Longfelova poēmā "Dziesma par Hajavatu" viņi dēvēti par melnkājaiņiem, 1984. gada L. Velskopfas-Henrihas "IzraidÄ«to ceļŔ" ā€” siksikau un melnkājām, 1975. gadā Arkādija FÄ«dlera "Mazais Bizons" ā€” Melnām Pēdām, grāmatās "Ziemeļamerikas indiāņi" (sērija "Redzes lokā") un "Runā Melnais Briedis" (izdota 2011. gadā) ā€” blekfÄ«tiem.

Siksiku valoda pieder algonkinu valodu saimei, un tā ir nopietni apdraudēta. Par cieÅ”iem siksiku sabiedrotajiem kļuva arÄ« sarsi ā€” neliela na-dene valodu saimes cilts.

CilŔu iedalījums

[labot | labot pirmkodu]

Starp blekfÅ«tiem nekad nepastāvēja centralizēta vara, kas veidotu un struktualizētu attiecÄ«bas starp dažādām radniecÄ«gām kopienām un ciltÄ«m. Å obrÄ«d skaidrs, ka etnogrāfu radÄ«tais apzÄ«mējums "konfederācija" ir kļūdains. Siksiki nebija ar kādu lÄ«gumu Ä«paÅ”i izveidota alianse, lai iekarotu vai pakļautu citas teritorijas. Tos drÄ«zāk varētu raksturot kā lielu skaitu decentralizētu grupu un kopienu, kas kopÄ«gi apdzÄ«voja plaÅ”as ziemeļrietumu lÄ«dzenumu teritorijas. Katrā grupā bija 80 lÄ«dz 240 cilvēku, un tas bija pietiekami, lai kopiena varētu sevi uzturēt un aizstāvēt.[1] Vienas cilts pārstāvji citas cilts nometnē, un viņu bērni uzauga par Ŕīs kopienas locekļiem. Tādējādi Ŕķirtne starp niitsitapi ciltÄ«m nebija skaidri izteikta.

Kā konfederāciju siksiki sevi pasludināja 2000. gadā, parakstot kopÄ«gu deklarāciju starp dažādos rezervātos dzÄ«vojoŔām kopienām. Konfederācijas mērÄ·is ir kopÄ«gi risināt sociālas, politiskas un ekonomiskas intereses, veicināt kultÅ«ru un atdzÄ«vināt valodu.

Lielākā cilts bija pikuni (Piikunii). Tās nosaukumu bieži tulko kā "trÅ«cÄ«gi ģērbuÅ”ies". Otrs pieņēmums, ka vārds atvasināts no ap'-ikÅ­n-i un nozÄ«mē slikti izstrādātu ādu, ar baltiem, cietiem plankumiem, kur a'pi "balts", ih'-kan "cieta bizona āda"un i, iespējams, no tÅ­'ppi, "cilvēks".[2] Pēc robežas izveidoÅ”anas starp Savienotajām ValstÄ«m un Kanādu, 19. gadsimta otrajā pusē cilts sadalÄ«jās ziemeļu (apatohsi) un dienvidu pikunos (amskapi).

Siksiki bija vistālāk uz ziemeļiem dzÄ«vojoŔā cilts. Nosaukums tulkojas kā "melnās pēdas" (sik ā€” melns, ikĆ” ā€” "pēda").

Kaini bija treŔā melnkājaino cilts, un tās nosaukums KĆ”inaa nozÄ«mē "daudzu virsaiÅ”u tauta" (akĆ” ā€” "daudz", nĆ­naa ā€” "virsaiÅ”i"). LiteratÅ«rā tos nereti dēvē par "bladiem" jeb "asiņainiem" (no angļu "blood" ā€” asinis). Å is vārds atvasināts no lÄ«dzenumu krÄ« dotā etnonÄ«ma Miko-Ew,ā€” "notraipÄ«tie ar asinÄ«m" (t.i. "asinskārie, nežēlÄ«gie").[3]

Siksiku sabiedrotie bija atapasku cilts sarsi, kas būtībā sakusa ar pikuniem. Sarsi no subarktikas 18. gadsimta sākumā ieradās līdzenumos un izveidojās par tipisku Lielo līdzenumu kultūru pārstāvoŔu cilti.

Kultūra un dzīvesveids

[labot | labot pirmkodu]
Vilku ādās nomaskējuÅ”ies bizonu mednieki

Siksiki dzÄ«voja viegli pārvietojamos tipi. Ap 1750. gadu viņu dzÄ«vē ienāca zirgi. Pirms tam mantu pārveÅ”anai izmantoja suņus, savukārt piejaucēti zirgu ar trevojiem spēja pavilkt lÄ«dz 135 kg smagu nastu, un indiāņi varēja sākt dživot krietni plaŔākos, ērtākos mājokļos. Melnkājainie lÄ«dzÄ«gi citām nomadu ciltÄ«m kļuva par izciliem jātniekiem, un savu jāŔanas prasmi tie izmantoja medÄ«bās un karos.

Siksiku dzÄ«vesveids bija atkarÄ«gs no bizoniem. No kaltētas bizonu gaļas, sajaucot kopā ar vārÄ«tiem taukiem un ogām, gatavoja pemikanu. Tas bija ļoti barojoÅ”s, un to varēja uzglabāt gadiem ilgi. No bizoniem un citiem pārnadžiem darināja tipi, apģērbu, mājturÄ«bas priekÅ”metus, lÄ«mi, auklas,loku stiegras, nažu makstis, vairogus. Kaltēti mēsli kalpoja par kurināmo, no nagiem izgatavoja ādas skrāpjus, ragiem ā€” karotes un smaļamos kausus.

RÅ«pes par saimniecÄ«bu bija pilnÄ«bā sievieÅ”u pienākums. Ar krāsotām, noplacinātām dzeloņcÅ«ku adatām un no Eiropas ievestām pērlÄ«tēm viņas izÅ”uva somas un citus mājsaimniecÄ«bas priekÅ”metus, apģērbu, ragālijas.

SeŔi blekfītu virsaiŔi no Kanādas ap 1851-1856, autors Pauls Kāne

Savienības

[labot | labot pirmkodu]

Melnkājaino ciltis bija sadalÄ«tas dažādās savienÄ«bās jeb biedrÄ«bās, caur kurām tika regulēta visa sabiedrÄ«bas dzÄ«ve. Å Ä« tradÄ«cija sakņojas tālā pagātnē, vēl pirms eiropieÅ”u ievesto zirgu piejaucÄ“Å”anas. Lai iestātos kādā no savienÄ«bām, indiānim bija jāsasniedz noteikts vecums.

Jaunietim vispirms bija jāiziet cauri noteiktiem rituāliem un ceremonijām. To laikā viņŔ meklēja vÄ«zijas, kas izskaidrotu nākotni. LÅ«gÅ”anas un gavēnis notika ārpus nometnes un aizņēma četras dienas. Pēc vÄ«ziju saņemÅ”anas indiānis atgriezās nometnē, bÅ«dams gatavs pievienoties kādai no savienÄ«bām. Savas dzÄ«ves laikā siksiks atkarÄ«bā no vecuma pārgāja no vienas biedrÄ«bas citā. Piemēram, biedrÄ«bas "Visi Draugi" jaunākā grupa saucās "Baloži", tālāk pēc vecuma sekoja "MuÅ”as", "Trakie Suņi", "Vārnas Nesēji", "DroÅ”sirdÄ«gie", "Suņi", "Lapsas", "Ķērāji", "Melnie Karotāji", "Astes", "Kroplie Ragi", "Ragi". Katras savienÄ«bas pārstāvim bija atŔķirÄ«gas regālijas. Piemēram, visiem siksikiem, kas piederēja Ragu biedrÄ«bai, bija galvassega no sermuļa ādiņām un bizona ragiem.

Ikvienas savienÄ«bas karotājs pirms kaujas ievēroja noteiktus rituālus, krāsoja gan sevi, gan zirgu. SavienÄ«bas lÄ«deris bija bruņots ar ādām, spalvām un citām regālijām rotātu Ŕķēpu. Ar Ŕādu Ŕķēpu neaso galu siksiki centās kaujas laukā pieskarties dzÄ«vam pretiniekam, kas skaitÄ«jās viens no izcilākajiem drosmes un izveicÄ«bas apliecinājumiem.

Savas savienÄ«bas bija arÄ« sievietēm. Viņas ar saplacinātām dzeloņcÅ«ku adatām, bet vēlāk arÄ« eiropieÅ”u ievestām pērlÄ«tēm izÅ”uva noteiktus, katrai sabiedrÄ«bai Ä«paÅ”us rakstus. "Vairogu Nesēju" savienÄ«bas pārstāves svinÄ«gos brīžos nesa vÄ«ru vairogus un ieročus, uzvilka viņu regālijas. Tas, neapÅ”aubāmi, vienoja cilti un nostiprināja tās cīņas garu. Tāpat viņas izstrādāja ādas, rÅ«pējās par bērniem un tos apmācÄ«ja, gatavoja pārtiku un veica citus pienākumus.

Reliģisko savienību pārstāvji vadīja cilts reliģisko dzīvi un dažādas ceremonijas, caur kurām tika lūgta Radītāja svētība un palīdzība.

Kara tradīcijas

[labot | labot pirmkodu]

LÄ«dzenumu cilÅ”u pasaulē karoÅ”ana un ar tiem saistÄ«ti kulti, ceremonijas un tradÄ«cijas bija neatņemama dzÄ«ves daļa. Tomēr lielas kaujas cilÅ”u starpā notika reti. Nelielas kareivju grupiņas siroja, lai zagtu zirgu un atriebtu kāda nāvi, bet galvenokārt ā€” lai gÅ«tu godu un slavu. BezbailÄ«ba un drosme tika augstu vērtēta, un sasniegumus skaitÄ«ja pēc sistēmas, kurā bija ietverts skalpÄ“Å”ana, zirga nozagÅ”ana, pieskarÅ”anās kaujas laukā. Siksikiem, gluži kā citām lÄ«dzenumu ciltÄ«m, kari pirmkārt bija pārbaudÄ«jums indivÄ«da drosmei un gara spēkam, nevis disciplinētu kareivju cīņa par teritoriju un politisko ietekmi.

Katrai ciltij bija atŔķirÄ«ga varoņdarbu gradācija. Siksikiem tā pēc nozÄ«mÄ«guma bija Ŕāda:

  • 1. Ieroča iegÅ«Å”ana.
  • 2. PieskarÅ”anās dzÄ«vam pretiniekam kaujas laukā.
  • 3. PieskarÅ”anās beigtam pretiniekam un tā skalpa iegÅ«Å”ana.
  • 4. Pie tipi piesietu zirgu aizdzÄ«Å”ana.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Siksiku jātnieks ap 1840-1843, autors Karls Bodmers

Siksiki ieradās Lielajos lÄ«dzenumos no mežiem klātiem apgabaliem tagadējo Savienoto Valstu ziemeļaustrumos, kur koncentrējās lielākā daļa algonkinu cilÅ”u. Pārceļotāji uz laiku apmetās salÄ«dzinoÅ”i blÄ«vi apdzÄ«votajā Lielo ezeru reÄ£ionā, kuru bija spiesti pamest. Å is periods ir pilnÄ«bā izzudis no viņu vēsturiskās atmiņas.

SasnieguÅ”i ar zāli klātos lÄ«dzenumus un prērijas, melnkājainie no mežu mednieku un vācēju iemÄ«tniekiem pārtapa par lÄ«dzenumu nomadiem. Å ajā laikā viņi vēl nepazina zirgus, un iedzÄ«ves pārveÅ”anai tika izmantoti suņi. Bizonu medÄ«bām izmantoja bultas, Ŕķēpus, kā arÄ« akmens vāles medÄ«juma galÄ«gai nogalināŔanai. Savu tagadējo dzimteni siksiku lielākā daļa sasniedza 17. gadsimta vidÅ«. Å ajā laikā siksikus Kanādas centrālajā daļā sastapa pirmie eiropieÅ”u atklājēji.

Ap 1730. gadu siksikiem uzbruka Å”oÅ”onu jātnieki. Melnkājainie pirmo reizi redzēja zirgus, kurus nosauca par "aļņa suņiem". DrÄ«z siksiki miermÄ«lÄ«gas tirdzniecÄ«bas ceļā no kaimiņiem saliÅ”iem, kutenajiem un nezpersiem ieguva pirmos zirgus.

1754. gadā kainu nometni apmeklēja Hudzona līča kompānijas tirgotājs Antonijs Hendrijs. ViņŔ apmetās plaŔā nometnē un nesekmÄ«gi mēģināja pārliecināt indiāņus tirgoties. Kainiem jau bija zirgi, bet milzÄ«gie bizonu ganāmpulki nodroÅ”ināja ar visu pārtikai un sadzÄ«vei nepiecieÅ”amo.

No 1792 ā€” 1800. gadam Elkpointā tagadējās Albertas centrālaustrumos pastāvēja Hudzona līča kompānijas izveidots tirdzniecÄ«bas postenis, un siksiki caur maiņas tirdzniecÄ«bu ieguva Å”autenes.

No 1780 ā€” 1805. gadam siksiki vairākās kaujās sakāva Å”oÅ”onus un ieguva daļu viņu medÄ«bu teritorijas. Dažās Å”oÅ”onu nometnēs plosās baku epidēmija, un ar slimÄ«bu tiek aplipināti un mirst viena treÅ”daļa siksiku. Kontaktu rezultātā ar eiropieÅ”u tirgotājiem, 1837. gadā starp siksikiem uzliesmoja otra smaga gripu epidēmija. Mirst ap 6000 melnkājaino, kas ievada cilts varenÄ«bas norietu.

1851. gadā Larami fortā Savienoto Valstu valdÄ«ba noslēdza lÄ«gumu ar vairākām Lielo lÄ«dzenumu ziemeļu apgabalu ciltÄ«m. Kalifornijas zelta drudža laikā ārkārtÄ«gi pieauga pārceļotāju skaits uz Kaliforniju un Oregonu, un lÄ«gums garantēja Å”o migrantu droŔību, kas ceļā uz rietumiem bija spiesti Ŕķērsot indiāņu zemes. Lai arÄ« melnkājainie sarunas neapmeklēja, lÄ«guma 5. paragrāfā bija atzÄ«mēta viņu teritorija, kas iekļāva plaÅ”as teritorijas mÅ«sdienu Montānas Å”tatā.

1855. gadā tika noslēgts Klibā VērÅ”a lÄ«gums (Lame Bull treaty), kas noteica siksiku, kā arÄ« nezpersu, saliÅ”u un lejas kalispelu medÄ«bu teritoriju. Teritoriju nenosprauda precÄ«zi, tikai identificēja un aprakstÄ«ja.

1870. gada 23. janvārÄ« agrā rÄ«tā nepilni 200 amerikāņu kavalēristu uzbruka guļoÅ”ai pikuna Smagi SkrejoŔā grupas nometnei. Uzbrukumu izraisÄ«ja kāda ietekmÄ«ga rančo Ä«paÅ”nieka Malkoma Klarka nogalināŔana 1869. gada augustā. Viņam iepriekÅ” bija vairāki konflikti ar pikunu PÅ«ces Bērnu, taču PÅ«ces Bērns nepiederēja Smagi SkrejoŔā nometnei. Slaktiņā tika nogalināti ap 200 pikunu. 15 no tiem bija karotāji, pārējie sievietes, bērni un sirmgalvji.[4]

1873. un 1874. gadā prezidents Uliss Grānts izdeva rÄ«kojumu, saskaņā ar kuru tika samazinātas siksiku un vairāku citu cilÅ”u zemes, kuru sākotnējās robežas bija noteiktas 1851. un 1855. gada lÄ«gumos. Spiediena ietekmēts, Grants 1875. gadā indiāņiem atgrieza daļu no viņiem atsavinātās teritorijas, taču jau pēc pieciem gadiem prezidents Raterfords Heizs anulēja Å”o lÄ«gumu.

1883/84. gada ziemā no bada nomira vairāk nekā 500 siksiku.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Ā«Blackfoot HistoryĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2012.Ā gada 3.Ā septembrÄ«. SkatÄ«ts: 2012.Ā gada 11.Ā decembrÄ«.
  2. ā†‘ Early Blackfoot History
  3. ā†‘ Small Robe Band of Blackfeet[novecojusiĀ saite]
  4. ā†‘ The Marias Massacre

Literatūra

[labot | labot pirmkodu]

The Mystic Warriors of the Plains. Thomas E. Mails. New York. 1996. ISBN 1-56924-843-5

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Siksiki&oldid=4432506"