Alkaloīdi
AlkaloÄ«di ā slÄpekli saturoÅ”as, galvenokÄrt augu izcelsmes organiskas vielas. AlkaloÄ«dus klasificÄ pÄc slÄpekļa bÄzes vai pÄc izcelsmes. AlkaloÄ«diem ir spÄcÄ«ga fizioloÄ£iska iedarbÄ«ba uz cilvÄku un dzÄ«vniekiem. Augiem tie kalpo kÄ aizsardzÄ«ba pret zÄlÄdÄjiem un arÄ« kÄ organiskÄ slÄpekļa rezerve ŔūnÄs.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]No seniem laikiem cilvÄki izmantoja alkaloÄ«dus kÄ zÄles vai indes, taÄu to struktÅ«ra tika izzinÄta samÄrÄ nesen. Terminu ā āalkaloÄ«dsā (ālÄ«dzÄ«gs sÄrmamā) ā ieviesa farmaceits V. Meisners 1819. gadÄ. Pirmo mÅ«sdienu alkaloÄ«du traktÄjumu 1910. gadÄ deva E. VinterÅ”teins un G. TrÄ«rs. Tos raksturo Äetri nosacÄ«jumi: 1) slÄpekļa atoms ir iekļauts heterocikliskajÄ sistÄmÄ. 2) savienojums veido sarežģītu molekulÄro struktÅ«ru 3) tam jÄbÅ«t ar lielu farmakoloÄ£isko aktivitÄti 4) tai jÄbÅ«t augu izcelsmes vielai. PaÅ”laik ir izdalÄ«ti vairÄk kÄ 10000 visdažÄdÄko struktÅ«ru tipu alkaloÄ«du. Ir daudzi izÅÄmumi, kas neatbilst visiem VinterÅ”teina ā TrÄ«ra nosacÄ«jumiem.[nepiecieÅ”amaĀ atsauce]
AtraÅ”anÄs dabÄ
[labot | labot pirmkodu]
AlkaloÄ«du izplatÄ«ba parasti ir ierobežota ar noteiktÄm augu valsts dzimtÄm un Ä£intÄ«m. Ir reti gadÄ«jumi, kad visi vai arÄ« vairÄkums lielas taksonomiskÄs grupas pÄrstÄvju satur alkaloÄ«dus. Kaut arÄ« 40% augu dzimtu ietver sevÄ« kaut vienu alkaloÄ«dus saturoÅ”u sugu, tomÄr tie no 10000 Ä£intÄ«m ir konstatÄti tikai 9%. Starp segsÄkļiem tie diezgan bieži ir sastopami dažÄs divdÄ«gļlapju dzimtÄs (Apocynaceae, Compositae, Berberidaceae, Solanaceae u.c.). Daudz retÄk tie sastopami sporaugos, kaiļsÄkļos vai viendÄ«gļlapjos. TomÄr arÄ« starp pÄdÄjiem ir svarÄ«gas alkaloÄ«dus saturoÅ”as dzimtas (Amaryllidaceae, Liliaceae). No visiem augiem izceļas magoÅu dzimta (Papaveraceae) ar to, ka visas Ŕīs dzimtas sugas satur alkaloÄ«dus. VienkÄrÅ”us alkaloÄ«dus bieži vien satur dažÄdu neradniecÄ«gu dzimtu augi, bet sarežģīti alkaloÄ«di (piem. kolhicÄ«ns, hinÄ«ns) sastopami pÄrsvarÄ tikai vienÄ sugÄ vai Ä£intÄ«, kas ir tos raksturojoÅ”a Ä«paŔība.
FarmakoloÄ£iskÄ iedarbÄ«ba
[labot | labot pirmkodu]AlkaloÄ«du farmakoloÄ£iskÄ aktivitÄte atkarÄ«bÄ no molekulÄrÄs struktÅ«ras ir ļoti atŔķirÄ«ga. Starp tiem ir sÄpju remdÄjoÅ”i lÄ«dzekļi un narkotikas (morfÄ«ns, kodeÄ«ns); spÄcÄ«gi centrÄlÄs nervu sistÄmas stimulatori (strihnÄ«ns, brucÄ«ns); midriatiskie (acu zÄ«lÄ«tes paplaÅ”inoÅ”i) lÄ«dzekļi (atropÄ«ns, hiosciamÄ«ns) un miotiskie (acu zÄ«lÄ«tes saÅ”aurinoÅ”i) lÄ«dzekļi (fizostigmÄ«ns, pilokarpÄ«ns). Daži alkaloÄ«di aktivizÄ simpatisko nervu sistÄmu, stimulÄ sirds darbÄ«bu un paaugstina asinsspiedienu (efedrÄ«ns, epinefrÄ«ns). Citi, savukÄrt, samazina asinsspiedienu (rezerpÄ«ns, protoveratrÄ«ns-A). Pateicoties savai fizioloÄ£iskajai aktivitÄtei daudzi alkaloÄ«di ā spÄcÄ«gas indes ā tomÄr tiek plaÅ”i pielietoti medicÄ«nÄ.
IzmantoŔana
[labot | labot pirmkodu]DažÄdi alkaloÄ«di nelielÄs devÄs ietilpst dažÄdu pÄrtikas produktu sastÄvÄ. PiemÄram, kofeÄ«ns kafijas un tÄjas sastÄvÄ paaugstina tonusu. AlkaloÄ«di ir pamatÄ visdažÄdÄkajÄm narkotiskajÄm vielÄm, no vieglÄm - cigaretÄs (nikotÄ«ns), lÄ«dz smagÄm - opijÄ (morfÄ«ns), kas cilvÄkos izraisa atkarÄ«bu no Å”o vielu lietoÅ”anas. Tos lieto arÄ« kÄ pesticÄ«dus cÄ«ÅÄ ar kaitÄ«gajiem kukaiÅiem.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Andreas Luch. Molecular, Clinical and Environmental Toxicology: Volume 1: Molecular Toxicology. Springer Science & Business Media, 2009-04-03. ISBNĀ 978-3-7643-8336-7.
 | Å is ar organisko Ä·Ä«miju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|
