Pāriet uz saturu

Virtsu

Vikipēdijas lapa
Virtsu
Lielciems
Virtsu
Virtsu osta
Virtsu osta
Virtsu (Igaunija)
Virtsu
Virtsu
Virtsu (Pērnavas apriņķis)
Virtsu
Virtsu
Koordinātas: 58Ā°34ā€²12ā€³N 23Ā°31ā€²26ā€³Eļ»æ / ļ»æ58.57000Ā°N 23.52389Ā°Eļ»æ / 58.57000; 23.52389Koordinātas: 58Ā°34ā€²12ā€³N 23Ā°31ā€²26ā€³Eļ»æ / ļ»æ58.57000Ā°N 23.52389Ā°Eļ»æ / 58.57000; 23.52389
Valsts Karogs: IgaunijaĀ Igaunija
Apriņķis Pērnavas apriņķis
Pagasts Lēnerannas pagasts
Platība
Ā ā€¢Ā Kopējā 9,7Ā km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
Ā ā€¢Ā kopā 481
Ā ā€¢Ā blÄ«vums 49,6/kmĀ²
Laika josla EET (UTC+2)
Ā ā€¢Ā Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Virtsu Vikikrātuvē

Virtsu (igauņu: Virtsu) ir lielciems (alevik) Igaunijas rietumu daļā Pērnavas apriņķī, Lēnerannas pagastā uz Virtsu pussalas pie SÅ«rveina Å”auruma (saukts arÄ« Virtsu Å”aurums), kurÅ” atdala Igaunijas kontinentālo daļu no Muhu un Sāremā salām. 2013. gadā tajā bija 608 iedzÄ«votāji,[2] iedzÄ«votāju skaits krÄ«tas.

Ciemā ir osta ar bāku, skola ar bērnudārzu, bibliotēka, astoņi vēja Ä£eneratori ar kopjaudu 5,2 MW (uzbÅ«vēti 2002.ā€”2009. gadā), divi nelieli seni upurakmeņi, plastmasas logu ražotne, tautas nams ar Vaļasprieku muzeju, veco automobiļu muzejs. Agrāk galvenā nodarboÅ”anāsĀ ā€” zvejaĀ ā€” praktiski nenotiek, lielākie darba devēji ir skola un osta. Daļa iedzÄ«votāju strādā Tallinā un citās vietās.[3] Ciema teritorijā ir 12 kultÅ«ras pieminekļi, vairums no tiem saistÄ«ti ar Virtsu un Puhtu muižām.[4]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

1270. gada 16. februārÄ« pie Virtsu uz ledus notika Karuzes kauja starp lietuvieÅ”u un zemgaļu karotājiem, kuri atgriezās no sirojuma Sāremā, un apvienotajiem Ordeņa, Sāmsalas-Lēnes un Tērbatas bÄ«skapu spēkiem.[5] LietuvieÅ”i guva uzvaru un spēja aizvest salaupÄ«to.

15. gadsimta sākumā piekrastē netālu no Virtsu tika uzbÅ«vēts bÄ«skapa vasaļa Verderas pils. Pils bija aptuveni kvadrātveida ar ap 25 metriem garām sienām. Pils tika sagrauta Sāmsalas-Lēnes pilsoņu kara laikā 1533.ā€”1534. gadā un saskaņā ar Valmieras vienoÅ”anos to nedrÄ«kstēja atjaunot.[5] Tomēr vēlāk to atjaunoja un vēlreiz nopostÄ«ja gadsimta otrajā pusē Livonijas kara laikā.

1459. gadā pirmoreiz dokumentos tiek pieminēta Virtsu muiža; 17. gadsimtā tajā 9 gadus strādājis hronists Tomass Hjerne.[5]

1771. gadā tā pieminēta kā "vecā Virtsu muiža", kura atrodas jaunās muižas teritorijā. Pie muižas tika izveidots parks.

1855. gadā Krimas kara laikā sabiedrotie veica desantu Virtsu un iznÄ«cināja vairākas valstij piederoÅ”as ēkas.[4]

Ciems sāka augt 19. gadsimta beigās, kad tajā uzbūvēja ostu un zemūdens telegrāfa līniju uz Muhu.

Pirmā pasaules kara laikā ciemats cieta gan no tieÅ”as karadarbÄ«bas uz sauszemes, gan no flotu sadursmēm Monzunda kaujas laikā.[5] Krievijas flotes galvenā bāze kaujas laikā atradās Kuivastu ap 7 km attālu Å”auruma pretējā pusē un tika ieņemta pēc smagas cīņas.

1939. gadā Virtsu tika iekļauts toreizējā Virtsu-Laelatu-Puhtu dabas aizsargājamajā teritorijā, kura tagad ir samazināta un lielākā daļa ciema vairs tajā neatrodas.

Otrā pasaules kara gaitā lieli postījumi ciematam netika nodarīti, lai gan no tā divas reizes (1941. un 1944. gadā) karojoŔās puses veica desanta operācijas pret salām.

1949. gadā tika izveidots kolhozs "Virtsu kalur" ("Virtsu zvejnieks"), kuram 1973. gadā piederēja 4 okeāna un 10 jÅ«ras traleri, ciemā bija zivju apstrādes cehs. KopÅ” 1972. gada tika ražotas arÄ« metāla detaļas Tallinas rÅ«pnÄ«cām. 1975. gadā kolhozu pievienoja tā analogam Hāpsalu, jauno kolhozu nosaucot par "Rietumu zvejnieku" (LƤƤne kalur). Sākotnēji zvejnieku kolhozā uz 1979. gadu tikai ceturtdaļa vairs bija zvejnieki, kolhozs nodarbojās arÄ« ar zvērkopÄ«bu un puÄ·kopÄ«bu.[6]

LÄ«dz 2017. gadam Virtsu ietilpa Hanilas pagastā, kurÅ” kopā ar Virtsu tad tika pievienots Lēnerannas pagastam.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Līdz 19. gadsimtam Virtsu bija sala, kas pamazām kļuva par pussalu, ko paātrināja ceļa izbūve uz to. Pie Virtsu teritorijas pieskaita arī Puhtu pussalu, kas arī ir bijusī sala.

Klimats

[labot | labot pirmkodu]
Virtsu (1981ā€“2010) meteoroloÄ£iskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatÅ«ra Ā°C (Ā°F) 9.0
(48.2)		 9.5
(49.1)		 17.1
(62.8)		 22.0
(71.6)		 30.7
(87.3)		 32.8
(91)		 32.5
(90.5)		 31.1
(88)		 25.0
(77)		 20.6
(69.1)		 13.0
(55.4)		 11.4
(52.5)		 32.8
(91)
Augstākā vidējā temperatÅ«ra Ā°C (Ā°F) āˆ’0.1
(31.8)		 āˆ’1.1
(30)		 2.0
(35.6)		 8.1
(46.6)		 14.5
(58.1)		 18.5
(65.3)		 21.4
(70.5)		 20.5
(68.9)		 15.6
(60.1)		 10.1
(50.2)		 4.6
(40.3)		 1.3
(34.3)		 9.7
(49.5)
Dienas vidējā temperatÅ«ra Ā°C (Ā°F) āˆ’2.5
(27.5)		 āˆ’3.9
(25)		 āˆ’1.0
(30.2)		 4.2
(39.6)		 10.4
(50.7)		 14.6
(58.3)		 17.8
(64)		 17.0
(62.6)		 12.4
(54.3)		 7.6
(45.7)		 2.5
(36.5)		 āˆ’0.9
(30.4)		 6.6
(43.9)
Zemākā vidējā temperatÅ«ra Ā°C (Ā°F) āˆ’4.9
(23.2)		 āˆ’6.7
(19.9)		 āˆ’3.9
(25)		 1.0
(33.8)		 6.7
(44.1)		 11.2
(52.2)		 14.4
(57.9)		 13.7
(56.7)		 9.5
(49.1)		 5.2
(41.4)		 0.5
(32.9)		 āˆ’3.2
(26.2)		 3.7
(38.7)
Zemākā temperatÅ«ra Ā°C (Ā°F) āˆ’33.7
(āˆ’28.7)		 āˆ’28.7
(āˆ’19.7)		 āˆ’22.2
(āˆ’8)		 āˆ’10.8
(12.6)		 āˆ’3.3
(26.1)		 1.2
(34.2)		 5.9
(42.6)		 6.1
(43)		 āˆ’2.9
(26.8)		 āˆ’8.3
(17.1)		 āˆ’16.7
(1.9)		 āˆ’22.3
(āˆ’8.1)		 āˆ’33.7
(āˆ’28.7)
NokriŔņu daudzums mm (collas) 52
(2.05)		 36
(1.42)		 36
(1.42)		 31
(1.22)		 30
(1.18)		 52
(2.05)		 66
(2.6)		 74
(2.91)		 64
(2.52)		 73
(2.87)		 67
(2.64)		 51
(2.01)		 628
(24.72)
% gaisa mitrums 89 87 86 80 75 78 79 81 83 85 88 88 83
Avots: Estonian Weather Service[7][8][9]

Attēli

[labot | labot pirmkodu]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

1931.ā€”1968. gadā lÄ«dz Virtsu darbojās Raplasā€”Virtsu Å”aursliežu dzelzceļa atzarojums no Tallinasā€”Pērnavas platsliežu lÄ«nijas. PaÅ”laik ar valsti to saista valsts autoceļŔ #10 (Tallina)ā€”Ristiā€”Kuresāre, kurÅ” iekļauj prāmja pārceltuvi no Virtsu, ielas ved (igauņu: KƵrvalmaantee)[10] uz rezervātu Puhtu un pa bijuÅ”o dzelzceļa uzbērumu pāri lÄ«cim Meizalahtam (igauņu: MƵisalaht) savienojas ar Hanilasā€”Hebesalu ceļu.

Ciemā atrodas osta, no kuras ir prāmju satiksme ar Kuivastu ciemu Muhu salā SÅ«rveina Å”auruma otrā pusē. No turienes pa uzbērtu dambi autoceļŔ ved uz Sāremā salu.

Ievērojami cilvēki

[labot | labot pirmkodu]
  • Aristarhs Sinkels (1912ā€”1988), rakstnieks

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvaloendus__rel2021__rahvastiku_paiknemine__elukoht-ja-soo-vanusjaotus/RL21003; Igaunijas Statistikas birojs; pārbaudes datums: 26 jÅ«lijs 2023.
  2. ā†‘ Ciema mājaslapa
  3. ā†‘ Virtsu arengukava 2004ā€”2011Ā ā€” lpp. 9ā€”10.
  4. 1 2 Virtsu vēsture (igauniski)
  5. 1 2 3 4 EestiGiid: Virtsu alevik
  6. ā†‘ Š Ń‹Š±Š½Š¾Šµ хŠ¾Š·ŃŠ¹ŃŃ‚Š²Š¾ // Š”Š¾Š²ŠµŃ‚сŠŗŠ°Ń Š­ŃŃ‚Š¾Š½Šøя. Š­Š½Ń†ŠøŠŗŠ»Š¾ŠæŠµŠ“ŠøчŠµŃŠŗŠøŠ¹ сŠæрŠ°Š²Š¾Ń‡Š½ŠøŠŗ.Ā ā€” Š¢Š°Š»Š»ŠøŠ½: Ā«Š’Š°Š»Š³ŃƒŃĀ», 1979.
  7. ā†‘ Ā«Climate normals-TemperatureĀ». Estonian Weather Service. SkatÄ«ts: 2016. gada 28. septembris.
  8. ā†‘ Ā«Climate normals-PrecipitationĀ». Estonian Weather Service. SkatÄ«ts: 2016. gada 28. septembris.
  9. ā†‘ Ā«Climate normals-HumidityĀ». Estonian Weather Service. SkatÄ«ts: 2016. gada 28. septembris.
  10. ā†‘ Ā«Eesti teedevƵrkĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2021.Ā gada 19.Ā janvārÄ«. SkatÄ«ts: 2021.Ā gada 6.Ā februārÄ«.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Virtsu&oldid=4420234"