Pāriet uz saturu

Vetseke

Vikipēdijas lapa
Vetseke
Personīgā informācija
Miris 1224. gadā
Tērbata, Ugaunija (tagad Karogs: IgaunijaĀ Igaunija)
NodarboÅ”anās Kokneses, vēlāk Tērbatas ķēniņŔ

Vetseke no Kokneses (latīņu: rex Vetseke de Kukonoyse, Wetseke, Vesceka, miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazÄ«stams arÄ« kā Vjačko, Vlačko vai ViesceÄ·is, bija Kokneses ķēniņŔ 13. gadsimta sākumā. Pēc IndriÄ·a hronikas datiem viņŔ bija piederÄ«gs krievu pareizticÄ«gai ticÄ«bai, latÄ«niski dēvēts par regulus jeb ķēniņu.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis laika periodā starp 1175. un 1180. gadu. Vairums mÅ«sdienu vēsturnieku uzskata, ka Kokneses ķēniņŔ Vetseke cēlies no vikingu pēcteču Polockas Rurikoviču dinastijas un viņa tēvs bija Polockas kņazs Boriss Davidovičs, kas valdÄ«ja aptuveni 1180. — 1186. gadā. Tiek uzskatÄ«ts, ka Jersikas karalis Visvaldis bija viņa brālis. Iespējams, ka Polockas kņazs savu mazgadÄ«go dēlu jau pirms 1186. gada iecēlis par latgaļu valsts Kokneses valdnieku, atbilstoÅ”i tā laika tradÄ«cijām. LÄ«dz 1207. gadam viņŔ varēja bÅ«t Polockas kņaza Vladimira Vseslaviča vasalis, bet pēc tam noslēdza pret lietuvieÅ”iem vērstu savienÄ«bu ar Livonijas bÄ«skapu Albertu.

1207. gadā bÄ«skapa Lielvārdes vasalis Daniēls sāka naidoties ar Kokneses vasali Vetseki. Daniels organizēja vācu bruņinieku nakts uzbrukumu Kokneses pilij, izlaupÄ«ja to un paÅ”u Vetseki ieslēdza važās. Lai neizraisÄ«tos sarežģījumi ar Polocku, bÄ«skaps Alberts gan pavēlēja atbrÄ«vot Vetseki, bet Koknesē novietoja vācu bruņinieku nodaļu, kas sāka mÅ«rēt jaunu cietoksni. DrÄ«z vien Vetseke ar saviem karavÄ«riem uzbruka bruņiniekiem, tos iznÄ«cināja un savu koka pili nodedzināja, bet, baidÄ«damies no vācu turpmākās vardarbÄ«bas, devās uz Krievzemi.

Vetsekem izdevās nostiprināties Tērbatas pilÄ« un veikt vairākus uzbrukumus krustneÅ”u spēkiem. Iespējams, ka viņŔ ar savu karadraudzi 1210. gadā piedalÄ«jās Novgorodas kņaza Mstislava un viņa brāļa Pleskavas kņaza Vladimirs uzbrukumā Otepē pilij, tāpat 1217. gada kaujā pie Otepē, kad ugauņi padevās un piekrita kristÄ«ties ortodoksajā ticÄ«bā, kā arÄ« Puides kaujā 1218. gada vasaras beigās. 1218. gada par Novgorodas kņazu kļuva Svjatoslavs Mstislavičs, kopā ar Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču piedalÄ«jās 1218. gada karagājienā uz CēsÄ«m.

Ap 1222. gadu kņazs Vladimirs Mstislavičs kļuva par Polockas kņazu, jādomā, ka Å”ajā laikā Vetseke tika iecelts par Tērbatas ķēniņu (latīņu: rex Viesceke), kuru atbalstÄ«ja Polockas, Novgoroda, Vladimiras—Suzdaļas kņaziste un citas krievu kņazistes. Iespējams arÄ«, ka viņu atbalstÄ«ja arÄ« Dānijas karalis Valdemārs II, kas pa mātes lÄ«niju bija cēlies no varjagu—rÅ«su dinastijas Polockas Rurikovičiem.

Viņa mērÄ·is bija pakļaut savai varai arÄ« citas Igaunijas zemes un radÄ«t pretspēku Igaunijas bÄ«skapijas veidoÅ”anai ar bÄ«skapa Alberta brāli Hermani kā bÄ«skapu. Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki ar lÄ«vu un latgaļu vasaļu karavÄ«riem bÄ«skapa Alberta vadÄ«bā aplenca pili, kurā bija sapulcējuÅ”ies krustneÅ”u pretinieki no visas LÄ«vzemes un Igaunijas. Ķēniņam Vetsekem piedāvāja padoties, taču viņŔ atteicās un krita kaujā, aizstāvot Tērbatas pili. ViņŔ esot ar savu zirgu meties no nocietinājumu vaļņa liesmās, kas apņēmuÅ”as pili.

Viņa meita Sofija (mirusi pēc 1269.) esot 1229. gadā kļuvusi par Kokneses vasaļa Dītriha (Dietrich van Kakenhausen) sievu, pēc kura nāves otrreiz 1254. gadā apprecējusies ar Bernardu no Heijes (Bernard de Heye). Vetsekes mazmeita Sofija von Kokenhūzena apprecējusies ar Johanu fon Tīzenhauzenu (Johannes de Thisenhus), kuru pēcnācēji saņēma Koknesi kā lēni no Livonijas bīskapa Nikolaja.

Krievu rakstnieks—fantasts Kirs Buličevs ir izmantojis Vetsekes dzÄ«ves notikumu faktus savā zinātniski—fantastiskajā garstāstā "BrÄ«numdara nolaupīŔana" (1979).[1]

13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki ķēniņa Vetsekes laikā

[labot | labot pirmkodu]

AtbilstoÅ”i viduslaiku politiskajām tradÄ«cijām katrai Senlatvijas zemei bija savs faktiskais valdnieks, kas atradās vasaļattiecÄ«bās ar savu feodālo senioru. Pakļaujoties savam senioram, vasalis ieguva savu zemi, vai daļu no tās atpakaļ kā lēni. ĶēniņŔ Vetseke sākotnēji bija Polockas kņaza Vladimira vasalis, bet pēc miera lÄ«guma ar Livonijas bÄ«skapu Albertu viņŔ kļuva par Alberta vasali. Mūža beigās viņŔ bija Novgorodas kņaza vasalis.

Kokneses Vetsekes pēcteči

[labot | labot pirmkodu]

No Vetsekes pēcnācējiem ir zināms tikai viens bērns — meita Sofija (mirusi ap 1279.), kas apprecējās ar Kokneses Teoderiku jeb DÄ«trihu (Theodericus, miris 1257.). Vetsekes mazmeita Sofija apprecējās ar Johanu no TÄ«zenhÅ«zas (Johannes de Thisenhus, miris 1279.), kura tēvs Engelberts tiek uzskatÄ«ts par TÄ«zenhauzenu dzimtas aizsācēju Livonijā.

Pēc dažu Ä£enealogu uzskata Kokneses ķēniņŔ Vetseke bija Polockas kņazu dzimtas atvase Vlačko (Wlazko von Polotzk), un tiek uzskatÄ«ts par NÄ«derlandes karalienes Beatrikses (dzimusi 1938.) 20. paaudzes vecvectēvu.[2]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Ā«Arhivēta kopijaĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2016.Ā gada 30.Ā augustā. SkatÄ«ts: 2016.Ā gada 5.Ā maijā.
  2. ↑ Kokneses Vetsekes Ä£enealoÄ£ija

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
PriekŔtecis:
nezināms
Kokneses ķēniņŔ
Vetseke

pirms 1203. gada - 1207. gads
Pēctecis:
viņa zemes sadalīja Livonijas bīskapijas vasaļiem
PriekŔtecis:
Volodars no Minskas (1167-1184)
Ginvils (Jurijs) (1192 — 1199)
Polockas kņazs
Vladimirs Vseslavičs (1184 - 1216)

Dažu kņazu valdīŔanas gadi nav precÄ«zi zināmi
Pēctecis:
Boriss II Vseslavičs (1216 — 1222)
PriekŔtecis:
Jaroslavs II Vsevolodovičs (1221—1223)
Novgorodas kņazs
Vsevolods Jurjevičs (Dmitrijs) (1223-1224)

Dažu kņazu valdīŔanas gadi nav precÄ«zi zināmi
Pēctecis:
Jaroslavs II Vsevolodovičs (1224 — 1228)
PriekŔtecis:
Bertolds (1196 - 1198)
Livonijas bīskaps
Alberts fon Bukshēvdens (1199-1229)

Pēctecis:
Nikolajs fon Nauens (1229 - 1253)
PriekŔtecis:
nav
Zobenbrāļu Ordeņa mestri
Venno (1204 - 1209)
Folkvins (1209 - 1236)

Pēctecis:
Livonijas ordeņa mestri
Hermans Balke (1237-1239)
Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
PriekŔtecis:
nezināms
Kokneses ķēniņŔ
pirms 1203—1207
Pēctecis:
Livonijas bīskapa vasaļi
PriekŔtecis:
nezināms
Tērbatas ķēniņŔ
1223—1224
Pēctecis:
Tērbatas bīskaps
Hermanis fon Bukshēvdens (1224—1248)