Tivata
| Tivata Š¢ŠøŠ²Š°Ń | |
|---|---|
| PilsÄta un administratÄ«vais centrs | |
.jpg) | |
| Valsts |
 Ā Melnkalne |
| PaŔvaldība | Tivatas paŔvaldība |
| Platība | |
| Ā ā¢Ā KopÄjÄ | 46Ā km2 |
| IedzÄ«votÄji (2023) | |
| Ā ā¢Ā PaÅ”valdÄ«ba | 16 338 |
| Laika josla | CET (UTC+1) |
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) |
| Pasta indekss | 85320 |
| Telefona kods | +382Ā 32 |
| Auto reÄ£istrÄcijas zÄ«mes | TV |
| MÄjaslapa |
tivat |
 Tivata VikikrÄtuvÄ | |
Tivata (melnkalnieÅ”u: Tivat, Š¢ŠøŠ²Š°Ń; itÄļu: Teodo) ir pilsÄta MelnkalnÄ, Tivatas paÅ”valdÄ«bas administratÄ«vais centrs. TÄ atrodas Kotoras lÄ«Äa piekrastÄ, Adrijas jÅ«ras austrumu daļÄ, Vrmacas pussalas pakÄjÄ. Tivata ir viena no nozÄ«mÄ«gÄkajÄm Melnkalnes piekrastes tÅ«risma un jahtu ostu pilsÄtÄm.
2023. gadÄ Tivatas paÅ”valdÄ«bÄ dzÄ«voja 16Ā 338 iedzÄ«votÄji.[1]
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Tivatas apkÄrtne bijusi apdzÄ«vota jau kopÅ” senajiem laikiem. ArheoloÄ£iskie atradumi liecina par ilÄ«rieÅ”u, vÄlÄk romieÅ”u un agrÄ«no kristieÅ”u klÄtbÅ«tni Kotoras lÄ«Äa reÄ£ionÄ.
Viduslaikos Tivatas teritorija atradÄs cieÅ”Ä saistÄ«bÄ ar netÄlo Kotoru. No 1420. gada liela daļa Kotoras lÄ«Äa, tostarp Tivatas apkÄrtne, nonÄca VenÄcijas Republikas varÄ. VenÄcieÅ”u valdÄ«Å”anas laikÄ pilsÄta bija pazÄ«stama ar itÄļu nosaukumu Teodo. PiekrastÄ bija izbÅ«vÄtas turÄ«gu Kotoras dzimtu vasaras rezidences un muižas.
PÄc VenÄcijas Republikas pastÄvÄÅ”anas beigÄm 1797. gadÄ Tivatas teritorija vairÄkkÄrt mainÄ«ja politisko piederÄ«bu. TÄ nonÄca HÄbsburgu monarhijas, pÄc tam Napoleona pÄrvaldÄ«tÄs IlÄ«rijas provinÄu sastÄvÄ, bet 1814. gadÄ atkal pievienota Austrijas ImpÄrijai.
AustroungÄrijas laikÄ Tivata ieguva ievÄrojamu militÄro nozÄ«mi. 1889. gadÄ Å”eit izveidots AustroungÄrijas kara flotes arsenÄls, kas kļuva par vienu no svarÄ«gÄkajiem Kotoras lÄ«Äa militÄrÄs infrastruktÅ«ras objektiem. ArsenÄla izveide veicinÄja pilsÄtas ekonomisko un demogrÄfisko attÄ«stÄ«bu.
PÄc PirmÄ pasaules kara un Austrijas-UngÄrijas sabrukuma Tivata 1918. gadÄ iekļauta Serbu, horvÄtu un slovÄÅu karalistÄ, kas 1929. gadÄ pÄrdÄvÄta par DienvidslÄvijas Karalisti.
OtrÄ pasaules kara laikÄ no 1941. lÄ«dz 1943. gadam Tivatu okupÄja ItÄlija, bet pÄc ItÄlijas kapitulÄcijas pilsÄtu kontrolÄja VÄcijas spÄki. 1944. gadÄ to ieÅÄma DienvidslÄvijas partizÄni.
PÄc kara Tivata kļuva par DienvidslÄvijas SociÄlistiskÄs FederatÄ«vÄs Republikas sastÄvÄ esoÅ”Äs Melnkalnes daļu. PilsÄtÄ turpinÄja darboties jÅ«ras kara flotes remonta uzÅÄmums Arsenal, kas vairÄkus gadu desmitus bija viens no galvenajiem vietÄjiem darba devÄjiem.
PÄc DienvidslÄvijas sabrukuma Tivata atradÄs DienvidslÄvijas FederatÄ«vÄs Republikas, bet vÄlÄk Serbijas un Melnkalnes sastÄvÄ. KopÅ” Melnkalnes neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas 2006. gadÄ Tivata ir neatkarÄ«gÄs Melnkalnes pilsÄta.
21. gadsimtÄ pilsÄtas ekonomika arvien vairÄk orientÄta uz tÅ«rismu un jahtu apkalpoÅ”anu. BijuÅ”Ä kara flotes arsenÄla teritorijÄ izveidoja luksusa jahtu ostu un dzÄ«vojamo kompleksu Porto Montenegro, kas bÅ«tiski mainÄ«ja Tivatas piekrastes apbÅ«vi un nostiprinÄja pilsÄtas nozÄ«mi kÄ starptautiska jahtu tÅ«risma centru.
Ä¢eogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]Tivata atrodas Kotoras lÄ«Äa centrÄlajÄ daļÄ, Vrmacas pussalas dienvidrietumu piekrastÄ. PretÄjÄ lÄ«Äa pusÄ atrodas LuÅ”ticas pussala. PilsÄtas teritorijai raksturÄ«gs VidusjÅ«ras klimats ar siltÄm un sausÄm vasarÄm un maigÄm, nokriÅ”Åiem bagÄtÄm ziemÄm.
Tivatas paÅ”valdÄ«ba ir viena no teritoriÄli mazÄkajÄm MelnkalnÄ. TajÄ ietilpst pati Tivata un vairÄki apkÄrtÄjie piekrastes ciemi.
NetÄlu no pilsÄtas atrodas trÄ«s salasĀ ā Prevlaka jeb Ziedu sala, Sveti Marko un Gospa od Milosti.
Ekonomika
[labot | labot pirmkodu]VÄsturiski nozÄ«mÄ«ga loma Tivatas ekonomikÄ bija kuÄ£u bÅ«vei un remontam, kas bija saistÄ«ts ar pilsÄtÄ esoÅ”o kara flotes arsenÄlu.
MÅ«sdienÄs galvenÄs ekonomikas nozares ir tÅ«risms, viesnÄ«cu nozare, nekustamais Ä«paÅ”ums, mazumtirdzniecÄ«ba un jahtu apkalpoÅ”ana. Viens no nozÄ«mÄ«gÄkajiem pilsÄtas ekonomiskajiem objektiem ir jahtu osta Porto Montenegro, kas izveidota bijuÅ”Ä militÄrÄ arsenÄla teritorijÄ.
TÅ«risma attÄ«stÄ«bu veicina pilsÄtas atraÅ”anÄs Kotoras lÄ«cÄ« un tuvums Kotorai, Budvai un citÄm Melnkalnes piekrastes pilsÄtÄm.
Transports
[labot | labot pirmkodu]Aptuveni trÄ«s kilometrus uz dienvidaustrumiem no pilsÄtas centra atrodas Tivatas lidosta, viena no divÄm Melnkalnes starptautiskajÄm lidostÄm. TÄ ir Ä«paÅ”i noslogota vasaras tÅ«risma sezonÄ un apkalpo reisus uz daudzÄm Eiropas pilsÄtÄm.
Tivatu ŔķÄrso Adrijas piekrastes autoceļŔ, kas to savieno ar Kotoru, Budvu un Hercegnovi. Savienojumu ar Hercegnovi pusi nodroÅ”ina arÄ« prÄmju lÄ«nija pÄri Kotoras lÄ«Äa Veriges Å”aurumam starp Kamenari un Lepetani. No Tivatas uz Kotoru var nokļūt arÄ« pa Vrmaca tuneli.
IedzÄ«votÄji
[labot | labot pirmkodu]SaskaÅÄ ar Melnkalnes statistikas pÄrvaldes MONSTAT 2023. gada tautas skaitÄ«Å”anas rezultÄtiem Tivatas paÅ”valdÄ«bÄ dzÄ«voja 16 338 cilvÄki jeb aptuveni 2,6% no visiem Melnkalnes iedzÄ«votÄjiem.[2]
PaÅ”valdÄ«bas iedzÄ«votÄju etniskais sastÄvs ir daudzveidÄ«gs. 2023. gada tautas skaitÄ«Å”anÄ lielÄkÄs grupas bija serbi un melnkalnieÅ”i; paÅ”valdÄ«bÄ dzÄ«voja arÄ« horvÄti un citu tautÄ«bu pÄrstÄvji.[3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«The 2023 Census of Population, Households, and DwellingsĀ» (angļu). MONSTAT. SkatÄ«ts: 2026-09-06.
- ā Ā«The 2023 Census of Population, Households, and DwellingsĀ» (angļu). MONSTAT. SkatÄ«ts: 2026-09-06.
- ā Ā«Population of Montenegro by national, i.e. ethnical affiliationĀ» (angļu). MONSTAT. SkatÄ«ts: 2026-09-06.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Tivata.
- OficiÄlÄ tÄ«mekļa vietne
- Austrumeiropas enciklopÄdijas raksts (vÄciski)
|
