Stobrs

Stobrs (angļu: barrel) ir Å”aujamieroÄa vai cita ieroÄa pamatdaļaĀ ā caurule, parasti metÄla, caur kuru tiek izlaista kontrolÄta eksplozija, lai dzÄ«tu uz priekÅ”u (impulsu dod Å”aujampulvera gÄzes, saspiests gaiss vai cits dzinÄjmateriÄls), ÄrÄ no gala lodi (lÄdiÅu, granÄtu, mÄ«nu) vajadzÄ«gajÄ virzienÄ un pieŔķirtu tai vajadzÄ«go sÄkuma Ätrumu. Stobra garumam ir liela nozÄ«me Å”auÅ”anas tÄlumÄ, proti, jo garÄks stobrs, jo ilgÄku laiku pulvera lÄdiÅÅ” var degt, pieŔķirot lodei vai lÄdiÅam vajadzÄ«go pirmÄtrumu. Å o garumu nosaka ar ballistikas palÄ«dzÄ«bu.
Termina izcelsme
[labot | labot pirmkodu]Pirmie ieroÄi tika izgatavoti laikÄ, kad metalurÄ£ija nebija tik attÄ«stÄ«ta kÄ tÄ ir tagad, tÄpÄc caurulei bija jÄbÅ«t periodiski nostiprinÄtai visÄ tÄs garumÄ, radot kaut ko nedaudz lÄ«dzÄ«gu mucai (barrel).
Cits skaidrojums, saistÄ«ts ar etimoloÄ£iju, deklarÄ, ka daudzos paÅ”os pirmajos Å”aujamieroÄos 12. gadsimta un 13. gadsimta laikÄ bÅ«tÄ«bÄ arÄ« tika realizÄtas mucas, izmantojot maza tilpuma mucas ar tÄm raksturÄ«gajiem metÄla riÅÄ·iem, nostiprinÄtiem ar Ädu. TÄdÄļ arÄ« radies tÄds nosaukums. BÅ«tÄ«bÄ vecu franÄu vÄrdu komplekts, no kuriem daži ir arÄ« mÅ«sdienu valodÄ, tika lietots pirmvÄrdiem dažÄdiem ar Å”aujamieroÄiem saistÄ«tiem angļu valodas terminiem (un mucÄm). VecÄ franÄu gonne (rokas lielgabals) (kad to izrunÄ franÄi, Å”is vÄrds izklausÄs gluži kÄ angļu gun) bija maza muca, ko izmantoja uz tirdzniecÄ«bas un kara kuÄ£iem. TÄpat arÄ« baril bija, jau ap 1320 (izmantota Du Chevalier au barisel), un vÄl joprojÄm ir liela muca. TurklÄt lielÄ angļu muca (Tun barrel), kad formulÄta kÄ tonna (ton), ir franÄu vecÄ un mÅ«sdienu tonnas muca.
UzbÅ«ve un tÄs vÄsture
[labot | labot pirmkodu]MÅ«sdienu stobru konstrukcija un struktÅ«ra ir sarežģīta. PÄc bÅ«tÄ«bas tÄ ir caurule ar diviem vaļÄjiem galiem: tÄ resnÄko galu ar patrontelpu sauc par resgali, bet otruĀ ā par tievgali. Stobra izmÄri un forma ir atkarÄ«gi no izturÄ«bas prasÄ«bÄm, dzesÄÅ”anas iespÄjÄm, ieroÄa tipa un ieroÄa konstrukcijas Ä«patnÄ«bÄm. Stobram jÄbÅ«t spÄjÄ«gam noturÄt dzinÄjmateriÄla radÄ«tÄs izpleÅ”oÅ”Äs gÄzes, lai nodroÅ”inÄtu, ka tiek gÅ«ts optimÄlais lodes vai artilÄrijas Å”ÄviÅa pirmÄtrums, kad Ŕīs gÄzes to izstumj. Vairums agro Å”aujamieroÄu bija lÄdÄjami nevis pa resgali, bet tievgali un to uzlÄdÄÅ”ana bija lÄna un sarežģīta procedÅ«ra, kas rezultÄtÄ deva lÄnu uguns tempu. LÄdÄÅ”ana pa resgali deva augstÄku uguns tempu, bet pirmajiem Å”Ädiem ieroÄiem trÅ«ka efektÄ«vas metodes, kÄ cieÅ”i noslÄgt izejoÅ”Äs gÄzes, kuras izplÅ«da no stobra tievgaļa; tas radÄ«ja zemÄku lodes pirmÄtrumu. 19. gadsimtÄ tika izgudrotas efektÄ«vas mehÄniskÄs slÄdzenes, kas ļÄva lÄdÄÅ”anu pa resgali, reizÄ arÄ« efektÄ«vi noslÄdzot to no izejoÅ”ajÄm dzinÄjmateriÄla gÄzÄm.

Vairums stobru ir no metÄla konstrukcijas. Senie Ä·Ä«nieÅ”i, Å”aujampulvera izgudrotÄji, par pirmajiem Å”aujampulvera lÄdiÅu ieroÄu stobriem izmantoja bambusu, dabisku cauruļveida koku. Pirmie eiropieÅ”u ieroÄi tika izgatavoti no kaltas dzelzs, parasti vairÄkas metÄla sloksnes tika sakÄrtotas ap riÅÄ·veida kaltas dzelzs gredzeniem un tad sametinÄtas seklÄ cilindrÄ. ĶīnieÅ”i bija pirmie, kas apguva lÄtu Äuguna lielgabalu stobru ražoÅ”anu. Bronza un misiÅÅ” bija vispiemÄrotÄkie ieroÄu meistariem tÄpÄc, ka tos bija viegli izliet un tie bija izturÄ«gi pret koroziju, ko radÄ«ja Å”aujampulvera lÄdiÅu lietoÅ”ana. Modernie stobri ir no niÄ·eļa un tÄrauda sakausÄjuma, kuri ir izgatavoti, lai izturÄtu patronas strauji izpleÅ”oÅ”o gÄzu radÄ«to spiedienu un arÄ« koroziju. LÄ«dz ar metalurÄ£ijas attÄ«stÄ«bu stobri var tikt izgatavoti mazÄki un vieglÄki, nemazinot to izturÄ«bu eksplozÄ«vo gÄzu noturÄÅ”anÄ, kad no Å”aujamieroÄa tiek izÅ”auts. Pirmie lielgabali bija ļoti biezi priekÅ” tÄ kalibra, ko kura ar tiem tika Å”auts. Pirmie ražoÅ”anas defekti (kÄ gaisa burbuļi, kas ieslÄgti metÄlÄ) bija atslÄgas faktori daudzÄs ieroÄu eksplozijÄs, kad izpleÅ”oÅ”o gÄzu spÄks bija par stipru vÄjajam stobram, izraisot tÄ plÄ«sumu un eksploziju nÄvÄjoÅ”Äs lauskÄs.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Stobrs.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)