Pāriet uz saturu

Simons Dubnovs

Vikipēdijas lapa
Simons Dubnovs
שמעון דובנאָװ
Simons Dubnovs
Simons Dubnovs
Personīgā informācija
Dzimis 1860. gada 10. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Mscislava, Krievijas Impērija (tagad Karogs: BaltkrievijaĀ Baltkrievija)
Miris 1941. gada 8. decembrī (81 gads)
Valsts karogs: Ostlande Rīga, Ostlande
DzÄ«vesĀ vieta Mscislava, Sanktpēterburga, Odesa, Viļņa, Sanktpēterburga, Kauņa, BerlÄ«ne, RÄ«ga
Tautība ebrejs
NodarboÅ”anās vēsturnieks, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks

Simons (arÄ« Å imons un Semjons) Dubnovs (jidiŔā: שמעון דובנאָװ, krievu: Демен ŠœŠ°Ń€ŠŗŠ¾Š²ŠøŃ‡ Š”ŃƒŠ±Š½Š¾Š²; dzimis 1860.Ā gada 10.Ā septembrÄ«, miris 1941.Ā gada 8.Ā decembrÄ«) bija ebreju vēsturnieks un sabiedrisks darbinieks. Viens no ebreju kultÅ«ras autonomijas galvenajiem teorētiÄ·iem, un uzstājās gan pret ebreju asimilāciju, gan cionismu. Dubnovs uzskatāms arÄ« par vienu no ebreju tautas vēstures zinātnes pamatlicējiem. RakstÄ«ja jidiŔā un krievu valodā.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis lielā, nabadzÄ«gā ebreju Ä£imenē, mÅ«sdienu Baltkrievijas teritorijā. Jau bērnÄ«bā interesējās par vēsturi, filozofiju un valodniecÄ«bu. 1880. gadā, ar viltotiem dokumentiem pārkāpdams nometinājuma joslas likumu, Dubnovs ieradās Sanktpēterburgā. Sanktpēterburgā viņŔ pirmoreiz publicējās ebreju krievvalodÄ«gajā presē. 1890. gadā ebreji tika izraidÄ«ti no Sanktpēterburgas, tāpēc Dubnovs dzÄ«voja Odesā, bet vēlāk — Viļņā. AktÄ«vi piedalÄ«jās ebreju sabiedriskajā un kultÅ«ras dzÄ«vē. 1906. gadā atgriezās Sanktpēterburgā, kur vadÄ«ja Ebreju literatÅ«ras un vēsturiski-etnogrāfisko biedrÄ«bu un rediģēja Ebreju enciklopēdiju.

1917. gadā Dubnovs apsveica Februāra revolÅ«ciju Krievijā, tomēr krasi nostājās pret boļŔeviku vadÄ«to Oktobra revolÅ«ciju. Par Trocki un citiem boļŔeviku lÄ«deriem — ebrejiem viņŔ sacÄ«ja, ka viņus nevar uzskatÄ«t par ebrejiem, jo, izmantojot pseidonÄ«mus, viņi demonstrē, ka kaunas no savas ebrejÄ«bas un ir tai sveÅ”i. 1922. gadā Dubnovs emigrēja no Krievijas, vispirms uz Kauņu, tad uz BerlÄ«ni.

BerlÄ«nē Dubnovs publicēja savu vispazÄ«stamāko darbu Weltgeschichte des Jüdischen Volkes ("Pasaules ebreju tautas vēsture") desmit sējumos. Pēc Hitlera nākÅ”anas pie varas, Simons Dubnovs emigrēja uz RÄ«gu. Kad 1941. gadā Latviju okupēja nacistu karaspēks, Dubnovs tika ievietots RÄ«gas geto. Pēc dažu izdzÄ«vojuÅ”o liecÄ«bām, Dubnovs geto laikā visu laiku aicinājis Yidn, shreibt un fershreibt (Ebreji, visu pierakstiet!). Dubnovs tika nogalināts Rumbulas akcijas laikā.

Dubnova vārdā ir nosaukta Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola.