Roberts Boils
- Å is raksts ir par dabaszinÄtnieku. Par citÄm jÄdziena Boils nozÄ«mÄm skatÄ«t nozÄ«mju atdalÄ«Å”anas lapu.
| ||||||||||
| ||||||||||
Roberts Boils (angļu: Robert Boyle; dzimis 1627.Ā gada 25.Ā janvÄrÄ«, miris 1691.Ā gada 30.Ā decembrÄ«) bija britu dabaszinÄtnieks, dabas filozofs, Ä·Ä«miÄ·is, fiziÄ·is, izgudrotÄjs un zinÄtnes entuziasts, slavens ar savu darbu fizikÄ un Ä·Ä«mijÄ. MÅ«sdienÄs visvairÄk pazÄ«stams kÄ BoilaāMariota likuma formulÄtÄjs. Lai gan viÅa pÄtÄ«jumi un personÄ«gÄ filozofija sakÅojÄs alÄ·Ä«mijas tradÄ«cijÄs, viÅÅ” tiek uzskatÄ«ts par pirmo mÅ«sdienu Ä·Ä«miÄ·i un vienu no modernÄs Ä·Ä«mijas pamatlicÄjiem. Boila darbu "Skeptiskais Ä·Ä«miÄ·is" uzskata par vienu no Ä·Ä«mijas zinÄtnes stÅ«rakmeÅiem.
Jaunība
[labot | labot pirmkodu]Roberts Boils dzimis Lizmoras pilÄ« VoterfordÄ, ÄŖrijÄ, kÄ septÄ«tais dÄls un RiÄarda Boila, pirmÄ Korkas grÄfa, Äetrpadsmitais bÄrns. RiÄards Boils 1588. gadÄ ieradÄs ÄŖrijÄ kÄ uzÅÄmÄjs un laikÄ, kad pasaulÄ nÄca Roberts, 1627. gadÄ, viÅÅ” bija sakrÄjis milzÄ«gu zemturÄ«bu ÄŖrijÄ. Jau bÄrnÄ«bÄ Roberts sÄka apgÅ«t latÄ«Åu, grieÄ·u un franÄu valodu. AstoÅu gadu vecumÄ viÅam nomira mÄte un viÅu nosÅ«tÄ«ja uz ÄŖtonas koledžu AnglijÄ, kur viÅa tÄva draugs sers Henrijs Votons bija rektors. Aptuveni divi gadi tika pavadÄ«ti ŽenÄvÄ. ApmeklÄjot ItÄliju 1641. gada ziemÄ, viÅÅ” kÄdu laiku dzÄ«voja FlorencÄ, kur studÄja Galileo Galileja "lielÄ astrologa paradoksus".
Pusaudža gadi
[labot | labot pirmkodu]
Atgriezies AnglijÄ 1644. gadÄ, Boils uzzinÄja, ka viÅa tÄvs ir iepriekÅ”ÄjÄ gadÄ miris un atstÄjis mantojumÄ Stalbridžas muižu DorsetÄ kopÄ ar dažiem Ä«paÅ”umiem ÄŖrijÄ. No Ŕī laika viÅÅ” veltÄ«ja savu dzÄ«vi zinÄtniskiem pÄtÄ«jumiem un drÄ«z ieÅÄma izcilu vietu pÄtnieku aprindÄs, jautÄtÄju grupÄ, kas pazÄ«stama kÄ "NeredzamÄs kolÄÄ£ijas" grupa, kura veltÄ«ja sevi "jaunajai filozofijai". Tie bieži satikÄs LondonÄ, GreÅ”amas koledžÄ, daži biedri tikÄs OksfordÄ, un 1654. gadÄ Å”ajÄ pilsÄtÄ Boils apmetÄs uz dzÄ«vi. 1657. gada lasÄ«jumÄ par Oto fon GÄrikes gaisa sÅ«kni viÅÅ” piedalÄ«jÄs kÄ Roberta Huka asistents, lai izgudrotu pilnveidoÅ”anas plÄnu tÄ bÅ«vniecÄ«bÄ, kas kÄ "Boila maŔīna" jeb "Pneimatiskais dzinÄjs", tika pabeigts 1659. gadÄ. Å ajÄ laikÄ viÅÅ” uzsÄka eksperimentu sÄriju ar gaisa Ä«paŔībÄm.
Boila darba novÄrojumi ar gaisa sÅ«kni tika izdoti 1660. gadÄ ar virsrakstu New Experiments Physico-Mechanicall, Touching the Spring of the Air, and its Effects. KritiÄ·u vidÅ« Å”o grÄmatu atbalstÄ«ja jezuÄ«ts Frensis Lains (1595ā1675) atbalstot Boila pirmo likumu par to, ka gÄzes tilpums mainÄs pretÄji gÄzes spiedienam, kas angliski runÄjoÅ”Äs tautÄs parasti tiek saukts par Boila likumu. TomÄr pirmais, kurÅ” noformulÄja hipotÄzi, bija Henrijs Povers 1661. gadÄ. Boils iekļÄva atsauci, pierakstot Powers, tomÄr to kļūdaini piedÄvÄja RiÄardam Tovnlejam. KontinentÄlajÄ EiropÄ hipotÄze dažreiz tiek piedÄvÄta Edmam Mariotam, neskatoties uz to, ka viÅÅ” to nepublicÄja lÄ«dz 1676. gadam, kad jau bija iespÄja iepazÄ«ties ar Boila darbu.[1]
1663. gadÄ "NeredzamÄ kolÄÄ£ija" tika iekļauta KaraliskajÄ biedrÄ«bÄ, hartas apvienÄ«bu atbalstÄ«ja ÄÄrlzs II Stjuarts, ieceļot Boilu par padomes biedru. 1680. gadÄ viÅÅ” tika izvÄlÄts par sabiedrÄ«bas prezidentu, bet noraidÄ«ja Å”o godu, baidoties no zvÄrestiem.
LaikÄ, kamÄr Boils dzÄ«voja OksfordÄ, viÅÅ” bija kavalieris. Kavalierus uzskatÄ«ja par nepiecieÅ”amiem karaliskajiem pasÅ«tÄ«jumiem jau dažus gadus pirms Boils pÄrcÄlÄs uz dzÄ«vi OksfordÄ. Boila rezidences periods tiek atzÄ«mÄts ar uzvaru parlamenta spÄku reakcionÄrajÄ darbÄ«bÄ, Å”is periods atzÄ«mÄja kavalieru kustÄ«bas Ä«paÅ”i noslÄgto periodu un tÄdÄļ maz ir zinÄms par Boila darbÄ«bu Ärpus biedrÄ«bas.
1668. gadÄ viÅÅ” pameta Oksfordu dodoties uz Londonu, kur viÅÅ” dzÄ«voja savas mÄsas, lÄdijas RanelÄgas, mÄjÄ PalmalÄ.
VÄlÄkie gadi
[labot | labot pirmkodu]ViÅa veselÄ«ba, kas nekad nebija Ä«paÅ”i laba, nopietni pasliktinÄjÄs 1689. gadÄ. Boils pakÄpeniski atteicÄs no sabiedriskajiem pienÄkumiem. ViÅÅ” pÄrtrauca savu saziÅu ar Karalisko biedrÄ«bu un izteica vÄlmi atsvabinÄties no viesu uzÅemÅ”anas pienÄkuma. Ja vien iemesls nebija ÄrkÄrtÄjs, tad viesi varÄja iegriezties otrdienÄs un piektdienÄs priekÅ”pusdienÄ vai treÅ”dienÄs un ceturtdienÄs vakarpusÄ. BrÄ«vajos brīžos viÅÅ” tÄdÄ veidÄ vÄlÄjÄs "nostiprinÄt savus garus, sakÄrtot papÄ«rus" un gatavojÄs kÄda svarÄ«gÄkas Ä·Ä«mijas pÄtÄ«Å”anai. ViÅa veselÄ«ba kļuva vÄl sliktÄka 1691. gadÄ un viÅÅ” nomira tÄ paÅ”Ä gada 30. decembrÄ«, nedÄļu vÄlÄk pÄc mÄsas nÄves, ar kuru viÅÅ” dzÄ«voja kopÄ vairÄk kÄ 20 gadus. Roberts Boils mira no paralÄ«zes. ViÅu apglabÄja SvÄtÄ Martina kapos, apbedÄ«Å”anas ceremoniju vadÄ«ja viÅa draugs bÄ«skaps Gilberts Barnets. Boils pÄc nÄves bija atstÄjis lekciju sÄriju, kas ir pazÄ«stama kÄ Boila lekcijas.
SvarÄ«gÄkie darbi
[labot | labot pirmkodu]- 1660. gadÄ ā New Experiments Physico-Mechanical: Touching the Spring of the Air and their Effects
- 1661. gadÄ ā Skeptiskais Ä·Ä«miÄ·is ( The Sceptical Chymist)[2]
- 1663. gadÄ ā Considerations touching the Usefulness of Experimental Natural Philosophy (otrÄ daļa sarakstÄ«ta 1671. gadÄ)
- 1664. gadÄ ā Experiments and Considerations Touching Colours, with Observations on a Diamond that Shines in the Dark
- 1665. gadÄ ā New Experiments and Observations upon Cold
- 1666. gadÄ ā Hydrostatical Paradoxes[3]
- 1666. gadÄ ā Origin of Forms and Qualities according to the Corpuscular Philosophy
- 1669. gadÄ ā turpina darbu ar gaisa avotiem.
- 1670. gadÄ ā pierÄdÄ«ja, ka samazinÄts apkÄrtÄjÄs vides spiediens var novest pie burbuļu veidoÅ”anÄs dzÄ«vÄ bÅ«tnÄ. Å is apraksts par odzi vakuumÄ ir pirmais dekompresijas slimÄ«bas apraksts.[4]
- 1670. gadÄ ā Cosmical Qualities of Things, the Temperature of the Subterraneal and Submarine Regions, the Bottom of the Sea, &c. with an Introduction to the History of Particular Qualities traktÄts
- 1672. gadÄ ā Origin and Virtues of Gems
- 1673. gads ā Essays of the Strange Subtilty, Great Efficacy, Determinate Nature of Effluviums
- 1674. gadÄ ā Saltiness of the Sea, Suspicions about the Hidden Realities of the Air, Cold, Celestial Magnets, Animadversions on Hobbes's Problemata de Vacuo traktÄts divos sÄjumos
- 1676. gadÄ ā Experiments and Notes about the Mechanical Origin or Production of Particular Qualities, ietverot dažus pierakstus par elektrÄ«bu un magnÄtismu.
- 1678. gadÄ ā Observations upon an artificial Substance that Shines without any Preceding Illustration
- 1680. gadÄ ā AtmosfÄras spiediens ( the Aerial Noctiluca)
- 1682. gadÄ ā New Experiments and Observations upon the Icy Noctiluca
- 1682. gadÄ ā turpina darbu ar gaisu pÄtniecÄ«bu
- 1684. gadÄ ā Memoirs for the Natural History of the Human Blood
- 1685. gadÄ ā Short Memoirs for the Natural Experimental History of Mineral Waters
- 1686. gadÄ ā A Free Enquiry into the Vulgarly Received Notion of Nature[5]
- 1690. gadÄ ā ÄrstnieciskÄ Å«densdziedniecÄ«ba (Medicina Hydrostatica)
- 1691. gadÄ ā Experimentae et Observationes Physicae
Starp viÅa filozofiskajiem un reliÄ£iskajiem rakstiem bija:
- 1648 - 1660. gadÄ ā Seraphic Love, sarakstÄ«ta 1648. gadÄ, bet netika publicÄta lÄ«dz 1660. gadam.
- 1663. gadÄ ā An Essay upon the Style of the Holy Scriptures
- 1664. gadÄ ā Excellence of Theology compared with Natural Philosophy
- 1665. gadÄ ā Occasional Reflections upon Several Subjects
- 1675. gadÄ ā Some Considerations about the Reconcileableness of Reason and Religion, with a Discourse about the Possibility of the Resurrection
- 1690. gadÄ ā Christian Virtioso
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Stephen Brush. The Kinetic Theory of Gases - An Anthology of Classic Papers with Historical Commentary. History of Modern Physical Sciences Vol 1. Imperial College Press, 2003. ISBNĀ 1860943489.
- ā Ā«The Sceptical ChymistĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2007.Ā gada 12.Ā oktobrÄ«. SkatÄ«ts: 2013.Ā gada 6.Ā aprÄ«lÄ«.
- ā Cf. Hunter (2009), p.147. "It forms a kind of sequel to Spring of the Air ... but although Boyle notes he might have published it as part of an appendix to that work, it formed a self-contained whole, dealing with atmospheric pressure with particular reference to liquid masses"
- ā Acott, C. (1999). "A brief history of diving and decompression illness.". South Pacific Underwater Medicine Society Journal 29 (2). ISSNĀ 0813-1988. OCLCĀ 16986801. AtjauninÄts: 17 April 2009.
- ā A Free Enquiry into the Vulgarly Received Notion of Nature
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Roberts Boils.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- Stanfordas Filozofijas enciklopÄdijas raksts (angliski)
- Renesanses filozofijas enciklopÄdijas raksts (angliski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Å is ar fiziku saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|
