Pāriet uz saturu

Roberts Boils

Vikipēdijas lapa
Å is raksts ir par dabaszinātnieku. Par citām jēdziena Boils nozÄ«mēm skatÄ«t nozÄ«mju atdalīŔanas lapu.
Roberts Boils
Robert Boyle
Roberts Boils
Personīgā informācija
Dzimis 1627. gada 25. janvārī
Lizmora, Voterfordas grāfiste, Īrijas Karaliste
Miris 1691. gada 31. decembrī (64 gadi)
Londona, Anglijas Karaliste
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
ķīmija
Sasniegumi, atklājumi Gāzu fizisko Ä«paŔību elementu jēdziena pētÄ«jumi

Roberts Boils (angļu: Robert Boyle; dzimis 1627.Ā gada 25.Ā janvārÄ«, miris 1691.Ā gada 30.Ā decembrÄ«) bija britu dabaszinātnieks, dabas filozofs, Ä·Ä«miÄ·is, fiziÄ·is, izgudrotājs un zinātnes entuziasts, slavens ar savu darbu fizikā un Ä·Ä«mijā. MÅ«sdienās visvairāk pazÄ«stams kā Boila—Mariota likuma formulētājs. Lai gan viņa pētÄ«jumi un personÄ«gā filozofija sakņojās alÄ·Ä«mijas tradÄ«cijās, viņŔ tiek uzskatÄ«ts par pirmo mÅ«sdienu Ä·Ä«miÄ·i un vienu no modernās Ä·Ä«mijas pamatlicējiem. Boila darbu "Skeptiskais Ä·Ä«miÄ·is" uzskata par vienu no Ä·Ä«mijas zinātnes stÅ«rakmeņiem.

Jaunība

[labot | labot pirmkodu]

Roberts Boils dzimis Lizmoras pilÄ« Voterfordā, ÄŖrijā, kā septÄ«tais dēls un Ričarda Boila, pirmā Korkas grāfa, četrpadsmitais bērns. Ričards Boils 1588. gadā ieradās ÄŖrijā kā uzņēmējs un laikā, kad pasaulē nāca Roberts, 1627. gadā, viņŔ bija sakrājis milzÄ«gu zemturÄ«bu ÄŖrijā. Jau bērnÄ«bā Roberts sāka apgÅ«t latīņu, grieÄ·u un franču valodu. Astoņu gadu vecumā viņam nomira māte un viņu nosÅ«tÄ«ja uz ÄŖtonas koledžu Anglijā, kur viņa tēva draugs sers Henrijs Votons bija rektors. Aptuveni divi gadi tika pavadÄ«ti Ženēvā. Apmeklējot Itāliju 1641. gada ziemā, viņŔ kādu laiku dzÄ«voja Florencē, kur studēja Galileo Galileja "lielā astrologa paradoksus".

Pusaudža gadi

[labot | labot pirmkodu]
Boila gaisa sūknis

Atgriezies Anglijā 1644. gadā, Boils uzzināja, ka viņa tēvs ir iepriekŔējā gadā miris un atstājis mantojumā Stalbridžas muižu Dorsetā kopā ar dažiem Ä«paÅ”umiem ÄŖrijā. No Ŕī laika viņŔ veltÄ«ja savu dzÄ«vi zinātniskiem pētÄ«jumiem un drÄ«z ieņēma izcilu vietu pētnieku aprindās, jautātāju grupā, kas pazÄ«stama kā "Neredzamās kolēģijas" grupa, kura veltÄ«ja sevi "jaunajai filozofijai". Tie bieži satikās Londonā, GreÅ”amas koledžā, daži biedri tikās Oksfordā, un 1654. gadā Å”ajā pilsētā Boils apmetās uz dzÄ«vi. 1657. gada lasÄ«jumā par Oto fon Gērikes gaisa sÅ«kni viņŔ piedalÄ«jās kā Roberta Huka asistents, lai izgudrotu pilnveidoÅ”anas plānu tā bÅ«vniecÄ«bā, kas kā "Boila maŔīna" jeb "Pneimatiskais dzinējs", tika pabeigts 1659. gadā. Å ajā laikā viņŔ uzsāka eksperimentu sēriju ar gaisa Ä«paŔībām.

Boila darba novērojumi ar gaisa sÅ«kni tika izdoti 1660. gadā ar virsrakstu New Experiments Physico-Mechanicall, Touching the Spring of the Air, and its Effects. KritiÄ·u vidÅ« Å”o grāmatu atbalstÄ«ja jezuÄ«ts Frensis Lains (1595—1675) atbalstot Boila pirmo likumu par to, ka gāzes tilpums mainās pretēji gāzes spiedienam, kas angliski runājoŔās tautās parasti tiek saukts par Boila likumu. Tomēr pirmais, kurÅ” noformulēja hipotēzi, bija Henrijs Povers 1661. gadā. Boils iekļāva atsauci, pierakstot Powers, tomēr to kļūdaini piedēvēja Ričardam Tovnlejam. Kontinentālajā Eiropā hipotēze dažreiz tiek piedēvēta Edmam Mariotam, neskatoties uz to, ka viņŔ to nepublicēja lÄ«dz 1676. gadam, kad jau bija iespēja iepazÄ«ties ar Boila darbu.[1]

1663. gadā "Neredzamā kolēģija" tika iekļauta Karaliskajā biedrÄ«bā, hartas apvienÄ«bu atbalstÄ«ja Čārlzs II Stjuarts, ieceļot Boilu par padomes biedru. 1680. gadā viņŔ tika izvēlēts par sabiedrÄ«bas prezidentu, bet noraidÄ«ja Å”o godu, baidoties no zvērestiem.

Laikā, kamēr Boils dzÄ«voja Oksfordā, viņŔ bija kavalieris. Kavalierus uzskatÄ«ja par nepiecieÅ”amiem karaliskajiem pasÅ«tÄ«jumiem jau dažus gadus pirms Boils pārcēlās uz dzÄ«vi Oksfordā. Boila rezidences periods tiek atzÄ«mēts ar uzvaru parlamenta spēku reakcionārajā darbÄ«bā, Å”is periods atzÄ«mēja kavalieru kustÄ«bas Ä«paÅ”i noslēgto periodu un tādēļ maz ir zināms par Boila darbÄ«bu ārpus biedrÄ«bas.

1668. gadā viņŔ pameta Oksfordu dodoties uz Londonu, kur viņŔ dzÄ«voja savas māsas, lēdijas Ranelāgas, mājā Palmalā.

Vēlākie gadi

[labot | labot pirmkodu]

Viņa veselÄ«ba, kas nekad nebija Ä«paÅ”i laba, nopietni pasliktinājās 1689. gadā. Boils pakāpeniski atteicās no sabiedriskajiem pienākumiem. ViņŔ pārtrauca savu saziņu ar Karalisko biedrÄ«bu un izteica vēlmi atsvabināties no viesu uzņemÅ”anas pienākuma. Ja vien iemesls nebija ārkārtējs, tad viesi varēja iegriezties otrdienās un piektdienās priekÅ”pusdienā vai treÅ”dienās un ceturtdienās vakarpusē. BrÄ«vajos brīžos viņŔ tādā veidā vēlējās "nostiprināt savus garus, sakārtot papÄ«rus" un gatavojās kāda svarÄ«gākas Ä·Ä«mijas pētīŔanai. Viņa veselÄ«ba kļuva vēl sliktāka 1691. gadā un viņŔ nomira tā paŔā gada 30. decembrÄ«, nedēļu vēlāk pēc māsas nāves, ar kuru viņŔ dzÄ«voja kopā vairāk kā 20 gadus. Roberts Boils mira no paralÄ«zes. Viņu apglabāja Svētā Martina kapos, apbedīŔanas ceremoniju vadÄ«ja viņa draugs bÄ«skaps Gilberts Barnets. Boils pēc nāves bija atstājis lekciju sēriju, kas ir pazÄ«stama kā Boila lekcijas.

Svarīgākie darbi

[labot | labot pirmkodu]
  • 1660. gadā — New Experiments Physico-Mechanical: Touching the Spring of the Air and their Effects
  • 1661. gadā — Skeptiskais Ä·Ä«miÄ·is ( The Sceptical Chymist)[2]
  • 1663. gadā — Considerations touching the Usefulness of Experimental Natural Philosophy (otrā daļa sarakstÄ«ta 1671. gadā)
  • 1664. gadā — Experiments and Considerations Touching Colours, with Observations on a Diamond that Shines in the Dark
  • 1665. gadā — New Experiments and Observations upon Cold
  • 1666. gadā — Hydrostatical Paradoxes[3]
  • 1666. gadā — Origin of Forms and Qualities according to the Corpuscular Philosophy
  • 1669. gadā — turpina darbu ar gaisa avotiem.
  • 1670. gadā — pierādÄ«ja, ka samazināts apkārtējās vides spiediens var novest pie burbuļu veidoÅ”anās dzÄ«vā bÅ«tnē. Å is apraksts par odzi vakuumā ir pirmais dekompresijas slimÄ«bas apraksts.[4]
  • 1670. gadā — Cosmical Qualities of Things, the Temperature of the Subterraneal and Submarine Regions, the Bottom of the Sea, &c. with an Introduction to the History of Particular Qualities traktāts
  • 1672. gadā — Origin and Virtues of Gems
  • 1673. gads — Essays of the Strange Subtilty, Great Efficacy, Determinate Nature of Effluviums
  • 1674. gadā — Saltiness of the Sea, Suspicions about the Hidden Realities of the Air, Cold, Celestial Magnets, Animadversions on Hobbes's Problemata de Vacuo traktāts divos sējumos
  • 1676. gadā — Experiments and Notes about the Mechanical Origin or Production of Particular Qualities, ietverot dažus pierakstus par elektrÄ«bu un magnētismu.
  • 1678. gadā — Observations upon an artificial Substance that Shines without any Preceding Illustration
  • 1680. gadā — Atmosfēras spiediens ( the Aerial Noctiluca)
  • 1682. gadā — New Experiments and Observations upon the Icy Noctiluca
  • 1682. gadā — turpina darbu ar gaisu pētniecÄ«bu
  • 1684. gadā — Memoirs for the Natural History of the Human Blood
  • 1685. gadā — Short Memoirs for the Natural Experimental History of Mineral Waters
  • 1686. gadā — A Free Enquiry into the Vulgarly Received Notion of Nature[5]
  • 1690. gadā — Ārstnieciskā Å«densdziedniecÄ«ba (Medicina Hydrostatica)
  • 1691. gadā — Experimentae et Observationes Physicae

Starp viņa filozofiskajiem un reliģiskajiem rakstiem bija:

  • 1648 - 1660. gadā — Seraphic Love, sarakstÄ«ta 1648. gadā, bet netika publicēta lÄ«dz 1660. gadam.
  • 1663. gadā — An Essay upon the Style of the Holy Scriptures
  • 1664. gadā — Excellence of Theology compared with Natural Philosophy
  • 1665. gadā — Occasional Reflections upon Several Subjects
  • 1675. gadā — Some Considerations about the Reconcileableness of Reason and Religion, with a Discourse about the Possibility of the Resurrection
  • 1690. gadā — Christian Virtioso

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Stephen Brush. The Kinetic Theory of Gases - An Anthology of Classic Papers with Historical Commentary. History of Modern Physical Sciences Vol 1. Imperial College Press, 2003. ISBNĀ 1860943489.
  2. ↑ Ā«The Sceptical ChymistĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2007.Ā gada 12.Ā oktobrÄ«. SkatÄ«ts: 2013.Ā gada 6.Ā aprÄ«lÄ«.
  3. ↑ Cf. Hunter (2009), p.147. "It forms a kind of sequel to Spring of the Air ... but although Boyle notes he might have published it as part of an appendix to that work, it formed a self-contained whole, dealing with atmospheric pressure with particular reference to liquid masses"
  4. ↑ Acott, C. (1999). "A brief history of diving and decompression illness.". South Pacific Underwater Medicine Society Journal 29 (2). ISSNĀ 0813-1988. OCLCĀ 16986801. Atjaunināts: 17 April 2009.
  5. ↑ A Free Enquiry into the Vulgarly Received Notion of Nature

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]