Pāriet uz saturu

Rasisms

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Cilvēku iedalījums rasēs (Kārlis Ernsts fon Bērs, 1862)

Rasisms ir uzskats, ka daļa cilvēku vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases cilvēkiem.

IedalÄ«Å”ana rasēs

[labot | labot pirmkodu]

Cilvēku iedalÄ«Å”ana atŔķirÄ«gās grupās parasti notiek, izmantojot par kritēriju kādu viegli konstatējamu ārēju pazÄ«mi, piemēram, ādas krāsu. Tomēr Ŕāda iedalÄ«Å”ana vēl nav uzskatāma par rasismu. Par rasismu tiek dēvēti uzskati, ka viena plaŔāka vai Å”aurāka etniskā grupa vai rase ir labāka par kādu citu un Å”o zemāk vērtēto grupu diskriminācija. Tā kā rase ir Ä«paŔība, ko iegÅ«st iedzimtÄ«bas ceļā no saviem priekÅ”tečiem, tad rasisms ir izprotams kā uzskats, ka kāds cilvēks ir labāks par citu tāpēc, ka viņam bijuÅ”i tādi vai citi priekÅ”teči.

Izcelsme

[labot | labot pirmkodu]

Zinātnieki uzskata, ka atŔķirÄ«gās rases ir raduŔās tāpēc, ka dažādās cilvēku grupas ilglaicÄ«gi ir dzÄ«vojuÅ”as atŔķirÄ«gās teritorijās. Tomēr visu cilvēku starpā ir iespējama pēcnācēju radÄ«Å”ana. MÅ«sdienās daļa zinātnieku uzskata, ka rases kā bioloÄ£iski jēgpilna klasifikācija nepastāv, jo grÅ«ti noteikt daudzmaz skaidras robežas starp iedomātajām rasēm un turklāt vienas "rases" ietvaros variācija ir daudz lielāka nekā atŔķirÄ«bas starp "rasēm". Daļa zinātnieku arÄ« uzskata, ka rase nav tikai ādas krāsa, kas esot plaÅ”i izplatÄ«ts mÄ«ts. Tā ir dažādu gan fizioloÄ£isku, gan sociālu iezÄ«mju kopums,- Ä«paÅ”i Ŕāds uzskats raksturÄ«gs angļu valodai ar tās rases jēdziena izpratni. Ievērojamu daļu iezÄ«mju nosaka iedzimtÄ«ba, daļu vide.

Likumiskie aspekti

[labot | labot pirmkodu]

Rasisms likumiskā ziņā ir uzskats, ka kāda rase ir pārāka pa citu, kādēļ tā var ierobežot un represēt to.

Vairumā mÅ«sdienu valstu uzskata, ka rasu atŔķirÄ«bas ir nebÅ«tiskas likuma priekŔā un attiecÄ«gi tiesÄ«bas, kas garantētas Å”o valstu konstitÅ«cijās attiecas uz visiem cilvēkiem vienlÄ«dzÄ«gi. Tomēr dažās valstÄ«s ieviesta prakse, ka agrāk diskriminētām rasēm par to tagad pienākas Ä«paÅ”i labvēlÄ«ga attieksme.

Tā kā vairums cilvēku grupu izjÅ«t Ä«paÅ”u lepnumu par to, kas viņi ir, tad rasisms var novest pie tā, ka tiek pārkāptas citu rasu vai etniskās piederÄ«bas cilvēku pamattiesÄ«bas. Agrāk daudzās valstÄ«s pastāvēja rasistiskus uzskatus sludinoÅ”as valdÄ«bas, piemēram, Japānā, nacistiskajā Vācijā, daudzos ASV Å”tatos pirms pilsoņu tiesÄ«bu kustÄ«bas un Dienvidāfrikā aparteÄ«da laikā. Å ajos gadÄ«jumos ar valsts valdÄ«bas atbalstu daudziem cilvēkiem tika atņemta brÄ«vÄ«ba un pat dzÄ«vÄ«ba tikai viņu rases vai etniskās piederÄ«bas dēļ.

1960. gados Lielbritānijas IndieÅ”u strādnieku asociācija paziņoja, ka pastāv atŔķirÄ«ba starp rasismu (rasiālismu) ("racialism") kā aizspriedumu nezināŔanas dēļ un rasismu (racism) kā apzinātu politisku rÄ«cÄ«bu rasu naida kurināŔanai. Tomēr Å”ie jēdzieni nereti tiek lietoti lai apzÄ«mētu vienu un to paÅ”u, neskatoties uz to atŔķirÄ«bu. Å Ä« paziņojuma saturs skaidri saprotams no tā sastādÄ«tāju izcelsmes aspekta. Rasiālisms pēc strÄ«dus izraisoŔās Dž. F. RaÅ”tona grāmatas "Rase, evolÅ«cija un uzvedÄ«ba" viedokļa bÅ«tÄ«bā apzÄ«mē objektÄ«vu [1] rasu atŔķirÄ«bu apzināŔanos, kā neieteicamu uzskatot arÄ« rasu krustoÅ”anos, jo tā noved pie dažādu genotipu sajaukÅ”anas, radot pārstāvi, kas zaudē daļu dzÄ«voÅ”anas videi vajadzÄ«go Ä£enētisko pazÄ«mju.

Vēsturē rasistisku cilvēku grupu piemēri ir Kukluksklans, nacisti, Japānas militāristi un aparteīda valdība Dienvidāfrikā.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Rushton J. Philippe; Race, Evolution, and Behaviour: A Life History Perspective, Charles Darwin Research Institute, 2000, 7.-33.lpp.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rasisms&oldid=4395350"