Pablo Pikaso
| Pablo Pikaso | |
|---|---|
 Pablo Pikaso 1962. gadÄ | |
| Pilnais vÄrds | Pablo Djego HosÄ Fransisko de Paula Huans Nepomuseno Marija de los Remedios Kipriano de la Santisima Trinidads Martirs Patrisio Klito Ruiss i Pikaso |
| Dzimis |
1881.Ā gada 25.Ā oktobrÄ«.svg){kind=small} Malaga, SpÄnija |
| Miris |
1973. gada 8.Ā aprÄ«lÄ« (91Ā gadaĀ vecumÄ).svg){kind=small} Mužīna, Francija |
| TautÄ«ba | spÄnis |
| Nozares | gleznoÅ”ana, zÄ«mÄÅ”ana, tÄlniecÄ«ba, keramika |
| MÄkslas virziens | kubisms |
| SlavenÄkie darbi |
"AviÅonas meitenes" (1907) "Gernika" (1937) |
| Paraksts |
 |
Pablo Djego HosÄ Fransisko de Paula Huans Nepomuseno Marija de los Remedios Kipriano de la Santisima Trinidads Martirs Patrisio Klito Ruiss i Pikaso (spÄÅu: Pablo Diego JosĆ© Francisco de Paula Juan Nepomuceno MarĆa de los Remedios Cipriano de la SantĆsima Trinidad Martyr Patricio Clito Ruiz y Picasso), biežÄk pazÄ«stams kÄ Pablo Pikaso (spÄÅu: Pablo Picasso; dzimis 1881.Ā gada 25.Ā oktobrÄ«, miris 1973.Ā gada 8.Ā aprÄ«lÄ«) bija spÄÅu gleznotÄjs, grafiÄ·is, tÄlnieks, keramiÄ·is un dizainers. ViÅÅ” ir kubisma pamatlicÄjs kopÄ ar ŽorÅ¾Ä Braku. Daudzi cilvÄki uzskata, ka Pablo Pikaso ir viens no 20. gadsimta radoÅ”Äkajiem un ietekmÄ«gÄkajiem gleznotÄjiem.[1]
BÅ«dams vÄl zÄns, Pikaso sevi parÄdÄ«ja kÄ Ä¼oti talantÄ«gu zÄ«mÄtÄju un gleznotÄju. ViÅÅ” izmÄÄ£inÄja dažÄdus gleznoÅ”anas stilus. Viens no tiem bija tÄ sauktais "zilais periods", kad Pikaso savos darbos zilo krÄsu izmantoja kÄ galveno krÄsu. 1907. gadÄ Pikaso uzgleznoja gleznu "AviÅonas meitenes", kas iezÄ«mÄja jauna glezniecÄ«bas žanra ā kubisma ā sÄkumu.
MÄkslinieks nomira 91 gada vecumÄ 1973.Ā gada 8.Ā aprÄ«lÄ«. ViÅa ilggadÄ«gÄ un daudzveidÄ«gÄ radoÅ”Ä darbÄ«ba rezumÄjÄs atstÄtajos unikÄlajos mÄkslas darbos: 1885 gleznÄs, 7089 zÄ«mÄjumos, vairÄk nekÄ 30 tÅ«kstoÅ”os estampu, 1228 skulptÅ«rÄs un 3222 keramikas izstrÄdÄjumos.
Å ajos darbos ir ne tikai patiesu pasaules mÄkslu darbu estÄtisks skaistums, bet arÄ« iekÅ”Äjs aizraujoÅ”s un iedarbÄ«gs spÄks, kuru savÄ nenogurstoÅ”ajÄ tieksmÄ pÄc pilnÄ«bas Ä£eniÄlais meistars centÄs panÄkt.
BiogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]
Pablo Ruiss Pikaso piedzima MalagÄ, SpÄnijas dienvidos. VÄlÄk Ä£imene pÄrbrauca uz ZiemeļspÄniju, uz Lakorunju. Tur nÄkamÄ mÄkslinieka tÄvs HosÄ Ruiss Blasko (JosĆ© Ruiz y Blasco | JosĆ© Ruiz y Blasco), kas bija cÄlies no dižciltÄ«gas, bet nabadzÄ«gas dzimtas, bija pirmais, kas iepazÄ«stinÄja Pablo ar gleznoÅ”anas pamatiem un pasniedza pirmÄs zÄ«mÄÅ”anas stundas. DÄla neparastÄs mÄkslinieciskÄs spÄjas donam HosÄ deva cerÄ«bu, ka dienÄs Pablo varÄs sev iztiku nodroÅ”inÄt ar pedagoga darbu. PagÄja pavisam neilgs laiks, un tÄvs saprata, ka dÄla mÄksliniecisko dotÄ«bu stiprums un savdabÄ«ba ir daudz lielÄka, nekÄ paÅ”am HosÄ. Reiz, ieraudzÄ«jis dÄla kÄrtÄjos uzmetumus, viÅÅ” puisim pasniedza savu paleti un otas, sacÄ«dams: "DÄls, vairÄk es tev neko nevaru iemÄcÄ«t."[2]
Jau astoÅu gadu vecumÄ Pablo uzgleznoja savu pirmo eļļas gleznu ā Pikador, no kuras viÅÅ” neŔķīrÄs visÄ savas dzÄ«ves laikÄ.[2]
1891. gadÄ dons HosÄ kļuva par zÄ«mÄÅ”anas pasniedzÄju LakorunjÄ, un Pablo kopÄ ar savu Ä£imeni pÄrcÄlÄs uz SpÄnijas ziemeļiem. Tur viÅÅ” mÄcÄ«jÄs vietÄjÄ mÄkslas skolÄ - Madrides Karalisko Daiļo mÄkslu akadÄmijÄ (1894-1895).
1895. gadÄ, kad Ä£imene pÄrcÄlÄs uz Barselonu, dons HosÄ savus kolÄÄ£us Daiļo mÄkslu skolÄ pÄrliecinÄja, lai tie noeksaminÄ viÅa trÄ«spadsmitgadÄ«go dÄlu. Pablo visus eksÄmenus nokÄrtoja spÄ«doÅ”i un tika ieskaitÄ«ts skolas pÄdÄjÄ kursÄ, kur studÄja klasisko mÄkslu un klusÄs dabas. TaÄu drÄ«z jaunais mÄkslinieks Å”o mÄcÄ«bu iestÄdi pameta, tÄpat arÄ« divus gadus vÄlÄk Madrides Karalisko Daiļo mÄkslu akadÄmiju.[2] Å ajos gados Pablo centÄ«gi kopÄja savu iemīļoto mÄkslinieku ā Velaskesa un Gojas ā darbus un daudz gleznoja. JaunÄ mÄkslinieka darbu liela daļa bija veltÄ«ta Ä£imenei, arÄ« tÄvam. TieÅ”i tÄvs bija modelis gleznai āZinÄtne un žÄlsirdÄ«baā, kuru izrÄdÄ«ja NacionÄlajÄ daiļo mÄkslu izstÄdÄ MadridÄ un apbalvoja ar zelta medaļu izstÄdÄ MalagÄ.[2] JaunÄ mÄkslinieka agrÄ«najos darbos jÅ«tama TulÅ«za-Lotreka, El Greko, Sezana ietekme. Å ajÄ laikÄ Pablo savus darbus sÄka parakstÄ«t ar savas mÄtes meitas uzvÄrdu ā Pikaso.[2] BarselonÄ Pikaso atgriezÄs jÅ«nijÄ 1898. gadÄ. Tur viÅÅ” iestÄjÄs mÄkslinieciskÄ biedrÄ«bÄ "Els Quatre Gats", pÄc nosaukuma ā bohÄmÄ kafejnÄ«ca ar apaļiem galdiem. Å ajÄ kafejnÄ«cÄ norisinÄjÄs viÅa pirmÄ izstÄde.
1901. ā 1904. gads: "Zilais" posms
[labot | labot pirmkodu]Pablo Pikaso 1902. gada sÄkumÄ uzsÄka radÄ«t gleznas Ä«paÅ”Ä stilÄ, kuru dÄvÄ par āziloā laiku. Darbi, kas gleznoti laikÄ starp 1901. un 1904. gadu, ir zaļganos un zilos toÅos.[2] Å o stilu Pablo izstrÄdÄja, kad atgriezÄs uz Barselonu 1903.-1904. gados. ViÅa darbus Å”ajÄ laikÄ raksturo novecoÅ”anas un nÄves tÄmas, raksturÄ«gas arÄ« nabadzÄ«bas, melanholijas un skumju tÄmas ("Sieviete ar matu kuŔķi", 1903. gads) CilvÄku atainotÄs kustÄ«bas bija palÄninÄtas, it kÄ gleznu tÄli ieklausÄ«tos sevÄ«. ("Absenta mīļotÄja", 1901. gads; āSieviete ar izsekotÄjuā, 1901. gads; āRandiÅÅ”ā, 1902. gads; āUbags ar zÄnuā, 1903. gads) MÄkslinieks gleznoja, galvenokÄrt izmantojot zilganos toÅus. AttÄlojot cilvÄka cieÅ”anas, Pikaso Å”ajÄ laikÄ gleznoja aklus, nabadzÄ«gus tÄlus. Å ie tÄli ar neparastiem Ä·ermeÅiem daļÄji atgÄdinÄja slavenÄ spÄÅu gleznotÄja El Greko darbus. Gleznas āVecais ubags ar puisÄnuā un āVecais Ä£itÄristsā ir labÄkie āzilÄ periodaā darbi, un tie kļuva par Ä«stu nabadzÄ«bas alegoriju.[2] AttÄlotos vÄ«rieÅ”u tÄlos bieži jauÅ”ami Pikaso tÄva vaibsti. Pats mÄkslinieks pÄc Äetrdesmit gadiem atzinÄs: āKatru reizi, kad zÄ«mÄju vÄ«rieti, es, pat negribot, domÄju par tÄvu. Mans vÄ«rietis ā dons HosÄ, un tÄ bÅ«s tik ilgi, cik dzÄ«voÅ”u.ā Ne mazÄk ievÄrojamas āzilajÄā periodÄ ir gleznas, kurÄs ir sievietes tÄls ("Sieviete mantiļÄ", "DÄma zilajÄ" u.c.) ÄŖpaÅ”i jauki ir maigi skumjie audekli, kas veltÄ«ti mÄtes tÄmai. No tiem pazÄ«stamÄkÄ ir glezna "MÄte un bÄrns pie jÅ«ras". āEs vispirms esmu sievieÅ”u gleznotÄjs,ā Pablo vienmÄr atkÄrtoja.[2] MÄkslinieka daiļradÄ veiksmÄ«gs bija 1903. gads, kad tika radÄ«ti vairÄki ļoti labi darbi ("DzÄ«ve" u.c.). Tie autoram deva pirmos Ä«stos panÄkumus, un divdesmit divus gadus veicais Pikaso kļuva pazÄ«stams profesionÄļu vidÅ«. Ja nepiemin 1907. gadu, kad Pikaso atklÄja kubismu, vai 1937. gadu, kad viÅÅ” uzgleznoja slaveno "Gerniku", tad 1903. gads mÄkslinieka daiļrades biogrÄfijÄ ir visveiksmÄ«gÄkais.
1904. ā 1906. gads: "RozÄ" posms
[labot | labot pirmkodu]1905.-1907. gadÄ mÄkslinieka darbos krÄsu gamma mainÄ«jÄs: tajÄ sÄka dominÄt rožaini, sarkani un zeltaini toÅi. Å o laiku dÄvÄ par "rozo" posmu Pikaso mÄkslÄ. Å Ä« perioda labÄkie darbi - "Meitene uz lodes", "AkrobÄts un mazais ArlekÄ«ns" un "Komedianti" - uzgleznoti 1905. gadÄ. "RozÄ" laikÄ mÄkslinieks savos darbos vairÄk attÄloja klaidoÅus-aktierus, dejotÄjus un klaunus - dominÄja cirka un teÄtra tÄma, kas mijÄs ar cilvÄka vientulÄ«bas un romantikas noskaÅÄm.
Å ajÄ laikÄ Pikaso pÄrcÄlÄs uz Franciju. ParÄ«zÄ viÅÅ” sameklÄja darbnÄ«cu, kurÄ nebija ne gÄzes, ne elektrÄ«bas, bet mÄkslinieks tur strÄdÄja pat naktÄ«s, sveÄu gaismÄ. DarbnÄ«ca bija arÄ« viÅa dzÄ«voklis, kur tikties ar draugiem.
DarbnÄ«cÄ viÅÅ” iepazinÄs ar Fernandu OlivjÄ, kas kļuva par viÅa modeli, vÄlÄk - par pirmo sievieti, ar kuru viÅÅ” sÄka Ä£imenes dzÄ«vi. Fernanda par Pikaso teica, ka viÅÅ” ir cilvÄks, kam piemÄ«t "magnÄtisms, kad vienkÄrÅ”i nevar pretoties". TieÅ”i viÅa iedvesmoja Pablo radÄ«t viÅa slavenÄkos "rozÄ" posma darbus. MÄkslinieks Fernandu attÄlojis daudzÄs gleznÄs, no kurÄm plaÅ”Äk pazÄ«stama ir "Sieviete, kura Ä·emmÄjas", un dažÄs lieliskÄs skulptÅ«rÄs - portretos, kas atlieti bronzÄ. 1907. gadÄ mÄkslinieks uzgleznoja "AviÅonas meitenes", Å”o gleznu uzskata par vienu no meistara pazÄ«stamÄkajiem darbiem. Å ajÄ gleznÄ viÅÅ” turpina prostitÅ«cijas tÄmu, kuru aizsÄka jau sava radoÅ”Ä ceļa sÄkumÄ. SpÄÅu rakstnieks Karloss Rohass rakstÄ«ja, ka, attÄlojot krituÅ”Äs sievietes, Pikaso "atbÄ«voja mÅ«sdienu glezniecÄ«bu no tabu". KÄ stÄstÄ«ja pats mÄkslinieks, sÄkumÄ gleznas nosaukums bijis "AtklÄtÄ mÄja AviÅonas ielÄ", bet vÄlÄk dzejnieks AndrÄ Salmons, kuru darbs apmulsinÄja, to nosauca - "AviÅonas meitenes". Glezna radÄs kubisma aizsÄkumÄ, kad mÄkslinieks vÄl tikai sÄka konstruÄt figÅ«ras no Ä£eometriskÄm formÄm, cenÅ”oties "savienot plaknes izjÅ«tu ar telpiskuma uztveri".[2]
Pasaulslaveno darbu "Meitene uz lodes" (1905. gads) uzskata par pÄrejas darbu no "zilÄ" posma uz "rozÄ" posmu. GleznÄ spilgti redzams kontrasts, lÄ«niju, formu balanse, vieglums un tajÄ paÅ”Ä laikÄ smaguma iezÄ«mes. "RozÄ" posmu Pablo noslÄdza ar antÄ«kiem darbiem kÄ "Meitene ar Äzi" 1906. gads; "ZÄns ar zirgiem" 1906. gads.
Kubisms
[labot | labot pirmkodu]No eksperimenta ar krÄsÄm un noskaÅu radÄ«Å”anu Pikaso pievÄrsÄs formas analÄ«zei: apzinÄta personÄ«bas deformÄcija, vienpusÄja Sezana sistÄmas interpretÄcija un interese par afrikÄÅu skulptÅ«rÄm noveda viÅu pie absolÅ«ti jauna žanra. KopÄ ar Žoržu Braku, kuru iepazina 1907. gadÄ, Pikaso kļuva par pamatlicÄju kubismam ā mÄkslas virzienam, kas noraida naturÄlisma, dabiskuma tradÄ«cijas un grafiski kognitÄ«vo mÄkslas funkciju. Par kubisma formulu Pikaso izteicÄs, ka ādabas formas ir jÄtraktÄ tÄ, lai to varÄtu izteikt cilindra, lodes vai konusa veidÄā.
AtklÄjot jaunÄko virzienu mÄkslÄ, Pikaso turpinÄja radoÅ”os meklÄjumus. ViÅa gleznoÅ”anas veids nemitÄ«gi mainÄ«jÄs. Ik pa trim gadiem viÅÅ” pÄrsteidza kritiÄ·us ar saviem atklÄjumiem glezniecÄ«bÄ.
Pikaso Ä«paÅ”u uzmanÄ«bu veltÄ«ja formu veidoÅ”anai un Ä£eometriskiem blokiem, kÄ arÄ« palielinÄja un lauza apjomus, sadalot to plaknÄs un robežÄs, kas turpinÄs telpÄ, kuru pats uzskatÄ«ja par veselu Ä·ermeni, ko ierobežo tikai gleznas platne.
Pablo Pikaso jaunradi kubisma laikÄ var iedalÄ«t trÄ«s daļÄs: 1. posms, kad Pikaso ietekmÄjÄs no SezÄna mÄkslas; 2. posms ā t.s. "analÄ«tiskais" laiks un 3. posms ā "sintÄtiskais" laiks.
1. posmÄ tika radÄ«tas tÄdas gleznas kÄ "TrÄ«s sievietes" 1908. gads; "Kannas un bļodas" 1908. gads; "Sieviete ar vÄdekli" 1909. gads un citi darbi, kam raksturÄ«gi zaļganÄ«gi un brÅ«ngansarkani toÅi. GleznÄs vÄrojama izpludinÄtÄ«ba un miglainÄ«ba, bet gleznas tÄls kontruÄts no vienkÄrÅ”Äm Ä£eometriskÄm formÄm.
2. posmÄ t.s. "analÄ«tiskajÄ" laikÄ mÄkslinieks dalÄ«ja priekÅ”metus smalkos fragmentos, izteikti iezÄ«mÄjot robežas starp tiem. PriekÅ”meta forma it kÄ izplÅ«st visÄ gleznÄ. VispazÄ«stamÄkie darbi Å”ajÄ laikÄ - "Fernandas OlivjÄ portrets" 1909. gads, "Ambruza VollÄra portrets" 1910. gads, "Kenveinera portrets" 1910. gads u.c.
3. posmÄ t.s. "sintÄtiskajÄ" laikÄ - kubisms pieŔķīra Pikaso darbiem kontrastu un dekoratÄ«vu raksturu. GleznÄs galveno lomu ieÅÄma priekÅ”meti - notis, pÄ«pes, dažÄdi mÅ«zikas instrumenti, vÄ«na pudeles, galda piederumi u.tml. Pikaso vÄlÄjÄs panÄkt kubismÄ abstrakti estÄtiskus darbus, tÄdÄļ bieži darbos tika izmantoti dažÄdi priekÅ”meti no "reÄlÄs pasaules" kÄ virves, smiltis u.c. PazÄ«stamÄkie darbi Å”ajÄ "sintÄtiskajÄ" kubismÄ - "Vijole un Ä£itÄra" 1913. gads; "KlusÄ daba ar pÄ«tu krÄslu" 1911. - 1912. gadi. u.c.[3]
LielÄkÄ daļa sabiedrÄ«bas nepieÅÄma kubismu, bet Pikaso turpinÄja radÄ«t jaunus mÄkslas darbus.
Jauns lÅ«zums Pablo Pikaso daiļradÄ notika PirmÄ pasaules kara gados - 1915.-1917. gadÄ. Kara gados mainÄ«jÄs pasaules izpratne: cilvÄki citÄdi vÄrtÄja savu dzÄ«vi, un Pikaso nonÄca lÄ«dz domai, ka "mÄkslai ir jÄpievÄrÅ”as dzÄ«vei". ViÅÅ” sÄka gleznot ne tikai destruktÄ«vas kompozÄ«cijas, bet arÄ« darbus, kuros izmantoja "visiem saprotamu glezniecÄ«bas valodu". Par mÄkslinieka ideÄlu kļuva Engrs - izcils klasiskÄ zÄ«mÄjuma meistars. Atgriezies klasikÄ, Pikaso turpinÄja strÄdÄt arÄ« kÄ kubists. Å ajos gados mÄkslinieks uzgleznoja vairÄkus izteiksmÄ«gus portretus: radiniekus un sev tuvus cilvÄkus, RenuÄru, ApolinÄru, Žakobu un VolÄru. RadÄ«ja arÄ« portretu sÄriju, kas veltÄ«ta krievu baletdejotÄjai Olgai Hohlovai, kas 1913. gadÄ kļuva par mÄkslinieka sievu. 1916. gadÄ Pikaso Ä£imenÄ piedzima dÄls Pols. DrÄ«zumÄ Pikaso ar Olgu Hohlovu izŔķīrÄs.[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«Pablo Picasso: Biography, Paintings: Founder Of Cubism; Spanish ArtistĀ» (angliski). visual-arts-cork.com. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2012-03-19. SkatÄ«ts: 2012-04-02.
- 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 SprinÄ£is E., 100 ievÄrojamÄkie mÄkslinieki, RÄ«ga:IzdevniecÄ«ba Aplis, 2006
- ā Ā«ŠŠ°Š±Š»Š¾ ŠŠøŠŗŠ°ŃŃŠ¾ | 1909ā1917: ŠŗŃŠ±ŠøŠ·Š¼Ā». Picasso-pablo.ru. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2014-03-03. SkatÄ«ts: 2014-04-01.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu] |
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Pablo Pikaso |
- Ā«OficiÄlÄ mÄjaslapaĀ» (franciski). ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2008.Ā gada 26.Ā jÅ«nijÄ. SkatÄ«ts: 2008.Ā gada 26.Ā jÅ«nijÄ.
- Ā«Kubisma glezniecÄ«baĀ» (latviski). LIIS. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2012.Ā gada 27.Ā janvÄrÄ«. SkatÄ«ts: 2011.Ā gada 17.Ā decembrÄ«.
 | Å Ä« gleznotÄja biogrÄfija ir nepilnÄ«ga. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|
