Pāriet uz saturu

Pablo Pikaso

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Pikaso)
Pablo Pikaso
Pablo Pikaso 1962. gadā
Pilnais vārds Pablo Djego Hosē Fransisko de Paula Huans Nepomuseno Marija de los Remedios Kipriano de la Santisima Trinidads Martirs Patrisio Klito Ruiss i Pikaso
Dzimis 1881. gada 25. oktobrī
Valsts karogs: Spānija Malaga, Spānija
Miris 1973. gada 8. aprīlī (91 gada vecumā)
Valsts karogs: Francija Mužīna, Francija
Tautība spānis
Nozares gleznoÅ”ana, zÄ«mēŔana, tēlniecÄ«ba, keramika
Mākslas virziens kubisms
Slavenākie darbi "Aviņonas meitenes" (1907)
"Gernika" (1937)
Paraksts

Pablo Djego Hosē Fransisko de Paula Huans Nepomuseno Marija de los Remedios Kipriano de la Santisima Trinidads Martirs Patrisio Klito Ruiss i Pikaso (spāņu: Pablo Diego JosĆ© Francisco de Paula Juan Nepomuceno MarĆ­a de los Remedios Cipriano de la SantĆ­sima Trinidad Martyr Patricio Clito Ruiz y Picasso), biežāk pazÄ«stams kā Pablo Pikaso (spāņu: Pablo Picasso; dzimis 1881.Ā gada 25.Ā oktobrÄ«, miris 1973.Ā gada 8.Ā aprÄ«lÄ«) bija spāņu gleznotājs, grafiÄ·is, tēlnieks, keramiÄ·is un dizainers. ViņŔ ir kubisma pamatlicējs kopā ar Žoržē Braku. Daudzi cilvēki uzskata, ka Pablo Pikaso ir viens no 20. gadsimta radoŔākajiem un ietekmÄ«gākajiem gleznotājiem.[1]

BÅ«dams vēl zēns, Pikaso sevi parādÄ«ja kā ļoti talantÄ«gu zÄ«mētāju un gleznotāju. ViņŔ izmēģināja dažādus gleznoÅ”anas stilus. Viens no tiem bija tā sauktais "zilais periods", kad Pikaso savos darbos zilo krāsu izmantoja kā galveno krāsu. 1907. gadā Pikaso uzgleznoja gleznu "Aviņonas meitenes", kas iezÄ«mēja jauna glezniecÄ«bas žanra — kubisma — sākumu.

Mākslinieks nomira 91 gada vecumā 1973.Ā gada 8.Ā aprÄ«lÄ«. Viņa ilggadÄ«gā un daudzveidÄ«gā radoŔā darbÄ«ba rezumējās atstātajos unikālajos mākslas darbos: 1885 gleznās, 7089 zÄ«mējumos, vairāk nekā 30 tÅ«kstoÅ”os estampu, 1228 skulptÅ«rās un 3222 keramikas izstrādājumos.

Å ajos darbos ir ne tikai patiesu pasaules mākslu darbu estētisks skaistums, bet arÄ« iekŔējs aizraujoÅ”s un iedarbÄ«gs spēks, kuru savā nenogurstoÅ”ajā tieksmē pēc pilnÄ«bas Ä£eniālais meistars centās panākt.

Biogrāfija

[labot | labot pirmkodu]
Pablo Pikaso portrets. Autors: Huans Gris (1902. gads).

Pablo Ruiss Pikaso piedzima Malagā, Spānijas dienvidos. Vēlāk Ä£imene pārbrauca uz Ziemeļspāniju, uz Lakorunju. Tur nākamā mākslinieka tēvs Hosē Ruiss Blasko (JosĆ© Ruiz y Blasco | JosĆ© Ruiz y Blasco), kas bija cēlies no dižciltÄ«gas, bet nabadzÄ«gas dzimtas, bija pirmais, kas iepazÄ«stināja Pablo ar gleznoÅ”anas pamatiem un pasniedza pirmās zÄ«mēŔanas stundas. Dēla neparastās mākslinieciskās spējas donam Hosē deva cerÄ«bu, ka dienās Pablo varēs sev iztiku nodroÅ”ināt ar pedagoga darbu. Pagāja pavisam neilgs laiks, un tēvs saprata, ka dēla māksliniecisko dotÄ«bu stiprums un savdabÄ«ba ir daudz lielāka, nekā paÅ”am Hosē. Reiz, ieraudzÄ«jis dēla kārtējos uzmetumus, viņŔ puisim pasniedza savu paleti un otas, sacÄ«dams: "Dēls, vairāk es tev neko nevaru iemācÄ«t."[2]

Jau astoņu gadu vecumā Pablo uzgleznoja savu pirmo eļļas gleznu – Pikador, no kuras viņŔ neŔķīrās visā savas dzÄ«ves laikā.[2]

1891. gadā dons Hosē kļuva par zÄ«mēŔanas pasniedzēju Lakorunjā, un Pablo kopā ar savu Ä£imeni pārcēlās uz Spānijas ziemeļiem. Tur viņŔ mācÄ«jās vietējā mākslas skolā - Madrides Karalisko Daiļo mākslu akadēmijā (1894-1895).

1895. gadā, kad Ä£imene pārcēlās uz Barselonu, dons Hosē savus kolēģus Daiļo mākslu skolā pārliecināja, lai tie noeksaminē viņa trÄ«spadsmitgadÄ«go dēlu. Pablo visus eksāmenus nokārtoja spÄ«doÅ”i un tika ieskaitÄ«ts skolas pēdējā kursā, kur studēja klasisko mākslu un klusās dabas. Taču drÄ«z jaunais mākslinieks Å”o mācÄ«bu iestādi pameta, tāpat arÄ« divus gadus vēlāk Madrides Karalisko Daiļo mākslu akadēmiju.[2] Å ajos gados Pablo centÄ«gi kopēja savu iemīļoto mākslinieku – Velaskesa un Gojas – darbus un daudz gleznoja. Jaunā mākslinieka darbu liela daļa bija veltÄ«ta Ä£imenei, arÄ« tēvam. TieÅ”i tēvs bija modelis gleznai ā€žZinātne un žēlsirdÄ«baā€, kuru izrādÄ«ja Nacionālajā daiļo mākslu izstādē Madridē un apbalvoja ar zelta medaļu izstādē Malagā.[2] Jaunā mākslinieka agrÄ«najos darbos jÅ«tama TulÅ«za-Lotreka, El Greko, Sezana ietekme. Å ajā laikā Pablo savus darbus sāka parakstÄ«t ar savas mātes meitas uzvārdu – Pikaso.[2] Barselonā Pikaso atgriezās jÅ«nijā 1898. gadā. Tur viņŔ iestājās mākslinieciskā biedrÄ«bā "Els Quatre Gats", pēc nosaukuma – bohēmā kafejnÄ«ca ar apaļiem galdiem. Å ajā kafejnÄ«cā norisinājās viņa pirmā izstāde.

1901. — 1904. gads: "Zilais" posms

[labot | labot pirmkodu]

Pablo Pikaso 1902. gada sākumā uzsāka radÄ«t gleznas Ä«paŔā stilā, kuru dēvē par ā€žziloā€ laiku. Darbi, kas gleznoti laikā starp 1901. un 1904. gadu, ir zaļganos un zilos toņos.[2] Å o stilu Pablo izstrādāja, kad atgriezās uz Barselonu 1903.-1904. gados. Viņa darbus Å”ajā laikā raksturo novecoÅ”anas un nāves tēmas, raksturÄ«gas arÄ« nabadzÄ«bas, melanholijas un skumju tēmas ("Sieviete ar matu kuŔķi", 1903. gads) Cilvēku atainotās kustÄ«bas bija palēninātas, it kā gleznu tēli ieklausÄ«tos sevÄ«. ("Absenta mīļotāja", 1901. gads; ā€žSieviete ar izsekotājuā€, 1901. gads; ā€žRandiÅ†Å”ā€, 1902. gads; ā€žUbags ar zēnuā€, 1903. gads) Mākslinieks gleznoja, galvenokārt izmantojot zilganos toņus. Attēlojot cilvēka cieÅ”anas, Pikaso Å”ajā laikā gleznoja aklus, nabadzÄ«gus tēlus. Å ie tēli ar neparastiem Ä·ermeņiem daļēji atgādināja slavenā spāņu gleznotāja El Greko darbus. Gleznas ā€žVecais ubags ar puisēnuā€ un ā€žVecais Ä£itāristsā€ ir labākie ā€žzilā periodaā€ darbi, un tie kļuva par Ä«stu nabadzÄ«bas alegoriju.[2] Attēlotos vÄ«rieÅ”u tēlos bieži jauÅ”ami Pikaso tēva vaibsti. Pats mākslinieks pēc četrdesmit gadiem atzinās: ā€žKatru reizi, kad zÄ«mēju vÄ«rieti, es, pat negribot, domāju par tēvu. Mans vÄ«rietis – dons Hosē, un tā bÅ«s tik ilgi, cik dzÄ«voÅ”u.ā€ Ne mazāk ievērojamas ā€žzilajÄā€ periodā ir gleznas, kurās ir sievietes tēls ("Sieviete mantiļā", "Dāma zilajā" u.c.) ÄŖpaÅ”i jauki ir maigi skumjie audekli, kas veltÄ«ti mātes tēmai. No tiem pazÄ«stamākā ir glezna "Māte un bērns pie jÅ«ras". ā€žEs vispirms esmu sievieÅ”u gleznotājs,ā€ Pablo vienmēr atkārtoja.[2] Mākslinieka daiļradē veiksmÄ«gs bija 1903. gads, kad tika radÄ«ti vairāki ļoti labi darbi ("DzÄ«ve" u.c.). Tie autoram deva pirmos Ä«stos panākumus, un divdesmit divus gadus veicais Pikaso kļuva pazÄ«stams profesionāļu vidÅ«. Ja nepiemin 1907. gadu, kad Pikaso atklāja kubismu, vai 1937. gadu, kad viņŔ uzgleznoja slaveno "Gerniku", tad 1903. gads mākslinieka daiļrades biogrāfijā ir visveiksmÄ«gākais.

1904. — 1906. gads: "Rozā" posms

[labot | labot pirmkodu]

1905.-1907. gadā mākslinieka darbos krāsu gamma mainījās: tajā sāka dominēt rožaini, sarkani un zeltaini toņi. Šo laiku dēvē par "rozo" posmu Pikaso mākslā. Šī perioda labākie darbi - "Meitene uz lodes", "Akrobāts un mazais Arlekīns" un "Komedianti" - uzgleznoti 1905. gadā. "Rozā" laikā mākslinieks savos darbos vairāk attēloja klaidoņus-aktierus, dejotājus un klaunus - dominēja cirka un teātra tēma, kas mijās ar cilvēka vientulības un romantikas noskaņām.

Å ajā laikā Pikaso pārcēlās uz Franciju. ParÄ«zē viņŔ sameklēja darbnÄ«cu, kurā nebija ne gāzes, ne elektrÄ«bas, bet mākslinieks tur strādāja pat naktÄ«s, sveču gaismā. DarbnÄ«ca bija arÄ« viņa dzÄ«voklis, kur tikties ar draugiem.

DarbnÄ«cā viņŔ iepazinās ar Fernandu Olivjē, kas kļuva par viņa modeli, vēlāk - par pirmo sievieti, ar kuru viņŔ sāka Ä£imenes dzÄ«vi. Fernanda par Pikaso teica, ka viņŔ ir cilvēks, kam piemÄ«t "magnētisms, kad vienkārÅ”i nevar pretoties". TieÅ”i viņa iedvesmoja Pablo radÄ«t viņa slavenākos "rozā" posma darbus. Mākslinieks Fernandu attēlojis daudzās gleznās, no kurām plaŔāk pazÄ«stama ir "Sieviete, kura Ä·emmējas", un dažās lieliskās skulptÅ«rās - portretos, kas atlieti bronzā. 1907. gadā mākslinieks uzgleznoja "Aviņonas meitenes", Å”o gleznu uzskata par vienu no meistara pazÄ«stamākajiem darbiem. Å ajā gleznā viņŔ turpina prostitÅ«cijas tēmu, kuru aizsāka jau sava radoŔā ceļa sākumā. Spāņu rakstnieks Karloss Rohass rakstÄ«ja, ka, attēlojot krituŔās sievietes, Pikaso "atbÄ«voja mÅ«sdienu glezniecÄ«bu no tabu". Kā stāstÄ«ja pats mākslinieks, sākumā gleznas nosaukums bijis "Atklātā māja Aviņonas ielā", bet vēlāk dzejnieks Andrē Salmons, kuru darbs apmulsināja, to nosauca - "Aviņonas meitenes". Glezna radās kubisma aizsākumā, kad mākslinieks vēl tikai sāka konstruēt figÅ«ras no Ä£eometriskām formām, cenÅ”oties "savienot plaknes izjÅ«tu ar telpiskuma uztveri".[2]

Pasaulslaveno darbu "Meitene uz lodes" (1905. gads) uzskata par pārejas darbu no "zilā" posma uz "rozā" posmu. Gleznā spilgti redzams kontrasts, lÄ«niju, formu balanse, vieglums un tajā paŔā laikā smaguma iezÄ«mes. "Rozā" posmu Pablo noslēdza ar antÄ«kiem darbiem kā "Meitene ar āzi" 1906. gads; "Zēns ar zirgiem" 1906. gads.

No eksperimenta ar krāsām un noskaņu radīŔanu Pikaso pievērsās formas analÄ«zei: apzināta personÄ«bas deformācija, vienpusēja Sezana sistēmas interpretācija un interese par afrikāņu skulptÅ«rām noveda viņu pie absolÅ«ti jauna žanra. Kopā ar Žoržu Braku, kuru iepazina 1907. gadā, Pikaso kļuva par pamatlicēju kubismam – mākslas virzienam, kas noraida naturālisma, dabiskuma tradÄ«cijas un grafiski kognitÄ«vo mākslas funkciju. Par kubisma formulu Pikaso izteicās, ka ā€ždabas formas ir jātraktē tā, lai to varētu izteikt cilindra, lodes vai konusa veidÄā€.

Atklājot jaunāko virzienu mākslā, Pikaso turpināja radoÅ”os meklējumus. Viņa gleznoÅ”anas veids nemitÄ«gi mainÄ«jās. Ik pa trim gadiem viņŔ pārsteidza kritiÄ·us ar saviem atklājumiem glezniecÄ«bā.

Pikaso Ä«paÅ”u uzmanÄ«bu veltÄ«ja formu veidoÅ”anai un Ä£eometriskiem blokiem, kā arÄ« palielināja un lauza apjomus, sadalot to plaknēs un robežās, kas turpinās telpā, kuru pats uzskatÄ«ja par veselu Ä·ermeni, ko ierobežo tikai gleznas platne.

Pablo Pikaso jaunradi kubisma laikā var iedalÄ«t trÄ«s daļās: 1. posms, kad Pikaso ietekmējās no Sezāna mākslas; 2. posms — t.s. "analÄ«tiskais" laiks un 3. posms — "sintētiskais" laiks.

1. posmā tika radÄ«tas tādas gleznas kā "TrÄ«s sievietes" 1908. gads; "Kannas un bļodas" 1908. gads; "Sieviete ar vēdekli" 1909. gads un citi darbi, kam raksturÄ«gi zaļganÄ«gi un brÅ«ngansarkani toņi. Gleznās vērojama izpludinātÄ«ba un miglainÄ«ba, bet gleznas tēls kontruēts no vienkārŔām Ä£eometriskām formām.

2. posmā t.s. "analÄ«tiskajā" laikā mākslinieks dalÄ«ja priekÅ”metus smalkos fragmentos, izteikti iezÄ«mējot robežas starp tiem. PriekÅ”meta forma it kā izplÅ«st visā gleznā. VispazÄ«stamākie darbi Å”ajā laikā - "Fernandas Olivjē portrets" 1909. gads, "Ambruza Vollāra portrets" 1910. gads, "Kenveinera portrets" 1910. gads u.c.

3. posmā t.s. "sintētiskajā" laikā - kubisms pieŔķīra Pikaso darbiem kontrastu un dekoratÄ«vu raksturu. Gleznās galveno lomu ieņēma priekÅ”meti - notis, pÄ«pes, dažādi mÅ«zikas instrumenti, vÄ«na pudeles, galda piederumi u.tml. Pikaso vēlējās panākt kubismā abstrakti estētiskus darbus, tādēļ bieži darbos tika izmantoti dažādi priekÅ”meti no "reālās pasaules" kā virves, smiltis u.c. PazÄ«stamākie darbi Å”ajā "sintētiskajā" kubismā - "Vijole un Ä£itāra" 1913. gads; "Klusā daba ar pÄ«tu krēslu" 1911. - 1912. gadi. u.c.[3]

Lielākā daļa sabiedrības nepieņēma kubismu, bet Pikaso turpināja radīt jaunus mākslas darbus.

Jauns lÅ«zums Pablo Pikaso daiļradē notika Pirmā pasaules kara gados - 1915.-1917. gadā. Kara gados mainÄ«jās pasaules izpratne: cilvēki citādi vērtēja savu dzÄ«vi, un Pikaso nonāca lÄ«dz domai, ka "mākslai ir jāpievērÅ”as dzÄ«vei". ViņŔ sāka gleznot ne tikai destruktÄ«vas kompozÄ«cijas, bet arÄ« darbus, kuros izmantoja "visiem saprotamu glezniecÄ«bas valodu". Par mākslinieka ideālu kļuva Engrs - izcils klasiskā zÄ«mējuma meistars. Atgriezies klasikā, Pikaso turpināja strādāt arÄ« kā kubists. Å ajos gados mākslinieks uzgleznoja vairākus izteiksmÄ«gus portretus: radiniekus un sev tuvus cilvēkus, Renuāru, Apolinēru, Žakobu un Volāru. RadÄ«ja arÄ« portretu sēriju, kas veltÄ«ta krievu baletdejotājai Olgai Hohlovai, kas 1913. gadā kļuva par mākslinieka sievu. 1916. gadā Pikaso Ä£imenē piedzima dēls Pols. DrÄ«zumā Pikaso ar Olgu Hohlovu izŔķīrās.[2]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Ā«Pablo Picasso: Biography, Paintings: Founder Of Cubism; Spanish ArtistĀ» (angliski). visual-arts-cork.com. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2012-03-19. SkatÄ«ts: 2012-04-02.
  2. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Sprinģis E., 100 ievērojamākie mākslinieki, Rīga:Izdevniecība Aplis, 2006
  3. ↑ «Пабло Пикассо | 1909—1917: кубизм». Picasso-pablo.ru. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2014-03-03. SkatÄ«ts: 2014-04-01.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]