Pāriet uz saturu

Palestīnas Valsts

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Å is raksts ir par PalestÄ«nas valsti. Par citām jēdziena PalestÄ«na nozÄ«mēm skatÄ«t nozÄ«mju atdalÄ«Å”anas lapu.
Palestīnas Valsts
arābu: ŲÆŁˆŁ„Ų© ŁŁ„Ų³Ų·ŁŠŁ†
Dawlat Filasį¹­in
Palestīnas karogs Palestīnas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Location of Palestīna
Location of Palestīna
Galvaspilsēta
Lielākā pilsēta Gaza
Valsts valodas Arābu
Valdība De jure parlamentāra demokrātija
de facto pusprezidentāla sistēma
Ā -Ā  Prezidents MahmÅ«ds Abāss (Ł…Ų­Ł…ŁˆŲÆ Ų¹ŲØŲ§Ų³)
Ā -Ā  Premjerministrs Mohammads Mustafa (Ł…Ų­Ł…ŲÆ Ł…ŲµŲ·ŁŁ‰)
Suverenitāte ir apstrÄ«dēta ar IzraēluĀ 
Ā -Ā  NeatkarÄ«bas deklarācija 1988. gada 15. novembrisĀ 
Ā -Ā  ANO Ä¢enerālā asambleja novērotāja valsts rezolÅ«cija 2012. gada 29. novembrisĀ 
Ā -Ā  Valsts statuss nav spēkāĀ [3][4]Ā 
Platība
Ā -Ā  Kopā 6Ā 220Ā kmĀ²Ā 
Iedzīvotāji
Ā -Ā  iedzÄ«votājiĀ 2010.Ā gadā 4 260 636Ā (124.)
IKPĀ (PPP) 2008. gada aprēķins
Ā -Ā  Kopā $11,95 miljardiĀ 
Ā -Ā  Uz iedzÄ«votāju $2900Ā 
TAIĀ (2007) 0,731Ā (106.)
ValÅ«ta Izraēlas Å”ekelis (NIS)[nepiecieÅ”amaĀ atsauce] (ILS)
Laika josla Ā  (UTC+2)
Ā -Ā  VasarāĀ (DST) Ā Ā (UTC+3)
Interneta domēns .ps
Tālsarunu kods +970
Palestīnas valsts administratīvais iedalījums

PalestÄ«nas Valsts (arābu: ŲÆŁˆŁ„Ų©ŁŁ„Ų³Ų·ŁŠŁ†, Daulat Filastin; angļu: State of Palestine) ir daļēji atzÄ«ta paÅ”pasludināta valsts, kuru kā "Arābu valsti" 1947. gada 29. novembra ANO rezolÅ«cija 181/II paredzēja Osmaņu impērijai atņemtajā Lielbritānijas mandātteritorijā PalestÄ«nā.[7] 1994. gadā Izraēlas valdÄ«ba atļāva PalestÄ«nas ValstÄ« izveidot palestÄ«nieÅ”u paÅ”pārvaldi. Par pilnvērtÄ«gu starptautisku subjektu PalestÄ«nas Valsts var kļūt tikai tad, kad tā politiski un ekonomiski kontrolēs savu teritoriju (Å”obrÄ«d tā ir Izraēlas protektorāts), bÅ«s nospraustas robežas, un to atzÄ«s visas ANO DroŔības padomes valstis.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Teritorijas nosaukumu "SÄ«rijas PalestÄ«na", kas radies no PalestÄ«nas dienvidu piekrastes seno pamatiedzÄ«votāju filistieÅ”u vārda, kā administratÄ«vu vienÄ«bu sāka lietot romieÅ”i. Taču Å”is termins kā vispārÄ«gs apzÄ«mējums lietots arÄ« agrāk, piemēram, to pieminēja Hērodots.[8] Tomēr vēl 20. gadsimta sākumā ar palestÄ«nieÅ”iem galvenokārt saprata ebrejus, kamēr daudzi PalestÄ«nas arābi Å”o britu atjaunoto nosaukumu nepieņēma un prasÄ«ja saukt teritoriju par DienvidsÄ«riju.[9]

1947. gada ANO rezolÅ«cija 181/II PalestÄ«nā paredzēja izveidot divas valstis: ebreju un arābu, pieŔķirot ebreju valsts izveidei 56% no mandātteritorijas (kur dzÄ«voja 499 000 ebreju un 510 000 palestÄ«nieÅ”u), 14 100 km2 platÄ«bā; savukārt arābu valstij pieŔķīra 43% teritorijas (ko apdzÄ«voja 95 000 ebreju un 549 000 palestÄ«nieÅ”u). 1% atstāja Jeruzalemes brÄ«vpilsētai (corpus seperatum), ko apdzÄ«voja 59 690 ebreju un 105 540 palestÄ«nieÅ”u. Ebreju vadÄ«ba ANO plānu pieņēma, taču PalestÄ«nas arābus tas neapmierināja un tāpēc tika pasludināta tikai ebreju Izraēlas valsts.[10] Ēģiptes, SÄ«rijas, Libānas, Irākas un Jordānijas iebrukuma un tam sekojoŔā Izraēlas neatkarÄ«bas kara dēļ arābu valsts tā arÄ« netika proklamēta un tās teritorija tika sadalÄ«ta starp Izraēlu, Ēģipti un Jordāniju. Kara dēļ apmēram 750 tÅ«kstoÅ”u palestÄ«nieÅ”u un 260 tÅ«kstoÅ”u ebreju bija spiesti bēgt vai emigrēt no pretinieku kontrolētajām teritorijām. 1948. gadā Ēģiptē tika izveidota VispalestÄ«nas valdÄ«ba, tomēr tai nebija faktiskas varas pat Ēģiptes okupētajā Gazas joslā. Par valdÄ«bas vadÄ«tāju drÄ«z ievēlēja Jordānijas karali.[11][12] 1959. gadā tā tika izformēta.

1964. gadā Jordānijas kontrolētajā Rietumkrastā izveidoja PalestÄ«nas AtbrÄ«voÅ”anas organizāciju (PAO), kura pasludināja par savu mērÄ·i vienotas PalestÄ«nas izveidi un Izraēlas likvidāciju un ar arābu valstu atbalstu veica terora aktus Izraēlā. 1967. gadā Izraēla, juzdama, ka nespēs pastāvÄ«gi izturēt Å”o teroru, pirmā uzbruka pret to izveidotajai arābu valstu militārajai savienÄ«bai, kura bija sākusi Izraēlas daļēju blokādi,[13] un guva uzvaru, okupējot visas Arābu valstij paredzētās teritorijas.[13] 1968.-1971. gadā palestÄ«nieÅ”i sāka veikt demonstratÄ«vus terora aktus arÄ« pret Jordāniju, kas noveda pie Ä«sa kara starp SÄ«riju un PAO no vienas puses un Jordāniju no otras. PAO tika padzÄ«ta no Jordānijas uz Libānu, kur tā savukārt izraisÄ«ja pilsoņu karu un 1982. gadā tika padzÄ«ta uz Tunisiju. 1974. gadā Arābu lÄ«ga atzina PAO par PalestÄ«nas arābu vienÄ«go likumÄ«go pārstāvi.[14] Izraēla sāka veidot okupētajās teritorijās ebreju apdzÄ«votus ciematus, kas pārkāpj okupācijas situācijai paredzētās starptautiskās tiesÄ«bas,[15] lai gan Izraēla un reizēm arÄ« ASV (atkarÄ«bā no tābrīža valdÄ«bas) apgalvo, ka Å”ai gadÄ«jumā tas nav piemērojami.[16] Uz 2023. gadu Rietumkrastā Izraēlas kolonistu populācija bija ap 500 tÅ«kstoÅ”i,[17][18] kā arÄ« vēl ap 220 tÅ«kstoÅ”i Austrumjeruzalemē.[17] PalestÄ«nieÅ”i jau ilgstoÅ”i ir aicinājuÅ”i likvidēt visas apmetnes, apgalvojot, ka ebreju klātbÅ«tne padara gandrÄ«z neiespējamu neatkarÄ«gas PalestÄ«nas valsts izveidi.[16]

1988. gada 15. novembrÄ« augstākās padomdevējas struktÅ«ras PalestÄ«nas nacionālās padomes sesijā Alžīrijā proklamēja PalestÄ«nas Valsti, nedeklarējot precÄ«zas tās robežas.[19] To nekavējoties atzina arābu valstis, un ANO nolēma turpmāk PAO vietā lietot terminu "PalestÄ«na", lai gan nepiekrita atzÄ«t PalestÄ«nu par ANO locekli.[19] 1991. gadā Persijas līča kara dēļ palestÄ«nieÅ”i tika izraidÄ«ti arÄ« no SaÅ«da Arābijas un Kuveitas, jo nostājās Irākas pusē.[20] 1994. gadā Izraēlas valdÄ«ba Oslo vienoÅ”anās ietvaros vēl neanektētajā PalestÄ«nas teritorijā atļāva izveidot PalestÄ«nieÅ”u paÅ”pārvaldi un atļāva PAO un tās vadÄ«tājam Arafātam ierasties Gazā. Tajā paŔā laikā lÄ«dz tam pastāvējuŔās PAO pārstāvniecÄ«bas citās valstÄ«s turpināja darboties kā PalestÄ«nas Valsts vēstniecÄ«bas. 2005. gadā Izraēla izbeidza Gazas joslas okupāciju, izvedot savu karaspēku un likvidējot ebreju apdzÄ«votos ciematus tajā. Konflikts starp diviem palestÄ«nieÅ”u grupējumiemĀ ā€” Arafāta vadÄ«to Fatah un HamāsĀ ā€” 2007. gadā noveda pie PAO varas asiņainas kriÅ”anas Gazā un tās pārvērÅ”anos par atseviŔķu politisku veidojumu. Ja palestÄ«nieÅ”u paÅ”pārvalde, kura pārcēlās uz Rāmallu Rietumkrastā, saglabāja agrāko starptautisko leÄ£itimitāti un minimālas attiecÄ«bas ar Izraēlu, neatsakoties pie tam no ierobežota terora atbalstÄ«Å”anas, tad Hamās un to atbalstoÅ”ie Gazas joslas grupējumi izvēlējās atklātas konfrontācijas ceļu un starp Gazas joslu un Izraēlu regulāri notika savstarpējas apÅ”audes ar raÄ·etēm un citiem ieročiem. Kulmināciju sadursmes sasniedza 2023. gadā, kad Hamās kaujinieki iebruka Izraēlā, veicot masu slepkavÄ«bas, izvaroÅ”anas un citus noziegumus, un sagrāba vairākus simtus Ä·Ä«lnieku.[21] Izraēlas prettrieciens izrādÄ«jās neefektÄ«vs, un neraugoties uz ilgstoÅ”o daļējo Gazas joslas okupāciju, Izraēla divu gadu laikā nespēja pat gāzt Hamās varu sektorā. Å is karÅ” novedis pie humanitārās krÄ«zes, kurā sagrauts vairums mājokļu un sektoram piegādātās humanitārās kravas bieži nesasniedz adresātus, bet nonāk galvenokārt Hamās un viņu atbalstÄ«tāju rokās. Bojā gājuÅ”i desmiti tÅ«kstoÅ”u sektora iedzÄ«votāju, kuru skaits nav pat aptuveni nosakāms, jo visu viņu statistiku ziņo Hamās, neizvairoties no dezinformācijas.[22] PalestÄ«nieÅ”u bēgļu reputācija tuvējās valstÄ«s arÄ« nepieļauj viņu masveida evakuāciju uz kādu no tām, un Ēģipte uzbÅ«vējusi sienu, lai nepieļautu palestÄ«nieÅ”u nekontrolētu iekļūŔanu tajā. IedzÄ«votāju bēgÅ”anu bloķē arÄ« Hamās.[23] Arābu valstis 2025. gada vasarā piedāvāja atjaunoÅ”anas plānu, kurā Hamās kontrole pār sektoru tiktu nomainÄ«tu ar Arābu lÄ«gas valstu kontroli un Rietumkrasta palestÄ«nieÅ”u administrācijas dalÄ«bu, tomēr to nepieņēma ASV un Izraēla, uzskatot par nereālistisku.[24]

Juridiskais statuss

[labot | labot pirmkodu]
PalestÄ«nas Valsts suverenitātes atzÄ«Å”anas paÅ”reizējais statuss.
Ā Ā PalestÄ«nas Valsts
Ā Ā PalestÄ«nu atzinuŔās valstis
Ā Ā Valstis, kas neatzÄ«st PalestÄ«nas suverenitāti

LÄ«dz 2025. gada septembrim PalestÄ«nas Valsti bija atzinusi 151 valsts,[25] tā ir Arābu valstu lÄ«gas dalÄ«bniece. Tai ir ANO novērotājvalsts statuss, jo PalestÄ«nas Valsti neatzÄ«st ASV, kas ir DroŔības Padomes pastāvÄ«gā dalÄ«bvalsts ar veto tiesÄ«bām, kā arÄ« daļa ES valstu un Japāna. Latvija un Igaunija 2025. gada vasarā apstiprināja, ka PalestÄ«nas Valsts atzÄ«Å”ana joprojām neietilpst to plānos.[26]

2025. gada 12. septembrÄ« ANO Ä¢enerālā asambleja ar 142 balsÄ«m par (arÄ« Latvija), 10 balsÄ«m pret (ArgentÄ«na, ASV, Izraēla, Mikronēzija, Nauru, Palau, Papua-Jaungvineja, Paragvaja, Tonga, Ungārija), 12 atturējās (Albānija, Čehija, Dienvidsudāna, Ekvadora, Etiopija, Fidži, Gvatemala, KamerÅ«na, Kongo DR, Moldova, Samoa, ZiemeļmaÄ·edonija), atbalstÄ«ja Francijas un SaÅ«da Arābijas sagatavoto aicinājumu panākt divu valstu risinājumu Izraēlas un palestÄ«nieÅ”u konfliktā.[27] 21. septembrÄ« Lielbritānija, Kanāda, Austrālija un Portugāle paziņoja, ka oficiāli atzÄ«st PalestÄ«nas valsti, pamatojot to ar vēlmi panākt kara Gazas joslā izbeigÅ”anu un veicināt ilgstoÅ”u mieru starp palestÄ«nieÅ”iem un Izraēlu.[28]

Valstis, kas nav atzinuŔas Palestīnas valsti

[labot | labot pirmkodu]
Karogs: Amerikas Savienotās ValstisĀ ASVKarogs: IzraēlaĀ IzraēlaKarogs: MjanmaĀ MjanmaKarogs: Å veiceĀ Å veice
Karogs: AustrijaĀ AustrijaKarogs: JaunzēlandeĀ JaunzēlandeKarogs: MoldovaĀ MoldovaKarogs: TongaĀ Tonga
Karogs: DānijaĀ DānijaKarogs: LatvijaĀ LatvijaKarogs: TuvaluĀ TuvaluKarogs: VācijaĀ Vācija
Karogs: EritrejaĀ EritrejaKarogs: LietuvaĀ LietuvaKarogs: NauruĀ NauruKarogs: Zālamana SalasĀ Zālamana Salas
Karogs: FidžiĀ FidžiKarogs: KamerÅ«naĀ KamerÅ«naKarogs: NÄ«derlandeĀ