Pagasts
- Å is raksts ir par administratÄ«vi teritoriÄlo vienÄ«bu. Par citÄm jÄdziena Pagasts nozÄ«mÄm skatÄ«t nozÄ«mju atdalÄ«Å”anas lapu.
Pagasts ir teritoriÄli administratÄ«vÄ iedalÄ«juma vienÄ«ba LatvijÄ un IgaunijÄ (igauÅu: vald). ArÄ« Pleskavas apgabalÄ KrievijÄ lauku administratÄ«vÄ iedalÄ«juma vienÄ«bas kopÅ” 2005. gada dÄvÄ par pagastiem (krievu: Š²Š¾Š»Š¾ŃŃŃ).
Pagastu nosaukums latgaļu apdzÄ«votajÄ Latvijas austrumu daÄ¼Ä lietots jau kopÅ” viduslaikiem. PÄc zemnieku brÄ«vlaiÅ”anas 19. gadsimta sÄkumÄ radÄs pirmÄs muižu pagastu paÅ”pÄrvaldes, bet neatkarÄ«gas pagastu pÄrvaldes izveidojÄs pÄc 1866. gada pagastu paÅ”valdÄ«bu likuma izdoÅ”anas.
Nosaukuma cilme
[labot | labot pirmkodu]LatvieÅ”u vÄrds pagasts ir ļoti sens aizguvums no senkrievu valodas (krievu: ŠæŠ¾Š³Š¾ŃŃŃ),[1] kam pamatÄ ir indoeiropieÅ”u pirmvalodas sakne ghostisĀ ā "viesis, sveÅ”inieks". SÄkotnÄji ar vÄrdu pagasts latgaļi apzÄ«mÄjuÅ”i vietu, kur tika vÄktas nodevas.[2] "Latvju DainÄs" atrodamas vairÄkas tautasdziesmas, kas liecina par Å”o seno nozÄ«mi: "Veci vÄ«ri, jauni puiÅ”i, Å ur nÄciet pagastÄ! Å e ir mazs cilvÄciÅÅ”, PagastiÅa ÅÄmÄjiÅÅ”" (Nr. 1740) vai "Ai kundziÅi, ai kundziÅi, Kad turÄsi pagastiÅu? RÄ«tu, rÄ«tu mani bÄrni, Nesiet naudu saujiÅÄ" (Nr. 31265)[3]
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]SenlatvijÄ
[labot | labot pirmkodu]Pirms Livonijas krusta kariem latgaļu apdzÄ«voto TÄlavas un Jersikas valstu teritorijÄs par pagastu dÄvÄja meslus Ä·ÄniÅiem jeb kÅaziem vai Å”o nodevu maksÄÅ”anas termiÅu, vÄlÄk arÄ« paÅ”valdÄ«bas vienÄ«bu ar savu novadu, tiesu un pÄrvaldi. Tolaik pagasti sastÄvÄja no vairÄkiem ciemiem un vairÄkiem desmitiem ciematu un pÄc platÄ«bas mÄdza bÅ«t lielÄki par tagadÄjiem pagastiem.[4] Uzskata, ka Å”o paÅ”pÄrvaldes formu Novgorodas zemÄ jau 10. gadsimtÄ ieviesusi Pleskavas rusu izcelsmes Kijivas kÅaziene Olga (Helga). ArÄ« somu valodÄ vÄrds pogosta tiek lietots ar to paÅ”u nozÄ«mi kÄ latvieÅ”u valodÄ.
Livonijas laikÄ
[labot | labot pirmkodu]Livonijas KonfederÄcijas latvieÅ”u apgabalos pagasti saglabÄjÄs kÄ nodevu maksÄtÄju zemnieku novadi vai "kunga novadi".[2] TajÄ laikÄ latvieÅ”u "kunga sÄtas" jeb muižas bija tikai vienas no pagasta sÄtÄm, bet vÄlÄk tÄs atdalÄ«jÄs no pagasta un kļuva par "kunga valstÄ«m". Pagastus sauca arÄ« par "klausÄ«bas jeb gobas zemi", kas maksÄja dažÄdas reÄlnastas, atŔķirÄ«bÄ no brÄ«vzemnieku ("leimaÅu, Ä·oniÅu") muižas zemes. TagadÄjÄs Vidzemes un Latgales teritorijÄs pagastus dÄvÄja arÄ« par "valstÄ«m".
Galvenais tÄlaika pagasta pienÄkums bija 2ā3 reizes gadÄ rÄ«kot savam kungam mielastu, algot viÅa ierÄdÅus, turÄt kara un pasta zirgus, spriest tiesu un ievÄkt nodevas un veikt kara un miera klauÅ”as. Pagastiem saglabÄjÄs paÅ”pÄrvaldes, kuru priekÅ”galÄ bija zemes vecÄkie un tiesneÅ”i, kam pakļÄvÄs ciemu vecÄkie. VairÄki pagasti apvienojÄs baznÄ«cas draudzÄs jeb draudžu novados.[4]
17.Ā ā 18. gadsimtÄ
[labot | labot pirmkodu]Nodibinoties dzimtbÅ«Å”anai, pagasti lielÄ mÄrÄ zaudÄja savas paÅ”pÄrvaldes tiesÄ«bas un par galveno paÅ”pÄrvaldes orgÄnu kļuva muižas.
PÄc dzimtbÅ«Å”anas atcelÅ”anas
[labot | labot pirmkodu]PÄc zemnieku brÄ«vlaiÅ”anas radÄs pirmÄs muižu pagastu paÅ”pÄrvaldes, bet neatkarÄ«gas pagastu pÄrvaldes izveidojÄs pÄc 1866. gada pagastu paÅ”valdÄ«bu likuma (vÄcu: Landgemeinde-Ordnung fĆ¼r die Ostsee-Gouvernements) izdoÅ”anas. SaskaÅÄ ar to zemnieki Baltijas provincÄs ieguva savu paÅ”pÄrvaldi, ko Ä«stenoja pagastu vÄlÄto zemnieku runasvÄ«ri.[5][6]
Muižu pagastu vietÄ izveidojÄs pagastu zemnieku paÅ”valdÄ«bas. TÄs ievÄlÄja pagastu sapulcÄs, kurÄs piedalÄ«jÄs tikai saimniecÄ«bu Ä«paÅ”nieki un nomnieki, bet bezzemnieki sÅ«tÄ«ja vienu delegÄtu no katriem 10 pilngadÄ«giem vÄ«rieÅ”iem. Pagasta paÅ”valdÄ«ba pilnÄ«bÄ atbildÄja par nodokļu nomaksu, ceļu laboÅ”anu, veco un slimo aprÅ«pi, algu noteikÅ”anu, budžeta apsprieÅ”anu, pagasta skolas skolotÄja ievÄlÄÅ”anu. Likums zaudÄja spÄku pÄc jauna Latvijas Republikas paÅ”valdÄ«bu likuma pieÅemÅ”anas 1922. gadÄ.
Latvijas RepublikÄ
[labot | labot pirmkodu]
Pagasts ir Latvijas teritoriÄlÄ vienÄ«ba kopÅ” 1918. gada decembra. 1937. gadÄ LatvijÄ bija 519, 1996. gadÄ 492, bet 1998. gadÄ 486 pagasti.
PaŔvaldība
[labot | labot pirmkodu]Laika posmÄ no 1990. lÄ«dz 2009. gadam pagasti bija otrÄs pakÄpes un, pÄc rajonu paÅ”valdÄ«bu likvidÄÅ”anas, pirmÄs pakÄpes paÅ”valdÄ«bas. Pagastu pÄrzinÄja pagasta padome, pagasta valde un pagasta revÄ«zijas komisija. Padome sastÄvÄja no ievÄlÄtajiem deputÄtiem un tai pieder vietÄjÄ likumdevÄjvara, kura tai ir deleÄ£Äta no augstÄka varas subjekta. Pagasta valde pÄrstÄvÄja vietÄjo izpildvaru un atbildÄja par lÄmumu realizÄÅ”anu dzÄ«vÄ. RevÄ«zijas komisija veica budžeta, gada pÄrskata, iestÄžu un to darbinieku pÄrbaudi, kÄ arÄ« veica ikgadÄju revÄ«ziju. PÄc paÅ”valdÄ«bu likuma revÄ«zijas komisija bija vienÄ«gÄ komisija, kuras esamÄ«ba pagastÄ ir obligÄta. 2009. gada paÅ”valdÄ«bu reformas rezultÄtÄ pagastus aizvietoja novadi.
Administratīva teritorija
[labot | labot pirmkodu]PÄc 2009. gada administratÄ«vi teritoriÄlÄs reformas pagasti tika iekļauti novados vai, atseviŔķos gadÄ«jumos, tika reorganizÄti par viena pagasta novadiem. Par pagastiem tika pÄrdÄvÄtas arÄ« lielÄkÄ daļa pilsÄtu lauku teritoriju. 2010. gada maijÄ LatvijÄ bija 494 pagasti. Pagastu pÄrvaldes ir pakļautas novadu domÄm un tÄs ieceļ saskaÅÄ ar pagastu pÄrvalžu nolikumiem. AtseviŔķos gadÄ«jumos uz vairÄkÄm novada administratÄ«vajÄm vienÄ«bÄm var bÅ«t viena pÄrvalde. PÄc 2020. gada AdministratÄ«vo teritoriju un apdzÄ«voto vietu likuma pieÅemÅ”anas pagasti turpinÄja pastÄvÄt kÄ novadu paÅ”valdÄ«bu teritoriÄlas vienÄ«bas.
PÄc 2021. gada 1. jÅ«lija vairÄkos novados pagastu (un arÄ« novadu pilsÄtu) pÄrvaldÄ«ba deleÄ£Äta novada paÅ”valdÄ«bas apvienÄ«bÄm, kurÄs apvienoti vairÄki pagasti vai arÄ« pagasti un pilsÄtas.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā ŠŃŠøŠ¼Š¾Š»Š¾Š³ŠøŃŠµŃŠŗŠøŠ¹ ŃŠ»Š¾Š²Š°ŃŃ Š¤Š°ŃŠ¼ŠµŃŠ°
- 1 2 KonstantÄ«ns Karulis. LatvieÅ”u etimoloÄ£ijas vÄrdnÄ«ca. 2. sÄjuma 8. lpp.
- ā Latvju dainas. 1.-6.sÄjumi. SakÄrtojis KriÅ”jÄnis Barons. RÄ«ga, 1894-1915
- 1 2 LatvieÅ”u konversÄcijas vÄrdnÄ«cas XV. sÄjuma 30 326-31 slejas. RÄ«ga, 1937. gads
- ā Kaspars KļaviÅÅ”. VÄsturiskie mÄ«ti: izcelsme un nozÄ«me modernas nÄcijas attÄ«stÄ«bÄ (I) www.lvportals.lv 18.09.2013
- ā Viesturs SprÅ«de. Ā«Ne gadsimtu bez reformas ā teritoriÄli administratÄ«vajÄm pÄrmaiÅÄm LatvijÄ gara vÄstureĀ». LA.LV (latvieÅ”u), 2015-12-08. SkatÄ«ts: 2025-10-24.
- ā P.Mucenieks. Latvijas paÅ”valdÄ«bu iekÄrta, RÄ«ga 1938
