Pāriet uz saturu

Pagasts

Vikipēdijas lapa
Å is raksts ir par administratÄ«vi teritoriālo vienÄ«bu. Par citām jēdziena Pagasts nozÄ«mēm skatÄ«t nozÄ«mju atdalīŔanas lapu.

Pagasts ir teritoriāli administratÄ«vā iedalÄ«juma vienÄ«ba Latvijā un Igaunijā (igauņu: vald). ArÄ« Pleskavas apgabalā Krievijā lauku administratÄ«vā iedalÄ«juma vienÄ«bas kopÅ” 2005. gada dēvē par pagastiem (krievu: Š²Š¾Š»Š¾ŃŃ‚ŃŒ).

Pagastu nosaukums latgaļu apdzÄ«votajā Latvijas austrumu daļā lietots jau kopÅ” viduslaikiem. Pēc zemnieku brÄ«vlaiÅ”anas 19. gadsimta sākumā radās pirmās muižu pagastu paÅ”pārvaldes, bet neatkarÄ«gas pagastu pārvaldes izveidojās pēc 1866. gada pagastu paÅ”valdÄ«bu likuma izdoÅ”anas.

Nosaukuma cilme

[labot | labot pirmkodu]

LatvieÅ”u vārds pagasts ir ļoti sens aizguvums no senkrievu valodas (krievu: ŠæŠ¾Š³Š¾ŃŃ‚ŃŠ),[1] kam pamatā ir indoeiropieÅ”u pirmvalodas sakne ghostis — "viesis, sveÅ”inieks". Sākotnēji ar vārdu pagasts latgaļi apzÄ«mējuÅ”i vietu, kur tika vāktas nodevas.[2] "Latvju Dainās" atrodamas vairākas tautasdziesmas, kas liecina par Å”o seno nozÄ«mi: "Veci vÄ«ri, jauni puiÅ”i, Å ur nāciet pagastā! Å e ir mazs cilvēciņŔ, Pagastiņa ņēmējiņŔ" (Nr. 1740) vai "Ai kundziņi, ai kundziņi, Kad turēsi pagastiņu? RÄ«tu, rÄ«tu mani bērni, Nesiet naudu saujiņā" (Nr. 31265)[3]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Senlatvijā

[labot | labot pirmkodu]

Pirms Livonijas krusta kariem latgaļu apdzÄ«voto Tālavas un Jersikas valstu teritorijās par pagastu dēvēja meslus ķēniņiem jeb kņaziem vai Å”o nodevu maksāŔanas termiņu, vēlāk arÄ« paÅ”valdÄ«bas vienÄ«bu ar savu novadu, tiesu un pārvaldi. Tolaik pagasti sastāvēja no vairākiem ciemiem un vairākiem desmitiem ciematu un pēc platÄ«bas mēdza bÅ«t lielāki par tagadējiem pagastiem.[4] Uzskata, ka Å”o paÅ”pārvaldes formu Novgorodas zemē jau 10. gadsimtā ieviesusi Pleskavas rusu izcelsmes Kijivas kņaziene Olga (Helga). ArÄ« somu valodā vārds pogosta tiek lietots ar to paÅ”u nozÄ«mi kā latvieÅ”u valodā.

Livonijas laikā

[labot | labot pirmkodu]

Livonijas Konfederācijas latvieÅ”u apgabalos pagasti saglabājās kā nodevu maksātāju zemnieku novadi vai "kunga novadi".[2] Tajā laikā latvieÅ”u "kunga sētas" jeb muižas bija tikai vienas no pagasta sētām, bet vēlāk tās atdalÄ«jās no pagasta un kļuva par "kunga valstÄ«m". Pagastus sauca arÄ« par "klausÄ«bas jeb gobas zemi", kas maksāja dažādas reālnastas, atŔķirÄ«bā no brÄ«vzemnieku ("leimaņu, Ä·oniņu") muižas zemes. Tagadējās Vidzemes un Latgales teritorijās pagastus dēvēja arÄ« par "valstÄ«m".

Galvenais tālaika pagasta pienākums bija 2—3 reizes gadā rÄ«kot savam kungam mielastu, algot viņa ierēdņus, turēt kara un pasta zirgus, spriest tiesu un ievākt nodevas un veikt kara un miera klauÅ”as. Pagastiem saglabājās paÅ”pārvaldes, kuru priekÅ”galā bija zemes vecākie un tiesneÅ”i, kam pakļāvās ciemu vecākie. Vairāki pagasti apvienojās baznÄ«cas draudzēs jeb draudžu novados.[4]

17. — 18. gadsimtā

[labot | labot pirmkodu]

Nodibinoties dzimtbūŔanai, pagasti lielā mērā zaudēja savas paÅ”pārvaldes tiesÄ«bas un par galveno paÅ”pārvaldes orgānu kļuva muižas.

Pēc dzimtbūŔanas atcelÅ”anas

[labot | labot pirmkodu]

Pēc zemnieku brÄ«vlaiÅ”anas radās pirmās muižu pagastu paÅ”pārvaldes, bet neatkarÄ«gas pagastu pārvaldes izveidojās pēc 1866. gada pagastu paÅ”valdÄ«bu likuma (vācu: Landgemeinde-Ordnung für die Ostsee-Gouvernements) izdoÅ”anas. Saskaņā ar to zemnieki Baltijas provincēs ieguva savu paÅ”pārvaldi, ko Ä«stenoja pagastu vēlēto zemnieku runasvÄ«ri.[5][6]

Muižu pagastu vietā izveidojās pagastu zemnieku paÅ”valdÄ«bas. Tās ievēlēja pagastu sapulcēs, kurās piedalÄ«jās tikai saimniecÄ«bu Ä«paÅ”nieki un nomnieki, bet bezzemnieki sÅ«tÄ«ja vienu delegātu no katriem 10 pilngadÄ«giem vÄ«rieÅ”iem. Pagasta paÅ”valdÄ«ba pilnÄ«bā atbildēja par nodokļu nomaksu, ceļu laboÅ”anu, veco un slimo aprÅ«pi, algu noteikÅ”anu, budžeta apsprieÅ”anu, pagasta skolas skolotāja ievēlēŔanu. Likums zaudēja spēku pēc jauna Latvijas Republikas paÅ”valdÄ«bu likuma pieņemÅ”anas 1922. gadā.

Latvijas Republikā

[labot | labot pirmkodu]
Latvijas Republikas paÅ”valdÄ«bu karte ar pagastu robežām (1924—1945)[7]
Pagastu robežas no 2009. līdz 2021. gadam
Pagastu robežas kopŔ 2021. gada

Pagasts ir Latvijas teritoriālā vienība kopŔ 1918. gada decembra. 1937. gadā Latvijā bija 519, 1996. gadā 492, bet 1998. gadā 486 pagasti.

PaŔvaldība

[labot | labot pirmkodu]

Laika posmā no 1990. lÄ«dz 2009. gadam pagasti bija otrās pakāpes un, pēc rajonu paÅ”valdÄ«bu likvidēŔanas, pirmās pakāpes paÅ”valdÄ«bas. Pagastu pārzināja pagasta padome, pagasta valde un pagasta revÄ«zijas komisija. Padome sastāvēja no ievēlētajiem deputātiem un tai pieder vietējā likumdevējvara, kura tai ir deleģēta no augstāka varas subjekta. Pagasta valde pārstāvēja vietējo izpildvaru un atbildēja par lēmumu realizēŔanu dzÄ«vē. RevÄ«zijas komisija veica budžeta, gada pārskata, iestāžu un to darbinieku pārbaudi, kā arÄ« veica ikgadēju revÄ«ziju. Pēc paÅ”valdÄ«bu likuma revÄ«zijas komisija bija vienÄ«gā komisija, kuras esamÄ«ba pagastā ir obligāta. 2009. gada paÅ”valdÄ«bu reformas rezultātā pagastus aizvietoja novadi.

Administratīva teritorija

[labot | labot pirmkodu]

Pēc 2009. gada administratÄ«vi teritoriālās reformas pagasti tika iekļauti novados vai, atseviŔķos gadÄ«jumos, tika reorganizēti par viena pagasta novadiem. Par pagastiem tika pārdēvētas arÄ« lielākā daļa pilsētu lauku teritoriju. 2010. gada maijā Latvijā bija 494 pagasti. Pagastu pārvaldes ir pakļautas novadu domēm un tās ieceļ saskaņā ar pagastu pārvalžu nolikumiem. AtseviŔķos gadÄ«jumos uz vairākām novada administratÄ«vajām vienÄ«bām var bÅ«t viena pārvalde. Pēc 2020. gada AdministratÄ«vo teritoriju un apdzÄ«voto vietu likuma pieņemÅ”anas pagasti turpināja pastāvēt kā novadu paÅ”valdÄ«bu teritoriālas vienÄ«bas.

Pēc 2021. gada 1. jÅ«lija vairākos novados pagastu (un arÄ« novadu pilsētu) pārvaldÄ«ba deleģēta novada paÅ”valdÄ«bas apvienÄ«bām, kurās apvienoti vairāki pagasti vai arÄ« pagasti un pilsētas.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Этимологический ŃŠ»Š¾Š²Š°Ń€ŃŒ Фасмера
  2. 1 2 KonstantÄ«ns Karulis. LatvieÅ”u etimoloÄ£ijas vārdnÄ«ca. 2. sējuma 8. lpp.
  3. ↑ Latvju dainas. 1.-6.sējumi. Sakārtojis KriÅ”jānis Barons. RÄ«ga, 1894-1915
  4. 1 2 LatvieÅ”u konversācijas vārdnÄ«cas XV. sējuma 30 326-31 slejas. RÄ«ga, 1937. gads
  5. ↑ Kaspars KļaviņŔ. Vēsturiskie mÄ«ti: izcelsme un nozÄ«me modernas nācijas attÄ«stÄ«bā (I) www.lvportals.lv 18.09.2013
  6. ↑ Viesturs SprÅ«de. Ā«Ne gadsimtu bez reformas – teritoriāli administratÄ«vajām pārmaiņām Latvijā gara vēstureĀ». LA.LV (latvieÅ”u), 2015-12-08. SkatÄ«ts: 2025-10-24.
  7. ↑ P.Mucenieks. Latvijas paÅ”valdÄ«bu iekārta, RÄ«ga 1938