Mindoro
| Mindoro | |
|---|---|
| Mindoro | |
 Pludmale Mindoro ziemeļos | |
  Mindoro .svg) Mindoro | |
| Ä¢eogrÄfija | |
| Izvietojums | Klusais okeÄns |
| KoordinÄtas | 12Ā°59ā²N 121Ā°10ā²Eļ»æ / ļ»æ12.983Ā°N 121.167Ā°EKoordinÄtas: 12Ā°59ā²N 121Ā°10ā²Eļ»æ / ļ»æ12.983Ā°N 121.167Ā°E |
| ArhipelÄgs | FilipÄ«nas |
| PlatÄ«ba | 10 571,8Ā kmĀ² |
| Garums | 175Ā km |
| Platums | 93Ā km |
| Krasta lÄ«nija | 618,8[1]Ā km |
| AugstÄkais kalns |
Alkons 2616Ā m |
| AdministrÄcija | |
 Ā FilipÄ«nas | |
| Reģions | Mimaropa |
| Province | Austrummindoro, Rietummindoro |
| LielÄkÄ pilsÄta | SanhosÄ |
| DemogrÄfija | |
| IedzÄ«votÄji | 1 408 454 (2020) |
| BlÄ«vums | 117,2/kmĀ² |
| PamatiedzÄ«votÄji | tagali, mangiani |
 Mindoro VikikrÄtuvÄ | |
Mindoro (Mindoro) ir sala FilipÄ«nu arhipelÄgÄ, pÄc platÄ«bas septÄ«tÄ un pÄc iedzÄ«votÄju skaita astotÄ lielÄkÄ sala valstÄ«.[2] AdministratÄ«vi ietilpst Mimaropas reÄ£ionÄ; dalÄs divÄs provincÄs ā Austrummindoro un Rietummindoro. ApdzÄ«vo galvenokÄrt tagali, kÄ arÄ« aborigÄnÄs mangianu grupas. LielÄkÄ pilsÄta ir SanhosÄ salas dienvidrietumu krastÄ, bet galvenÄ pilsÄta ir reÄ£iona un Austrummindoro provinces centrs Kalapana.
Ä¢eogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]Izvietojusies arhipelÄga vidusdaÄ¼Ä uz dienvidiem no Lusonas starp DienvidÄ·Ä«nas jÅ«ru rietumos, Sibujanas jÅ«ru austrumos un Sulu jÅ«ru dienvidos. Verdes salas Å”aurums ziemeļos to atdala no Lusonas, Kalavites Å”aurums ziemeļrietumos ā no Lubangas salas, Tablasas Å”aurums dienvidaustrumos ā no Tablasas un Panajas, bet Mindoro Å”aurums dienvidrietumos ā no Busuangas. Krasti mÄreni izroboti, vietÄm krauji, piekrastÄ vairÄkas mazÄkas salas, lielÄkÄ no kurÄm ir Ilina dienvidrietumu krastÄ. Sala vulkÄniskas izcelsmes, kalnaina, daudz aprimuÅ”u vulkÄnu. CentrÄlajÄ daÄ¼Ä stiepjas kalnu grÄda, bet piekrastÄ zemienes. AugstÄkais kalns ir Alkons 2616 m vjl salas ziemeļdaļÄ. Salas austrumu piekrastÄ 217 kmĀ² lielais Nauhana ezers. Valda subekvatoriÄls musonu klimats. Salas vidusdaÄ¼Ä atrodas divi nacionÄlie parki: Iglita-Bako kalnu nacionÄlais parks un Nauhana ezera nacionÄlais parks.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]SenatnÄ Ä·Ä«nieÅ”u tirgotÄji salu dÄvÄjuÅ”i par Mai (Ma-i). SpÄÅu kolonizatori sÄkotnÄji to dÄvÄjuÅ”i par Mina de Oro ā āzelta raktuveā, no kÄ cÄlies tagadÄjais nosaukums. Pirms spÄÅu iekarojuma sala bijusi Brunejas sultanÄta valdÄ«jumÄ un tajÄ bijuÅ”as moro apmetnes. SpÄÅu iekarojuma laikÄ, kad notika sÄ«vas kaujas ar moro karotÄjiem, sala tika ievÄrojami depopulÄta, bet vÄlÄk to apdzÄ«voja tagali no Lusonas.
LÄ«dz 17. gadsimtam administratÄ«vi sala kopÄ ar Marinduki bija Batangasas provinces pakļautÄ«bÄ. 17. gadsimta sÄkumÄ tika izveidota atseviŔķa Mindoro province ar centru PuertogalerÄ. 1902. gada jÅ«nijÄ Mindoro tika pakļauta Marindukes provincei kÄ apakÅ”province, bet jau tÄ paÅ”a gada novembrÄ« atgriezta patstÄvÄ«gas provinces statusÄ. 1950. gadÄ sadalÄ«ta divÄs tagadÄjÄs provincÄs.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā ISLAND DIRECTORY. Islands of Philippines
- ā Ā«MindoraĀ». Ä¢eogrÄfijas vÄrdnÄ«ca Pasaules zemes un tautas. RÄ«gaĀ : GalvenÄ enciklopÄdiju redakcija. 1978. 481.Ā lpp.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Mindoro.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
|
