Pāriet uz saturu

Logoss

Vikipēdijas lapa
Logoss grieķu valodā

Logoss (sengrieÄ·u: Ī»ĻŒĪ³ĪæĻ‚Ā ā€” 'vārds, doma, saprāts') ir jēdziens grieÄ·u filozofijā un kristÄ«gā teoloÄ£ijā. KristÄ«gajā teoloÄ£ijā logoss var bÅ«t Dieva prāts, Jēzus Kristus vai arÄ« dieviŔķa persona. Metafizikā un analÄ«tiskā psiholoÄ£ijā logoss piesaukts traktātos par saprātu un "Ä«stenÄ«bu".[1]

Pārskats

[labot | labot pirmkodu]

Hērakleits no Efesas rakstÄ«ja, ka viss notiek saskaņā ar logosu, kas esot mūžīgs, vispārējs un nepiecieÅ”ams.[2] StoiÄ·u domātājiem logoss apzÄ«mējot fiziskās un garÄ«gās pasaules panteistisko vienotÄ«bu. 1. gadsimtā Aleksandrijas Filons mācÄ«ja par logosu kā par Platona ideju kopumu un radoÅ”u spēku, kas ir starp Dievu un pasauli. Apgalvots, ka Filons ieviesa logosa jēdzienu ebreju filozofijā.[3] Jāņa evaņģēlijā Logoss ir dieviŔķs (theos),[4] Dieva vārda un gribas iemiesojums. LÄ«dzÄ«gi traktāti ir neoplatonisma, gnostiÄ·u un sholastu mācÄ«bās. Logosu reizēm salÄ«dzina ar austrumu dao un darmu.[nepiecieÅ”amaĀ atsauce] Aristotelis saistÄ«ja logosu ar retoriku.[5] MetafiziÄ·i un filozofi kā Hēgelis Hērakleita logosu traktē kā vispārējo vai "absolÅ«to" saprātu.[nepiecieÅ”amaĀ atsauce]

Raksturojums

[labot | labot pirmkodu]

Sengrieķu filozofijā

[labot | labot pirmkodu]

Uzskata, ka pirmssokratiÄ·is Hērakleits bija pirmais, kurÅ” sengrieÄ·u filozofijā apcerēja logosu.[6][7] Aristotelis savā darbā Ars Rhetorica izvērsa logosa jēdzienu kā retorikas paņēmienu,[8][9][9][9][10] atŔķirot to no pathos un ethos.[11][12] StoiÄ·iem, kā Zēnonam no Kitijas, logoss bijis visaptveroÅ”s saprāts, kas "iedzÄ«vina" visumu. StoiÄ·i arÄ« pieminēja logos spermatikos, pasaules radÄ«Å”anas likumu vai principu, kas esot kā saprāta vai apziņas darbÄ«ba matērijā. Cilvēkiem arÄ« esot kāda daļa dieviŔķā logosa.[13] StoiÄ·i pieņēma, ka aiz jebkādas darbÄ«bas ir logoss kā garÄ«gs spēks vai anima mundi.[14] Filonam Å”is termins esot nozÄ«mējis dievÄ«bu kā starpnieku vai demiurgu vai augstāko "Dieva pirmdzimto".[3][15] Filons atŔķīra logos prophorikos (izrunāto) un logos endiathetos (noslēpumaino),[16] stoiÄ·i pieminēja logos spermatikos (visuma radoÅ”o) un saistÄ«ja to ar neoplatonismu.[17]

Kristietībā

[labot | labot pirmkodu]

Septuagintā rakstÄ«ts, ka "Caur Kunga vārdu debesis radās, caur viņa mutes dvaÅ”u viss debesu pulks." (Ps33:6) Helēniskie kristieÅ”i reizēm piesauca filozofisko logosu strÄ«dos par TrÄ«svienÄ«bu. Otrā gadsimta kristÄ«gie autori, kuri aizstāvējās "pret grieÄ·u un jÅ«du uzbrukumiem" (JustÄ«ns Moceklis,[18] Aleksandrijas Klements u. c.) pielÄ«dzināja Logosu Kristum. Ja Logoss bijis pie Dieva pasaules radÄ«Å”anas laikā, tad Kristus arÄ« esot iesaistÄ«ts radÄ«Å”anā.

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. (Jn1:1) In principio erat verbum.

Ariānisma teologi mācÄ«ja, ka Dievs Tēvs radÄ«jis dieviŔķu logosu vēl pirms pasaules radÄ«Å”anas.[19] Svēto HieronÄ«mu un citus tulkotājus (no grieÄ·u valodas) neapmierināja latīņu verbum, kas parasti apzÄ«mējot logosu Jāņa evaņģēlijā. Vulgāta bÄ«beles tulkojums in principio erat verbum arÄ« bijis strÄ«dÄ«gs. Reformācijas tulki esot nonākuÅ”i pie apzÄ«mējuma '"dzÄ«vais vārds", jo tā logosu esot skaidrojuÅ”i Svētais HieronÄ«ms un Svētais AugustÄ«ns.[20]

Gnosticismā, apoloģētikā un neoplatonismā

[labot | labot pirmkodu]

Valentiniusa gnosticismā[21][22] (nejaukt ar Svēto ValentÄ«nu) Logoss un GudrÄ«ba (Sofija) esot saistÄ«tas dievÄ«bas un reizēm "eonu" pāris.[23][24][24] Apoloģēts JustÄ«ns Moceklis pielÄ«dzināja Jēzu ar Logosu.[25][26] PielÄ«dzinot logosu Dieva eņģelim, Filons un JustÄ«ns esot "sludinājuÅ”i ebrejiem kristietÄ«bu".[27][25]

Plotīns ar mācekļiem.

PlotÄ«ns un citi neoplatonistu filozofi, lietojot Å”o terminu, atsaukuÅ”ies uz Platonu un uz stoiÄ·iem[28] un logosu dažādi interpretējuÅ”i.[29][30] PlotÄ«ns arÄ« esot atsaucies uz Hērakleitu un Talesu[31] un saistÄ«jis logosu ar filozofisko hipostāzi.[32] PlotÄ«na logosa aprakstos bija trÄ«svienÄ«bai analoÄ£iski jēdzieni "Viens, Gars, Dvēsele."[33][34] Apgalvots, ka PlotÄ«ns ietekmēja Gaius Marius Victorinus, kurÅ” tad ietekmēja Svēto AugustÄ«nu.[35][36] AugustÄ«ns darbā "AtzÄ«Å”anās" skaidroja logosu kā "mūžīgo Dieva vārdu."[37][38][39]

Junga analītiskajā psiholoģijā

[labot | labot pirmkodu]
Jungs 1912. gadā.

Karls Gustavs Jungs esot ietekmējies no PlotÄ«na filozofijas[40] un salÄ«dzinājis viņaprāt racionālo logosu ar emocionālo, neracionālo un reizēm mistisko "erosu".[41][42] Jungam logoss simbolizēja "vÄ«riŔķīgo racionalitāti" pretstatā "sieviŔķīgajam erosam." (eros)[43] Junga traktātos spriests, ka Å”is pretstats bÅ«tiski ietekmējot zemapziņu.[44]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ EU Vēsture, Logoss
  2. ā†‘ Cambridge Dictionary of Philosophy (2nd ed): Heraclitus, 1999.
  3. 1 2 Cambridge Dictionary of Philosophy (2nd ed): Philo Judaeus, 1999.
  4. ā†‘ May, Herbert G. and Bruce M. Metzger. The New Oxford Annotated Bible with the Apocrypha. 1977.
  5. ā†‘ Rapp, Christof, "Aristotle's Rhetoric", The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Spring 2010 Edition), Edward N. Zalta (ed.)
  6. ā†‘ F. E. Peters, Greek Philosophical Terms, New York University Press, 1967.
  7. ā†‘ W. K. C. Guthrie, A History of Greek Philosophy, vol. 1, Cambridge University Press, 1962, pp. 419ff.
  8. ā†‘ Stenfordas universitātes Filozofijas enciklopēdijaĀ ā€” Aristotle's Rhetoric
  9. 1 2 3 Aristotle, Rhetoric, in Patricia P. Matsen, Philip B. Rollinson, and Marion Sousa, Readings from Classical Rhetoric, SIU Press, 1990, ISBN 0-8093-1592-0, p. 120.
  10. ā†‘ In the translation by W. Rhys Roberts Arhivēts 2011.Ā gada 9.Ā jÅ«lijā, Wayback Machine vietnē.
  11. ā†‘ retorika (latviski)[novecojusiĀ saite]
  12. ā†‘ Eugene Garver, Aristotle's Rhetoric: An art of character, University of Chicago Press, 1994, ISBN 0-226-28424-7, p. 114.
  13. ā†‘ Tripolitis, A., Religions of the Hellenistic-Roman Age, pages 37ā€”38. Wm. B. Eerdmans Publishing.
  14. ā†‘ Studies in European Philosophy, by James Lindsay, 2006, ISBN 1-4067-0173-4, page 53
  15. ā†‘ Frederick Copleston, A History of Philosophy, Volume 1, Continuum, 2003, pp. 458ā€”462.
  16. ā†‘ Adam Kamesar (2004). "The Logos Endiathetos and the Logos Prophorikos in Allegorical Interpretation: Philo and the D-Scholia to the Iliad". Greek, Roman, and Byzantine Studies (GRBS) 44: 163ā€“181. Arhivēts no oriÄ£ināla 2011.Ā gada 19.Ā novembrÄ«. Atjaunināts: 2015.Ā gada 8.Ā oktobrÄ«.
  17. ā†‘ David L. Jeffrey. A Dictionary of Biblical Tradition in English Literature. Grand Rapids, Michigan, USAĀ : Wm. B. Eerdmans Publishing Co, 1992. 459.Ā lpp. ISBNĀ 0-8028-3634-8.
  18. ā†‘ Sv. JustÄ«ns Moceklis (latviski)[novecojusiĀ saite]
  19. ā†‘ M'Clintock and Strong's Cyclopedia, Volume 7, page 45a.
  20. ā†‘ David L. Jeffrey. A Dictionary of Biblical Tradition in English Literature. Grand Rapids, MichiganĀ : Wm. B. Eerdmans Publishing Co, 1992. 460.Ā lpp. ISBNĀ 0-8028-3634-8.
  21. ā†‘ Katoļu enciklopēdija (angliski)
  22. ā†‘ Ā«"Satori" raksts: AlternatÄ«vās kristietÄ«bas (latviski)Ā». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2016.Ā gada 4.Ā martā. SkatÄ«ts: 2015.Ā gada 8.Ā oktobrÄ«.
  23. ā†‘ Gnosticisms (angliski)
  24. 1 2 Ā«Blood, Gender and Power in Christianity and JudaismĀ».
  25. 1 2 Erwin R. Goodenough, The Theology of Justin Martyr, BiblioBazaar, LLC, 2009, pp. 139ā€”175. ISBN 1-113-91427-0.
  26. ā†‘ Catholic Encyclopedia: St. Justin Martyr.
  27. ā†‘ Justin Martyr, Dialogue with Trypho, Chapter 61.
  28. ā†‘ Michael F. Wagner, Neoplatonism and Nature: Studies in Plotinus' Enneads, Volume 8 of Studies in Neoplatonism, SUNY Press, 2002, ISBN 0-7914-5271-9, pp. 116ā€”117.
  29. ā†‘ John M. Rist, Plotinus: The road to reality, Cambridge University Press, 1967, ISBN 0-521-06085-0, pp. 84ā€”101.
  30. ā†‘ Between Physics and Nous: Logos as Principle of Meditation in Plotinus The journal of neoplatonic studies, Volumes 7-8, 1999, page 3
  31. ā†‘ Handboek Geschiedenis van de Wijsbegeerte I, Article by Carlos Steel
  32. ā†‘ The journal of neoplatonic studies, Volumes 7-8, Institute of Global Cultural Studies, Binghamton University, 1999, P16
  33. ā†‘ The Enneads by Plotinus, Stephen MacKenna, John M. Dillon 1991 ISBN 0-14-044520-X page xcii
  34. ā†‘ Neoplatonism in Relation to Christianityby Charles Elsee 2009 ISBN 1-116-92629-6 pages 89ā€”90
  35. ā†‘ The Westminster Dictionary of Christian Theology edited by Alan Richardson, John Bowden 1983 ISBN 0-664-22748-1 page 448
  36. ā†‘ Theological treatises on the Trinity, by Marius Victorinus, Mary T. Clark, page 25
  37. ā†‘ Confessions, Augustine, P130
  38. ā†‘ Handboek Geschiedenis van de Wijsbegeerte I, Article by Douwe Runia
  39. ā†‘ De immortalitate animae of Augustine: text, translation and commentary, By Saint Augustine (Bishop of Hippo.), C. W. Wolfskeel, introduction
  40. ā†‘ Jung and aesthetic experience by Donald H. Mayo, 1995 ISBN 0-8204-2724-1 page 69
  41. ā†‘ C. G. Jung and the psychology of symbolic forms by Petteri PietikƤinen 2001 ISBN 951-41-0857-4 page 22
  42. ā†‘ Mythos and logos in the thought of Carl Jung by Walter A. Shelburne 1988 ISBN 0-88706-693-3 page 4
  43. ā†‘ Carl Jung, Aspects of the Feminine, Princeton University Press, 1982, p. 65, ISBN 0-7100-9522-8.
  44. ā†‘ Aspects of the masculine by Carl Gustav Jung, John Beebe page 85

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Logoss&oldid=4060822"