Litvīni

Litvīni (baltkrievu: літвіны, poļu: Litwini) ir vēsturisks politonīms un etnonīmisks apzīmējums, kas dažādos laikposmos lietots attiecībā uz Lietuvas dižkunigaitijas iedzīvotājiem. Viduslaikos un agrīnajos jaunajos laikos ar šo nosaukumu varēja apzīmēt gan etniskos lietuviešus, gan plašāk — Lietuvas dižkunigaitijas pavalstniekus neatkarīgi no viņu etniskās vai valodas piederības.

Lietuvas dižkunigaitija bija daudzetniska valsts, kuras teritorijā dzīvoja lietuvieši, rutēņi, poļi, ebreji, tatāri un citas iedzīvotāju grupas. Tādēļ jēdziens «litvīns» vēsturiskajos avotos bieži apzīmēja politisko vai teritoriālo piederību valstij, nevis tautību mūsdienu izpratnē. Īpaši tas attiecās uz rutēņu valodā runājošo muižniecību mūsdienu Baltkrievijas teritorijā.

Pēc Ļubļinas ūnijas noslēgšanas 1569. gadā un Polijas—Lietuvas ūnijas izveidošanas jēdziens saglabāja nozīmi kā Lietuvas dižkunigaitijas iedzīvotāju politiskās un reģionālās identitātes apzīmējums. Muižniecības vidū varēja vienlaikus pastāvēt vairākas identitātes, piemēram, piederība Lietuvas politiskajai nācijai, rutēņu izcelsme un poļu valodas lietojums.

18. un 19. gadsimtā, attīstoties modernajām nacionālajām kustībām, termina nozīme pakāpeniski mainījās. Mūsdienu baltkrievu un lietuviešu nacionālo identitāšu veidošanās rezultātā vēsturiskais apzīmējums «litvīni» lielā mērā zaudēja agrāko politisko nozīmi.

Mūsdienās termins dažkārt tiek izmantots Baltkrievijas vēstures un identitātes diskusijās. Pastāv tā sauktā litvīnisma koncepcija, kuras piekritēji uzsver mūsdienu baltkrievu ciešo saikni ar Lietuvas dižkunigaitijas politisko un kultūras mantojumu un dažkārt jēdzienu «litvīni» interpretē kā vēsturisku baltkrievu pašnosaukumu. Šāda interpretācija historiogrāfijā ir diskutabla, jo vēsturiskais termins dažādos laikos un avotos lietots atšķirīgās nozīmēs un nav tieši pielīdzināms mūsdienu nacionālajām kategorijām.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Litvīni.