Pāriet uz saturu

Lennarts Meri

Vikipēdijas lapa
Å is raksts ir par prezidentu Lennartu Meri. Par citām jēdziena Meri nozÄ«mēm skatÄ«t nozÄ«mju atdalÄ«Å”anas lapu.
Lennarts Meri
Lennart Meri
Lennarts Meri 1998. gadā
Igaunijas Republikas prezidents
Amatā
1992.Ā gada 6.Ā oktobrisĀ ā€”Ā 2001.Ā gada 8.Ā oktobris
PriekŔtecis Konstantīns Petss
Pēctecis Arnolds Rītels
Igaunijas ārlietu ministrs
Amatā
1990. gada aprÄ«lisĀ ā€”Ā 1992. gada aprÄ«lis
Premjerministrs Edgars Savisārs
TÄ«ts Vehi
Pēctecis Jāns Manitski
DzimÅ”anas dati 1929.Ā gada 29.Ā martā
Valsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija
MirÅ”anas dati 2006.Ā gada 14.Ā martā
Valsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija
Tautība igaunis
Politiskā partija Pro Patria
Dzīvesbiedrs(-e) Regina Meri
Helle Meri
Profesija rakstnieks, kinorežisors, politiķis
Augstskola Tallinas Universitāte

Lennarts Meri (igauņu: Lennart Meri, dzimis 1929.Ā gada 29.Ā martā Tallinā, Igaunijā, miris 2006.Ā gada 14.Ā martā, Tallinā, Igaunijā) bija igauņu rakstnieks, kinorežisors un valstsvÄ«rs, Igaunijas prezidents no 1992. lÄ«dz 2001. gadam.[1]

Dzīvesɔājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1929. É”adā Tallinā diplomāta Georga Meri un viņa sievas Alises Brigitas Engmanes Ä£imenē. MācÄ«jās BerlÄ«nes, ParÄ«zes un Londonas skolās, pēc Igaunijas okupācijas 1941. gada jÅ«nija deportāciju laikā Meri Ä£imeni izsÅ«tÄ«ja uz Kirovas apÉ”abalu, 1945. É”adā viņiem ļāva atÉ”riezties dzimtenē. 1953. gadā Lenarts Meri pabeidza studijas Tartu Universitātē un strādāja par dramaturgu Vanemuines teātrÄ«. Pēc ceļojuma uz Centrālāziju viņŔ 1958. gadā publicēja savu pirmo É”rāmatu. Vēlāk viņŔ ceļoja uz SibÄ«riju un Tālajiem Austrumiem un publicēja grāmatas, kas bija ļoti populāras Igaunijā.

1988. gadā viņŔ nodibināja Igaunijas institÅ«tu (Eesti Instituut), 1990. gadā kļuva par ārlietu ministru. 1992. gada 6. oktobrÄ« viņu ievēlēja par Igaunijas Republikas prezidentu, bet 1996. gada 20. septembrÄ« pārvēlēja Å”ajā amatā.

Miris 2006.Ā gada 14.Ā martā Tallinā[2][3][4] pēc É”alvas smadzeņu audzēja operācijas.

Darbi

[labot | labot pirmkodu]

2009. gadā izdevniecība Lauku Avīze izdevusi Lennarta Meri dēla Marta Meri sastādītu interviju un runu grāmatu "Politiskais testaments".[5]

  • Kāvu vārtos. RÄ«ga, Liesma, 1985
  • Politiskais testaments, Lennarts Meri, sast. Marts Meri, Lauku AvÄ«ze, 2009, ISBN 9984-827-20-8

Filmas

[labot | labot pirmkodu]
  • "ÅŖdensputnu ļaudis" (Veelinnurahvas, 1970)
  • "Piena Ceļa vēji" (Linnutee tuuled, 1977)
  • "Kalevas balsis" (Kaleva hƤƤled, 1986)
  • "Tooruma dēli" (Toorumi pojad, 1989)
  • "Å amanis " (Å amaan, 1997)

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Meri Lennarts, Ŕķirklis Latvijas Enciklopēdiskajā vārdnÄ«cā, Nacionālais apgāds, 2002, publicēts portālā letonika.lv, pārskatÄ«ts 29.03.2009.
  2. ā†‘ Miris bijuÅ”ais Igaunijas prezidents Lennarts Meri, raksts portālā DELFI 14.03.2006., pārskatÄ«ts 29.03.2009.
  3. ā†‘ Prezidente: pēc Meri aizieÅ”anas ir jāveido tāda Eiropa, kādu viņŔ vēlējies redzēt, raksts portālā DELFI 26.03.2006., pārskatÄ«ts 29.03.2009.
  4. ā†‘ Kristaps Pētersons: Lennarts Meri ā€” igauņu tautas morālais lÄ«deris, Kristaps Pētersons, "HansaMedia", raksts portālā DELFI 02.04.2006., pārskatÄ«ts 29.03.2009.
  5. ā†‘ Lenarts Meri 'Politiskais testaments'[novecojusiĀ saite], raksts portālā DELFI 19.02.2009., pārskatÄ«ts 29.03.2009.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
PriekŔtecis:
Konstantīns Petss 		Igaunijas prezidents
1992.Ā gada 6.Ā oktobris ā€” 2001.Ā gada 8.Ā oktobris		 Pēctecis:
Arnolds RÄ«tels
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lennarts_Meri&oldid=4516923"