Larisa
| Larisa | |
|---|---|
| pilsÄta | |
| ĪĪ¬ĻĪ¹ĻĪ± | |
 | |
  Larisa | |
| KoordinÄtas: 39Ā°18ā²N 22Ā°25ā²Eļ»æ / ļ»æ39.300Ā°N 22.417Ā°EKoordinÄtas: 39Ā°18ā²N 22Ā°25ā²Eļ»æ / ļ»æ39.300Ā°N 22.417Ā°E | |
| Valsts |
 Ā GrieÄ·ija |
| ReÄ£ions | TesÄlija |
| Platība | |
| Ā ā¢Ā KopÄjÄ | 88,167Ā km2 |
| Augstums | 67 m |
| IedzÄ«votÄji (2021) | |
| Ā ā¢Ā kopÄ | 146Ā 377 |
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 1Ā 640,6/kmĀ² |
| Laika josla | EET (UTC+2) |
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
| Pasta indekss | 41x xx |
| MÄjaslapa |
www |
 Larisa VikikrÄtuvÄ | |
Larisa (grieÄ·u: ĪĪ¬ĻĪ¹ĻĪ±, LĆ”risa, izrunÄ: /Ėlarisa/) ir pilsÄta GrieÄ·ijÄ, TesÄlijas reÄ£iona administratÄ«vais centrs un lielÄkÄ pilsÄta. 2011. gadÄ pilsÄtÄ dzÄ«voja 145 tÅ«kstoÅ”i iedzÄ«votÄju.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]LeÄ£enda vÄsta, ka Å”eit ir dzimis Ahillejs, savukÄrt Hipokrats LarisÄ ir miris. SenÄs GrieÄ·ijas laikos Larisu kontrolÄja aleiadu klans, kuru izveidoja Aleiads. ViÅÅ” sevi dÄvÄja par HÄrakla pÄcteci. 480. gadÄ p.m.Ä. Larisa atbalstÄ«ja persieÅ”us, bet PeloponÄsas kara laikÄ (no 431. lÄ«dz 404. gadam p.m.Ä.) bija atÄnieÅ”u pusÄ. No 344. lÄ«dz 196. gadam p.m.Ä. Larisa bija SenÄs MaÄ·edonijas kontrolÄ. Kad Larisa nonÄca SenÄs Romas pakļautÄ«bÄ, Larisa kļuva par TesÄlijas lÄ«gas galveno pilsÄtu.
KopÅ” 9. gadsimta Larisa bija bÄ«skapa rezidences vieta. 985. gadÄ pilsÄtu iekaroja bulgÄri, bet 1204. gadÄ, CeturtÄ Krusta karu laikÄ, to pakļÄva franki. 1346. gadÄ to iekaroja serbi, bet 1393. gadÄ ā OsmaÅu impÄrija, kuras sastÄvÄ tÄ palika lÄ«dz 1881. gadam. Å ajÄ gadÄ TesÄlija tika iekļauta GrieÄ·ijas KaralistÄ. 1941. gadÄ Larisu spÄcÄ«gi nopostÄ«ja zemestrÄ«ce, kÄ arÄ« vÄcieÅ”u iebrukumi OtrÄ pasaules kara ietvaros.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]LarisÄ un tÄs apkÄrtnÄ ir attÄ«stÄ«ta lauksaimniecÄ«ba un Å”ajÄ nozarÄ iegÅ«to produktu pÄrstrÄde. PilsÄta ir slavena ar tajÄ ražoto anÄ«sa liÄ·ieri un zÄ«da apÄ£Ärbu. ArÄ« transporta infrastruktÅ«ra ir labi attÄ«stÄ«ta. PilsÄta tieÅ”i ir savienota ar AtÄnÄm un Volu. Ärpus pilsÄtas atrodas Nea Anchilaos starptautiskÄ lidosta. 1960. gados notika strauja rÅ«pniecÄ«bas attÄ«stÄ«ba, it Ä«paÅ”i cukura iegÅ«Å”ana no cukurbietÄm.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Larisa.
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
 | Å is ar GrieÄ·iju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|
