Pāriet uz saturu

Lakstaugs

Vikipēdijas lapa
Lakstaugs

Lakstaugs vai zālaugs ir viena no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst. Atkarībā no dzīves ilguma, lakstaugi var būt:

  • viengadÄ«gi (dzÄ«ves cikls ilgst vienu veÄ£etācijas periodu);
  • divgadÄ«gi (dzÄ«ves cikls ilgst divus veÄ£etācijas periodus. Pirmajā parasti attÄ«stās veÄ£etatÄ«vie orgāni, otrajā arÄ« reproduktÄ«vie orgāni);
  • daudzgadÄ«gi (aug ilgāk nekā 2 gadus).

Sarunvalodā par lakstaugiem sauc mauriņu, zālāju veidojoÅ”os augus. Taču pie tiem pieder arÄ« dilles, pētersīļi, Ä·imenes, piparmētras, baziliks, Ä·iploki, kumelÄ«tes, salvija, ceļtekas (ceļmallapas), lavanda un citi augi. Å ie augi ir vieni no visātrāk augoÅ”ajiem augiem, Å”ie augi ir pirmie, kas sāk augt cirsmās un mežos pēc ugunsgrēkiem. Starp zālaugiem ir ļoti daudz tādu augu, kas ir lietojami cilvēka uzturā. Zālaugu augstums svārstās no pāris milimetriem lÄ«dz vairākiem metriem. Vairāki augi izaug vairāku metru garumā, piemēram, dažādi banānkoku un bambusu veidi, neskatoties uz stumbru pārkoksnēŔanos, tie pieder pie zālaugiem.[1] Lakstauga pretstats ir kokaugs.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Gray’s Manual of Botany, American Book Co. 1889

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]