Kriminalpolizei
|
| |
| Abreviatūra | Kripo |
|---|---|
| Izveidots | 1936. gadā |
| Tips | Kriminālpolicija |
| Mērķis | Izmeklēt smagus kriminālnoziegumus |
| Galvenā mītne | Berlīne |
Darbības reģions | Trešais reihs |
Jumta organizācija | Reihsdrošības galvenā pārvalde |
| Saistība | Gestapo, Sicherheitsdienst |
Valsts kriminālpolicija jeb Kriminalpolizei (saīsināti Kripo; no vācu: Kriminalpolizei) bija Vācijas Trešā Reiha kriminālpolicija, kas nodarbojās ar nopietnu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu. Tā darbojās ciešā sadarbībā ar Gestapo un SD, kā daļa no Reihsdrošības galvenās pārvaldes.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Pirms nacistu nākšanas pie varas Vācijā kriminālpolicija pastāvēja kā civila struktūra, kas izmeklēja smagus noziegumus, piemēram, slepkavības un laupīšanas. Pēc 1933. gada, kad Ādolfs Hitlers nāca pie varas, Kriminalpolizei tika pakļauta SS struktūrām un iekļauta vienotajā drošības aparātā.
1936. gadā Heinrihs Himlers kļuva par visas Vācijas policijas vadītāju un reorganizēja policijas struktūras. Kripo kļuva par daļu no vienotās Drošības policijas (Sicherheitspolizei), kopā ar Gestapo. 1939. gadā abas šīs institūcijas tika apvienotas Reihsdrošības galvenajā pārvaldē (RSHA).
Lai gan Kripo formāli turpināja izmeklēt krimināllietas, tās darbinieki bieži tika iesaistīti arī politiskos represiju un etniskās vajāšanas pasākumos, tostarp holokaustā okupētajās teritorijās.
Pēc Trešā Reiha sabrukuma 1945. gadā Kripo tika likvidēta kopā ar citām nacistiskā režīma drošības iestādēm.