Kartons
Kartons (franÄu: carton, no latÄ«Åu: chartaĀ ā 'papÄ«rs') ir papÄ«ra paveids, kam raksturÄ«gs liels loksnes blÄ«vums. Tas ir cietÄks un biezÄks par parastu papÄ«ru un tÄ blÄ«vums ir lielÄks par 250 g/mĀ²,[1] kas PSRS bija noteikta par robežu starp kartonu un papÄ«ru.[2] VÄcijÄ Å”Ä« robeža ir 150 g/mĀ².[3] Kartona galvenie raksturlielumi ir blÄ«vums, biezums (parasti 0,4ā3,5 mm), mitruma saturs (0,5ā0,9%), kÄ arÄ« izolÄjoÅ”Ä un uzsÅ«coÅ”Ä spÄja. ÄŖpaÅ”iem nolÅ«kiem ražota kartona tehniskie rÄdÄ«tÄji var ietvert absorbcijas un elektroizolÄcijas Ä«paŔības, deformÄcijas mitrinÄÅ”anas un žūŔanas laikÄ u. c.
RažoŔana
[labot | labot pirmkodu]Kartona ražoÅ”anÄ galvenÄs tehnoloÄ£iskÄs darbÄ«basĀ ā malÅ”ana, lieÅ”ana, presÄÅ”ana un žÄvÄÅ”anaĀ ā bÅ«tiski neatŔķiras no darbÄ«bÄm papÄ«ra ražoÅ”anÄ. KÄ izejviela kartona ražoÅ”anai biežÄk izmanto vielas ar rupjÄku un cietÄku ŔķiedruĀ ā brÅ«no koksnes masu, puscelulozi, sulfÄtcelulozi un makulatÅ«ru. Kartonu ražo nepÄrtrauktas loksnes veidÄ, pÄc tam sagriežot to atbilstoÅ”i vajadzÄ«bÄm.[3]
Kartons var bÅ«t vienslÄÅa vai vairÄkslÄÅu.[2] VairÄkslÄÅu kartona iekÅ”Äjie slÄÅi parasti tiek atlieti no lÄtÄkiem materiÄliem, ÄrÄjie slÄÅi no stiprÄkÄm un dÄrgÄkÄm ŔķiedrÄm, kÄ sulfÄtcelulozes.
IzmantoŔana
[labot | labot pirmkodu]Kartonu izmanto kÄ iesaiÅojamo un apdares materiÄlu, elektroizolÄcijas un apavu rÅ«pniecÄ«bas izejvielu, poligrÄfijÄ gadÄ«jumos, kad nepiecieÅ”ama lielÄka izturÄ«ba nekÄ papÄ«ramĀ ā vizÄ«tkartÄs, pastkartÄs, spÄļu kÄrtÄ«s, katalogu un grÄmatu vÄkos u.c.
OtrreizÄjÄ pÄrstrÄde
[labot | labot pirmkodu]Kartoni parasti ir pÄrstrÄdÄjami, bet jauktas struktÅ«ras kartoniĀ ā ar laminÄtu vai vasku pÄrklÄtie un Å«densizturÄ«gie tam derÄ«gi sliktÄk. LielÄkoties tÄ«ru kartonu atmaksÄjas pÄrstrÄdÄt, bet guvumi no tÄ ir minimÄli. Kartonu var, piemÄram, kompostÄt vai izmantot kÄ pakaiÅ”us dzÄ«vnieku guļvietÄm.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā ZinÄtnes un tehnoloÄ£ijas vÄrdnÄ«ca, Norden AB, 2001, 319. lpp.
- 1 2 Latvijas padomju enciklopÄdija. 51. sÄjums. RÄ«gaĀ : GalvenÄ enciklopÄdiju redakcija. 11.Ā lpp.
- 1 2 Ā«ŠŠ¾Š»ŃŃŠ°Ń ŃŠ¾ŃŃŠøŠ¹ŃŠŗŠ°Ń ŃŠ½ŃŠøŠŗŠ»Š¾ŠæŠµŠ“ŠøŃ, 2009.Ā». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2022.Ā gada 26.Ā janvÄrÄ«. SkatÄ«ts: 2022.Ā gada 26.Ā janvÄrÄ«.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Kartons.
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
 | Å is ar tehnoloÄ£ijÄm saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|
