Pāriet uz saturu

Kamikadze

Vikipēdijas lapa
17 gadīgais kaprālis Jukio Araki turam rokā kucēnu kopā ar četriem citiem 72. Shinbu eskadras pilotiem 1945. gada 26. maijā dienu pirms savas nāves uzbrukumā kuģiem netālu no Okinavas

Kamikadzes (japāņu: ē„žé¢Ø , kamikaze: kami ā€” 'dievÄ«ba', 'kaze' ā€” 'vējÅ”'), oficiāli Tokubetsu Kōgekitai (japāņu: ē‰¹åˆ„ę”»ę’ƒéšŠ ā€” 'ÄŖpaÅ”o uzdevumu vienÄ«ba') bija daļa no Japānas Impērijas gaisa spēku Ä«paŔā uzbrukuma vienÄ«bām, kas Otrā pasaules kara Klusā okeāna kampaņas noslēguma posmā veica paÅ”nāvnieku uzbrukumus Sabiedroto jÅ«ras spēkiem. Otrā pasaules kara laikā gāja bojā aptuveni 3800 kamikadzu pilotu, kas savos uzbrukumos nogalināja vairāk nekā 7000 pretinieka jÅ«ras spēku karotāju.[1]

Jēdziena definīcija un etimoloģija

[labot | labot pirmkodu]

Japāņu vārds kamikaze parasti tiek tulkots kā ā€œdieviŔķais vējÅ”ā€ (kamiĀ ā€” 'dievs', 'gars' vai 'dievÄ«ba', kazeĀ ā€” 'vējÅ”'). Vārds atsaucas uz taifÅ«niem, kas 1274. un 1281. gadā esot iznÄ«cinājuÅ”i mongoļu floti, kas lielhana Hubilaja vadÄ«bā iebruka Japānā.[2][3]

Kamikadzu lidaparāti

[labot | labot pirmkodu]
Japāņu kamikadzu lidmaŔīna Yokosuka MXY-7 Ohka ("Ä·irÅ”u zieds"), speciāli bÅ«vēts reaktÄ«vs lidaparāts kamikadzu veicamajiem uzbrukumiem

Kamikadzu lidmaŔīnas bÅ«tÄ«bā bija bumbas ar reaktÄ«vajiem dzinējiem, speciāli konstruētas vai pārveidotas no parastajām lidmaŔīnām. To piloti bija gatavi ietriekt savas sprāgstvielām pildÄ«tās lidmaŔīnas ienaidnieka kuÄ£os. Tās piekabināja parastajam bumbvedējam un vajadzÄ«gajā brÄ«dÄ« kamikadzes vadÄ«tā mazā lidmaŔīna, strauji uzņemot ātrumu, triecās mērÄ·Ä«. TrāpÄ«jumu precizitāte bija daudz augstāka nekā parasto uzbrukumu gadÄ«jumā, sprādziena spēks bija lielāks; aptuveni 19% no kamikadzu veiktajiem uzbrukumiem bija veiksmÄ«gi.[1]

Kamikadze var ciest zaudējumus, kas padarÄ«tu kaujas nespējÄ«gu parasto uzbrucēju, taču joprojām sasniegt savu mērÄ·i. Japānas impērijā uzskatÄ«ja, ka mērÄ·is sabojāt vai iznÄ«cināt lielu skaitu sabiedroto kuÄ£u, Ä«paÅ”i kuÄ£us lidmaŔīnu pārvadātājus, attaisno pilotu un lidmaŔīnu upurÄ“Å”anu.

RaŔanās

[labot | labot pirmkodu]

Pēc cīņas zaudÄ“Å”anas Midveja atolā 1942. gada 4. jÅ«nijā Japāna sāka zaudēt iniciatÄ«vu Klusā okeāna karā. No 1943. lÄ«dz 1944. gadam sabiedroto spēki, kurus atbalstÄ«ja ASV rÅ«pnieciskā vara, soli pa solim devās uz Japānas salām.

Japāņi jau sen bija zaudējuÅ”i izredzes uzvarēt, jo tiem bija novecojuÅ”i gaisa kuÄ£i un tie bija zaudējuÅ”i daudz pieredzējuÅ”u pilotu. Japānas kara spējas un rÅ«pniecÄ«bas jauda salÄ«dzinājumā ar sabiedrotajiem strauji saruka. Japāna arÄ« zaudēja pilotus ātrāk, nekā varētu apmācÄ«t jaunus pilotus to nomaiņai. Turklāt rezerves daļu un degvielas trÅ«kuma dēļ jebkuras nozÄ«mÄ«gas aviācijas operācijas veikÅ”ana Japānā kļuva par problēmu.

Å ie faktori, kā arÄ« Japānas nevēlÄ“Å”anās padoties, sabiedroto spēkiem virzoties uz Japānas salu arhipelāgu, noveda pie kamikadzu taktikas.

Pirmie kamikadzes

[labot | labot pirmkodu]

Pirmās pilotu-kamikadzu brigādes tika izveidotas 1944. gada oktobrÄ« uz jÅ«ras aviācijas vienÄ«bu bāzes, kurās visi piloti bija gatavi upurēt savu dzÄ«vÄ«bu savas valsts labā. Pirmais kamikadzes uzbrukums tika veikts 1944. gada 21. oktobrÄ« pret Austrālijas flotes flagmaniĀ ā€” smago kreiseri "Austrālija". Apbruņota ar 200 kilogramus smagu bumbu, lidmaŔīna, kuras pilots tā arÄ« palika nezināms, ietriecās "Austrālijas" virsbÅ«vē, izmētājot atlÅ«zas un degvielu lielā apgabalā, taču kreiserim paveicās un bumba nesprāga. Tika nogalināti vismaz 30 cilvēki, ieskaitot kuÄ£a komandieri. 25. oktobrÄ« ā€œAustrālijaā€ saņēma vēl vienu triecienu, pēc kura kuÄ£is bija jānosÅ«ta remontam (kreiseris atgriezās dienestā 1945. gada janvārÄ«, un lÄ«dz kara beigām ā€œAustrālijaā€ pārdzÄ«voja seÅ”us kamikadzu lidmaŔīnu triecienus).

Pastāv arÄ« viedoklis, ka pirmie kamikadzes bija leitnants TakeÅ”i Kosai un nezināms seržants, kuri, piekāruÅ”i divas 100 kilogramu bumbas savām lidmaŔīnām, 1944. gada 13. septembrÄ« izlidoja no Negrosas salas Boholas jÅ«rā (FilipÄ«nas), lai taranētu amerikāņu kuÄ£us. Abi lidotāji neatgriezās, taču amerikāņi tajā dienā neziņoja, ka Å”ajā apgabalā bÅ«tu noticis uzbrukums, kurā bojāti viņu kuÄ£i.

Rezultāti

[labot | labot pirmkodu]

Kamikadzu uzbrukumu maksimālā intensitāte tika sasniegta Okinavas kaujas laikāĀ ā€” uzbrukumos kopumā piedalÄ«jās 1455 lidmaŔīnas.

Pēc kaujas par Okinavu ASV JÅ«ras spēki bija zaudējuÅ”i 26 kuÄ£us, 225 kuÄ£i, no kuriem 27 bija lidmaŔīnu pārvadātāji, tika sabojāti. Neskatoties uz to, amerikāņu veiktie pasākumi, lai pasargātu sevi no kamikadzēm, deva rezultātuĀ ā€” 90% japāņu lidmaŔīnu tika notriektas gaisā.

LÄ«dz Otrā pasaules kara beigām Japānas jÅ«ras aviācija bija apmācÄ«jusi 2525 kamikadzu pilotus, bet vēl 1387 pilotus deva armija. Saskaņā ar Japānas paziņojumiem kamikadzu uzbrukumu rezultātā tika nogremdēts 81 kuÄ£is, bet 195 kuÄ£i bija sabojāti. Pēc ASV datiem, zaudējumi sasniedza 34 nogrimuÅ”us un 288 bojātus kuÄ£us. Turklāt nozÄ«mÄ«gs bija arÄ« uz amerikāņu jÅ«rniekiem atstātais psiholoÄ£iskais efekts.[4]

Tradīcijas

[labot | labot pirmkodu]

Pirms izlidoÅ”anas notika Ä«paÅ”as ceremonijas, tai skaitā sakē glāzes iztukÅ”oÅ”ana un hatimaki (balts pārsējs uz pieres) aplikÅ”ana. Kamikadzes simbols bija krizantēmas zieds. Saskaņā ar leÄ£endu, jaunie piloti-kamikadzes, dodoties misijā, pārlidoja Kaimona kalnu Japānas dienvidrietumos. Piloti pēdējo reizi apskatÄ«ja savu dzimteni un salutējot no tās atvadÄ«jās.

Nāves tradÄ«cija sakāves, sagÅ«stÄ«Å”anas un kauna vietā bija dziļi iesakņojusies Japānas militārajā kultÅ«rā. Viena no galvenajām tradÄ«cijām jau samuraju dzÄ«vē un BuÅ”ido kodeksā bija lojalitāte un gods lÄ«dz nāvei.[5][6][7]

Kamikadzes bija vienÄ«gi brÄ«vprātÄ«gie, kas dažkārt bija pat tikai 15ā€”17 gadus veci.

Japānas pieredzes pielāgoÅ”ana ārzemēs

[labot | labot pirmkodu]

Sākumā par kamikadzēm tika dēvēti tikai japāņu piloti, kas veica objektu taranÄ“Å”anu. Taču samērā drÄ«z Ŕā vārda nozÄ«mi paplaÅ”ināja, ar to saprotot vairs ne tikai lidotājus, bet jau visus japāņu karavÄ«rus nāviniekus. Vēlāk terminu sāka izmantot vēl plaŔākā nozÄ«mē, apzÄ«mējot cilvēkus, kas gatavi upurēties, neatkarÄ«gi no piederÄ«bas valstij.

ArÄ« citas valstis ir mēģinājuÅ”as savos bruņotajos spēkos ieviest lÄ«dzÄ«ga veida vienÄ«bas, balstoties uz vietējām reliÄ£iskām vai ideoloÄ£iskām mācÄ«bām.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 Steve Zaloga. Kamikaze: Japanese Special Attack Weapons 1944ā€“45, 2011. gada 21. jÅ«nijs. 12.Ā lpp. ISBNĀ 9781849083539.
  2. ā†‘ Albert Axell. Japan's Suicide Gods. LondonĀ : Pearson Education, 2002. ix.Ā lpp. ISBNĀ 9780582772328.
  3. ā†‘ Ā«BRƎVPRƂTƎGIE NƂVINIEKI OtrajĆ¢ pasaules karĆ¢Ā». lpra.vip.lv. SkatÄ«ts: 2019-11-18.
  4. ā†‘ Š¢Š°Ń€Š°Š½Ā ā€” ŠæŠ¾ŃŠ»ŠµŠ“Š½ŠøŠ¹ Š“Š¾Š²Š¾Š“ ŠøŠ»Šø сŠ¼ŠµŠ»Ń‹Š¹ Š¼Š°Š½Ń‘Š²Ń€? Arhivēts 2019.Ā gada 3.Ā februārÄ«, Wayback Machine vietnē. // 24.02.2016
  5. ā†‘ David Powers, "Japan: No Surrender in World War Two"
  6. ā†‘ Haruko Taya Cook and Theodore F. Cook, Japan at War: An Oral History p264 ISBN 1-56584-014-3
  7. ā†‘ Meirion and Susie Harries, Soldiers of the Sun: The Rise and Fall of the Imperial Japanese Army p 413 ISBN 0-394-56935-0

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kamikadze&oldid=4320820"