Pāriet uz saturu

Ieleja

Vikipēdijas lapa
Josemitu ieleja Kalifornijas Ŕtatā, Amerikas Savienotajās Valstīs

Ieleja ir negatÄ«va, lineāri stiepta reljefa forma, kam ir slÄ«pums vienā virzienā un kas radusies erozijas darbÄ«bas rezultātā.[1] Visbiežāk ielejas veidojuŔās tekoÅ”u Å«deņu rezultātā, piemēram, caur ieleju plÅ«st upes un strauti. Ielejas veidojas arÄ« ledāju kustÄ«bas rezultātā. Nereti ielejas malās ir pauguri vai pat kalni. Ielejas iedala tā sauktajās trogielejās (U-veida ielejas) un V-veida ielejās.[2] V-veida ielejas ir ar stāvākām nogāzēm nekā U-veida ielejām. Ir arÄ« ļoti platas lÄ«dzenumu ielejas. Ieleju veids ir atkarÄ«gs no vairākiem faktoriem, tas ir, erozijas veida, reljefa slÄ«puma, noteiktā teritorijā esoÅ”o iežu un augsnes rakstura un Ä£eoloÄ£iskā laika, kad ieleja veidojusies. Par ielejām dažkārt tiek saukti padziļinājumi okeānos zem Å«dens. Tās ir atrodamas arÄ« uz citām planētām.

Ä»oti dziļas ielejas Amerikā tiek sauktas par kanjoniem, savukārt Å”aurus padziļinājumus, Ä«paÅ”i, kalnos, kas arÄ« raduÅ”ies tekoÅ”u Å«deņu rezultātā, dēvē par aizām, ar kurām ielejas nevajadzētu jaukt. Par ielejām sauc arÄ« lÅ«zumzonas, piemēram, Austrumāfrikas lÅ«zumzonu, tikai Å”ajos gadÄ«jumos mēdz precizēt un saukt tās par rifta ielejām.

Ieleju veidoŔanās

[labot | labot pirmkodu]
Aleča ledāja (Aletschgletscher) radīta ieleja Šveicē

ÅŖdens straumes (upes un strauti) un ledāju kustÄ«ba ir nozÄ«mÄ«gākie ieleju veidotāji. TekoÅ”i Å«deņi galvenokārt veido V-veida ielejas, bet ledāju kustÄ«ba U-veida ielejas.

TekoÅ”ie Å«deņi abrāzijas un Å«dens plÅ«smas dēļ rada eroziju, noārda augsnes virskārtu un iežus. Augstu kalnos ielejas parasti ir ar stāvām nogāzēm un Å”aurāki, jo plÅ«stoÅ”o Å«deņu ātrums ir lielāks un lÄ«dz ar to spēcÄ«gāk izpaužas erozija. Savukārt lÄ«dzenumu ielejas ir ar lēzenākām nogāzēm, jo Å«dens erozija tik ļoti neizpaužas. Šādas ielejas veidojuŔās ilgākā laika posmā.

Ledāju kustības rezultātā tie arī norāda augsnes virskārtu un iežus, bet iedarbība uz to ir lēnāka. Toties ledāji spēj pārnes daudz lielākas zemes un iežu masas, jo to masa un līdz ar to arī spēks, kas darbojas uz iežiem, ir ļoti liels. Ledāju kustību rada gravitācijas spēks.

Ieleju veidi

[labot | labot pirmkodu]

Ir dažādi ieleju veidi:

  • upju ielejas,
  • ledāju ielejas,
  • lÄ«dzenumu ielejas.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Ā«ielejaĀ». tezaurs.lv. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2019. gada 1. Februāris. SkatÄ«ts: 2019. gada 8. janvārÄ«.
  2. ↑ Ā«ValleysĀ» (angļu). National Geographic. SkatÄ«ts: 2019. gada 9. janvārÄ«.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]