Pāriet uz saturu

Edvards Elgars

Vikipēdijas lapa
Edvards Elgars
Edward Elgar
Edvards Elgars
Personīgā informācija
Dzimis 1857. gada 2. jūnijā
Brodhīta (Broadheath), VusterŔīra, Anglija, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Miris 1934. gada 23. februārī (76 gadi)
Vustera, VusterŔīra, Anglija, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Tautība anglis
Paraksts

Sers Edvards Viljams Elgars, Pirmais baronets (angļu: Sir Edward William Elgar, 1st Baronet, dzimis 1857. gada 2. jūnijā, miris 1934. gada 23. februārī) bija angļu komponists.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1857. gadā Vusteras pievārtē klavierskaņotāja un noÅ”u veikala Ä«paÅ”nieka Ä£imenē. Pretēji valdoÅ”ajam reliÄ£ijai - anglikānismam, Elgars bija katoļticÄ«gs, jo neilgi pirms dzimÅ”anas māte bija pārgājusi Å”ajā konfesijā. Astoņu gadu vecumā Elgaram tika pasniegtas mÅ«zikas stundas, tomēr viņŔ nekad neieguva formālu akadēmisku mÅ«zikas izglÄ«tÄ«bu, lielā mērā attÄ«stÄ«damies kā autodidakts. Elgars cerēja doties uz Leipcigas konservatoriju, tomēr tēvs nebija spējÄ«gs to viņam finansiāli nodroÅ”ināt. Tā vietā 1872. gadā Elgars sāka strādāt par vietējā advokāta palÄ«gu, tomēr drÄ«z Å”o darbu pameta un pievērsās muzicēŔanai, piedalÄ«damies mÅ«zikas aktivitātēs Vusterā un Birmingemā. Pirmajos ārzemju ceļojumos 1880. gadā Elgars apmeklēja ParÄ«zi un 1882. gadā - Leipcigu.

Divdesmit deviņu gadu vecumā Elgars apprecējās ar astoņus gadus vecāko Ä£enerāļa meitu Karolainu Elisu Robertsu, kura kļuva par Elgara sekretāri un palÄ«dzi. Elisas iedroÅ”ināta Elgari pārcēlās uz Londonu, lai bÅ«tu tuvāk muzikālās dzÄ«ves norisēm, tomēr viņa kompozÄ«cijas netika Ä«paÅ”i novērtētas. Elgara slava pamazām auga, lÄ«dz 20. gadsimta paŔā sākumā, pateicoties tādām kompozÄ«cijām kā variācijas orÄ·estrim "Enigma" (Enigma Variations, 1898–1899) un oratorijai "Gerontija sapnis" (The Dream of Gerontius, 1900), Elgars kļuva par atzÄ«tu komponistu. PlaÅ”i pazÄ«stama kļuva arÄ« Elgara patriotiskā dziesma "Land of Hope and Glory" (1902), kas kļuva par neoficiālo Anglijas himnu.

1904. gadā Elgars tika iecelts bruņinieka kārtā, pārcēlās uz dzÄ«vi Herefordas pievārtē, kur nodzÄ«voja lÄ«dz 1911. gadam, kad pārcēlās atpakaļ uz Londonu. Pirmā pasaules kara beigās Elgars sāka dzÄ«vot Fitlvortā, Vestsaseksā. Pēc Pirmā pasaules kara Elgars piedzÄ«voja savas mÅ«zikas popularitātes kritumu. 1920. gadā nomira Elgara sieva. 1923. gadā viņŔ pārcēlās atpakaļ uz dzimto VusterŔīru. Miris 1934. gadā.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]