Pāriet uz saturu

Dokumentālā filma

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Dokumentālais kino)

Dokumentālā filma ir viens no kinofilmu veidiem, kas veidota, filmējot īstus notikumus. Sākotnēji dokumentālās filmas filmētas vienīgi kinolentēs, taču mūsdienās filmu uzņemšanas iespējas ir paplašinājušās.

Dokumentālā kino attīstība Latvijā ir aizsākusies 1920. gados.[1] Par vienu no izcilākajiem latviešu dokumentālo filmu režisoriem uzskata Juri Podnieku, viena no viņa slavenākajām filmām ir "Vai viegli būt jaunam?".[1]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Dokumentālā kino pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad brāļu Limjēru izgudrotais kinematogrāfs radīja iespēju fiksēt un demonstrēt reālus notikumus un ikdienas dzīves ainas. Agrīnās filmas galvenokārt bija īsi dzīves novērojumi, kuros neizmantoja sarežģītu sižetu vai iestudējumu. Attīstoties kino valodai, dokumentālās filmas kļuva par patstāvīgu kino žanru.

20. gadsimta sākumā dokumentālajā kino sāka izmantot plašākas stāstniecības un montāžas iespējas. Būtisku ieguldījumu žanra attīstībā sniedza britu režisors Džons Grīrsons, kurš 20. gadsimta 20. un 30. gados popularizēja jēdzienu "dokumentālā filma" un veicināja dokumentālā kino izveidi par nozīmīgu kino mākslas veidu.

Latvijā dokumentālā kino pirmsākumi saistīti ar 20. gadsimta 20. gadiem. Sākotnēji veidotas galvenokārt kinohronikas un īsfilmas, kurās fiksēja nozīmīgus sabiedriskās un politiskās dzīves notikumus. Padomju okupācijas laikā dokumentālo kino lielā mērā izmantoja arī propagandas vajadzībām, tomēr Latvijas dokumentālajā kino attīstījās savdabīga vizuālā un stāstniecības tradīcija.

Īpaši nozīmīgs Latvijas dokumentālā kino attīstības periods bija 20. gadsimta 60. un 70. gadi, kad radās tā dēvētais Rīgas poētiskais dokumentālais kino virziens. Tā pārstāvji lielāku uzmanību pievērsa vizuālajai izteiksmei, montāžai, simboliem un cilvēka subjektīvajai pieredzei, nevis tikai notikumu hronoloģiskai fiksēšanai.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 247.—250. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]