Pāriet uz saturu

Radons

Vikipēdijas lapa
Radons
86

8
18
32
18
8
2
Rn

[222] g/mol

[Xe]4f145d106s26p6

Radona noteikŔanas komplekts
OksidēŔanas pakāpes +2, 0
Elektronegativitāte 2,2
Blīvums 9,73 kg/m3
KuŔanas temperatūra 202 K (-71 °C)
VirŔanas temperatūra 211,3 K (-61,7 °C)

Radons ir Ä·Ä«miskais elements ar simbolu Rn un atomskaitli 86. Radons ir smaga, radioaktÄ«va un bezkrāsaina cēlgāze. Tas veidojas dažādu radioaktÄ«vo elementu (tai skaitā rādija) radioaktÄ«vās sabrukÅ”anas procesā. Radons ir Ä·Ä«miski inerts un galvenie pielietojumi ir saistÄ«ti ar tā radioaktivitāti. Stabilākais radona izotops ir 222Rn ar pussabrukÅ”anas periodu 3,82 diennaktis.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Radonu 1900. gadā atklāja vācu fiziÄ·is FrÄ«drihs Ernsts Dorns (Friedrich Ernst Dorn). Tas bija piektais atklātais radioaktÄ«vais elements pēc urāna, torija, polonija un rādija atklāŔanas. Tas sākotnēji bija zināms kā rādija emanācija (simbols: Ra Em) vai vienkārÅ”i emanācija (Em). 1908. gadā skotu Ä·Ä«miÄ·is Viljams Remzijs un angļu Ä·Ä«miÄ·is Roberts Vitlovs-Grejs (Robert Whytlaw-Gray) radonu pirmo reizi ieguva tÄ«rā veidā.[1] Remzijs un viņa kolēģis ieteica elementu saukt par nitonu.[1] Par radonu tas tika nosaukts 1923. gadā. Nosaukums ir atvasināts no rādija nosaukuma.

AtraŔanās dabā

[labot | labot pirmkodu]

Dabā radons ir sastopams kā radioaktÄ«vās sabrukÅ”anas produkts urāna–238, urāna–235 un torija–232 izotopu sabrukÅ”anas procesos. Zemes garozā tā daudzums tiek lēsts aptuveni 7Ā·10-16% no kopējās masas. Sastopams arÄ« dažādos Å«deņos, piemēram, karstajos avotos, kā arÄ« Zemes atmosfērā. Vidēji gaisā ir viena radona daļiņa uz 1Ā·1021 daļiņām.[1]

Radonam nav stabilu izotopu. Ir zināmi 36 dažādi radona izotopi, kuru atommasas ir no 193 lÄ«dz 231.[2] Visstabilākais izotops ir radons–222, kura pussabrukÅ”anas periods ir 3,82 diennaktis. Ir vēl trÄ«s radona izotopi, kuru pussabrukÅ”anas periods ir lielāks par stundu. Tie ir radons–210, radons–211 un radons–224.

IegūŔana

[labot | labot pirmkodu]

Fizikālās īpaŔības

[labot | labot pirmkodu]

Radons ir radioaktÄ«va vienatoma gāze bez krāsas un smaržas. Normālos apstākļos tā blÄ«vums ir 9,73 kg/m³. LÄ«dz ar to tā ir viena no smagākajām gāzēm. SalÄ«dzinot ar Zemes atmosfēras blÄ«vumu jÅ«ras lÄ«menÄ«, tā blÄ«vums ir aptuveni 8 reizes lielāks. Radons saŔķidrinās -61,7 °C lielā temperatÅ«rā, savukārt sacietē -71 °C temperatÅ«rā. Zemās temperatÅ«rās radons rada luminiscenci.

Ķīmiskās īpaŔības

[labot | labot pirmkodu]

Radons ir cēlgāze, kas norāda uz to, ka tā ir ķīmiski neaktīva viela. Tomēr no visām cēlgāzēm radons ir visaktīvākais elements. Augstās temperatūrās radons savienojas ar fluoru, veidojot RnFn, kur n ir 4, 6 vai 2.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 «Radon» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2013. gada 6. augustā.
  2. ↑ Ā«Isotopes of the Element RadonĀ» (angliski). Jefferson Lab. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2013. gada 13. Oktobris. SkatÄ«ts: 2013. gada 6. augustā.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]