vasto

See also: Vasto

Finnish

Verb

vasto

1. inflection of vastoa:
   1. present active indicative connegative
   2. second-person singular present imperative
   3. second-person singular present active imperative connegative

Anagrams

• sovat, vasot

Galician

Etymology

Derived from Latin vastus (“empty, vast”).

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈbasto/ [ˈbas̺.t̪ʊ]
• Rhymes: -asto
• Hyphenation: bas‧to
• Homophone: basto

Adjective

vasto (feminine vasta, masculine plural vastos, feminine plural vastas)

1. vast, voluminous

Further reading

• “vasto”, in Dicionario da Real Academia Galega (in Galician), A Coruña: Royal Galician Academy, 2012–2026

Italian

Etymology

From Latin vastus (“empty, vast”).

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈvas.to/
• Rhymes: -asto
• Hyphenation: và‧sto

Adjective

vasto (feminine vasta, masculine plural vasti, feminine plural vaste, superlative vastissimo)

1. vast

   Synonyms: ampio, esteso

Related terms

• vastamente
• vastezza
• vastità

Anagrams

• stavo

Latin

Etymology

Etymology tree

Latin vāstus

Proto-Indo-European *-h₂

Proto-Indo-European *-éh₂

Proto-Indo-European *-yéti

Proto-Indo-European *-eh₂yéti

Proto-Indo-European *-h₂tiinflu.

Proto-Italic *-ājō

Proto-Italic *-āō

Latin -ō

Latin vāstō

From vāstus + -ō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈwaːs.toː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈvas.to]

Verb

vāstō (present infinitive vāstāre, perfect active vāstāvī, supine vāstātum); first conjugation

1. to devastate, destroy, ravage, lay waste

   Synonyms: ruīnō, dēvāstō, ēvāstō, aboleō, occīdō, perdō, exscindō, dēstruō, accīdō, tollō, dīruō, populor, impellō, sepeliō, interimō, perimō, trucīdō

   Antonyms: ēmendō, reficiō, reparō, corrigō, medeor

   • 63 BCE, Cicero, In Catilinam orationes 1.3:

     Catilīnam orbem terrae caede atque incendiīs vastāre cupientem nōs cōnsulēs perferēmus?

     Catiline — [who] desires to lay waste the whole world with slaughter and fire — will we consuls tolerate [him]?

Conjugation

   Conjugation of vāstō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	vāstō		vāstās		vāstat		vāstāmus		vāstātis		vāstant
	imperfect	vāstābam		vāstābās		vāstābat		vāstābāmus		vāstābātis		vāstābant
	future	vāstābō		vāstābis		vāstābit		vāstābimus		vāstābitis		vāstābunt
	perfect	vāstāvī		vāstāvistī		vāstāvit		vāstāvimus		vāstāvistis		vāstāvērunt, vāstāvēre
	pluperfect	vāstāveram		vāstāverās		vāstāverat		vāstāverāmus		vāstāverātis		vāstāverant
	future perfect	vāstāverō		vāstāveris		vāstāverit		vāstāverimus		vāstāveritis		vāstāverint
passive	present	vāstor		vāstāris, vāstāre		vāstātur		vāstāmur		vāstāminī		vāstantur
	imperfect	vāstābar		vāstābāris, vāstābāre		vāstābātur		vāstābāmur		vāstābāminī		vāstābantur
	future	vāstābor		vāstāberis, vāstābere		vāstābitur		vāstābimur		vāstābiminī		vāstābuntur
	perfect	vāstātus + present active indicative of sum
	pluperfect	vāstātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	vāstātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	vāstem		vāstēs		vāstet		vāstēmus		vāstētis		vāstent
	imperfect	vāstārem		vāstārēs		vāstāret		vāstārēmus		vāstārētis		vāstārent
	perfect	vāstāverim		vāstāverīs		vāstāverit		vāstāverīmus		vāstāverītis		vāstāverint
	pluperfect	vāstāvissem		vāstāvissēs		vāstāvisset		vāstāvissēmus		vāstāvissētis		vāstāvissent
passive	present	vāster		vāstēris, vāstēre		vāstētur		vāstēmur		vāstēminī		vāstentur
	imperfect	vāstārer		vāstārēris, vāstārēre		vāstārētur		vāstārēmur		vāstārēminī		vāstārentur
	perfect	vāstātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	vāstātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		vāstā		—		—		vāstāte		—
	future	—		vāstātō		vāstātō		—		vāstātōte		vāstantō
passive	present	—		vāstāre		—		—		vāstāminī		—
	future	—		vāstātor		vāstātor		—		—		vāstantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		vāstāre			vāstārī			vāstāns			—
future		vāstātūrum esse			vāstātum īrī			vāstātūrus			vāstandus
perfect		vāstāvisse			vāstātum esse			—			vāstātus
future perfect		—			vāstātum fore			—			—
perfect potential		vāstātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		vāstandī		vāstandō		vāstandum		vāstandō		vāstātum		vāstātū

Derived terms

• dēvāstō
• ēvāstō
• vāstātiō
• vāstātor

Descendants

• Catalan: gastar
• English: vastate, waste
• French: gâter
• Italian: guastare
• Piedmontese: guasté, vasté
• Portuguese: vastar, gastar
• Sicilian: vastari
• Spanish: gastar
• Venetan: vastar

Adjective

vāstō

1. dative/ablative masculine/neuter singular of vāstus

References

• “vasto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “vasto”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “vasto”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner; Henry William Auden (1894), Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to ravage with fire and sword: omnia ferro ignique, ferro atque igni or ferro flammaque vastare
    

Portuguese

Etymology 1

Derived from Latin vastus (“empty, vast”).

Pronunciation

 

• (Brazil) IPA^(key): /ˈvas.tu/

• (Brazil) IPA^(key): /ˈvas.tu/
  • (Rio de Janeiro) IPA^(key): /ˈvaʃ.tu/

 

• (Portugal) IPA^(key): /ˈvaʃ.tu/

• (Portugal) IPA^(key): /ˈvaʃ.tu/
  • (Northern Portugal) IPA^(key): /ˈbaʃ.tu/

• Rhymes: (Brazil) -astu, (Portugal, Rio de Janeiro) -aʃtu
• Hyphenation: vas‧to

Adjective

vasto (feminine vasta, masculine plural vastos, feminine plural vastas, comparable, comparative mais vasto, superlative o mais vasto or vastíssimo)

1. vast (very large or wide)

Further reading

• “vasto” in Dicionário Aberto based on Novo Diccionário da Língua Portuguesa de Cândido de Figueiredo, 1913

Etymology 2

Verb

vasto

1. first-person singular present indicative of vastar

Further reading

• “vasto”, in Dicionário Aulete Digital (in Portuguese), Rio de Janeiro: Lexikon Editora Digital, 2008–2026
• “vasto”, in Dicionário Priberam da Língua Portuguesa (in Portuguese), Lisbon: Priberam, 2008–2026

Spanish

Etymology

Derived from Latin vastus (“empty, vast”).

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈbasto/ [ˈbas.t̪o]

• Audio (Colombia):

  (file)

• Rhymes: -asto
• Syllabification: vas‧to
• Homophone: basto

Adjective

vasto (feminine vasta, masculine plural vastos, feminine plural vastas, superlative vastísimo)

1. vast
2. (slang, Spain) gnarly, wild, hardcore

   Esa película es muy vasta

   That movie is pretty hardcore

Derived terms

• vasto externo
• vasto interno

Further reading

• “vasto”, in Diccionario de la lengua española [Dictionary of the Spanish Language] (in Spanish), 24th edition, Royal Spanish Academy [Spanish: Real Academia Española], 30 October 2026